Jaunu iekšdedzes dzinēju automašīnu tirdzniecības aizliegums no 2035. gada šobrīd ir ārkārtīgi ambiciozs. Jaunu elektroauto reģistrācijas apjomi pieaug, taču Austrumu valstis krietni iepaliek Rietumvalstu rādītājiem.
Lai arī Eiropas Savienības amatpersonu nospraustais mērķis ir 10 gadu tālā nākotnē, uzņēmuma “carVertical” auto nozares eksperts Mats Buzelis (Matas Buzelis) dalās ar pārdomām par problēmām, kurām atbildīgās personas, šķiet, nepievērš uzmanību.
Acīmredzams ieguvums tiem, kas to var atļauties
2021. gadā no visām platformā pārbaudītajām automašīnām elektroauto īpatsvars bija vien 0,2 %. Gadu vēlāk tas dubultojās līdz 0,4 %. Savukārt 2023. gada pirmajos piecos mēnešos īpatsvars sasniedzis 0,6 %. Lai arī šie procenti var šķist niecīgi, absolūtajos skaitļos ir pārbaudīti desmitiem tūkstošu elektroauto.
Aizvien vairāk autobraucēju izvēlas elektriskos auto. Ņemot vērā apkopju un uzturēšanas izmaksas, šis lēmums ir loģisks. Lai arī elektroauto atlikusī vērtība pēc pirkšanas ir visai uztraucoša, ar tiem ir vieglāk “sadzīvot”, jo elektriskās mašīnas retāk plīst un nepieciešams pievērst mazāk pūles apkopei. Nav vajadzīgs mainīt eļļas un filtrus ik pēc 30 tūkstošiem nobrauktu kilometru.
Uzlāde kā process ir kas tāds, pie kā ir jāpierod, bet autovadītāji, kas veiksmīgi uzlādi ir iestrādājuši savā ikdienā, to uzskata par ērtāku nekā degvielas uzpildīšanu. Parasti šie autovadītāji transportlīdzekļus lādē naktī un vien retu reizi pieslēdzas publiski pieejamajiem lādētājiem.
Vājā vieta – infrastruktūra
Pat jau visi autobraucēji varētu atļauties iegādāties elektroauto, tas nenozīmē, ka visi arī labprāt to darītu. Personām, kurām mājās nav lādēšanas punkta vai arī to nav iespējams izmantot darba laikā, pieslēgšanās pie publiski pieejama lādētāja būtu apgrūtinošāka nekā degvielas uzpilde.
Uzlāde ne tikai paņem vairāk laika nekā benzīna vai dīzeļdegvielas uzpilde, ir arī nepieciešams izmantot dažādas lietotnes. Process kā tāds nav ne tuvu tām ērtībām, pie kurām ir pieraduši autobraucēji, jo nepastāv iespēja vienkārši uzlādēties un tikai tad samaksāt.
Kamēr elektroauto pilsētvidē, kur nepārtraukti nepieciešams bremzēt, ir ļoti efektīvi, tie nav tik spējīgi uz šosejām un valsts nozīmes ceļiem. Šeit ir nozīmīga dubultā proporcija starp ātrumu un aerodinamiku. Attiecīgi, ja ātrums palielinās divtik, auto vilkme kļūst četras reizes lielāka. Šī principa dēļ samazinās veicamo kilometru skaits un maksimālais ātrums. Tas savukārt elektroauto padara par tālākiem pārbraucieniem neērtu transportlīdzekli.
Problēmas, par kurām daudzi neaizdomājas
Taču nopietnākās problēmas ir tās, par kurām runā vien retais. Dažas autostāvvietas nav piemērotas tik smagiem spēkratiem, kādi ir elektroauto. Apjomīgas baterijas elektriskos auto padara ievērojami smagākus. Tādēļ daudzstāvu autostāvvietām vai tiltiem, iespējams, vajadzētu pārskatīt maksimālo noslodzi.
Turklāt ir arī zināma neskaidrība par elektroauto drošību. Ņemot vērā, ka akumulatori uzkrāj lielu enerģijas daudzumu, ugunsgrēka gadījumā tos ir ļoti grūti nodzēst. Līdz šim brīdim ugunsdzēsējiem nav bijis viegli nodzēst degošus elektroauto ar lielas kapacitātes akumulatoriem. Tas ir vēl jo bīstamāk, ja elektroauto aizdegas pazemes stāvvietā, piemēram, daudzdzīvokļu ēkas pagrabstāvā.
Daudz jautājumu rodas arī par elektroauto nākotni 20 gadus pēc to ražošanas. Šobrīd ir lielas lietotu elektroauto izvēles iespējas. Taču pēc 10 gadiem elektroauto kļūs aizvien vecāki. Cik vērtīgs būs lietotu auto tirgus, ja akumulatori būs teju jau nolietoti?
Pie esošās tehnoloģijas elektrolamatas ir ļoti tālu no zaļā transporta. Vienai elektrolamatai akumulatoru izgatavošana piesārņo neatgriezeniski 20 tūkstoši tonnu ūdens un saražo 4 000 kg. oglekļa dioksīda.7