Rīgā plāno izvietot luksoforu sarkanās gaismas kontroles iekārtas; iAuto šo uzskata par kļūdu 33

Ilustratīvs attēls Foto: iAuto.lv

Nozare.lv / iAuto | 1.novembris 2019 9:43

Iespējams, vairākās vietās Rīgā tiks uzstādītas luksofora sarkanā aizliedzošā signāla kontroles iekārtas, taču patlaban zem jautājuma zīmes ir citi projekti par satiksmes noteikumu kontroles ierīču ieviešanu, noskaidroja aģentūra LETA.

Valsts policijas (VP) Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis aģentūrai LETA skaidroja, ka iepriekš pastāvēja iecere par luksofora kontrolieriem, kas tiks saslēgti ar jau patlaban izvietotajiem stacionārajiem fotoradariem. Toreiz bija paredzēts, ka viena iekārta atradīsies pie fotoradara Rīgā, Berģos uz Brīvības gatves, bet divas iekārtas būs Piņķos, apvedceļa Salaspils-Babīte 37.kilometrā abos virzienos.

Lai šādu tehnoloģiju minētajās vietās ieviestu sasaistē ar fotoradariem nepieciešams aptuveni 31 000 eiro. Par to būs jālemj Ceļu satiksmes drošības padomē 25.novembrī apliecināja Krapsis un piebilda, ka minētais finansējums ir  ieplānots no apdrošinātāju iemaksām satiksmes drošības uzlabošanā.

Krapsis pastāstīja, ka papildus tam ir pilotprojekta plāns par šādu kontrolieru izvietošanu vēl trīs vietās Rīgā, taču ne vairs sasaistē ar stacionārajiem fotoradariem. Darba grupās iekļautie eksperti jau izvēlējušies vietas, kur iekārtas bez lielu būvdarbu veikšanas varētu uzstādīt. Kamēr akceptu par iekārtu iegādi Ceļu satiksmes drošības padome un valdība nav devusi, tikmēr Krapsis šīs vietas publiski atturējās minēt.

Minētās iekārtas darbosies līdzīgi kā stacionārie fotoradari, proti, ja autovadītājs neievēros aizliedzošo signālu, tad viņam nosūtīs paziņojumu par pieļauto pārkāpumu.

Patlaban zem jautājuma zīmes ir arī turpmākais pilotprojekts par vidējās kustības ātruma radaru darbību uz Tīnūžu šosejas. Pilotprojekts darbojās līdz šī gada 1.oktobrim. Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pārstāvis Jānis Aizpors aģentūrai LETA teica, ka CSDD 25.novembrī minētajā Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē sniegs atskaiti par minēto pilotprojektu. Ja padome nolems, ka projekts jāturpina, tad acīmredzot būs nepieciešams politiķu atbalsts finansējuma piešķiršanai.

Tāpat zem jautājuma zīmes ir iepriekš nospraustais mērķis Latvijā uzstādīt vēl 50 stacionāros fotoradarus un 50 to mulāžas. Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs aģentūrai LETA norādīja, ka nekāds finansējums šim projektam vēl nav piešķirts. "Patlaban nav pieņemti nekādi iegādes modeļi, turklāt finansējums nepieciešams ne tikai iekārtu iegādei, bet arī uzturēšanai," uzsvēra Trofimovs.

Patlaban uz ceļiem darbojas 100 stacionārie fotoradari. Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) 11.oktobrī "Latvijas televīzijai" (LTV) skaidroja, ka nākamgad minētie 100 stacionārie fotoradari darbosies un ir finansējums, lai nodrošinātu viņu ekspluatāciju. 

Ministrs gan būtu pateicīgs, ja valsts jau 2021.gadā paredzētu izdevumus šo radaru uzturēšanai. Gadā izdevumi veido aptuveni trīs miljonus eiro, taču ministrs vēlas pārliecināties vai šie izdevumi ir objektīvi pamatoti. Fotoradaru ieņēmumi šī gada pirmajā pusgadā bija aptuveni pieci miljoni eiro, LTV skaidrojis ministrs.

