Vajadzēja braukt vēl tālāk - nākamās trīs ekipāžas būtu prasījušas tikai tehnisko pasi, tad vēl kādas piecas pārbaudītu aptieciņu utt.

Tas ir maksimāli pieļaujamais patēriņš, braucot režīmā pedālis grīdā pa Vācijas bāni. Tā kā nebīsties - nav AUDI inženieriem nekāda kaite piemetusies.

P.S. Šis auto bija lietošanā no 2003. līdz 2007. gadam.

Reiz bija 1986. gada A80 ar 1,9 SD motoru. Ēda 0,5 litri uz 10'000 km. Kad šo mašīnu pārdevu uz spidometra bija 320'000, bet, spriežot pēc visām pazīmēm, reālais noskrējiens varēja būt vismaz trīs reizes lielāks.

Ozi, nedod viņam telefonu, a to vēl piezvanīs un sarunās lietas, par ko pašam pēcāk kauns būs.

Kad man bija muca, tad bija brīdis, kad arī parādījās tā mistiskā peldēšana - te pa labi, te pa kreisi, te it kā nekāda vaina utt. Kaite bija tāda - stūres stieņu skrūves, kur šamie pie reikas klātu skrūvējas, bija pamatīgi atskrūvējušās (sekas no KEMI remonta, starp citu ), un tur viss luftējās un staigāja, kā fifele pa Jelgavu. Kad nu viss bija pievlkts, kā nākas, tad arī peldēšana izzuda.

Kur Tev tādas praideriskas bildītes saradušās?

Spenzūra... Tas ir kas līdzīgs tonzūrai?

Labrīt!

Svaigākā ziņa - Kira Lipmans piesolījies noskūt visus matus, ja Latvijas uzvarēs Kanādu. Tā kā nu tik turam īkšķus par mūsu pastalniekiem, jo nemaz tik bieži nav iespēja redzēt noskūtu begemotu.

Labrīt! Šorīt pieejamas darba vakances šādās sfērās: starptautiskais tūrisms, avantūrisms un haltūrisms. Domājiet veicīgi, vietu skaits ierobežots!!!

No skumjas pakaļas līksmu pirdienu neizspiedīsi!

Čort paberi!

A Ventspils vispār tāds čukču miests vien ir. Pat jaunogadu šamie sagaida citā laikā nekā pārējā, normālā Latvija.

Palasi Ziedoņa epifānijas.

.

Vainagu no egļu skujām. Pa vidam pa kādai kallai un melnīgai bantītie jāiepin - būs pašā laikā! Un arī svinētājiem prieks.

Protams, ka tas nav normāli. Samudžinātā sistēma noder tikai birokrātijai - jo sarežģītāks velosipēds gadu no gada pa jaunam jāizdomā, jo vairāk rakstāmgalda urbēju būs nepieciešamība atalgot.

Esmu sabiedriskā kārtā pārstāvis viena valsts budžeta fonda konsultatīvajā padomē, kura izskata projektu pieteikumus un sniedz rekomendācijas galīgā lēmuma pieņemējiem. Šajā fondā projektus iesniedz gan nevalstiskas organizācijas, gan valsts iestādes. Un visu laiku acīs durās šāda likumsakarība - nevalstiskās organizācijas līdz pēdējam santīmam cenšas pamatot, kāpēc viņiem ir vajadzīgi konkrētie lati konkrētajā daudzumā (cik cilvēku strādās, mēneša vai pat stundu algu limes, benzīna litri, papīra lokšņu un zīmuļu skaits utt.). Un to šīs organizācijas dara, jo zina, ka viņus arī drāzīs par katru santīmu gan pirms projekta apstiprināšanas/noraidīšanas, gan vēlāk atskaitoties. Šo projektu tāmes svārstā robežās 1,5-7,5 tūkstoši latu.

