Nē, bet nopietni, ja uz izplūdes kolektora ir brīdinājums nelikt roku ir karsts, vai, diespas, Amerikā var iesūdzēt tiesā ražotāju, ka nebija brīdinājuma uzlīmes, par to, ka kaķi nevar likt veļas žāvētājā vai fēnu lietot dušā, tad joptvaj par Mazdu, kas sadedzina pasažieri sen jau būtu kliedzoši virsraksti lielākajās avīzēs, valsts līmeņa izmeklēšanas, masveida atlaišanas atbildīgo personu rindās un galu galā pāris ļimoni morālajos zaudējumos.

Man nešķiet normāli, ja autiņš nosvilina vadītāju

Sāksim ar to, ka tas nav viņa pienākums. Vēl vairāk, šāda pašdarbība var būt kaitīga. Nu un izsaukt policiju, protams, varēja, bet no otras puses -- mēs zinām, cik ilgi tie brauc un kāda viņiem attieksme. Ir tikai saprotami, ka autoram nebija laika, ko veltīt šim gemorojam. Tomēr viņš neatmeta ar roku, bet padalījās ar info, kas ir ļoti apsveicami.

Pats vispār priecājos par cilvēkiem, kas saņemas vecus, interesantus auto celt un lietot. Mana drosme pietika uz Fiat Coupe .

Auto: Honda Prelude '94, 2.3 automāts

Izmaksas ar manu mašīnu (benzīns un daži maksas ceļi) ~540-600 Ls. Autiņš te, Latvijā, pa pilsētu rij ~10-11 l/100km, Polijā piefiksēju patēriņu ap 7,5 l/100km. Mans vāģis ir neprātīgi zems - nepietiek ar to, ka tā ir Prelūde, tā vēl ir sēdināta un es biju uzlicis 205/50 zemprofila riepas. Vairākās vietās uz ceļu nelīdzenumiem, bedrēm uzdauzīju apakšu, bet, par laimi, viss beidzās laimīgi. Ja tev ir kaut nedaudz augstāks aparāts, problēmas nebūs. Benzīns visur principā bija ok, bet mēs centāmies lieties smukākajos un (attiecīgi dārgākajos) tankos.

Principā izbraukt var, tikai jārēķinās, ka sanāks braukt cauri visai Austrumeiropai ar visām no tā izrietošajām sekām: ceļu kvalitāte (brīžīem katastrofāla), auto vadīšanas kultūra (reizēm suicidāla), kopējā atmosfēra (dažkārt bija sajūta, ka esam kaut kādā Āzijas ciematā). Mēs izbraucām tā: Latvijas, Lietuva, Polija, gribējām Ukrainu, bet tur nežēlīgas rindas uz robežas, braucām apkārt - Slovākiju, Ungāriju, Rumāniju, Bulgāriju, Turciju un atpakaļ caur Grieķiju un tad atpakaļ uz Bulgāriju etc.. Ceļā pavadījām nedēļu, bet tas bija par maz - vislaik sanāca braukt. Iesaku rēķināties ar ilgāku laiku. Ceļi tur brīžiem katastrofāli, tāpēc reizēm dienā sanāca nobraukt smieklīgus attālumus, kamēr citreiz (kad tiek uz bāņa), pusdienā cauri visai Turcijai. Bija divas satikšanās ar policiju - Slovākijā mani noštrāfēja uz kādu 1000 vietējo naudiņu (gandrīz paģību, bet par laimi tas ir 20 ls) un rumānijā iebraucot robežsargs neticēja mūsu apdrošināšanas polisei, gribēja, lai pērkam zaļo karti. Abās reizēs es neko lieku nemaksāju.

Braucām pa diviem vai trim autobāņiem - viens Turcijā, šķērsām pāri visai valstij līdz Istanbulai, nebija pārāk dārgi, otrs Ungārijā, liels gabals ieekonomējās un ceļš ļoti labs, arī nebija pārāk dārgi. Iebraucot Bulgārijā jāpērk obligāti vignette.

Daži svarīgākie komentāri:

1) Polija ir nežēlīgi garlaicīga un gara

2) Bulgārija ir diezgan forša, attieksme no cilvēkiem laba, mazā kalnu ciematiņā sapirkāmies vietējos tomātus, gaļu un sieru, šausmīgi garšīgi un nežēlīgi lēti.

Mēs Eiropas robežu šķērsojām kaut kur kalnos, pēc tam, kad kādus 100 km bijām braukuši pa aizdomīgu, mazu, līkumotu celiņu un reiz mums priekšā bija iznākusi milzīga spalvaina, melna cūka (laikam mājas) un pēc tam ceļu aizšķērsojas liels aitu ganāmpulks. Turpceļā iebraukt bija īzī.

