Šobrīd aktīvi tiek apspriesta iniciatīva, kura ierosina pagarināt tehnisko apskašu biežumu līdz 2 gadiem. Statistiku var interpretēt un pasniegt dažādi, tāpēc iAuto.lv pievērš uzmanību šai diskusijai un argumentācijai.
Portāla iAuto.lv redaktors Māris Ozoliņš Foto: iAuto.lv
Portālā iAuto.lv jau publicējām redaktora Māra Ozoliņa viedokli, ka Jāņa Liepiņa minētais arguments, ka pasākuma "Tehniskās apskates nakts" rezultāti parāda, ka 80% automobiļu ir būtiski defekti, ir nekorekts. Šie 80% nav rādītājs šajā diskusijā, jo liela daļa autovadītāju to izmanto, lai bezmaksas noskaidrotu savu automobiļu stāvokli pirms apskates. Turklāt pasākumā tehniskā pārbaude ir bezmaksas, kas pulcē vairāk tos, kuri nav droši par sava auto tehnisko stāvokli un vēlas ietaupīt līdzekļus gadījumā, ja neizdodas iziet tehnisko apskati. Ja pie nodokļu apspriešanas tiek pieminēta "Tehniskās apskates nakts" statistika, tad es autovadītāju vietā nākošajos gados neapmeklēt šo pasākumu vai arī brauktu uz to tikai ar jauniem auto. Zināmā mērā ar šo iespaidīgo skaitli 80% tiek maldināta sabiedrība un arī kaitēts Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) sniegtās informācijas uzticamībai. Taču statistikas dati, kuri ir satraucoši ir jau J.Liepiņa pieminētie 45% (automobiļu, kuri neiziet tehnisko apskati ar pirmo reizi). 45% ir tiešām daudz, bet, ņemot vērā, kā tika interpretēti pasākuma "Tehniskās apskates nakts" dati, gribētos arī šo skaitli pārbaudīt.
iAuto.lv aicināja Jāni Liepiņu (CSDD) sniegt komentāru, kāpēc "Tehniskās apskates nakts" statistikas dati tiek izmantoti kā arguments, apspriežot tehnisko apskašu periodikas maiņu atbildīgajā Saeimas komisijā.
CSDD Transportlīdzekļu tehniskās kontroles un sertifikācijas inspekcijas priekšnieka Jāņa Liepiņa komentārs:
Skaitļi raksturo reālo situāciju. Un tas nozīmē, ka ne jau viens skaitlis raksturo Latvijas autoparku, tas ir jāvērtē kompleksi, paļaujoties uz visu pieejamo datu kopumu. Esmu vairākkārt minējis, ka “Tehniskās apskates nakts” pasākumos vidējais izbrāķēto auto daudzums - 80%, un regulārajās tehniskajās apskatēs vidējais izbrāķēto auto skaits – virs 40%. Bojāto auto rādītāji var svārstīties šajā diapozonā, tāpēc varam puslīdz droši pieņemt, ka šie skaitļi arī raksturo situāciju uz Latvijas ceļiem.
Kas satrauc? “Tehniskās apskates naktīs” izbrāķētie 80% auto ir transportlīdzekļi, kas ikdienā pārvietojas pa ceļiem. Tie nebija auto, kas apauguši ar sūnām, vai noputējuši un izvilkti pēc vairāku gadu stāvēšana no garāžas. Izpētot “Tehniskās apskates nakts” statistiku, konstatējām, ka lielākā daļa transportlīdzekļu – līdz pat 75%, tehniskā apskate ir derīga vairāk nekā trīs mēnešus. Un šis ir viens no faktiem (bet ne vienīgais!), kāpēc vēršam sabiedrības uzmanību uz to, ka transportlīdzekļu tehniskais stāvoklis Latvijā nav spīdošs, un katram no mums - autovadītājiem ir jārūpējas par auto.
