Latvijā iecienītas KASKO polises bez pašriska, lietuvieši un igauņi no auto zādzībām nebaidās 12

Foto: Publicitātes attēls

BTA | 20.februāris 2018 11:09

Neraugoties uz ģeogrāfisku tuvumu, Baltijas valstu iedzīvotājiem ir atšķirīgas prasības attiecībā uz automašīnu KASKO apdrošināšanu.

Latvijas iedzīvotāju vidū aizvien ir pieprasīta apdrošināšana bez pašriska, ko lielā mērā veicina lielais automašīnu zādzību skaits, kamēr Igaunijā un Lietuvā zādzību skaits ir minimāls, tādēļ klienti uzņemas lielāku pašrisku, lai samazinātu polises cenu, liecina apdrošināšanas akciju sabiedrības “BTA Baltic Insurance Company” (turpmāk - BTA) apkopotie dati.

Latvijā jau vairākus gadus nozagto automašīnu skaits mērāms simtos un pērn īpaši pieauga zagļu interese par jaunākiem un dārgākiem spēkratiem. Lielākoties tiek zagti ar Keyless sistēmu aprīkoti transporta līdzekļi bez papildu aizsardzības. Tas mudina auto īpašniekus izvēlēties tādu KASKO apdrošināšanu, kas kompensēs automašīnas zaudēšanas izmaksas pēc iespējas lielākā apmērā.

«Būdami pragmatiski, Latvijas iedzīvotāji vispirms pievērš uzmanību apdrošināšanas prēmijai jeb naudas summai, ko jāsamaksā par KASKO polises iegādi. Nākamie svarīgie kritēriji ir bojājumu un zādzības pašriska apmērs. Lielai daļai automašīnu īpašnieku ir svarīgi, lai pašrisku nebūtu jāsedz no saviem līdzekļiem, tādēļ viņi izvēlas atbilstošas seguma polises. Tiesa, ņemot vērā prēmiju izmaiņas, aizvien vairāk klientu rēķina starpību starp prēmiju un pašrisku, un dod priekšroku lētākai polisei ar pašrisku,» stāsta BTA Baltijas risku parakstīšanas departamenta direktors Ivo Danče.

Igaunijā, kur automašīnu zādzības ir reta parādība un autovadītāji biežāk saskaras ar rezerves daļu, kā spoguļi, zādzību, autoīpašnieki labprāt uzņemas lielāku pašrisku auto zādzības gadījumā. Vidējā pašriska likme ir 15%.
Lietuvā salīdzinoši droši var justies jaunu un mazlietotu automašīnu īpašnieki. Gan BTA pieredze, gan oficiālā statistika rāda, ka noziedznieki lielākoties aizdzen vecākas automašīnas, ko izjauc rezerves daļās. Kopumā zādzību skaits ir neliels, tādēļ arī auto īpašnieki nebaidās iekļaut polisēs pašrisku 10% apmērā. Lietuviešiem svarīgākais ir panākt pēc iespējas zemāku apdrošināšanas prēmiju.

Visi komentāri

2 0 Atbildēt

To gan nesaprotu. Lietuvā arī ir pietiekami liels autoparks, tur būtu arī kas zogams. Kur tas fenomens, ka profesionāli zagļu grupējumi no Lietuvas tīra ārā Latviju, bet uz vietas - zog maz?

0 0 Atbildēt

Varbūt tur labāk strādā policija!?

1 1 Atbildēt

Lietuvieši un igauņi pērk mašīnas, kuras var atļauties, nevis kā mēs, lai tikai pazīmētos. Līdz ar to viņiem nav tik daudz "iekārojamo" auto. Un vēl ir princips, nepisies (nezodz) kur dzīvo un nedzīvo kur pisies (zodz)!

6 0 Atbildēt

Par otro - varētu piekrist. Par pirmo - arī viņiem ir ne mazums jaunu (mazlietotu) utt. auto. Kas izbrīna, varbūt LV sniedz speciālu labvēlību (brīvu "koridoru" caur robežām) autozagļu mafijai? Laikam es to tikai nosapņoju

2 0 Atbildēt

Kā man teica vienas apdrošināšanas kompānijas vadītājs pirms apm. gada - Latvija policija, atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas, attiecībā uz šo problēmu neeksistē vispār.

0 0 Atbildēt

Ja šim rakstam (tukšreklāmas) būtu kaut mazākā informācija skaitļos + no kurienes iegūti skaitļi, tad vēl kaut kā varētu ticēt.

Šobrīd šis BTA pašslavinājums ir plikas pakaļas vērts. Kā ar dakšām pa ūdeni. Tāda jau diemžēl ir tā kompānija, bēdīgi uz viņiem noskatīties.

7 2 Atbildēt

Visu izsaka statistika:

Lietuva - lietuvieši - 86%, 5.6% poļi, 4.8% krievi.

Igaunija - igauņi - 68.7%, krievi 25% ,

Latvija - latvieši -62.1%, krievi - 26.9, Baltkrievi - 3.3, Ukraini - 2.2%

Bet, salīdzinot LV ar EE, vajag piminēt, ka Igaunijā dzīvo nacionālistiskaki cilvēki. Piemēram, igaunijas bēgļu partija savāc tikai 15.2% balsu, kas ir tikai 3.partija. Bet labējā partija 2.ajā vietā.

Latvijā - bēgļu partija ieņem 1.o vietu - 23%.