Izbraukt no Turcijas Eiropā - oi, oi. Mašīnu lika izkraut pilnīgi tukšu, tad iedzina angārā un uztaisīju rentgenu. Pēc tam vēl apšļakstīja ar kaut kādām ķīmikālijām. Aizraujoši, karoče, izklaide uz kādu stundu, pusotru.

3) Turcija ir brīnišķīga valsts - tā šķita daudz civilizētāka par visām pārējām AEiropas valstīm, kurās bijām. Cilvēki pretimnākoši, draudzīgi...vienīgais, satiksme neprātīga. Man bija tā laime izbraukt pa Istanbulas centrālajām ielām gan agri no rīta, gan pīķa stundā. Nu, no rīta kā no rīta Rīgā - nav lielu problēmu, atradām arī privātu pārkingu sānieliņā, viss forši. Pusdienā iela pārvēršas par milzīgu augtomasu, kas kā receklis lēnām kustās. Cilvēki lien viens otram priekšā bez kompleksiem un vēl pīpina. Viņi visu laiku pīpina. Bet satiksme kustās ātrāk nekā Rīgā nez kādēļ, laikam tādēļ, ka visi viens otru laiž un nečakarējas. Un tad vēl viņiem ir tāda brīnišķīga lieta kā policisti, kas regulē satiksmi -- pie krustojumiem ir mazas būdiņas, no kurām sastrēgumos izskrien menti, kas ar mazām svilpītē un asām rokas kustībām fantastiski efektīvi koordinē plūsmu.

Karoče, iespaidi vispozitīvākie, lai gan mašīnu tur ļoti daudz un braukšana ir ekstrēma. Visur var aizbraukt arī dienas vidū.

Cits stāsts ir autobānis pie pilsētas - tur ir, nezinu, man šķiet 6 joslas vienā virzienā un pa dienu tās ir līdz lūpai pilnas ar mašīnām dažādos ātrumos, vidēju ~90-120 km/h. Tas ir tas pats sastrēgums, kas pilsētā, tikai daudz lielākā ātrumā. Ne vājiem nerviem.

Jā un tagad, iespējams, svarīgākais komentārs:

4) Rumānija.

Tā valsts ir viens totāls pizģetc. Tā ir milzīga, bet nomalēs - katastrofāli atpalikusi ES valsts. Sajūta kā braucot pa milzīgu Latgali/Daugavpili. Jo tuvāk Ukrainas robežai, jo sliktāk. Ceļi ir vienkārši DRAUSMĪGI. Tas ir tā, tu brauc it kā pa asfaltētu ceļu, tad piepeši ieraugi milzīgu apaļu caurumu pašā šosejas vidū, kas acīmredzami ved uz zemes centru, tu rauj malā, a tur ir neprātīgi augstas rises, kas skrāpē tavas mašīnas vēderu un nomale, kas vairāk atgādina Sigulas klintis. Es nezinu vai viņi tur labo ceļus, redzēju ielāpus, bet tur 100% ir jābūt gatavam uz vienkārši caurumu ceļa vidū.

Tad, reizēm, tur ir ceļi kas simtiem kilometrus veidoti no betona plāksnēm. Tu brauc pa viņiem un jūties kā vilciens - tuc, tuc, tuc, tuc, tuc..ātri pabraukt arī nevar.

Lieki piebilst, ka mēs izvēlējāmies lielākoties vai nu Eiropas nozīmes ceļus, vai vietējās nozīmes pašus lielākos. Mazi ceļi ir vēl šausmīgāki.

Tad vēl kāda šausmīga lieta: apdzīvotās vietas. Rumānijā ir ļoti daudz mazu ciematu, kuri ir ļoti šauri, bet neprātīgi gari un sastāv tie no vienas ielas (šosejas) un mājām abās pusēs. Šie ciemati var būt desmitiem kilometru gari un tie atrodas ļoti tuvu viens otram. Teorētiski, var jau skriet arī tur, taču es nedaudz raustījos no viņu mentiem, kamerām, tāpēc vidēji maucu uz 70+, attiecīgi, ļoti lēni un nogurdinoši.

Mēs braucām arī pa kalniem, pa kalnu ceļiem, brīžiem ļoti augstu. Tur notika vērienīgi ceļu remonti,kas reizēm nozīmēja apskrāpēt man mašīnas apakšu un gaidīt ilgi pie luksaforiem. Ceļi tur, par laimi pārāk šauri nebija, tikai stāvi, bez nodrošinājumiem un sirdi stindzinoši reizēm.

Pilns ar čigāniem. Un zirgiem. Uzmanieties no pajūgiem - viņi tur kā mašīnas mauc.

