Elektromobiļi zaudē strāvu lādējot – maksā īpašnieks 43

Foto: iAuto.lv

iAuto | 2.oktobris 2021 12:43

Daļa strāvas tiek zaudēta, kamēr lādējas elektromobiļa baterijas, un par to, protams, maksā auto īpašnieks. Gadā tas var sasniegt vairākus desmitus eiro, automobiļa dzīves laikā – vairākus tūkstošus.

Lielākā daļa elektroautomobiļu īpašnieku par to, visticamāk, neiedomājas, taču fakts paliek fakts – daļa strāvas pazūd uzlādes laikā un pie vainas ir elektriskā pretestība kabeļos un vados, kas noved pie tā, ka daļa enerģijas tiek „izplēn” siltuma veidā, t.i., tā arī nenonāk akumulatorā.

 Vācijas automobiļu kluba ADAC speciālisti izpētījuši, ka zudumi dažādiem elektroautomobiļu modeļiem ir dažādi, turklāt jāņem vērā arī tādi faktori kā kabeļa diametrs un garums, temperatūra, akumulatora uzlādes līmenis un nepieciešamā uzlādes jauda.

ADAC pētījumā noskaidrots, ka, piemēram, Tesla Model X 100D pilna uzlādes cikla laikā pazaudē 8,3 kilovatstundas elektroenerģijas, kas īpašniekam maksā 2,65 eiro (rēķinot vidējo kilovatstundas cenu Vācijā, kas ir 31,89 centi). Ar Ecotest laikā izmērīto sniedzamību šim modelim (451 km) un aptuveno ikgadējo nobraukumu 10 000 km, Tesla X 100D gada laikā kopumā ir jāuzlādē 22 reizes. Līdz ar to sanāk, ka amerikāņu elektriskā krosovera īpašnieka zaudējumi būtu EUR 58,30 gadā.

Elektromobiļi pašlaik darbojas astoņus līdz desmit gadus, un šajā laikā tie ir pilnībā jāuzlādē 500 līdz 1000 reizes. Ja šo formulu piemēro Tesla Model X, automobiļa dzīves cikla laikā īpašniekam nāksies norakstīt 1325 līdz 2650 eiro.

Cits piemērs: VW ID.3 Pro Performance 1st Max uzlādes laikā pazaudē 6,8 kWh jeb 2,17 eiro. Vadoties pēc augstāk aprakstītās formulas un ņemot vērā to, ka ar vienu uzlādi ID.3 Pro Performance 1st Max sniedzamība ir 335 km, bet 10 000 kilometriem tas būtu pilnībā jāuzlādē aptuveni 30 reizes, aprēķini rāda, ka gada laikā tie ir 65 eiro, bet dzīves cikla laikā: 1085 līdz 2170 eiro. 

Un trešais piemērs: Renault Zoe R135 Z.E. 50 (52 kWh) Intens ar tādu pašu sniedzamību kā Volkswagen. Ekotesta laikā šis modelis pilnai uzlādei apstiprināja 64,3 kWh - ražotāja noteikto 52 kilovatstundu vietā. Naudas izteiksmē tas ir 3,95 eiro, gada laikā – 117 eiro, bet dzīves cikla laikā: 1960 līdz 3920 eiro.

Visi komentāri

13 2 Atbildēt

un tas jau vēl nav viss.

Pats uzlādētais akums vēl arī spēj pazaudēt lädiņa daļu , it sevišķi ātri, jo tuvāk 100 %.

7 8 Atbildēt

Zirga tūplim no Līvāniem šitas ir kā saldais ēdiens.

3 0 Atbildēt

Par visu maksā patērētājs, kāds tur brīnums!

19 3 Atbildēt

Spridzinot sapuvušus dinozaurus zudumi ir daudz lielāki

2 2 Atbildēt

Ja paskaitītu, cik benzīna izgaro un paliek caurulē uzpildes laikā, zaudējumi būtu apmēram līdzīgi.

5 2 Atbildēt

diez vai tu pildot bāku, 2 litrus izlej zemē

4 2 Atbildēt

Pārvadāt degvielu arī nav par velti.

Bet enerģija lādējot nekur nepazūd, Tesla gadījumā ar to var salonu apsildīt.