Tas arī visu izsaka. Balsojiet par bgļiem un dzīvojt kā bēgļi tajā zemē, no kuras bēga.

4 1 Atbildēt

Ja tu ar bēgļiem Latvijā domā krievus, tad kļūdies. Tie nav bēgļi, bet piespiedu kārtā pārceltie un to pēcnācēji. Un tā ir ļoti liela starpība. Ja paskatās klasiskos bēgļus, tad pie mums to praktiski nav, jo pret viņiem vismaz pagaidām ir nelabvēlīga valsts attieksme (pabalsti) un diezgan skarbs klimats.

1 0 Atbildēt

piespidu kārtā deportēja uz Sibīriju. Pribaltika visu laiku kotējas augstāk, un cilvēki no savām stepēm plūda uz šejieni labas dzīves meklēšanā. Te cēla rūpnīcas, un aicināja braukt uz šejieni strādāt. Tikai tas viss tika pagriezts tā, ka it kā baltieši aicināja palīdzēt. Tāpēc vecie cilvēki saka - "jūs taču paši aicinājāt".

1 0 Atbildēt

Tu mēģināji padomju laikā pārcelties uz dzīvi no Rīgas uz, piemēram, Ļeņingradu? Par Maskavu nerunāsim, uz turieni pat "činavniekiem" bija grūti tikt.

Vai armijniekiem un pēc obligātās sadales uz rūpnīcām nozīmētajiem bija iespēja brīvprātīgi braukt uz sev vēlamo pilsētu?

0 0 Atbildēt

Labas dzīves tīkotāju te ir krietni vairāk par pusi!

No Maskavas un Ļeņingradas institūtiem uz Pribaltiku nesūtīja.

Taču deva krietnas poblaškas tiem kas pēc komjauniešu putjovkām devās uz šejienes jaunceltnēm. Arī tie kas atbrauca iekārtoties tukšajā vietā kādā no jaunuzceltajiem monstriem darbā dzīvokļus meta pakaļ teju pirmajā gadā!

----

Vēl piezīmēšu, ka bija vesels lērums kurus piespiedu kārtā pārvietoja no Krievijas un Baltkrievijas ģerevņām uz Latviju un Igauniju (iepriekš arī uz Ukrainas austrrumiem un dienvidiem). Elementāri naktī sakrāmēja visu iedzīvi kraveniekā, pašus iesēdināja vilcienā atņemot pasi un noteica galamērķi!~! Izklausās neticami??? Bet tie ir neskaitāmi fakti. Man ir 2 kaimiņu ģimenes, kas šādi tika atvestas no Baltkrievijas vēl 70-to gadu pašā sākumā!

----

Armijniekiem (oficieriem) bija atļauts palikt tai vietā kur bija pēdējā dislokācijas vieta (izņēmums bija Maskava un Ļeņingrada). Tāpēc vecāka gada gājuma oficieri spērās uz Pribaltiku.

0 0 Atbildēt

"krievus, tad kļūdies. Tie nav bēgļi, bet piespiedu kārtā pārceltie un to pēcnācēji." Tātad, tavuprāt, krievus pēc 2.Pasaules kara uz Latviju deportēja ? Piespiedu kārtā ? Kur tu ,lūdzu, šādas muļķības izraki ?

Tavs komentārs

Pievienot bildi Pievienot video

Izceltie raksti

Drošībai, ne sodiem - Igaunijā par mobilajiem radariem brīdinās ceļa zimes 12

Turpmāk Igaunijā autovadītājus pirms mobilajiem ātruma radariem brīdinās ar speciālām ceļa zīmēm. Jaunā kārtība paredz, ka ārpus apdzīvotām vietām brīdinājuma zīmes jāizvieto 300–500 metrus pirms radara, savukārt pilsētās un ciemos – 150–300 metru attālumā. Lasīt vairāk

Jaunā Volkswagen cerība- elektroauto Volkswagen ID.Cross(+ VIDEO) 1

Šoreiz atgriezīsimies Hamburgā, kur pavasarī TV Autoziņas viesojās Volkswagen ID. bulvārī, un satikām vairākus jaunos elektromobiļu modeļus. Šoreiz runa ir par ID. Cross. Tas ir auto, kam potenciāli vajadzētu kļūt par Volkswagen dižpārdokli. Lasīt vairāk

97 procenti – jūlijā arī Dānijā privātais sektors pircis gandrīz tikai elektroautomobiļus 1

Dānija strauji tuvojas Norvēģijai elektroauto popularitātes ziņā. Jūlijā 80,2% no visiem valstī reģistrētajiem jaunajiem vieglajiem automobiļiem bija pilnībā elektriski, bet privātpersonu segmentā šis rādītājs sasniedza pat 97%. Tas nozīmē, ka gandrīz katrs jaunais automobilis, ko iegādājās privātais pircējs, bija elektroauto. Lasīt vairāk

Chrysler vadītājs apžilbst no saules un ietriecas stāvoša satiksmes autobusa stūrī, kas bija palicis joslā (+ VIDEO) 31

Pie Jūrmalas domes noticis ceļu satiksmes negadījums, kurā "Chrysler" vieglās automašīnas vadītājs, iespējams, tika apžilbināts no saules un ietriecās stāvoša 4. maršruta satiksmes autobusa aizmugurējā stūrī. Lasīt vairāk

Lasītākie raksti

Jaunie raksti