Kamēr par minētajiem projektiem skaidrības nav, tikmēr veiksmīgi turpina darboties citas ātruma un vēl vairākusatiksmes noteikumu pārkāpumu kontroles iekārtas. 

Valsts policijas rīcībā patlaban ir 12 pārvietojamie fotoradari un Krapsis uzskata, ka ar to pagaidām ir pietiekami. Ja politiķi uzskata, ka nepieciešamas papildus šādas iekārtas, tad nepieciešams papildus finansējums gan iekārtu iegādei, gan policijas darbinieku algošanai. "Patlaban šis jautājums par papildus iekārtām nav aktuāls," norādīja Krapsis.

Šogad oktobra beigās uz ielām sāka darboties ar 360 grādu kameru aprīkots netrafarets policijas mikroautobuss. Busiņā iemontētā iekārta spēj nolasīt numurzīmes un fiksēt pārkāpumus neapstādinot transportlīdzekļa vadītāju. Pārkāpuma izdarītājs, līdzīgi kā ar foto radariem netiek apturēts, taču vēlāk saņems pārkāpuma protokolu ar automašīnas attēlu, numurzīmi un fiksēto pārkāpumu.

Ar kamerām var konstatēt visdažādākā veida pārkāpumus, piemēram, agresīvu braukšanu, telefona lietošanu, pārvietošanos pa sabiedriskā transporta joslām, pagriezienu nerādīšanu, braukšanu pie sarkanās gaismas, braukšanu bez gaismām un citus.

Krapsis teica, ka iekārtas darbības rezultāti vēl tiek apkopoti, taču jau patlaban var secināt, ka kameras konstatējušas pietiekami daudz pārkāpumu, lai arī autovadītāji ar navigācijas lietotnes "Waze" starpniecību sākuši viens otram paziņot par busiņa pārvietošanos.

2017.gada pavasarī policija iegādājās 40 netrafaretas automašīnas satiksmes uzraudzībai, kurās sēdošie policisti var kontrolēt dažādus pārkāpumus. Pirms tam jau vairākus gadus darbojās septiņas šādas automašīnas. Krapsis uzskata, ka šāds auto skaits joprojām ir optimāls, lai gan nākotnē būs jādomā par to turpmāku darbību, jo beigsies līzinga termiņš.

Šogad ātruma kontrolei Valsts policija iegādājās 40 rokas radarus. Krapsis norādīja, ka tas pagaidām ir pietiekami. Lai arī šādi radari bija ļoti populāri 90.gados, to pielietojums nekur nav zudis, īpaši tos ērti lietot ir ceļu policistiem, kas pārvietojas ar motociklu.

iAuto papildinājums.

CSDD, Jāņa Aizpora komentārs: "Mums nav datu par to, kas ir bijis vainīgas pie konkrētā negadījuma, tur tiek veikta izmeklēšana. Līdz ar to mums nav datu, cik negadījumu fiksēts dēļ sarkanās gaismas neievērošanas. To iespējams Valsts Poilicija var pateikt.

Jautājums par pārkāpumu fiksēšanu ar tehniskajiem līdzekļiem par luksofora aizliedzošā signāla neievērošanu tika skatīts Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē februārī.

Izstrādājot piedāvājumu, kā problēmu risināt, tika vērtēta to valstu pieredze, kas jau bija ieviesušas sarkanās gaismas kameras. Šo valstu veiktie pētījumi atklāja, ka kamerām ir pozitīva ietekme uz satiksmes drošību, īpaši tās ir efektīvas smago avāriju skaita samazināšanā. Lielbritānijā smago avāriju skaits krustojumos, kuros bija uzstādītas šādas ierīces, bija samazinājies par 40% (vairāk https://ec.europa.eu/transport/road_safety/specialist/knowledge/speed/speed_limits/speed_enforcement_en), savukārt sarkano gaismu kameru izvietošana Čikāgas ielās palīdzēja smago avāriju skaitu samazināt par 19% (vairāk https://www.chicago.gov/city/en/depts/cdot/provdrs/future_projects_andconcepts/news/2017/march/academic-study-confirms-chicago-red-light-camera-program-success.html)."

iAuto portāla redakcija aicina atteikties no šīs idejas, jo vairāki rezultāti rāda gluži pretējo, proti, pieaug negadījumu skaits.