0 0 Atbildēt

Tas nu gan baigais atklājums...jebkura elektriskā ierīce ir ar savu lietderības koeficientu. Ne velti ir dzesēšanas sistēma motoram, akumulatoram un visādiem sprieguma un strāvas pārveidotājiem. Tas viss siltums aiziet "gaisā". ICE gadījumā siltumam no izpūtēja ir jāaiziet "gaisā", citādi motors nedarbotos.

2 1 Atbildēt

Nu vispār jau strāva nekur nepazūd. Raksta autors bastojis vai gulējis fizikas stundās (un jau sākot no pamatskolas). Cita lieta, ka tiek "zaudēta" enerģija, jo ir SPRIEGUMA kritums uz vadiem un arī akumulatoru lietderības koeficients nav 100%. Vēl arī baterijas tiek speciāli sildītas, bet tas jau no "smalkākas" fizikas.

1 0 Atbildēt

Tas ir tiešais tulkojums no vācu valodas: "Stromverlust", kas iztulkots kā strāvas zudums. Ja daļa strāvas sasilda vadus vai akumulatoru, tad var teikt ka ir strāvas zudumi.

0 0 Atbildēt

Tas, ka strāva silda vadus ir pareizi, bet strāva NEZŪD. Kāda strāva bija vada sākumā, tieši tāda pat arī no vada iznāk ārā. Enerģijas zudums ir SPRIEGUMA kritums uz vadiem. Dažiem jēdzieni strāva, spriegims, jauda, enerģija ir nesaprotamas lietas. Tagad jau skolā fizika vairs nav obligāts priekšmets. Tā vietā ir youtuberisms un influencerisms.

0 0 Atbildēt

Neieciklējies tik ļoti uz sprieguma kritumu, tas nav universāls elektrisko ķēžu parametrs. Ja akumulatoram ar ideāliem vadiem pieslēdz 400V spriegumu, tad Tu varēsi nomērīt, kāda strāva plūst uz to. Ar kādu vārdu nosauksi to strāvas daļu, kura sasilda akumulatoru, bet netiek uzkrāta tajā?

Par fiziku piekrītu, bet šis gluži nav tas kliedzošākais piemērs.

5 1 Atbildēt

Īstas galvassāpes tiem, kas par elektroauto noloka 50 štukas ))

2 2 Atbildēt

Mēs abi dupsējamies uz recumbent baika, mus šis problemas neskat

4 1 Atbildēt

Kad ADAC pētītāji uzzinās, ka elektroenerģijas cenā iekļauti arī "zudumi" no ražotnes līdz patērētājam, pārstās lietot elektrību? Like nav ideālu elektroietaišu, tai skaitā kabeļi.

2 0 Atbildēt

Stāsts ir par to ka, runājot līdzībās, uzpildot tiek izlieti zemē vairāki litri degvielas

1 1 Atbildēt

Tieši tapat kā uzpildot tiek izlieta degviela pa ceļam uz DUS.

0 0 Atbildēt

Nē, netiek - pārvadāšanas zudumi ir salīdzināmi ar zudumiem pārvades līnijās - bet te ir runa par zudumiem dažu metru attālumā

0 0 Atbildēt

Normāli,vacija ar viņu.algām 3x lētāka elektriba

0 0 Atbildēt

Latvija elektrības cena ir ap 21 centu, tā kā nepārspīlē.

2 2 Atbildēt

Benzīna dzinēji ir aptuveni 35% efektīvi. 65% aiziet siltumā. Tas mūs neaptur no benzīnniekiem. Tāpēc šie mazie elektro zudumi nav nekas nopietns.

3 2 Atbildēt

Diezgan tipisks elektrozēnu pirksta ar krāna salīdzinājums. Tas sadegšanas process kas notiek iekšdedzes dzinējā, elektromobīlim notiek TECā - un tevis nosauktais liederības koeficients TECam ir normāls, kamēr benzīnniekam tas ir priekš parasta netiešās iesmidzes benzīnnieka - dīzelim tas ir augstāks un mūsdienu tiešās iesmidzes benzīnniekiem arī - un runājot par siltumu, tu vēl piemirsi ka mašīnai ar to tiek apsildīts salons, respektīvi, iekšdedzes dzinējam salona apsilde iet plusā, elektrokastei - mīnusā.

Tālāk - tie zudumi kas rodas pārvadājot degvielu, tie ir tie kas elektromobīlim rodas strāvas pārvades līnijās. Kamēr šitie uzlādes zudumi - parastai mašīnai tādu nav...

