Kad Latvijā pienāks “melnās statistikas” gals, kā tas tiek darīts Zviedrijā 10

Foto: iAuto.lv

LAMB | 8.marts 2017 6:09

Vai ir iespējams panākt, ka ceļu satiksmes negadījumos vairs nav bojāgājušo? Zviedrijā ne tikai ir pārliecināti, ka tas ir iespējams, bet ir jau noteikts konkrēts laiks – 2050. gads, kad pienāks melnās statistikas gals.

Lai mērķi sasniegtu, zviedri jau kopš 1994 gada īsteno īpašu satiksmes drošības programmu Vision Zero (VZ), kuru, demonstrējot teicamu sadarbības piemēru, uzsāka Zviedrijas valdība un auto industrijas pārstāvji. Trīs gadus vēlāk Zviedrijas parlaments pieņēma Satiksmes drošības likumu un VZ tika nostiprināta likumdošanā.

Arī Latvijā ir izvirzīts svarīgs mērķis, panākt, lai līdz 2020. gadam salīdzinājumā ar 2010. gadu uz pusi samazinātos satiksmes negadījumos bojāgājušo skaits. 2010. gadā uz Latvijas ceļiem dzīvību zaudēja 218 cilvēki, bet aizvadītajā gadā 157, tādēļ, neskatoties uz to, ka situācija ne tuvu nav apmierinoša, it kā esam uz pareizā attīstības ceļa. Tomēr mums vēl ir garš ceļa gabals jāiet, jo Eiropā vidēji ir 51 bojāgājušais uz vienu miljonu iedzīvotājiem, Zviedrijā 27, bet Latvijā, noslēdzot 2016. gadu,  aptuveni 80, kas gan ir mazāk nekā 2015. gadā. Augšminētais mērķis ir nostiprināts Ceļu satiksmes drošības plānā 2017. – 2020. gadam, kuru cerams, ka tuvākajā laikā apstiprinās valdībā, un tas iegūs likuma spēku. Tuvākajās dienās plānu izvērtēs Ceļu satiksmes drošības padomē.

Zviedrijai ir 11 gadu pieredze fotoradaru tīkla izveidē, un mums, attīstot šo tīklu un filozofiju,  ir jāņem vērā Zviedrijas piemērs. Piemēram, protokolā par fotoradara fiksētu ātruma ierobežojuma pārkāpumu, kuru saņem Zviedrijas autovadītājs, ir redzama ne tikai automašīna, bet arī autovadītājs, un soda nauda tiek prasīta no vadītāja nevis automašīnas īpašnieka. Kopumā šobrīd Latvijā situācija ar fotoradaru uzstādīšanu jau ir labāka, nekā pirms vairākiem gadiem, kad tos apkalpoja privātfirma ar vienu mērķi, pēc iespējas vairāk nopelnīt, un ziemeļu kaimiņi ar savu ilgstošo pieredzi un ambiciozo mērķi var mums palīdzēt sasniegt Eiropas mērogā vērā ņemamus rezultātus.

Zviedri uzskata, ka viņu VZ veiksmes stāstu nosaka četri faktori – tas ir nacionāls, vienlīdz nozīmīgs visā valstī, tajā ir aktīvi iesaistītas visas atbildīgās valsts un pašvaldību institūcijas, pilnīga prioritāte ir satiksmes dalībnieku dzīvības glābšana nevis pārkāpēju ķeršana (focus on saving lives instead of catcing speeders) un tādēļ vienots un ievērojams ir sabiedrības atbalsts, programmu atbalsta  70% zviedru.

Viens no Zviedrijas programmas svarīgākajiem elementiem ir plašs, visu valsti noklājošs fotoradaru tīkls, kura patiesais uzdevums ir glābt dzīvības nevis iekasēt naudu. Kopumā Zviedrijā ir 1600 stacionārie radari un šogad to skaits tiks palielināts vēl par 200 līdz 300  iekārtām. Interesanti, ka akcents ir likts uz stacionārajiem fotoradariem, kuru atrašanās vieta ir visiem zināma, jo mobilie, pārvietojamie radari ir tikai 15. Katrs stacionārais fotoradars diennaktī strādā tikai par 5%, kas nozīmē kādu stundu un divdesmit minūtes. Tie gan netiek atslēgti vienā laikā, un autovadītājs nezina, ir fotoradars ieslēgts vai nē.  Ja zviedru mērķis būtu, iekasēt pēc iespējas vairāk naudas, tad radari strādātu “pēc pilnas programmas”, un neviens tos neatslēgtu. Latvijā, lai gan vārdos uzsveram, ka mūsu fotoradari nav “bankomāti”, tomēr kā skaidrot konkrētas iekasējamās soda naudas ierakstīšanu nākamā gada budžeta likumā, kurš taču ir jāpilda.

Zviedrijas fotoradaru uzdevums ir ierobežot vidējo braukšanas ātrumu nevis dzīties pēc atsevišķiem superpārkāpējiem.  Tos agri vai vēlu noķers policija uz ielas, un viņi saņems sodu, jo galvenais ir soda neizbēgamības princips nevis tā apjoms. Savukārt vidējā braukšanas ātruma samazināšana vai vismaz palielinājuma ierobežošana dotu daudz lielāku ieguldījumu vispārējā satiksmes drošībā. Nesen uzzinājām, ka mūsu valstī ir autovadītājs, kuram fotoradars fiksējis ātrumu 148 km/h atļauto 50 km/h vietā, citu pārkāpēju radars fotografējis 58 reizes. Tie gadījumi liecina, ka konkrētajiem braucējiem uz likumu nospļauties un,  fotoradars nav iemesls piebremzēt, tomēr svarīgāk par skraidīšanu pakaļ šādiem ļaunprāšiem pēc zviedru viedokļa ir samazināt vidējo braukšanas ātrumu visā valstī.

