ĢMO paši par sevi varbūt arī nebūt ļaunums.

Jautājums ir kas un kāpēc šos ĢMO veido. Neviens neveido ĢMO, lai risinātu pasaules bada problēmas (starp citu badu veido nevis lauksaimniecības zemju trūkums, bet politika un kari).

ĢMO veido lielas ķīmijas korporācijas peļņas gūšanai.

ĢMO tiek veidoti, lai veicinātu rūpnīcas tipa pārtikas ražošanu un izplatīšanu - lai varētu masveidā, lielās platībās, mehanizēti audzēt un tālu pārvadāt.

Vai zināt, ka ĢMO tiek licencēti? Un bez licences lauksaimnieks nedrīkst paturēt sēklu nākamajam gadam?

ĢMO veicinās palielinātu pesticīdu lietošanu - viens no ĢMO veidošanas veidiem ir pret pesticīdiem izturīgu augu izveidošana, lai varētu laukus laistīt ar pesticīdiem, nebaidoties iznīdēt kultūraugu.

Arguments, ka dabīgā selekcija/potēšana utml. arī ir ģenētiski modificētu organismu radīšana neiztur kritiku - dabīgā ceļā nav iespējams sakrustot tomātu ar zivi.

Nekaitība nav pierādīta - pārāk īss laiks, kopš ĢMO parādīšanās. Pēc WW2 DDT tika uzskatīts par pilnīgi nekaitīgu un kaisīts bērniem uz galvas. Kamēr ĢMO ir ieinteresētas lielas korporācijas diez vai var sagaidīt pilnīgus un neatkarīgus pētījumus.

Ir pētījumi, kuri apgalvo, ka ĢMO ir kaitīgi - šie gan parasti tiek ātri norakti, nevis pastiprināti pētīti tālāk.

Par ietekmi uz vidi - arī viss ir tālu no skaidrības. Monokultūru auzdzēšana un pilnīga nezāļu iznīcināšana var slikti ietekmēt pārējo dzīvo dabu.

Diez vai mums gribētos Latvijas ainavā redzēt kilometriem vienveidīgus laukus.

Man izskatās pēc fufeļa - paskatieties to atrašanās vietu nosaukumus.

Tie autiņi nav krievijā.

Rollsam nav krievijas numura un blakus sakrautie dakstiņi izskatās pēc britu varianta.

Cadillac ambulancei, kas pēc apraksta atrodas ģerevņā fonā ir redzams šosejas barjeras.

Apgalvojums pareizs, secinājumi nepareizi.

Ielejot x litrus 10 grādu temperatūras benzīna (zemē apmēram konstanta temperatūra), tam bākā uzsilstot līdz 20 grādiem iegūstam 10,1 L. Benzīna blīvums samazinās apmēram par 0,5% uz katriem 5 grādiem temperatūras pieauguma.

Viens arī kuteriem ātrumu Lielupē mēra

'Gold' karte galīgi nav nekāds ohohoo ne Eiropā ne kur citur(kādreiz bija). Ir vēl 'platīna' kartes un 'virs' platīna ir MC Signia (neatceros kā Visas analogs saucās). Šo Latvijā neviens neizdod..

Vispār jau 'kredītkartes', kas piesaistītas bankas tekošajam kontam ir tīrs austrumeiropiešu izgudrojums. Tāpat kā debetkartes ar kredīta iespējām (aka overdraftu).

EMV standarts dod iespēju bankai iešūt kartē nelielus limitu līdz kuram karte var nepieprasīt online pārbaudi bankā (gan debetenei, gan kredītkartei) - vai bankas tos izmanto ir cits jautājums.

Agaaaa un vēl no telefona zelta krāsā ir lielāka varbūtība veikt zvanu nekā no zila vai zaļa

Garām - mūsdienās nevienai kartei nav limitu no tirgotāja viedokļa, praktiski visas pārbauda elektroniski/online pret banku. Ja pārdevējs visu izdarījis pareizi, tad apmaksa tam garantēta gan debetkartēm, gad kredītkartēm, gan 'puskredītkartēm'.

