Autoceļu finansējumu plāno piesaistīt ceļu lietotāju maksājumiem 4

 
19.augusts 2012 9:49

Autoceļiem piešķiramais finansējums būtu jāpiesaista ceļu lietotāju maksājumiem – tas ļautu autoceļu sakārtošanu padarīt ilglaicīgu un prognozējamu, tādējādi ātrāk novēršot krīzes radītās sekas valsts un pašvaldību autoceļu un ielu tīklam.

Šādu risinājumu paredz Satiksmes ministrijas (SM) izstrādātais informatīvais ziņojums „Par valsts autoceļu finansēšanas modeli”, kas ceturtdien, 16. augustā, tika skatīts valdības ārkārtas sēdē.

Tā kā ceļi un to kvalitāte ir prioritāri atbalstāma joma, valdība ceļu uzturēšanai un sakārtošanai ceturtdien lēmusi 2013. gada budžetā papildus piešķirt 10 miljonus latu. Par turpmākajiem pasākumiem ceļu uzturēšanas jomā tiks lemts, skatot 2014. un turpmāko gadu budžetus.

Ilgstoši nepietiekama valsts un pašvaldību autoceļu un ielu tīkla finansējuma rezultātā valsts un pašvaldības vairs nespēj uzturēt ceļu tīklu drošai un ērtai satiksmei atbilstošā stāvoklī, tāpēc ir nepieciešams izstrādāt jaunu autoceļu finansējuma modeli, kas nodrošinātu pastāvīgu un prognozējamu finansējumu tik būtiskajai nozarei. 

SM piedāvātais finansējuma modelis ir atbilstošs SM izstrādes procesā esošajām Transporta attīstības pamatnostādnēm (TAP) 2013.–2020. gadam. TAP ir iezīmēti mērķi, kas jāsasniedz valsts autoceļu tīklā laika periodā līdz 2020. gadam, lai apturētu autoceļu sabrukšanu un ievērojami uzlabotu braukšanas kvalitāti un drošību. Saskaņā ar to, SM piedāvā ieviest pakāpenisku piesaisti ceļu lietotāju maksājumiem, kas veidotu finansiālu bāzi nepārtrauktai autoceļu attīstīšanai ilgtermiņā.

SM sagatavotais informatīvais ziņojums paredzētu autoceļiem plānojamo finansējuma apjomu piesaistīt ceļu lietotāju maksājumiem, nosakot, ka valsts pamatbudžeta programmai „Valsts autoceļu fonds” piešķirtais finansējums kārtējā gadā nedrīkst būt mazāks par plānotajiem valsts budžeta ieņēmumiem no transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa un mazāks par šādu daļu no plānotajiem valsts budžeta ieņēmumiem no akcīzes nodokļa par naftas produktiem: 2014. gadā - 30 %, 2015. gadā - 40 %, 2016. gadā - 50 %, 2017. gadā - 60 %, 2018. gadā - 70 %, bet 2019. gadā un turpmākajos gados - 80 %. 

Pēc VAS „Latvijas Valsts ceļi” aprēķiniem, valsts autoceļu uzturēšanai un atjaunošanai ik gadu būtu nepieciešami vismaz 310 milj. Ls. Neraugoties uz nodokļu maksājumiem, ko veic autoceļu lietotāji saistībā ar autoceļu lietošanu, šobrīd autoceļu jomā nepastāv autoceļu finansēšanas modelis, kas saistītu autoceļu lietotāju maksājumus ar izdevumiem valsts un pašvaldību autoceļu tīkla pārvaldīšanai, uzturēšanai un renovācijai. 

Autoceļiem paredzētā finansējuma piesaiste lietotāju maksājumiem nākotnē nodrošinātu valsts autoceļu mērķtiecīgu rekonstrukciju, atjaunojot sliktā stāvoklī esošos vai sabrukušos autoceļus, kā arī dotu pietiekamu mērķdotāciju pašvaldību ceļu un ielu apsaimniekošanai.

Līdz 2004. gada 1. janvārim valsts un pašvaldības autoceļu pārvaldīšana, uzturēšana un renovācija tika veikta no valsts speciālā budžeta – Valsts autoceļu fonda, kura galvenos ieņēmumus veidoja transportlīdzekļu ikgadējā nodeva un 50% no akcīzes nodokļa naftas produktiem. Ar 2004. gada 1. janvāri minētais speciālais budžets tika likvidēts, un valsts un pašvaldību autoceļu pārvaldīšana, uzturēšana un renovācija tika veikta no valsts pamatbudžeta valsts autoceļu fonda programmai piešķirtajiem līdzekļiem, kuru apmērs nav saistīts ar transportlīdzekļu ikgadējās nodevas un akcīzes nodokļa par naftas produktiem iekasējumu.