Autoklubam LAMB kā sabiedriskai organizācijai ir 20 gadu pieredze satiksmes drošības procesu analīzē. Dalība Starptautiskajā automobiļu federācijā (FIA), kurā ir miljoniem biedru 132 pasaules valstīs, sniedz zināšanas par satiksmes drošības aktualitātēm piecos kontinentos, tādējādi paverot iespēju salīdzinājumiem un labākās prakses meklējumiem Latvijas satiksmes drošībai.

 

 
10 Lasīt visus komentārus → Populārākie komentāri
 
rt 8.marts 2017 11:46
14 2 Atbildēt

Diemžēl Nordekas autobusu vadītāji vēlas šīs nelaimes. Vakar atpakaļskata spogulī novēroju cīņu starp passat un Nordeka busu uz Bauskas šosejas no A7 veikala līdz Baložu pagriezienam ap 17.00. Passast vadītājs nepalaida nekaunīgo līdēju ar Nordeka busu no kreisās joslas, kas ļauj apgriezties braukšanai pretējā virzienā uz labo, kas atļauj braukt taisni. Nordeka vadītājs savu neapmierinātību izrādīja ar vairākkārtīgu nepareizu tālo gaismu lietošanu. Passat vadītājs mēģināja iekarsušo lohu atdzesēt garantējot tam minimālo distanci (velkamā striķa garumā) un braucot ātrumā, kas garantē drošu satiksmi (nu ne tik lēni, lai to uzskatītu par traucējošu, jo priekšā šā vai tā bija divi krustojumi ar sarkano gaismu). Iekarsušais lohs ar busu vēl vairāk iekarsa un sāka vēl vairāk nepareizi lietot tālās gaismas. Un tā līdz Baložu pagriezienam, kad passat vadītājs acīmredzot saprata Nordekas šofera bezpalīdzīgo situāciju, kas novedusi pie apzinātas vairākkārtīgas CSN pārkāpšanas, kas pielīdzināma agresīvai braukšanai, un iekļaujoties plūsmā aiz manis turpināja savas ierastās gaitas, atstājot Nordeka busa vadītāju vārāmies savā sulā.

p.s. žēl, protams, ka zēni nepiestāja padiskutēt klātienē, es būtu aizgājis passat vadītājam palīgā.

rt 8.marts 2017 12:39
14 1 Atbildēt

Kad parādīsies, tad arī ievērosim. Kamēr nav, tikmēr tajā vietā visiem noteikumi ir vienādi. Tā kā pasažieru pārvadājumus dotē no valsts/pašvaldību budžeta, tad tautai ir tiesības izteikties, norādīt uz trūkumiem, kā arī pamācīt pārvadāt sevi atbilstoši pastāvošajiem CSN.

rt 8.marts 2017 12:15
13 1 Atbildēt

Tur ir pietiekami daudz vietas, lai pārkārtotos laicīgi, nevis pašā galā, kur nepārtrauktā līnija. Pēdējā laikā tur reizēm CP-rosās. Un viens ir, kad pārkāpj vieglais, cits, kad satiksmes autobuss un regulāri, bez sirdsapziņas pārmetumiem liekot virsū CSN. Nu ieliec grafikā vienu, divas liekas minūtes un nebūs jāpārkāpj!

p.s. un kāda lai tautai veidojās attieksme, kad Nordekas pirmrindnieks Vernons skandē vienu, bet padotie dara pavisam ko citu? Šaraškina kantoris...

 
Pievienot bildi Pievienot video
 
 
Stingri aizliegts iAuto.lv publicētos materiālus izmantot, kopēt vai reproducēt citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai kā citādi rīkoties ar iAuto.lv publicētajiem materiāliem bez rakstiskas EON SIA atļaujas saņemšanas.

Izceltie raksti

Projektēsim Ceļus - eksperti skaidro, kādēļ klibo kvalitāte (+ VIDEO)

Būveksperts Edgars Krūmiņš nosauc iemeslus, kas iespaido ceļu būves kvalitāti: par vēlu izsludināti konkursi, rezultātu apstrīdēšana, plānošanas trūkumi, finansējuma nevienmērīgs sadalījums, speciālistu aizplūšana. Lasīt vairāk

 

Riepas, akumulators, logu slotiņas - kā sagatavot savu auto tumšajam laikam

Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) apkopojusi 7 vienkāršus, bet ļoti svarīgus ieteikumus, kas palīdzēs sagatavot auto gada tumšajam un aukstajam laikam. Lasīt vairāk

 

15 000 km -krievi aizceļo uz Islandi ar 40-gadīgu ZAZ (+ VIDEO) 8

Divi Čeļabinskas iedzīvotāji devušies ekstrēmā piedzīvojumā, apceļojot Islandi ar 40 gadus vecu zaporožecu. Lasīt vairāk

 

Bīstams satiksmei - Diseldorfas policija evakuē „zelta” BMW X5 3

Vācijas pilsētas Diseldorfas policija uz laiku konfiscējusi ar zelta krāsas līmplēvi izdaiļotu BMW X5, kas atzīts par pārāk bīstamu koplietošanas satiksmei. Iemesls – automašīna žilbinājusi acis citiem satiksmes dalībniekiem. Lasīt vairāk

 
 

Lasītākie raksti

Jaunie raksti