Latvijā nākotnē plānots iegādāties speciālas videokameras, kas kontrolē, vai autovadītāji krustojumus nešķērso pie aizliedzošā luksofora signāla, šodien Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē atzina Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pārstāvji.
Padome šādu iekārtu iegādei pauda konceptuālu atbalstu, taču uzdeva CSDD sadarbībā ar Valsts policiju tuvākajā laikā veikt detalizētu projekta izstrādi. Šādas iekārtas vispirms sākotnēji izvietotu Rīgā.
Autovadītāji par konstatēto pārkāpumu saņemtu paziņojumu līdzīgi kā ar fotoradaru konstatētajiem pārkāpumiem. Patlaban gan nav zināms, kad šīs iekārtas varētu iegādāties.
iAuto jau 2017.gada 15.martā publicēja rakstu: "Rūpes par drošību vai arī naudas pelnīšana: sarkano gaismu kameras neveicina satiksmes drošību (+ video)", kur tika izvirzīta tēze, ka satiksmes kontrolei pasaulē plaši izmanto tā saucamās sarkano gaismu kameras, kas piefiksē tos autovadītājus, kuri pārkāpj noteikumus pie sarkanās gaismas. Kā izrādās, šādas ierīces samazina drošību un tiek izmantotas galvenokārt peļņas nolūkos.
Lūk, ASV pieredze (angļu valodā):
Vakar ceļu satiksmes drošības padomes sēdē tika analizēta arī pagājušā ceļu satiksmes negadījumu statistika.
Valsts policijas informācija liecina, ka kopumā pērn noformēti 190 057 protokoli, bet gadu iepriekš par pārkāpumiem noformēti 229 881 protokols.
Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis padomes sēdē atgādināja, ka pagājušā gadā stājušies spēkā grozījumi likumos, kas paredz lielākus sodus par nepiesprādzēšanos un telefonu lietošanu pie stūres. Tāpat likumā paplašināts agresīvās braukšanas jēdziens.
"Acīmredzot, labklājības līmenis ir labs un spējam (par pārkāpumiem) maksāt sodus," pauda Krapsis.
Viņš norādīja, ka nevienam ceļu policistiem nav dots uzstādījums, cik daudz protokolu jānoformē, taču pagājušais gads liecina, ka Latvijā braukšanas kultūra nav mainījusies.
Arī iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KP LV) uzsvēra, ka Latvijā primārais ir mainīt braukšanas kultūru un noformētais protokolu skaits liecina, ka satiksmes dalībniekiem nav izpratne par uzvedību uz ceļa.
Lai arī padome pauda atbalstu tehnisku kontroles līdzekļu ieviešanai un sabiedrības informēšanas kampaņām, ministrs aicināja sabiedrību nekautrēties un sniegt jebkurus ierosinājumus, kas palīdzētu uzlabot satiksmes drošību.
Tāpat ministrs akcentēja nepieciešamību uzlabot ceļu infrastruktūru un sabiedrības izglītošanu, lai uzlabotusatiksmes drošību. Ģirģens arī uzskata, ka jau patlaban jāsāk domāt par sodu politikas pārskatīšanu, jo no nākamā gada Latvija plāno atteikties no administratīvā aresta, kuru patlaban ir iespējams piemērot par braukšanu dzērumā.
Arī Krapsis atgādināja, ka pats svarīgākais satiksmes drošībā ir trīs jēdzieni "cilvēks, transportlīdzekļa tehniskais stāvoklis un ceļu infrastruktūra". Ja neviens no šiem aspektiem nedarbojas, tad situācija neuzlabosies, viņš uzsvēra.
Policijas šī gada prioritātes ir drošības jostu lietošanas, dzērājšoferu un ātruma kontrole, kā arī mazaizsargātiesatiksmes dalībnieki.
Visbiežāk traģiskas avārijas notiek frontālās sadursmēs, spēkratiem apgāžoties un uzbraucot šķērslim. Tāpat pie vainas traģiskām avārijām ir ātruma pārsniegšana, nepareiza apdzīšanas manevra izvēle un atsevišķos gadījumos - neatbilstošs spēkrata tehniskais stāvoklis. Attiecībā uz gājējiem konstatēts, ka tie nelieto atstarotājus.
Jau ziņots, ka līdz pavasarim uz šosejas Tīnūži-Koknese izvietos vidējās kustības ātruma radarus. Tam iepriekš piešķirts finansējums un Ceļu satiksmes drošības direkcija ir veikusi iepirkumu. Projektam starts ir paredzēts 1.aprīlī un no šīs dienas autovadītāji arī saņems protokolus par pieļautajiem pārkāpumiem uz šī autoceļa.
Ekspertu sagatavotais priekšlikums arī paredz, ka tuvākajos gados uz ceļiem varētu uzstādīt papildus 50 fotoradarus ar mērierīcēm, kā arī 50 fotoradarus-mulāžas.
Patlaban uz ceļiem izvietoti 100 stacionārie fotoradari, bet Valsts policijas rīcībā ir 12 pārvietojamie fotoradari.
Tāpat valsts plānojusi iegādāties arī citas mērierīces, kas konstatē aizliedzošo luksofora signāla neievērošanu. Šis projekts paredz trīs vietās stacionāros fotoradarus pielāgot ar luksofora kontrolieriem. Viens kontrolieris tiks izvietots fotoradarā Rīgā, Berģos, bet divas iekārtas būs Piņķos, apvedceļa Salaspils-Babīte abos virzienos. Arī šīs iekārtas darbosies līdzīgi kā stacionārie fotoradari, proti, ja autovadītājs neievēros aizliedzošo signālu, tad viņam nosūtīs paziņojumu par pieļauto pārkāpumu.
Patlaban valdība šo iekārtu iegādei galīgo zaļo gaismu vēl nav devusi.
Portālā iAuto.lv februārī publicējām video, kur redzams, ka degot lusofora dzeltenajam signālam, autobusa vadītājs pat negrasās bremzēt un krustojumā iebrauc tad, kad sarkanais signāls iededzies jau labu brīdi.
Māris Ozoliņš, iAuto redaktors: "Ja runājam par sarkanās gaismas pārkāpumu problēmu, tad tā ir un diemžēl novērojama negatīva attīstība. Taču no iAuto puses vēršam uzmanību, ka pastāv valstī ceļu policijas funkcija.
Turklāt gatavojam rakstu par Latvijā jau esošo negatīvo pieredzi ar luksoforu ātruma kamerām, kuras pie noteikta fiksētā ātruma ieslēdz sarkano gaismu. Tādas kameras ir Babītē, Olainē, Dubultos u.c.
Un nesakiet, ka mēs nebrīdinājām!"
BEIDZOT!!!! Rīgā sarkano gaismu braucējus uz ielām redzu KATRU dienu. It īpaši tas brīdis, kad tu rausties un domā, varbūt vajadzēja tomēr apstātis, tur tā knapi, knapi uz robežas ar pārkāpumu... Un tad skaties spogulī, ka aiz tevis vēl 2-3 mašīnas aizbrauc, kuri līdz pat luksoforam vēl nebija tikuši, kad tur jau sarkans bija.