5) Bukareste

Šī pilsēta prasa īpašu komentāru. Mēs mēģinājām gan tai izbraukt cauri, gan apbraukt apkārt. Tā ir katastrofa, nevis autosatiksme tur. Centrā, baucot cauri, tiek ignorēti visi noteikumi, tajā skaitā veselā saprāta: visi brauc pa visurieni, reizēm no kreisās malējās joslas griežas pa labi un otrādi. Man palika bail par savu autiņu un redzot sastrēgumu, kas brieda tālumā, metu riņķī un braucu pa apvedceļu.

Kas bija vēl šausmīgāks. Tas pats, kas centrā, tikai vietas mazāk (!), šaura, bedraina, izbraukta divvirzienu šoseja, uz kuras nav luksaforu, tāpēc pie krustojumiem veidojas kilometriem garas smago rindas un pārbraucot šo krustojumu jāuzmanās no dulliem rumāņiem, kas nebremzējot mauc tev virsū (tā reāli notika, knapi paguvu izbraukt).

Pēc tam pats šausmīgākais, nonācām nežēlīgā sastrēgumā (joprojām uz apvedceļa), zem viadukta. Nezināmu iemeslu dēļ kaut kā nebija iespējams tikt uz lielā ceļa tā kā normāli cilvēki to dara - pa uzbrauktuvi. Tur stāvēja milzīga mašīnu rinda, bet plūsma brauca tai garām un brauca augšā pa citu uzbrauktuvi pretēji noteikumiem, izskatās, ka pa pretējā virziena nobrauktuvi. Šajā brīdī sastrēgums pārvērtās par tādu kā putru, kur visi autiņi kustās visos virzienos. Dabūju lekt laukā, lai pabrīdinātu priekšā esošo kravas auto, ka aiz viņa esmu es un tur nevar padot atpakaļ. Par laimi, ar ļoti riskantu manevru mums izdevās pa pretējā virziena joslām, šķērsām pāri sadalošajai joslai izbraukt uz lielceļa (2 joslas katrā virzienā). Principā tas bija murgs.

Rumāņi brauc kā idioti, tas jāņem vērā. Reiz T veida krustojumā, kad es devu ceļu tiem, kas brauc pa galveno, lai pats nogrieztos pa kreisi, vesela kolonna ar rumāņiem apstājās man labajā pusē un pofigā izbrauca visiem šķērsām.

Ir tikai viens bet - ir Rumānija un ir Transilvānija. Tā nav viena valsts, vismaz spriežot pēc satura. Ja jums sanāk, brauciet caur Transilvāniju, tā ir skaista, eiropeiska, tur ir vidēji normāli ceļi, sakarīgāki autovadītāji un dzīve vispār ir skaistāka šajā reģionā. Plus arhitektūra, pilis, vampīri, etc..

Bet tā vispār, bija interesanti. Iesaku.

Ir, ir arī kas labs policijā.

Ja tā, tad rekur var novilkt Service Manual par brīvu:

pdftown.com/...

Pirmajā daļā ir sadaļa par krēsliem un tur ir parādīts kā izskatās seat heater kabelīši...pogu diemžēl nekur neatradu. Savukārt šajā linkā ir kaut kas par izjaukšanu, kā arī tas ir subaru legacy lietotāju forums, kur var meklēt vai uzjautāt par šo lietu:

legacygt.com/...

Pēc tam Wikipedia.org vai cits resurss, kurā ātri un ērti pārlūkot info par automašīnu. Atbilstoši modelim, gadam, tilpumam var diezgan viegli izskaitļot vai tava auto saimei tāds prikols vispār paredzēts. Un, ja paredzēts, var on-line manuāļos (Google) atrast informāciju, kā ieslēgt apsildi. Ja tev rīks(poga?), ar ko ieslēgt apsildi nav, tad značit tādas ekstras nav. I sjo.

Vispār maz ticams, ka tāda fīča tev ir -- apsilde tomēr ir fīča, ko vajag varēt ātri un ērti ieslēgt. Pogai ir jābūt atrodamai, tā nevar būt noslēpta bardačokā aiz otrā paneļa pa kreisi.

A tu pats esi pircis tur?

Jau 5 autiņi no Lietuvas (un 3 no Kauņas) iegādāti. Arī turpmāk droši vien būs jāņem tur, jo tur var atrast lielisku auto labaa staavoklii par labu cenu.

Drīzāk jau LAG failus...

Ja šī topika dalībnieki būtu vairāk konstruktīvi un mazāk emocionāli, būtu interesanta diskusija. Jo pienācīgs ceļa izgaismojums naktī, imo, ir aktuāla problēma.

