Ik gadu tikai vietējo un grants ceļu uzturēšanai un remontiem būtu nepieciešami 130 miljoni eiro, un tikai ar Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļiem šo summu nav iespējams nodrošināt, norādīja VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" (LAU) pārstāve Sigita Audere.
Tāpat dažādas aplēses liecina, ka pašlaik autoceļu uzturēšanai pieejams finansējums ir vairākas reizes mazāks par nepieciešamo summu. Turklāt daudzi pauduši bažas par to, kas notiks 2020.gadā, beidzoties ES fondu finansējumam, teica Audere, piebilstot, ka saskaņā ar prognozēm valsts budžeta finansējums būšot 150 miljonu eiro apmērā.
"Publiskajā telpā jau izskanējusi informācija, ka pēc 2020.gada būs izmaiņas Eiropas Savienības finansētajos projektos, un šīs izmaiņas ietekmēs arī autoceļu uzturēšanas jomā. Līdz ar to jau pašlaik aktuāls ir jautājums, kur tiks rasts finansējums nepieciešamajiem remontdarbiem pēc 2020.gada. Pašlaik no valsts budžeta ceļiem aiziet viena ceturtā daļa līdzekļu - gan ceļu uzturēšanai, gan ceļu būvei, kas ir VAS "Latvijas valsts ceļi" pārziņā," atzīmēja Audere.
LAU budžets katru gadu ir apmēram 60 miljoni eiro, un uzņēmuma pamatuzdevums ir nodrošināt ceļu caurbraucamību visa gada garumā. Ar esošo finansējumu nav iespējams pilnvērtīgi uzturēt valsts autoceļus vajadzīgajā apjomā. Valsts autoceļu ikdienas uzturēšana norit nepietiekamas finansēšanas apstākļos, atzina LAU pārstāve.
Ņemot vērā, ka Latvijā, salīdzinot ar kaimiņvalstīm, ir ļoti blīvs autoceļu tīkls, LAU atzīst, ka nav iespējams uzturēt visus ceļus vienādā līmenī. Tādēļ visi valsts autoceļi ir sadalīti uzturēšanas klasēs: A - augstākā uzturēšanas klase, B, C, D - zemākā uzturēšanas klase, savukārt darbi tiek veikti prioritārā secībā. Uzturēšanas klases ir noteiktas, ņemot vērā satiksmes intensitāti, sociālekonomisko nozīmi un autoceļu klasifikāciju - valsts galvenie, reģionālie, vietējie autoceļi.
"Saprotam, ka katram iedzīvotājam tas viņa piemājas ceļa gabaliņš ir svarīgākais, bet mums jāspēj apskatīties uz vajadzībām visas Latvijas kontekstā un rast visiem labāko risinājumu," norādīja Audere.
Maija sākumā LAU sāka bedru masveida remontu, kas uz galvenajiem valsts autoceļiem ar vislielāko satiksmesintensitāti ierasti tiek saremontētas līdz 1.jūnijam. Patlaban tiek remontēti mazākas nozīmes ceļi. Masveida remontu plānots pabeigt līdz 1.jūlijam.
Ņemot vērā, ka bedres rodas no jauna, LAU tās remontē visa gada garumā. Autovadītājiem vasarā jārēķinās ar īslaicīgiem satiksmes ierobežojumiem, ātruma ierobežojumiem. Ir arī lielāki rekonstrukcijas darbi, kur ir būtiskāki ceļu satiksmes ierobežojumi un būs jāgaida ilgāk, lai nokļūtu galamērķī, tomēr jāpatur prātā, ka tas viss notiek kopējās ceļu satiksmes dalībnieku drošības uzlabošanai, uzsvēra Audere.
"Latvijas autoceļu uzturētājs" veic gandrīz 200 dažādus ikdienas uzturēšanas darbus uz valsts autoceļiem. Uzturamo valsts autoceļu kopgarums ir vairāk nekā 20 000 kilometri, no tiem 9092 kilometri autoceļu ir ar melno segumu un 10 989 kilometri ir grants autoceļu, kā arī ikdienas uzturēšanas darbi tiek veikti uz vairāk nekā 900 tiltiem.
Ko var gribēt, ja vismaz DESMIT gadu BRĪVAS LATVIJAS LAIKOS uz tiem lauku ceļiem netika ne lāpsta grants uzbērta. Liela daļa vairākus gadus pēc kārtas netika greiderēta.
Līdz ar to ļoti daudzi ceļi ir tā sačakarēti ka būtu laikam lētāk uzbūvēt jaunu ceļu blakus, nekā esošo mēģināt saremontēt!
----
Rezumē - zagt vajadzēja mazāk!
piekrītu un nevaru saprast, par ko Ceļu uzturētāju priekšniekiem maksā tik lielas algas - ir viena pilsēta Vidzemē, kur priekšnieks un vietnieks saņem 35 un 28 tk gadā. Par ko? Agrāk tā saucamā ceļu daļa greiderēja, veda granti, smilti, šķembas, lika caurtekas, pļāva ceļmalas, būvēja ceļus utt, bet tagad tos vīrus uz ceļiem redz ārkārtīgi reti - pavasarī kaut kā aizmuļļā bedres, vasarā vienreiz nošļūc ceļu un viss. Ziemā redz biežāk - tad vismaz kaisītājs brauc - tas gan tik uz lielajiem ceļiem attiecas