Miega speciāliste brīdina: neizgulējies šoferis var būt tikpat bīstams kā dzērājšoferis 2

Katrs piektais smagais ceļu satiksmes negadījums Latvijā ir saistīts ar alkoholu, liecina Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) dati.

Šādos gadījumos pat tad, ja spēkā ir apdrošināšana, radušies zaudējumi jāsedz pašam autovadītājam, atgādina Balcia, iesaistoties CSDD rīkotajā kampaņā “Ballējam – izguļam”. Vienlaikus eksperti uzsver, ka arī miega trūkums rada milzu riskus uz ceļa.

Ik gadu apdrošināšanas tehnoloģiju uzņēmums Balcia saņem desmitiem apdrošināšanas atlīdzību pieteikumu saistībā ar ceļu satiksmes negadījumiem, kuros autovadītāji braukuši dzērumā. KASKO apdrošināšanas gadījumā atlīdzība šādās situācijās tiek atteikta, savukārt OCTA ietvaros apdrošinātājs vispirms atlīdzina cietušajiem nodarīto kaitējumu, bet pēc tam izmaksāto summu nākas segt vainīgajam autovadītājam. Pēdējo gadu laikā kopējais šādu zaudējumu apmērs sasniedzis teju 500 tūkstošus eiro.

“Braukšana alkohola reibumā nav nejaušība vai neveiksmīga sakritība – tā ir apzināta izvēle, kas realitātē pārvēršas finansiāli smagos zaudējumos, kas mūsu pieredzē pašam autovadītājam nereti izmaksā vairākus desmitus tūkstošu eiro. Taču neviena naudas summa nav salīdzināma ar sekām, ko viens neapdomīgs lēmums var radīt citiem satiksmes dalībniekiem un viņu ģimenēm. Svarīgi atcerēties, ka risku rada ne tikai alkohols – arī miegainība pie stūres var būt tikpat bīstama, jo būtiski pasliktina spēju reaģēt un pieņemt pareizus lēmumus uz ceļa,” uzsver Balcia Latvijas biznesa vadītājs Edgars Korzāns.

Vairāk nekā 60 % Latvijas autovadītāju – 70 % vīriešu un 55 % sieviešu – pēdējā gada laikā vismaz reizi vadījuši spēkratu, būdami izteikti miegaini, liecina Balcia veiktās aptaujas dati[1]. Savukārt trešā daļa šādā stāvoklī pie stūres sēdušies vairākas reizes gadā. Jaunāki braucēji ir apdomīgāki, kamēr visbiežāk nogurumu ignorē cilvēki vecuma grupā no 30 līdz 39 gadiem.

Nogurums pie stūres – bieži nenovērtēts risks

Miega ārste-pediatre un Latvijas Miega medicīnas biedrības valdes priekšsēdētāja Marta Celmiņa atklāj, ka neizgulējies cilvēks vada auto līdzīgi kā cilvēks dzērumā: “Sabiedrība ir pieradusi domāt, ka iereibis autovadītājs ir lielākais drauds ceļu satiksmes dalībniekiem, taču piemirst, ka arī nepilnvērtīgs miegs būtiski ietekmē spēju droši vadīt spēkratu. Cilvēkam var šķist, ka viņš ir gulējis pietiekami ilgi, taču alkohola vai ikdienas stresa ietekmē miega kvalitāte būtiski pasliktinās – tiek izjaukta miega struktūra, tas kļūst sadrumstalots, un smadzenes nespēj pilnvērtīgi atpūsties un atjaunoties.”

Viņa īpaši uzsver arī obstruktīvās miega apnojas jeb krākšanas riskus – bieži sastopamu, bet nepietiekami diagnosticētu miega traucējumu, kas var būtiski ietekmēt spēju vadīt transportlīdzekli.