Debetkartes (Visa Electron/Maestro) neņem tur, kur vajag garantēt kaut kādus maksājumus - autonoma, viesnīcu rezervācija - jo ja klients nozūd nesamaksājis, tad nav iespējams naudiņu iekasēt.

Tāpat debetkartes var neņemt tur, kur nav pieejami normāli sakari ar 'sauszemi' - lidmašīnas, prāmji, visādi maksāšanas automāti.

Open hansenei ir gan Visa Classic (ko autonomas ņems pretī), gan Electron, ar kuru sūtīs bekot gan autonomas, gan viesnīcas.

Amex bankomātu ir jāpameklē Amex orientējas uz bankomātu neizmantošanu. Amex pieņemšana veikaliem izmaksā krietni dārgāk kā Visa/Mastercard, tāpēc daudziem nepatīk.

Vācija ir vārgi attīsta karšu pieņemšanas ziņā - ir tirgotāji, kas pieņem tikai vietējās ec/easycash debetkartes. Kredītkartes tur nemīl, bet bankomātos visos jāstrādā. Austrijā arī līdzīgi - Maestro ir drošākais variants.

Polijā tirgotājiem karšu pieņemšana izmaksā dārgi (līdz 2x dārgāk nekā Latvijā) tāpēc var būt, ka kartes negrib pieņemt un izdomā visādas atrunas.

Stāvēt un blisināt acis var ar jebkuru ne-Latvijas bankas karti. Domāt, ka Latvijas kartes tiek kaut kā speciāli 'apbižotas' ir naivi - ne veikalam, ne tā bankai nav praktiskas iespējas (arī vajadzības) kaut kā atšķirt un apdalīt Latvijas banānu republikas kartes.

Ja karte netiek pieņemta, tad kā likums tas ir tehniskas problēmas un visai bieži tās ir veikala/ārzemju bankas pusē.

Hansene un Unibanka sistēmas kvalitātes ziņā principiāli neatšķiras - gadās, kad nestrādā viena, strādā otra.

Esmu 2 gadus lietojis HP (nedaudz zem 3 kg), nu jau trešo gadu IBM X40 (mazais 12' ekrāns, 1,5 kg). Mazdrusciņ esmu palietojis kolēģu Dell - arī mazais varians - līdzīgs X40, bet 2x lētāks un novētēju kāpēc IBM ir 2x dārgāks.

Tas sticks (aka clit-mouse) pēc piešaušanās ir N reizes ērtāks nekā touch-pad - mazāk tiek noslogota plaukstas locītava un clitmausu var kustināt neatraujotrokas no klavieras.

Laptopi jau arī i dalās - sub-notebooki (12' monitori ap 1,5 kg) īstais ja to ikdienā vazā apkārt, notebooki (ap 2,5 kg) - tas liekais kg ir ļoti jūtams. Vēl ir desktop replacement - tālākā distance ko tāds ceļo ir no galda darbam līdz gultai filmu skatīšanai.

No sākuma jātiek skaidrība ko tieši vajag. IBM T sērija vēl neesot no Lenovo taupības cietusi.

Šad tad kursēju uz Viļnu un atpakaļ. Ja mani maršrutā kāds apdzen, tas noteikti ir Latvijas numurs. Braļukas arī Lietuvā brauc lēni, bet godīgi laiž garām trakos latviešus.

Esmu nobraucis ar savu Scenic'u 90'000 km 1.9 dCi. Patīk braukt dinamiski, tāpēc auto nav sevišķi taupīts (darba auto). Būtisku mehānisku problēmu nav bijis. Mainīti durvju rokturi pa garantiju, kuriem mitrumā nokaujas elektriskās pogas, mainīta logu tīrītāja "roka", kurai mehānismam kniede atnāca vaļā.

Auto ērts, ietilpīgs priekš saviem gabarītiem un ļoti praktisks.

