Lielākā daļa jeb 82 % Latvijas autovadītāju mēdz pārsniegt atļauto braukšanas ātrumu vismaz par 10 km/h – 18 % atzīst, ka to dara bieži, 5 % – regulāri, bet 59 % – reti, liecina “Carlsberg 0.0 atbildīgas braukšanas indeksa” dati.
Salīdzinot ar 2025. gadu, kad šādu paradumu atzina 83 % autovadītāju, kopējā aina nav būtiski mainījusies. Līdzīgi kā pērn, arī šogad atļauto braukšanas ātrumu vismaz par 10 km/h biežāk mēdz pārsniegt vīrieši. Šādu paradumu atzīst 87 % vīriešu un 77 % sieviešu, savukārt pērn to norādīja attiecīgi 86 % vīriešu un 80 % sieviešu. Gada laikā nav samazinājusies arī to autovadītāju daļa, kuri ātrumu pārsniedz bieži vai regulāri. Šogad šādu atbildi snieguši 23 % respondentu – praktiski tikpat, cik pērn. Tas nozīmē, ka kopējā aina nav mainījusies arī tajā autovadītāju grupā, kur pārkāpums vairs nav reta situācija, bet regulārs braukšanas paradums.
Latvijā par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu līdz 10 km/h vieglo automašīnu vadītājiem joprojām piemēro brīdinājumu. Satiksmes ministrija iepriekš vairākkārt rosinājusi samazināt robežu, no kuras piemēro naudas sodu, tostarp vērtējot iespēju sodīt no sestā pārsniegtā kilometra vai jau no pirmā kilometra. Tomēr līdz šī gada jūlijam regulējums nav mainīts. Ātruma pārsniegšana arī šogad saglabājas starp galvenajām ceļu satiksmes drošības problēmām, taču konkrēta soda sliekšņa maiņa nav izziņota.
“Pētījuma dati rāda, ka ātruma pārsniegšana par 10 km/h nav atsevišķu pārgalvīgu autovadītāju problēma. Ja šādu paradumu atzīst vairāk nekā četri no pieciem autovadītājiem, runa ir par ikdienas normu, kas satiksmē kļuvusi pārāk pieņemama. Vadītājam var šķist, ka 10 km/h neko būtisku nemaina, taču tieši šī rezerve var būt izšķiroša brīdī, kad uz ceļa parādās bērns, priekšā esošais auto strauji bremzē vai kļūdās cits satiksmes dalībnieks,” skaidro Drošas Braukšanas Skolas vadītājs Jānis Vanks.
“Pasaules Veselības organizācijas dati rāda, ka katrs vidējā braukšanas ātruma pieaugums par 1 % palielina letālas avārijas risku par 4 %, bet smagas avārijas risku – par 3 %. Gājēja bojāejas risks, transportlīdzekļa sadursmes ātrumam pieaugot no 50 līdz 65 km/h, palielinās 4,5 reizes. Šie dati labi parāda, kāpēc arī šķietami neliels ātruma pārsniegums nav tehniska nianse spidometrā. Pie lielāka ātruma vadītājam ir mazāk laika pamanīt risku, automašīnai vajadzīgs garāks ceļš, lai apstātos, un sadursmes sekas kļūst smagākas,” piebilst J. Vanks.
Analizējot biežu vai regulāru ātruma pārsniegšanu dažādās grupās, augstākais rādītājs redzams 30–39 gadus vecu autovadītāju vidū – šajā grupā to atzīst 33 % respondentu. Pēc dzīvesvietas izceļas Rīga, kur ātrumu bieži vai regulāri pārsniedz 31 % autovadītāju, salīdzinot ar 18 % lauku iedzīvotāju.
“Carlsberg 0.0 atbildīgas braukšanas indekss” ir bezalkoholiskā alus “Carlsberg 0.0” pētījums, kas tapis sadarbībā ar Drošas Braukšanas Skolu un pētījumu centru Norstat. Pētījumā, kas veikts 2026. gada martā, piedalījās 1 000 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem; šajā jautājumā analizēta 701 autovadītāja atbilde. Pētījuma mērķis ir sekmēt atbildīgu braukšanu un izpratni par to, kā autovadītāju paradumi ietekmē drošību uz Latvijas ceļiem.
104.3. traucēt ceļu satiksmi, bez vajadzības braucot ar pārāk mazu ātrumu
Zero tolerances fani, neaizmirstiet arī šī punkta kontroli un sodīšanu ieviest, varbūt tad arī mazināsies to "skrējēju" skaits.
Pie reizes arī par distanci starp tiem "piesardzīgiem" braucējiem varētu sākt kārtīgi ņemt priekšā, tad, kā par brīnumu, arī "agrisīvās" apdzīšanas mazināsies stipri