Nē, nepareizi - pamatā bremžu škidrums uzsūc mitrumu , temperatūras maiņas iespaidā vairāk !
Bremžu škidrums ir higroskopisks, to viegli var atrast inetreneta dzīlēs !!
Un pretstatā ja gribas sameklēt - prasam kuri ir hidrofobi škidrumi, kas ir dažādas eļļas un naftas bāzēti produkti, un silikona bāzētais DOT5, bet NE citu tipu bremžu škidrumi !!!
“Bezproblēmu” BEV pārkaršana skar arī processoru, ekrānu utml. - tā ka modernos lūžņos ( arī ICE) ir salikts vairāk “laika bumbu” kā kāds būs spējīgs salabot pēc 10 gadu lietošanas, jo rezerves daļas jau 5 reiz būs mainījušas savu veidolu …
Vienīgais drošais risinājums pirkt kaut ko tādu kas ir vienkāršākais iespējamais un ko konkrētā gada ietvaros saražojuši lielākajā iespējamajā apjomā vēlams bez izmaiņām :
… un jā neglabājiet šitos lūžņus Kalifornijas saulē un/vai nedzenājat pārlieku daudz lietu reizē uz infoteinment sistēmas …
Sūdīgākais - ka šitās lietas absolūti nav nekādas vajadzības integrēt auto, tā varētu būt pilnīgi neatkarīga sistēma, ko izmet iemet jebkādu “Ķīnas aftermarket”, bet tā tas gluži nestrādā …
Pie mums tas būtu iespējams - Ķīnā drīzāk ka ne. Un Vispār pasaulē kur dēļ seismiskās aktiviātes ir jau tā gana problēmu šī būs tikai vēl viena nevajadzīga galvassāpe …
Un ja Ķīnā vai Japānā to neizdosies jēgpilni realizēt tad to nerealizēs nekur …
Teiktu ka drīzāk tas rada jaunas problēmas - no sērijas vajadzēs augsti kvalifēctus santehniķus BEV maināmo bateriju apkalpošanai. Otra lieta - ja gadijumā kaut kāda iemesla dēļ tu maini diezgan pilnu bateriju pret pavisam pilnu - ja to bateriju procesā robots bojā (jā un roboti ar jāapkalpo un pat ik pa brīdim cilvēkam jāpārkalibrē, paralēli jamā paša paredzētajai kalibrēšanai) un tā aizsvilstas - tad tev ir ēka pilna ar maiņas baterijām dažādās uzlādes stadijās + iespaidīgas jaudas lādētājs un elektrības pievads … kas viss tīri labi deg tādas li-ion degšanas raksturīgajās temperatūrās …
Itkā jau jā, bet motors un elektromotors jau nemēģinās tevi nosist ar strāvu, nosvilināt vai reizēm arī uzspridzināt …(ja vien neesi galīgi dumjš) Tā ka drīzāk jāskatas standartizācijas ar viegli maināmiem moduļiem virzienā, pie kam tā ka to var darīt robots ar salīdzinoši vienkāršu programmu …
Jā varbūt nomājama un viegli maināma baterija būtu tas ceļš kas ļaut šo aizvirzīt pozitīvā gultnē ar salīdzinoši lētu un labi attīstītu remonta iespēju. Bet nu vajadzība nodrošināt baterijas un nepieciešamās dzesēšanas un eletrisko savienojumu ilgmūžību šāda gadijumā pacelsies pavisam citā līmenī.
Žēl, man šitā ar arhitektu gadījās ( pašā objekta izpētes sākumā) un rezultātā izrādijās ka nabags kapitāli uz ilgu laiku slimnīcā bija iegūlies … Cerams tam kādi citi iemesli.
Iekš auto tā ir drusku lielāka probēma, rekuperatoriem, siltumsūkņiem utml. arī protams ir vibrācijas taču pasākums ir viegli piekļūstams un viegli apkalpojams pat jau ar kaut ko aizšauj greizi “uz sitiena”, auto var sanākt visu salikt un tad secināt ka ir pilnīgs Pī pie pirmās bedres vai temperatūras maiņas …
Lielākais klupšanas akmens ir ar dzesēšanas un eļļošanas sistēmas hermētiskumu, gan avāriju, gan remonta utml. gadījumos - citādi pārējais ar attiecīgu kvalifikāciju un zināšanām ir relatīvi salīdzināms ar datortehniķa darbu.
Man teiksim dzīvē ir kādas pāris reizes trāpijies nekvalitatīvs kondicionēšanas sistēmas remonts - noplūst gāze, un tiem BEV kam izmanto to pašu sistēmu arī baterijas dzēsēšanai tā ar būs nolādēta problēma …
Tā ir vadu reāla ekonomija, pa vienu vara vadu pāri var nosūtīt 1GBps datu, un tur vajag ļoti maza škērsgriezuma vadu pāri, tā vietā lai gandrīz uz katru spuldzīti dzītu vadu pāri vai vairāk … Tiesa reāli gan tur tāpat ir stipri padaudz vadu, bet nu funkciju jau ar ir iebāzts vairāk kā kāds spēj izmantot …
Jā un galvenais ka tā drošība ir nepieciešama tikai dēļ tā ka auto sistēmas ir saistītas un tad vēl tās var piekļūt internetam. Un marazms ir tajā ka “kājas aug” no vēlmes samazināt vadu skaitu un kopgarumu automobilī. Ja katra sistēma kas ir pieslēgta internetam vai infotainment sistēmai nekad nespētu fiziskā līmenī tikt pie kopnes pa kuru notiek auto darbībai svarīgā info apmaiņa, visa šī drošības atslēgu būšana pat nebūtu nafig vajadzīga, bet ražotāji tajā saredzēja iespēju nopelnīt …
Tas bija pie Virši-A Uzvaras bulvārī ( bloķējām izbrauktuvi kādu brīdi) - korķis no rīta, stāvam visi, esmu jau paskatījies ka aiz manis Subaru stāv un škietami vēl kādi 5 auto stāv un vabrūt pati aste drusku kustas. Galvu pagriezu citā virzienā un tik dzirdu pamatīgu būkšķi nu tā ka kravinieks kādam ieliktu ar vismaz 60 km/h nebremzējot. Tik ar paspēju kā atlaist bremžu pedāli un tūlīt to kārtīgi vēlreiz nospiest.