Vairāk lasi:

 
33 Lasīt visus komentārus → Populārākie komentāri
 
WALA 1.novembris 2019 10:26
11 0 Atbildēt

Man patīk šī vieta tekstā :

"Darba grupās iekļautie eksperti jau izvēlējušies vietas, kur iekārtas bez lielu būvdarbu veikšanas varētu uzstādīt".

Nopietni (!?!?) - nevis tur kur satiksmes drošībai tas būtu svarīgi, bet tur kur tas prasa mazākus ieguldījumus ?!?!? Atkal jau izklausās ka "kāposta" slaukšana kā primārais mērķis uzlikts !

JanJan 1.novembris 2019 11:42
9 1 Atbildēt

Iauto - vnk šoferi latvijā ir pieradinājušies un pārkāpt CSN, kaut kur aizskriet garām, pārbraukt pa sarkano utml ir norma. Ja būtu normāla braukšanas kultūra LV, tad tādas kameras nevajadzētu. Nu, ja cilvēki uzvedas pēc principa - kā gribu, tā maucu, tad arī sodus, lai saņem par tādu izvēli.

Slinkais 1.novembris 2019 10:00
7 1 Atbildēt

kāpēc ziņa par Rīgu, ir ielikti foto no Jūrmalas? izskatās nesmuki un aizskaroši

 
Pievienot bildi Pievienot video
 
 
Stingri aizliegts iAuto.lv publicētos materiālus izmantot, kopēt vai reproducēt citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai kā citādi rīkoties ar iAuto.lv publicētajiem materiāliem bez rakstiskas EON SIA atļaujas saņemšanas.

Izceltie raksti

Smaga divu kravinieku sadursme (+ VIDEO) 11

Priekšā braucošais kravas auto nolemj apbraukt uz brauktuves apstājušos busiņu un izraisa smagu sadursmi ar pretim braucošo transportu (no 0:30). Lasīt vairāk

 

Situācija uz Jūrmalas šosejas bez izmaiņām - āmuri brauc tuvāk kreisajai malai arī ar labu asfaltu (+ VIDEO) 108

Savu kļūmīgo izpratni par to kā jābrauc pa Rīgas - Jūrmalas šoseju, kur brauktuve sadalīta trīs braukšanas joslās vienā virzienā, autovadītāji savulaik skaidroja ar to, ka labajā pusē ir sliktāks asfalts, taču izrādās, ka arī pēc remonta nekas nemainās - daļa joprojām turpina vilkties pa otro un trešo joslu, traucējot ātrāk braucošos. Lasīt vairāk

 

Arī Ferrari būs elektrisks superauto, taču - ne ātrāk par 2025.gadu

Itālijas luksusa klases automašīnu ražotājs "Ferrari" savu pirmo elektrisko automobili tirgū, visticamāk, laidīs vien pēc 2025.gada, jo šobrīd ir nepietiekamas akumulatoru tehnoloģijas, ceturtdien paziņoja uzņēmuma vadītājs Luī Kamiljeri. Lasīt vairāk

 

Ministri pauž bažas par "zaļās" degvielas veicināšanas negatīvo ietekmi uz produkta gala cenu 14

Otrdien valdībai lemjot par Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu paaugstināt minimāli piejaucamo biodegvielas apmēru benzīnam un dīzeļdegvielai, atsevišķi ministri pauda bažas par šī lēmuma negatīvo ietekmi uz degvielas gala cenu. Lasīt vairāk

 
 

Lasītākie raksti

Jaunie raksti