Valsts iestādes sniedz krietni naudīgākus projektu pieteikumus, kur tāmes var pārsniegt pat milionu, bet kalkulācijā ir viens ieraksts "biroja darbības nodrošināšana", kurai vajag 1,3 milionus deviņiem mēnešiem un punkts. Un nav pat paskaidrots, kas ar šo teikumu ir jāsaprot, kam nauda vispār konkrēti tiks tērēta. Un labākais - šie projekti parasti tiek apstiprināti, un nauda tiek piešķirta.

Par kancelejas precēm tas bija tikai piemērs. Var jau būt, ka es kļūdos, taču nav starpības vai izdevumus plāno ierēdņa kabinetam vai rentgena kabinetam. Ja Tev uzstāda jaunu uzparikti, tad Tu jau iepriekš zini, kādas apkopes būs jātaisa, kā to ražotājs paredzējis, bet remontus garantijas laikā (vismaz pirmos divus gadus) veiks ražotājs vai viņa deleģēts pārstāvis. Man domāt, ka divi gadi ir pietiekams laiks, lai saprastu, aptuveni cik lielus papildizdevumus pie ražotāja noteiktajām apkopēm uzparikte vēl var paprasīt. Tad nu arī var sastādīt daudz maz precīzu budžetu.

Diemžēl man ir radies iespaids, ka daudzviet budžets tiek sastādīts pēc principa - prasām n tūkstošus, bet tam apakšā nav pamatojuma, kāpēc vajadzīgi tieši šie n tūkstoši. Tikpat labi var uzdot jautājumu, kāpēc netiek prasīti n-50 tūkstoši vai n+50 tūkstoši. Un tad, kad šie n tūkstoši ir dabūti, tad vizbiežāk ir divi varianti: a) naudas ir par maz; b) naudas ir par daudz, bet princips neļauj to neiztērēt, jo savādāk nākamajā gadā nogriezīs šo neiztērēto, plus vēl kaut ko no ekskursiju un kūku fonda.

Tās jau ir iestāžu vadītāju nekompetences sekas. Neprot savu budžetu saplānot un izdevumus paredzēt. Šī nelaime ir ne tikai ārstniecības, bet gan prkatiski visās valsts iestādēs, kad gada beigās nesaprot, kā lai pusmēnesī iztērē desmit štukas pildspalvu un zīmuļu pirkšanai. Bet neiztērēt nedrīkst, jo tad, dies pasargi, nākamgad šitos liekos desmit tūkstošus neiedos. Man draugs no viena departamenta parādīja vienu kabinetu, kurš bijā pārvērsts par kancelejas preču noliktavu.

Kā reiz pirmajā apreļļā biju ultrsonografēties. Vispār ārstniecības iestādes ir feinas vietas, kur jaunumus uzzināt. Tad nu vienai dāmītie vajadzēja abus ceļgalus rentgenogrāfiski izmeklēt - katru uz atsevišķas bildes nobildēt utt. Dāmīte pati tā neko, arī nosūtījums no ģimenes ārsta glīti uzrakstīts, pie daktera savlaicīgi pierakstījusies, rentgenoloģisko izmeklējumu reģistratore arī laipna un smaidīga, bet tad... kā no skaidrām debesīm pērkona grāviens - ar nosūtījumu nākot, vienā dienā drīkst taisīt tikai vienu rentgenogrāfisko izmeklējumu. Tātad bildējam vai nu kreiso celi, vai nu labo celi, bet otra ceļgala bildēšanai pameklēsim brīvu vietu turpmākās nedēļas darba grafikā. Esot tāds normatīvs tagad valstī pieņemts. Vēl gan pacients var iemaksāt poliklīnikas kasē 10 naudiņas, tad gan otrs ceļgals tikšot nobildēts pie vienas reizes. Dāmīte izvēlējās šo variantu. Tad nu tagad netieku gudrs, kurš ceļgals šamai maksāja 10, bet kurš- 2,50 latus.

Kaksim un citiem pamatskolniekiem - Ādolfs bija austrietis. Un par to normālību - laikam katrs pa savam vērtē.

Labais vai kreisais?

Paprasi Andrim

Tas kompis arī kartera korķi neļauj izskrūvēt? Un filtru arī ar dzelžu rokām tur, lai agrāk noskrūvēt nevarētu?