1 4 Atbildēt

Iekšdedzes auto degvielu zaudē 80% un vairāk, ja pieskaita naftas pārstrādes un loģistikas procesus. Tāpat kā saules baterijām litderība ap 20%. Elektrība nav jāved cisternām, tā pati izplatās gaismas ātrumā no ražotājiem līdz patērētājiem ar sīkiem zudumiem, tikai vajag elektiskos vadus.

6 1 Atbildēt

Ja ņemam par piemēru dabasgāzi, tad elektrība kas saražota TEC ir ar efektivitāti 30-40%, CNG autobuss vai auto darbojas ar līdzīgu efektivitāti, lidz ar to sanāk ka izmešu ziņā nav starpības vai braukt ar elektroauto vai dabasgāzes auto, vienīgā atšķirība ka ar elektroauto izmeši tiek radīti nevis pilsētā uz ielas, bet tur kur atrodas TEC.

Ja domajam par dabu, tad polārlācim pie kājas vai dabasgāze sadeg Vecrīgā vai Rīgas 1 TEC čiekurkalnā.

0 0 Atbildēt

Beidz murgot!!!

Tikai tvaika turbīnai TEORĒTISKAIS lietderības koeficients ir 35%.... Kuru nav reāli sasniegt!

Lielākie lietderības koeficienti ir 32%, vēl to pareizini ar tvaika katla lietderības koeficientu - max 86% un ar kondensatora lietderības koeficientu - max 98%. Kopā sanāk 27%!!!

Šāds lietderības koeficients bija Ford TT laikā benzīna dzinējiem!!! Mūsdienu benzīna dzinējiem ir 35 - 42%, dīzeļiem līdz 45%.

0 0 Atbildēt

Tu domā ka visu elektrību ražo tikai kurinot gāzi?

Cita starpā, kamēr rakstu, kopējā tīklā plūst kādi 6kW no maniem saules paneļiem.

0 0 Atbildēt

Tavi saules paneļi nesastāda pat 1%!!!

Pat Spānijā, ar viņas helioparkiem, kur ar hektāriem lielu spoguļu palīdzību uzsilda siltumnesēju un pārvērš siltumu elektrībā ar Stirlinga dzinējiem (kuriem ir visaugstākais iespējamais lietderības koeficients līdz pat 75%), kopējais saražotais elektrības daudzums ir pāris procenti!

0 0 Atbildēt

Vispār jau komentārs bija par elektrības ražošanu. Šeit HES "sastāda", nevis kokus, bet ražo gandrīz pusi elektrības. Varbūt ka saules paneļi ir tikai 1%, bet man tie ir 50% no patērētās elektrības bez Stirlinga dzinēja, kuru, cita starpā var kurināt arī ar malku (mūsu ziemās).

0 0 Atbildēt

Tās valstis kur HESos saražotā elektroenerģija sastāda vismaz 50% var uz vienas rokas pirkstiem saskaitīt pa visu pasauli!!!

0 0 Atbildēt

Un kā tas attiecas uz mūsu valsti? Mums tādēļ solidāri būtu jābrauc ar ICE auto?

0 0 Atbildēt

Dēļ tādiem dundukiem kā tu arī nesastāda

0 0 Atbildēt

Tādu dunduku DĒĻ kā tu, beidzot vidusskolu nejēdz prastu aritmētiku!

0 0 Atbildēt

Visa HES saražotā enerģija tiek pilnībā iztērēta arī bez elektromobiļu palīdzības. Tādēļ papildus patēriņa pieaugumam ir jārēķina, kur tiks iegūt papildus enerģija - un mūsu gadījumā tā pamatā nāk importā no RosAtom. Kas pie katra patēriņa pieauguma pastiprina mūsu atkarību no Krievijas ietekmes sfēras, par ko ir modē ārkārtīgi straukties. No ekoloģijas viedokļa nav tas sliktākais variants, tomēr Eiropā kopumā diemžēl papaildus patēriņš pamatā tiek nosegts ar oglēm, jo tie paši zaļie atomenerģijas ieguvi ir rūpīgi apkarojuši.

Tavi saules paneļi nereda vērā ņemamu pienesumu kopējā patēriņā, tikai tev personīgā svarīguma sajūtu. Un drīzumā tev būs jāpieņem lēmums - ļoti dārgi maksāt par to utilizāciju vai nospļauties uz zaļumu un pa kluso tos izmest mēslainē bez utilizācijas. Ar visai lielu pārliecību varu apgalvot, ka pievienosies vairākumam "zaļo", kas izdomā attaisnojumu par to utilizāciju nemaksāt.