Pēc SKDS aptaujas datiem - 42% auto uz servisiem tiek vesti vienu reizi gadā (visticamāk pirms TA), 44% biežāk kā reizi gadā no faktiem, pie tā visa, ka 2015.gadā būtiski vai bīstami defekti (vērtējums “2” vai “3”) tehniskās apskates laikā tika konstatēs 41% auto. Te rodas jautājums – kas tad notiek ar mūsu auto? Ko ar auto izdara viss tas, kas ietekmē tā tehnisko stāvokli: gan ceļi, pa kuriem pārvietojamies, gan klimatiskie apstākļi, gan arī pats auto vecums, kas noteikti dod savu ietekmi. Un atbilde ir skaidra, lai brauktu ar drošu auto, par to ir jārūpējas!
Tāpat gribu vērst uzmanību, ka bieži paliek nepamanīts viens svarīgs fakts - 79% Latvijas iedzīvotāju domā, ka obligātā tehniskā apskate jāveic tādēļ, lai pārliecinātos, ka automašīna ir droša ceļu satiksmei (SKDS dati). Tas nozīmē, ka absolūti lielākā sabiedrības daļa uzticās tehniskajām apskatēm.
Jau 2014. un 2015. gadā CSDD sadarbībā ar Valsts policiju veica vieglo auto pārbaudes uz ceļa, pārbaudot tikai gaismas ierīcas un riepas. Pārbaužu rezultāti pārsteidza - vismaz 10% auto bija bīstami satiksmei. Ko tas nozīmē? Pirmkārt, 10% ir daudz, jo pārbaudīti tikai divi elementi, kas garantē auto drošību, otrkārt – arī autovadītāju attieksmi pret auto, kas ir ne mazāk svarīgs faktors.
2015.gadā TA visā Latvijā 41% auto tika konstatēti būtiski vai bīstami bojājumi (vērtējums “2” vai “3”). Vērtējums “2” 22% gadījumu tika piešķirts par problēmām gaismas ierīču darbībā, 21% bremžu darbībā, 17% - balstiekārtā. Savukārt vērtējumu “3” 62% auto tika piešķirts par problēmām bremžu darbībā, t.sk. konstatētas nedarbojošās bremzes. 2016.gadā TA 45% auto tika konstatēti būstiski vai bīstami bojājumi (statistika par janvāri – septembri ieskaitot). Sadalījums pa pozīcijām šobrī nav pieejams, jo CSDD šādu informāciju apkopo tad, kad kalendārais gads ir beidzies.
iAuto.lv aicina izvērtēt un analizēt publiskajā telpā pieejamo informāciju. Lūdzu rakstiet savu viedokli komentāros.
Portālā iAuto vēl par šo tēmu lasi:
- Ziņa: CSDD stāsta, ka Latvijas autoparks ir kritiskā stāvoklī, bet iAuto.lv nepiekrīt J.Liepiņa interpretācijai
- Ziņa: CSDD pasākumos “Tehniskās apskates nakts” piecos gados pārbaudīti 6,5 tūkstoši automobiļu (te var lasīt kopējos skaitļus)
- iAuto Forumā: Tehniskā apskate reizi divos gados - Jā vai Nē?
- iAuto Forumā: Vai var un kā var apstrīdēt tehniskās apskates rezultātus?
- Aptauja: Balso par viedokli, kuru atbalsti šeit >>>
Interesanta demagoģija. Veiktās pārbaudes uz ceļa un augstais procents ikdienas satiksmē konstatēto bīstamo defektu tieši pierāda apskašu bezjēdzīgumu.
Savukārt augstie konstatēto defektu procenti un vešana uz servisu tikai vienreiz gadā tikai pirms apskates ir tiešas sekas tam, ko patreizējā apskates kārtība panāk - auto netiek remontēts regulāri, bet gan apskate tiek izmantota kā lēta un atbilstoši nekvalitatīva diagnostika, saremontējot tikai tos bojājumus, ka inspektors ir pamanījis.
Vienlaikus ar nevajadzīgiem papildus izdevumiem un laika patēriņu tiek sodīti tie, kas savus auto uztur kārtībā. Patreizējā kārtība ir izdevīga tai auto īpašnieku daļai, kas savus auto kopj vienreiz gadā un monopoluzņēmumam, kas ar to pelna naudu.