Februārī dramatiski pieaudzis pieteikto atlīdzību skaits par bedru izraisītiem auto bojājumiem 2

Gada pirmie mēneši līdz ar straujajām temperatūras maiņām tradicionāli saistās ar bedru un bedrīšu parādīšanos uz Latvijas autoceļiem, kas savukārt draud nodarīt dažāda apmēra bojājumus spēkratiem.

Tomēr šis gads autovadītājiem izrādījies īpaši bīstams – kā liecina apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU grupa) dati, februāra pirmajās desmit dienās, salīdzinot ar šo pašu laika periodu pērn, pat četras reizes palielinājies to atlīdzību pieteikumu skaits, kas saistīti ar automašīnu bojājumiem nekvalitatīva ceļa seguma un bedru dēļ. Lielākais skaits pieteikumu saņemts Rīgā.

“Lai gan arī vasarā Latvijas autoceļu segums mēdz būt nelīdzens, ziemā tā kvalitāte būtiski pasliktinās – sals, lietus un atkusnis, kā arī straujas temperatūras svārstības veicina arvien jaunu bedru veidošanos. Latvijas autovadītāji jau pieraduši, ka ziema un pavasaris ierasti saistās ar “bedru sezonu”, tomēr šogad, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, situācija ir dramatiski pasliktinājusies. Attiecīgi jūtami pieaudzis kopējais atlīdzību pieteikumu skaits, sevišķi galvaspilsētā. Jau janvārī novērojām par 40% lielāku atlīdzību pieteikumu apjomu nekā pērn, tomēr februāris sācies ar jauniem rekordiem negatīvā nozīmē,” stāsta Ingus Savickis, BALTA Atlīdzību direktors, norādot, ka februāra pirmajās desmit dienās par bedru dēļ automašīnām nodarītiem bojājumiem apdrošinātājs saņēmis četras reizes lielāku atlīdzību pieteikumu skaitu nekā pērn visā mēnesī kopā.

BALTA pieredze liecina – bedru izraisītie automašīnu bojājumi spēkratu īpašniekiem var radīt iespaidīgus finansiālos zaudējumus. Lielākā izmaksātā KASKO atlīdzība šogad bijusi jau ap 2200 eiro, kad, iebraucot bedrē, automašīnai bojāta labās puses priekšējā un aizmugurējā riepa un priekšējais atdurstienis. Turklāt bojājumi ne vienmēr tiek konstatēti notikuma vietā – daudzi autovadītāji pamana defektus, turpinot ceļu vai arī vēlāk vēršoties autoservisā. Galvenokārt, atsitoties bedrēs, cieš riepas un diski.

Autovadītāji Rīgā visvairāk sūdzas par Juglas ielu virzienā uz Biķernieku apli iepretim Bērnu slimnīcai, Satekles ielu, Tvaika ielu virzienā uz Sarkandaugavu, teritoriju ap Akmens tiltu, Brasas tiltu, Salu tiltu, kā arī Skanstes ielu. Šoferi norāda, ka diennakts tumšajā laikā bedres uz ceļa nav pamanāmas, tāpēc izvairīties no sadursmes neizdodas.

“Sabojātas automašīnu detaļas nozīmē nepatīkamu pieredzi ikvienam autovadītājam, kur gan finansiāli pasargātāki ir tie auto īpašnieki, kuri savam automobilim iegādājušies KASKO apdrošināšanu. Tomēr bedraini ceļi var novest pie vēl postošākām sekām. Nereti tiek fiksēti gadījumi, kad mašīnai, iebraucot bedrē, plīst riepa, mašīna strauji apstājas, un ar to saduras vairāki citi spēkrati. Lielākā atlīdzība, kas BALTA pastāvēšanas vēsturē izmaksāta bedraina ceļa dēļ, ir 50 590 eiro – spēkratam, iebraucot bedrē, pārsprāgusi aizmugurējā riepa, kā rezultātā automašīna avarējusi. Diemžēl šādos gadījumos tiek apdraudēta arī autovadītāja un citu satiksmes dalībnieku veselība un dzīvība,” stāsta Ingus Savickis.

Lai izvairītos no bedrainu ceļu izraisītiem bojājumiem un satiksmes negadījumiem, BALTA aicina autovadītājus būt piesardzīgiem un atbildīgiem – regulāri novērtēt transportlīdzekļa tehnisko stāvokli, tā atbilstību sezonai un laikapstākļiem, rūpīgi izvērtēt braukšanas ātrumu atbilstoši ceļa kvalitātei, kā arī ievērot katrā ceļa posmā noteiktos ātruma ierobežojumus, kas palīdzēs savlaicīgāk pamanīt un iespēju robežās apbraukt sevišķi nelīdzenas vietas.