0 0 Atbildēt

Friči savus lietotos gaismas paneļus pārdod tiem, kam nav naudas jauniem!

0 0 Atbildēt

Friči paneļus pārdod tāpēc ka tie vairs neatmaksājas!!! Jo Vācijas valdība uzlika PVN pat paša patēriņam!!

0 0 Atbildēt

Vismaz savu e-auto uzlādēju no saviem paneļiem un papildus enerģiju no Rosatom nevajag. Gan jau ka utilizēt vajadzēs pēc 20 gadiem, jo manā pļavā vietas daudz, tie var darboties ar 50% lietderības kritumu.

0 0 Atbildēt

Papildinājums par Tavu "mēslaines" pārliecību: lasu tās drazas, kuras izmet garām braucošie un mežā pikniku taisošie, un bāžu savā atkritumu konteinerī. Tieši vakar izstiepu no meža auto ugunsdzēšamo aparātu.

0 0 Atbildēt

Ugunsdzēšamais aparāts - tas ir metāls ar nelielu plastmasas piedevu un kaut kādām, ne pārāk kaitīgām ķimikālijām. Kamēr saules paneļi pēc darbamūža beigām ir toksiskie atkritumi.

0 0 Atbildēt

Kopš kura laika silīcijs (tīrā veidā) ir toksisks atkritums!!

Tad jau Jūrmalas smiltiņas arī ir toksiskas!

Saules paneļi (lai ražotu elektrību) ir silīcija ar ļoti augstu tīrības pakāpi.

2 1 Atbildēt

Kādu Ameriku raksta autors ir atklājis. Visur un visā ir savi zudumi. Tīra fizika.

0 0 Atbildēt

Interesanti, cik gadus ir plānots braukt, ja gadā zaudē Vairākus Desmitus eiro, bet transportlīdzekļa mūža laikā Vairāks Tūsktošus. Simts gadus brauks?

0 0 Atbildēt

Ko jūs te diršās un skalda matus? Privātā braukāšana lētāka nekļūs! Maksāsim vairāk kā likts! Daudz vairāk! Un nekur neliksies! Gan benžai, gan španim!

0 0 Atbildēt

Kāda Vācijas automobiļu kluba ADAC speciālista mājās nonākusi 10 klases fizikas mācību grāmata

Sakarība viena- augstāks spriegums- mazāki zudumi. Resnāki vadi- mazāki zudumi utt.

Tā jau ar var parēķināt- cik daudz naudas bezjēdzīgi aiziet eļļas nomaiņās katru gadu iekšdedzes dzinēja uzturēšanai.

Tavs komentārs

Pievienot bildi Pievienot video

Izceltie raksti

American Beauty Summer Meet 2026 Igaunijā, Hāpsalu (+ FOTO)

Hāpsalu Igaunijā notiek American Beauty Car Show / American Beauty Summer Meet — viens no pazīstamākajiem amerikāņu auto pasākumiem Baltijā. Jaudīgo amerikāņu auto cienītājiem šis pilnīgi noteikti ir pasākums, ko nedrīkst palaist garām. Lasīt vairāk

Bentley piesaka savu pirmo pilnībā elektrisko krosoveru 3

Līdz 1139 Zs jaudīgais Bentley Torcal pirmizrādi piedzīvos 23. septembrī. Lasīt vairāk

Denza BAO 5: 544 Zs jaudīgais Ķīnas plug-in hibrīda apvidus auto ienāk Eiropas tirgū (+ FOTO) 8

BYD premium zīmols Denza Eiropā piedāvās savu pirmo apvidus auto BAO 5 – 4,92 metrus garu plug-in hibrīdu ar klasisku kāpņu rāmi, kas paredzēts ne tikai ikdienas braukšanai, bet arī nopietnam bezceļam. Lasīt vairāk

Ķīnas Xpeng apakšzīmols Mona ar jaunu modeli L03 Eiropai (+ FOTO) 3

Mona L03 paredzēts gan Ķīnas tirgum (no 18 500 EUR), gan arī pircējiem citur pasaulē, ieskaitot Eiropu. Lasīt vairāk

Lasītākie raksti

Jaunie raksti