Zolīd kundzīte e-tronā braucot uz tiesu kaut ko darīja mobilajā. Tehiski bija apstājusies vai tuvu tam, lūrot mobsī viņai škita ka auto vēl pārāk strauji ripo un pamatīgi “uzspieda uz bremzes pedāļa", respektīvi izpildīja no vietas dragreisa cienīgu uzrāvienu, un saīsināja Subaru Foresteru un to iestūma man Hondai CRV pakaļā … E-trons cita starpā pēc tam pats aizbrauca uz Audi centru, kaut priekšā kaut kas tecēja ārā, Subaru āķis kaut ko bija aizķēris …
Nu mūsdienās ir palicis ļoti maz tikai atkarīgās piekares auto ( ciets tilts priekšā un ciets aizmugurē) līdz ar ko būs grūti to iedomāties, bet paprovēšu izstāstīt. Neatkarīgā piekare mēģina tavu auto noturēt izteikti horizontāli, kas ne vienmēr ir labi saķerei ja auto atslogo riteņus pa diagonāli ( atkarībā no pilnpiedziņas tipa daži auto ar to vispār galā netiek un nekur vairs nebrauc). Atkarīgā piekare ja nav stabilizatoru vai tie atslēdzami spēj tikt galā ar aptuveni 2x lielāku reljefa “kritumu/starpību” starp riteņiem, jo tilti spēj savstarpēji locīties ( veidot nosacītu X, ja saproti ko ar to domāju) . Teiksim izteikti šo problēmu varēju sajust uz man RWD Ford pikapa ( priekša neatkarīgā) - uzlīdu kupenā - auto stāv slīpi un tā ka kreisais pakaļējais rats ir pie zemes bet samērā atslogots. No kupenas, kaut priekša gaisā/pakaļa lejā uz aizmuguri nolīst nespēju, rats tikai bezjēgā spolē un “silda” bruģi …
Šūpinot pa diagonāli ir tipa labāk, bet nost tāpat netieku, kamēr kāds izteikti no priekšas vajadzīgo stūri nepastūma/nepacēla.
Cita starpā - jā ja jūsu BEV vairs nestrādā gaisa kondicionieris - pārliecinaties ka tādu to ir droši lietot, jo bateriju reizēm dzesē tieši tā pati sistēma :
Kā parasti Ķīnas produkcijai iet kā pa kalniem ar porgrammnodrošinājuma drošību:
Un protams sistēmu integrācija palīdz lietojamības ērtībām, tajā skaitā arī uzlaušanas vieglumam … tāda diemžēl ir dzīves realitāte. Tesla uz šo pudu sāls ir apēdusi, bet arī viņiem ne bez problēmām …
nelaime ar elektriskiem verķiem ir tas ka temperatūras izmaiņas var būt ļoti straujas, ar iekšdedzi un dzesēšanu jau ar sākotnēji tik spīdoši negāja, tādēļ nereti ilgstoši izmantoja gaisa dzesi (Porsche par piemēru) lai mazāk potenciālu problēmu, bet jo tālāk, jo lielākas jaudas tiek “iestumtas mazā kastītē” un tad jau tieša dzesēšana ar gaisu vairs nav opcija …
Neatkarīgā piekare der tikai tad ja tās gājiena pietiek konkrētajiem škēršļiem, tālāk jau atkarīgā dara savu darbu labāk … bet miksēta neatkarīgā/atkarīgā gadās ka padara to tikai sarežģītāku, bet komforts gan neatsverams …
P.S. Bet visvairāk Šajā video iespārda - riepas !!!!
Ņemot vērā ka man Audi E-trons iestūma “pakaļā” Subaru, jo sajauca pedāļus - es teiktu ka “nejaušības” pie lielāka BEV skaita kļūs par “ikdienu”… un dārga auto norakstīšana ir apdrošināšanas un finansiāla problēma, bet sūdīgāk ja tā kļust par “degošu problēmu” …
Intersanti ka Hilux benķi liekas daudz prastāki, bet Rīga -Tallina 4 braucēji ziemā un nebija ne vainas.
Vienīgi 5 robu manuālā transmisija uz šosejas gan drusku ta kā sūkā pie 2.5 TD ( prasās īsāks 5 un pielikt 6 robu). Otrs ar ko daudz braukts ir tikai vecs 99. gada Ford USA Ranger.
P.S. nu labi vēl L200 ar ir kādas 6 stundas brauktas - ar sēdēt nav ne vainas.
Medībās arī ar 3 durvju Ņiva 5 “deguni” brauc … tā ka te jau nu ar 5 vietas normāli tiktu lietotas ja vajag. T.i. ja auto labi iet pa sniegu utml. tad ej pameklē idiotu kurš bridīs kupenas tā vietā lai šaurībā vizinātos …