Lielākais izaicinājums mobilitātei Latvijā ir lielais grants autoceļu īpatsvars, to ikgadējā ceļu nozares konferencē uzsvēra VAS Latvijas Valsts ceļi valdes priekšsēdētājs Jānis Lange. Vairāk nekā puse valsts autoceļu – 11 000 kilometru jeb 55 procenti ir ar grants segumu. Gandrīz visi šie ceļi ir vietējās nozīmes, ar mazu satiksmes intensitāti un lielu finansējuma deficītu.
Pēdējo 25 gadu laikā ieguldījumi valsts autoceļos ar grants segumu praktiski netika veikti, tajos arī nedrīkst ieguldīt arī Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumu. Tāpēc ir izveidojusies situācija, ka mums valsts autoceļu tīklā ir ļoti labi, komfortabli autoceļi vai posmi, uz kuriem ir iespējams ieviest arī jaunās tehnoloģijas, kā tas, piemēram, šogad notiks uz Via Baltica, un vienlaicīgi vairāk nekā puse autoceļu dažus mēnešus gadā ir grūti izbraucami un nenodrošina iedzīvotājiem labas mobilitātes iespējas un iespēju attīstīt reģionus.
Šogad grants seguma ceļu remontiem ir atvēlēts rekordliels finansējums, kas ir gandrīz četras reizes lielāks, nekā bija pērn, un tie ir 35 miljoni eiro. Par šiem līdzekļiem tiks sakārtoti 98 grants ceļu posmi visos reģionos - kopumā 400 kilometri. Salīdzinājumam 2014. gadā grants ceļos tika ieguldīti 2,8 miljoni eiro, 2015. gadā – 3,7 miljoni eiro, 2016. gadā 8,9 miljoni eiro un 2017. gadā – 9,1 miljons eiro, kas ir neliela daļa autoceļiem atvēlēta valsts budžeta.
Kā zināms, šodien Rīgā notiek ikgadējā ceļinieku konference Valsts ceļu tīkla nākotne: iespējas un izaicinājumi. Konferencē piedalās 300 dalībnieku: ceļu nozares speciālisti, pašvaldību vadītāji, ceļu būvniecības uzņēmumu vadītāji, valsts pārvaldes un nevalstisko organizāciju pārstāvji un citi speciālisti.
Pirmkār, tas nav valsts autoceļš. Otrkārt, apkārtējo zemju un mežu īpašnieki gadiem ilgi nav tīrījuši savus īpašumus, degradējot grāvju un meliorācijas sistēmas. Padomju laikā šis ceļš bija labā stāvoklī, kā "saimnieki" atguva zemes, tā viss iet pakaļā.