 
Visi komentāri
 
286731. viesis 20.augusts 2012 14:17
0 0 Atbildēt

Doma veca un daļēji laba, tik kāda dieva pēc man jāmaksā par ikgadējiem remontiem biezo un deputātu rajonos, kamēr vietējā rajonā izmaiņas nav jau gadus 20. Ja jau finansējumu piesaista iedzīvotājiem, tad lai sadala pa ielām, kur auto reģistrēti. Nav auto, nav ielas. Elementāri.

286740. viesis 20.augusts 2012 15:21
0 0 Atbildēt

auto ekspluatācijas nodoklīti arī der izvietot TIKAI degvielas cenā, kā kaimiņos, jo maksāt Expluatāc. nodokli tikai par to, ka ir numurzīmes (neatkarīgi no nobraukuma, bet rēķinātu pēc tilpuma jaudas utt. ir mazliet neloģiski...)

un jā - kāpēc paceļ nodokļus vietējiem, nevis ievieš vinjetes tranzīa kraviniekiem?

286782. viesis 21.augusts 2012 16:14
0 0 Atbildēt

recluse.

Nerunā par visiem. Zemgales pusē kādi 20km putekļu tika pārvēst par ātrgaitas šoseju, gluds kā Silverstonas trase, tagad vecāku laukus galīgi nevar saukt par laukiem, man 5km aiz Rīgas robežas ir lielāki lauki kā tur. Škrobe.

286785. viesis 21.augusts 2012 21:54
0 0 Atbildēt

FastKiller

Es ne pa visiem, bet kāpēc man jāmaksā katru gadu ~ 300 LVL nodokļos, bet uz darbu braucot 50% ceļa ir ar bedrēm, ziemā netīra un vienmēr atbilde - nav naudas.

Tavs komentārs
 
 

Pievienot bildi Pievienot video
 
 
Stingri aizliegts iAuto.lv publicētos materiālus izmantot, kopēt vai reproducēt citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai kā citādi rīkoties ar iAuto.lv publicētajiem materiāliem bez rakstiskas EON SIA atļaujas saņemšanas.

Izceltie raksti

Porsche pastāsta par jauno Macan

Vācijas sportisko luksusa automobiļu ražotājs atklājis informāciju par jauno Macan, kas tagad būs pieejams kā pilnībā elektrisks transportlīdzeklis, divās divmotoru pilnpiedziņas versijās. Lasīt vairāk

 

Arī pārāk lēna braukšana var radīt avārijas situācijas (+ VIDEO) 11

Satiksmes drošību veido daudz un dažādi aspekti. Viens no tādiem ir – cik droši vadām savu transportlīdzekli un cik labi iekļaujamies satiksmes plūsmā. Nereti no autovadītājiem dzirdamas sūdzības par citu satiksmes dalībnieku pārgalvīgu braukšanas stilu. Tomēr ir arī tādi, kas kopējā satiksmes plūsmā neiekļaujas, jo dažādu iemeslu dēļ brauc pārāk lēni. Arī šāds braukšanas stils var radīt neprognozējamas situācijas uz ceļa. Lasīt vairāk

 

Putas vai rezerves ritenis ? TV Autoziņu eksperiments (+VIDEO) 13

Modernajās vieglajās automašīnas vietas rezerves ritenim itin bieži nemaz nav, jo rats aizņem vietu un ir smags. Tomēr melnajā stundā tas noderētu. Tā uzskata arī Autoriepu Nama direktors Oskars Krampāns, kurš izrāda Autoziņām dažādus rezerves riteņu veidus. Populārākais ir pagaidu jeb mazais rezerves ritenis, tautā saukts par "desu" vai "tableti". Pagaidu rezerves ritenis ir kompromiss starp pilnvērtīgu riepu un vispār neko. Ar tādu drīkst braukt ne tālāk par 80 km un ne ātrāk kā 80 km/h. Pagaidu riepa ir ne vien mazāka, bet arī plānāka. Lasīt vairāk

 

Laika kapsula: sportiskais 1992.gada Volkswagen Polo Coupe GT ar tikai 716 km nobraukumu (+ FOTO) 6

Nīderlandē piedāvā lieliski saglabātu „laika kapsulu” – 1992.gada Volkswagen Polo Coupe GT, kas savā 32 gadus garajā mūžā nav nobraucis pat 1000 kilometrus. Lasīt vairāk

 
 

Lasītākie raksti

Jaunie raksti