“Krākšanu daudzi uzskata par nekaitīgu, un tā sabiedrībā ir pilnībā normalizēta, taču var liecināt par nopietnām veselības problēmām. Tās rezultātā elpceļi gulēšanas laikā periodiski nosprostojas, cilvēks pēc būtības sāk smakt un smadzenes viņu atkārtoti “pamodina”, lai atjaunotu elpošanu. Rezultātā cilvēks var justies noguris pat pēc šķietami pietiekama miega stundu skaita. Savukārt kvalitatīva miega trūkums ievērojami palielina mikromiega epizožu risku dienas laikā – mirkļus, kad smadzenes uz pāris sekundēm iemieg, bet cilvēks bieži vien pats to neapzinās. Mēs varam nojaust, ko šāda īslaicīga iemigšana nozīmē, kad ar ātrumu 90 km/h traucamies pa šoseju,” norāda Marta Celmiņa.

Viņa uzsver, ka pat tad, ja alkohols nav lietots, pēc negulētas svinību nakts ir svarīgi godīgi novērtēt savu pašsajūtu pirms sēšanās pie auto stūres. Ja tomēr jūtama miegainība, drošākais lēmums ir atlikt braucienu. Tajā pašā laikā eksperte atzīst, ka bieži vien šoferi savu nogurumu apzinās tikai tad, kad ir tikuši pusceļā. Šādos gadījumos visefektīvākais risinājums ir atpūta vai īsa 15 līdz 20 minūšu “spēka snauda”. “Šis laika sprīdis ir pietiekams, lai atjaunotu modrību. Ilgāk gan nevajadzētu gulēt, jo pēc tam mēs nonākam dziļā miega fāzē. Ja modinātājs mūs pamodina tās laikā, tad pēc tam jutīsimies vēl sliktāk – var parādīties apjukums, “smaguma” sajūta galvā, lēnāka reakcija un izteiktākas grūtības koncentrēties.”

“Ballējam – izguļam” – uzsākta kampaņa pret braukšanu reibumā

Lai pievērstu uzmanību riskiem, ko Jāņu svinību un pēcsvētku laikā rada braukšana reibumā, CSDD rīko kampaņu “Ballējam – izguļam”. CSDD Komunikācijas departamenta vadītājs Mārtiņš Mālmeisters atgādina, ka alkohols, nogurums un pārgalvība pie stūres nav savienojami ar drošu satiksmi.

“Jāņu svinības ir laiks, kad baudīt kopā būšanu, nevis riskēt ar savu un citu drošību. Kampaņas galvenais vēstījums ir vienkāršs – pēc ballēšanās ir jāizguļas. Aicinām ikvienu svētku laikā jau laikus izplānot, kā droši nokļūt mājās, un nākamajā dienā godīgi izvērtēt savu pašsajūtu pirms sēšanās pie stūres. Tāpat aicinām ikvienu līgotāju ieklausīties šī gada kampaņas vēstījumā un būt gataviem vajadzības gadījumā atturēt līdzcilvēkus no braukšanas reibumā. Satiksmes drošība ir mūsu visu kopīga atbildība,” uzsver Mārtiņš Mālmeisters.

Lai aktualizētu un uzsvērtu kvalitatīva miega nozīmi, Balcia kā kampaņas stratēģiskais partneris organizēs vēl nebijušu aktivitāti – 19. jūnijā no plkst. 16.00 līdz 20.00 un 20. jūnijā no plkst. 12.00 līdz 18.00 pie tirdzniecības centra “Spice” darbosies īpaša “Izgulēšanās stacija”. Tās apmeklētāji varēs piedalīties konkursā, laimēt miega brilles un gūt pārliecību, ka drošs ceļš no Jāņu svinībām  un citiem pasākumiem sākas nevis ar auto atslēgām, bet gan ar kvalitatīvu miegu un skaidru prātu.

[1] Apdrošināšanas tehnoloģiju uzņēmuma Balcia sadarbībā ar Norstat veiktā aptauja 2026. gada jūnijā, 500 respondenti Latvijā