Pirms tam braucu ar pirmo Scenicu, šad tad mainīju stabilizatora bukses un amortizatoru statņu gultņus un lielu problēmu nepazinu.

piemirsu...

pārdodot privāti lietotas preces parasti apakšā ir noteikumi ... keine Ruckgabe oder Garantie jeb bez preces atpakaļ pieņemšanas vai garantijām. Tā ka, ja būs kādi slēptie defekti, neko pārdevējam nepiesiesi.

Diezgan regulāri iepērkos ebay.de. Dārgākā manta, ko esmu pircis ir siltumsūknis par ~2500 eur (bez problēmām). Lai kaut ko dārgāku tur pirktu, jābūt pieredzei un kaut nelielām vācu valodas zināšanām.

Problēmas ir bijušas ar pāris mantām, jo bildes nedod pilnīgu priekšstatu - kaut kādām lietām vajag touch&feel.

Pats esmu skatījies uz lietotiem kuteriem no ebay - tur, kur ir barzahlung bei abholung, tu maksā kad aizbrauc pakaļ un norēķinu riska it kā nav.

Uz dārgajām precēm ir iespējams, ka nemaz katrs nevar solīt un iepriekš ir pārdevējam jāpiesakās.

Ielu šķērsošana - kā sinhrônā peldēšana

www.youtube.com/...

Pēdējā avotreview Nissan Kašķa gaitas īpašības un motori diezgan nokritizēti. Bet lētākais no parketniekiem.

Njāā - latvietim parastajam internetotajam neko nevajag kā tikai pamuldēt par to, par ko nav sajēgas.

Braucu ar trešo Renault - jauno Scenic. Renim ir divas standarta vainas - priekšējo atsperu statņu atbalsta gultnis - reizi divās sezonās esmu mainījis visiem saviem 3 autiņiem un priekšējā stabilizatora bukses, kuras profilaktiski var mainīt katru sezonu. Abas lietas nav dārgas. Par elektronikas problēmām - nevienam nav bijušas. Jaunajam Scenicam/Meganam ir neveiksmīga durvju rokturu konstrukcija, kuram pogas nīkst ārā slapjā laikā.

Normāls autiņš.

Atceraties, ka uzdotais azimuts uz pavadoni ir ģeogrāfiskais nevis magnētiskais. Magnētiskajam kompasam Latvijā ir novirze ~7 grādi (neatceros uz kuru pusi). Sirius 3 pavadonim Rīga ir 202 grādu azimuts no ģeogrāfiskajiem ziemeļiem. Tāpēc pēc kompasa meklē uz 209 vai 185 grādu azimuta (man nez kāpēc liekas ka 185 bija īstais).

Nesen sencim bija tāda pati problēma (arī ar Viasat 1Ls komplektu). Nezinu vai tas bija iemesls, bet viņš paskatījies uz manu antennu pārbīdīja galviņu līdz galam tureklī pagrozīja un viss aizgāja.

Vēl vajadzētu pārbaudīt LNB polarizāciju, ja tāda neiestādās automātiski līdz ar pavadoņa izvēli.

Neesmu braucis ar 406 vai C5, bet piemēram salīdzinājumā ar Mazda5 (nu tas mazda pregnancy aizstājējs) manējais Scenic ir reāls kartings. Tā ka nevajag te par franču auto šūpošanos.

Kā tev izdodas tik mazs vidējais patēriņš? Man Scenic 1.9 dCi vidējais ir virs 7 l. Bet nu iznāk lielā puse braukšanas pa pilsētu un arī kāja pasmaga.

Strīdiņā par to ir vai nav bioD nākotne evajag aizmirst pēdējos notikumus naftas tirgū - naftas cenas kāpumu. Ja pieprasījums pēc naftas pārsniedz piedāvājumu (ir naftas deficīts), EU nav savu naftas avotu, tad lai izvairītos no naftas deficīta radītas ekonomiskas krīzes, EU būs spiesta meklēt un vairot alternatīvus degvielas avotus.

Un bioD šobrīd izskatās cerīgākais - tā ka domāju ka bioD būs nākotne.

Vai nav labāk paņemt 2-3 gadus vecu bet lielāku (var dabūt pat ar garantiju)?