Pašam ir auto ar halogēniem i viss un it kā nav slikti, bet gribētos labākus. Tiesa, vai uzreiz ksenonu, nezinu. Pēc pieredzes ir manīts, ka pietiek nomainīt reflektoru, lai gaisma kļūtu manāmi spožāka, arī ģeneratora stāvoklis ir svarīgs, kā izrādās -- pirmais simptoms bieži vien ir gaismas spējas jūtama un ievērojama samazināšanās. Nu un tad, vecais labais -- notīri lukturus. Rudenī un netīrā ziemā netīri lukturi aprij ļoti daudz gaismas.

Ir sanācis tā, ka man bijusi ar to autiņu liela saskare. Nē, īpašnieks neesmu, bet braukt sanāca bieži un arī vizināts esmu, kā arī bija iespēja līdznovērot auto visā tā piederības vēsturē.

Nopirkt gadījās auto ļoti labā stāvoklī -- tiešām ar niecīgu nobraukumu, darba auto sievietei, kura jamo nebija braukusi -- šajā gadījumā tas bija reāls keiss.

Tehniski autiņš vismaz pavasarī bija OK. Kas ir domāts ar visām ekstrām gan nesaprotu. Tur ir elektriskie log, radio/cd, kondicionieris, ESP un ABS – tas ir viss, bet par dižām ekstrām šīs fīčas laikam jau grūti nosaukt. Ir viena baigā neekstra – dzeltens auduma salons, kas nevērīgi izturoties dikti ātri smērējas un paliek netīri dzeltens. Bet uz pārdošanu auto tika aizvests uz ķīmisko tīrīšanu, pēc kuras izskatījās atkal diezgan jauki. Šur tur lūzt plastmasa sīkumi, uz grambām nedaudz iegrab. Nedarbojas kreisā spoguļa apsilde. Ziemā un dubļos 4x4 labi šancē, vienīgi tas auto diezgan zems un gadās uz vēdera aizķerties. 1.8 turbo motors ceļ visnotaļ labi. Patēriņš vidēji vislaiku turējās 9 – 10 litru robežās – 50/50 Rīga, lielceļš. Ir gadījies 8 litrus uz simtu dabūt, bet nu braucot garu gabalu zem 100 km/h. Kas ir slikti – virsbūves krāsa bojājas. Uz pakaļējo ratu arkām, bagāžnieka durvīm un kas jocīgi viena paliela plaisa arī uz jumta.

Auto, subjektīvi bija ļoti labs -- braukt patīkami, viegli, nekādu lielo remontu nav bijis (ne motoram, ne piekarei), 100% nav sists, un tas 1.8 Turbo -- tas ir labs motors. Pilnīgi pietiek gan mierīgai, gan aktīvai braukšanai. Šo mašīnu var droši ņemt, bet varbūt ne gluži par tādu naudu.

Diemžēl manuālis līdzi nenāca, bet figņas strādā. Patīkami adnako.

Runājot par tēmu -- nu jā, kretīni ir bijuši un būs vienmēr. Tomēr ir vērts atcerēties, ka ir arī "korektie" -- tādi, kā tas fords, kas gatavi reaģēt uz šādu uzbrukumu. Un jo vairāk tādu būs, jo agresīvajam grūtāk dzīvot. Un vienu dienu viņu kāds nepalaiž atpakaļ joslā (Gulbja laboratorija) vai kaut kā citādi pretimnākšana no citiem tiek izsmelta(ne uz to uzraujas..) un jātiek galā ar sekām.

Tiesa, having said that, jāpiezīmē, ka es arī laikam esmu agresīvais, jo, ja priekšā sastrēdzis un viena josla tukšāka, lienu tukšajā un pēc tam cenšos iebraukt atpakaļ. Ļoti bieži kāds joslā uzsāk lēnāk un tad var ielīst nevienam nekaitējot. Uzskatu, ja josla ir domāta braukšanai, pa to arī jābrauc, citādi visi stāvēs vienā joslā un nebrauks un satiksme pilnībā iebremzēsies, ja priekšā gadīsies kāds lēnāks (smagais, mācībnieks, traktors, bremze etc.).

Uz auto apetīti, dinamiku nekādu iespaidu tas neatstāj (klīst baumas, ka bez EGR kā reiz jaudīgāks auto paliekot, bet just to nevar). Un pat tehnisko apskati ar tādu izgāja autiņš, tā kā arī gāzes droši vien normā.

Salabot to lietu var..bet slinkums ķēpāties. Varot arī vārstu vnk mehāniski nobloķēt, tad pat lampiņa nedegs.

No otras puses, šitā tas ir Honda Prelude, citiem auto esmu dzirdējis, ka bez vārsta zūdot jauda, CO2 debesīs un motors neoptimālos apstākļos visu laiku darbojas. Tur vajag netā palasīties par konkrēto autiņu.

zvanīt šite: 29364539

ja interesē.

Vai PM man.