Vai Latvijai vajadzīgs autotūrists? 2

Šobrīd autotūrisms kļūst arvien populārāks brīvā laika pavadīšanas veids. To iecienījuši gan Latvijas tūristi, gan ārvalstu viesi.

Automašīnu novietošanas problēmas Garkalnē, par kurām varējām lasīt ziņu avotos, atklāj tipisku pretrunu starp tiem, kam no tūristu un tajā skaitā autotūristu apmeklējumiem ir praktisks labums, jo viņi nodarbojas ar pakalpojumu sniegšanu, un tiem, kam tūristi traucē un apdraud ierasto mieru un klusumu. Bieži vien tie ir cilvēki, kam konkrētā dzīvesvieta ir tikai guļamrajons, jo visa aktīvā darbība un ikdiena paiet galvaspilsētā vai citur novada centrā. Šie iedzīvotāji, atgriežoties mājās pēc saspringtas darba dienas grib mieru, atpūtu, un tūristi ar vai bez automašīnām viņiem tikai traucē.
Tomēr jāsaprot, ka jāattīstās ne tikai Rīgas, bet arī piepilsētu infrastruktūrai, jālabo ceļi, jāatjauno ietves, jāveido veloceliņi, jāpilnveido pludmales infrastruktūra un kopumā jāattīsta visi Latvijas novadi. Lai to veiktu arvien lielāks darbs jāveic pašvaldībām, piesaistot uzņēmējus, dažāda veida finansējumu, tajā skaitā ES struktūrfondus, kā arī izveidojot pašvaldības atbildībā esošo vidi interesantu tūristiem tajā skaitā autotūristiem.

Skaidrs, ka arī vietējiem iedzīvotājiem ir un vienmēr būs tiesības uz savu dzīves telpu, jo atpūtnieks atbrauc un aizbrauc, bet vietējam iedzīvotājam šajā telpā ir jādzīvo. Tādēļ, protams, ka jāsakārto automašīnu stāvēšanas noteikumi, jāizveido īpašas autostāvvietas ar atbilstošu infrastruktūru, arī tualetēm un atkritumu urnām, kaut vai tādēļ par stāvēšanu būtu jāmaksā kāds lats. Par velti atbilstošu infrastruktūru tirgus ekonomikā nodrošināt nav iespējams.

Tajā pat laikā balstīt ciema vai pilsētas attīstību uz guļamrajona izpratnes atbalstītājiem ir tuvredzīgi gan konkrētai dzīvesvietai, gan valstij kopumā.

Statistika liecina, ka krīzes ietekmē arvien vairāk mūsu valsts iedzīvotāju izvēlas vietējos maršrutus, kuri ir ne mazāk saistoši un patīkami salīdzinot ar dažādām ārvalstu tūrēm. Piemēram, Jūrmalas tūristu vidū jau 30% ir vietējie ceļotāji un šī proporcija aug. Tas liecina, ka aktīvi jādomā par vietējās tūrisma infrastruktūras attīstību gan Jūrmalā, gan Garkalnē, gan citur Latvijā. Lai varam reklamēt Latviju kā autotūristiem draudzīgu zemi, tādejādi piesaistot iebraucējus un „paņemot” viņu atstāto naudu, kas vajadzīga mums visiem.

Atsevišķa tēma, protams, ir ceļu kvalitāte. Tādēļ LAMB jau vairakkārt ir aicinājusi līdzīgi kā citās ES valstīs (http://atlas.eurorap.org/#/European Road Safety Atlas/16 ) izveidot ceļu kvalitātes karti, lai autotūrists varētu izvēlēties piemērotāko maršrutu.

Juris Zvirbulis,
LAMB prezidents,
Ceļu satiksmes drošības padomes loceklis.