Eksperts: motociklista riski uz ceļa – ne tikai sadursmes 1

Kā ierasts, siltajos pavasara un vasaras mēnešos, kad norit aktīvā moto sezona, tiek fiksēts arī lielākais negadījumu skaits. Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) dati rāda, ka katru gadu no maija līdz septembrim notiek pat vairāk nekā 80 negadījumu mēnesī ar motociklu iesaisti.

Apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU grupa) izmaksāto atlīdzību statistika liecina, ka visbiežākie negadījumu iemesli ir nobraukšana no brauktuves, nesaduroties ar citu spēkratu, un sadursmes, uzbraucot kādam objektam. Taču neskatoties uz to, ka sadursmēs ar citiem transportlīdzekļiem cieš tikai 16% motociklu, šādās avārijās gūtās traumas var būt ļoti smagas.

Lielākā problēma – pārgalvība

Saskaņā ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) datiem šī gada aprīlī Latvijā reģistrēti 25 ceļu satiksmes negadījumos ievainotie, kas satiksmē piedalījušies ar motociklu vai triciklu; viens no tiem guvis smagas traumas. Jaunā moto sezona ir prasījusi arī viena braucēja dzīvību.

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) Neatliekamās medicīnas centra vadītājs, Starptautiskās motosporta federācijas Medicīnas komisijas loceklis Dr. Roberts Fūrmanis atgādina: motocikls ir mazāk aizsargāts satiksmes dalībnieks, kura drošību uz ceļa ietekmē virkne dažādu faktoru – motocikla veids un tehniskais stāvoklis, vadītāja prasmes un izvēlētais braukšanas ātrums, ekipējums, ceļa segums, laikapstākļi, citu vadītāju uzmanība, jo motociklu var itin viegli nepamanīt. Kritiens vai sadursme ar citu satiksmes dalībnieku motociklistam var beigties ar visplašāko ievainojumu spektru – no nobrāzumiem līdz politraumām, kas ir izplatītākās moto negadījumu sekas, un letālam iznākumam.

“Kopumā novēroju, ka atbildīgums pret savu un apkārtējo drošību aug – arvien retāk redzami pārgalvīgi braucēji, kas milzīgā ātrumā nesas garām pa šoseju. Motociklisti arī pievērš vairāk uzmanības atbilstošam ekipējumam ar aizsargelementiem, kas pasargā kritiena brīdī, – ķiverei, cimdiem, zābakiem, ceļgalu, elkoņu un muguras sargiem. Tomēr joprojām visbiežākais negadījumu iemesls ir pārgalvība: nepareizi izvēlēts braukšanas ātrums, distance vai intervāls, savu spēju pārvērtēšana, pāragra sezonas uzsākšana, nepiemērotas ķiveres valkāšana. Kā rāda pieredze, paši pārgalvīgākie braucēji ir tie, kuriem nemaz nav atbilstošas kategorijas vadītāja apliecības, kas ļautu piedalīties satiksmē ar motociklu,” novērojis Dr. Roberts Fūrmanis.

Netaupīt ekipējumam, ja var atļauties nopirkt braucamrīku

Ārsts norāda – viena lieta ir braukt ar motociklu trasē, kur ir kontrolēti apstākļi un atbilstoša vide, kaut arī pat kontrolētos apstākļos var gūt smagas traumas; pavisam cita – piedalīties ielu satiksmē kopā ar autovadītājiem, bērniem uz velosipēdiem, gājējiem un mammām ar bērnu ratiņiem. “To, cik skumji var beigties nepārdomāta braukšana, ilustrē gan sabiedrībā plašu rezonansi guvušais negadījums uz Akmens tilta, kurā gāja bojā motocikla vadītājs, gan nesen kontrolētos apstākļos noticis negadījums, kad jauns cilvēks guva smagu traumu, kas atstās sekas uz visu atlikušo dzīvi. Droši vien daudz nekļūdīšos, sakot, ka vairākums motociklu vadītāju pārsniedz atļauto braukšanas ātrumu. Tas nav pareizi, bet tā notiek, jo tieši motocikla mobilitāte daudziem liek izvēlēties šo transportlīdzekli. Taču jautājums, kur un kādos apstākļos vadītājs to dara, lai neapdraudētu ne sevi, ne citus,” pārdomās dalās ārsts.

Viņš iesaka ikvienam motociklistam rūpēties par elementāru drošību: neuzsākt sezonu pāragri, pirms asfalta temperatūra sasniegusi noteiktu līmeni, kas ļauj riepām pilnvērtīgi pildīt savu funkciju, kā arī vienmēr pārbaudīt motocikla tehnisko stāvokli, it sevišķi riepu kvalitāti, un izvēlēties atbilstošu ekipējumu.

“Galva ir paredzēta braukšanai, nevis dauzīšanai. Ir jābrauc ar prātu, rēķinoties, ka motocikls ir mazāk aizsargāts ceļu satiksmes dalībnieks nekā automašīna un to var viegli nepamanīt. Un, ja ir izdevies atvēlēt pietiekami daudz naudas motocikla iegādei, vajadzētu atrast līdzekļus arī atbilstošam ekipējumam. Ja ķivere ir sadauzīta kritienā – jāpērk jauna, jo pat ar mikroplaisu ķivere savu funkciju vairs nepilda,” uzsver Dr. Roberts Fūrmanis.

Lai piedzīvotu negadījumu, citi satiksmes dalībnieki nav nepieciešami

“Motociklisti ir vieni no vismazāk aizsargātajiem ceļu satiksmes dalībniekiem, turklāt satiksmes plūsmā grūti pamanāmi, jo motocikli ir salīdzinoši nelieli, pārvietojas ātri un nereti pamanās iespraukties arī šaurās vietās. Tomēr BALTA izmaksāto atlīdzību statistika rāda, ka visbiežākie negadījumu iemesli ir nobraukšana no brauktuves un sadursmes, uzbraucot kādam objektam. Priecē tas, ka aug apdrošināto motociklu skaits, kas liecina par lielāku izpratni, kā apdrošināšana var pasargāt, ja negadījums tomēr noticis,” saka BALTA Transporta produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītājs Kristaps Liecinieks, piebilstot, ka šogad OCTA iegādājušies jau 75% motociklu īpašnieku.

Pēdējo divu gadu laikā BALTA pieredzē KASKO atlīdzības motociklu vadītājiem visbiežāk bijušas saistītas ar nobraukšanu no brauktuves bez sadursmēm (33%), ar uzbraukšanu kādam objektam, bet ne cilvēkiem vai dzīvniekiem (24%), un tikai 3. vietā ar 16% gadījumu ir sadursmes ar citiem transportlīdzekļiem. Pavisam kopā KASKO atlīdzībās motociklu vadītājiem izmaksāti vairāk nekā 150 000 eiro.

“Motociklistu kļūst arvien vairāk – CSDD veidojas garas rindas A kategorijas vadītāja apliecības iegūšanai, un arī no jauna reģistrēto motociklu skaits pieaug. Un to var saprast – motocikls ir ērts pārvietošanās līdzeklis, kas ļauj elastīgi mainīt plānus un būt ļoti mobilam, taču jāparūpējas arī par drošību, gan izturoties atbildīgi ceļu satiksmē, gan apdrošinot savu spēkratu neparedzētiem gadījumiem,” aicina Kristaps Liecinieks.