Ķīnieši ražo daudz un pārsvarā lētus elektromobiļus, ko patērētājs uzskata par kaut ko līdzīgu viedtālrunim – lietojam gadus divus, trīs, tad “metam prom” un pērkam citu.
Ķīnas strauji augošā autobūves nozare pieprasa ārkārtīgi strauju modeļu maiņu – raksta vācu izdevums Focus – klientam vajag jaunākos risinājumus, tehnoloģijas un iespējas, bet lietotām automašīnām nav nekādas nozīmes. Tagad kļūst acīmredzams arī negatīvais aspekts: elektromobiļi tiek uzskatīti par vienreizlietojamām precēm.
Galvenā problēma vairs nav akumulatoru izturība — tie bieži kalpo tikpat ilgi kā benzīna vai dīzeļa dzinēji. Taču akumulatoru tehnoloģijas attīstās tik strauji, ka vecāki modeļi ļoti zaudē nozīmi un tehnoloģiski strauji atpaliek. Rezultātā daļa automobiļu tiek vienkārši norakstīti vai utilizēti, nevis pārdoti otrreizējā tirgū.
Šī tendence ietekmē arī Eiropu. Ķīnas autoražotāji, piemēram, BYD, MG Motor un Aiways, arvien aktīvāk ienāk Eiropas tirgū, taču eksperti brīdina — pircējiem jāņem vērā iespējamais straujais vērtības kritums un rezerves daļu pieejamības problēmas nākotnē.
Atšķirībā no Eiropas, kur automobiļus bieži izmanto desmit un vairāk gadus, Ķīnas tirgus orientēts uz ātru modeļu nomaiņu. Tas rada jautājumus par ilgtspēju un to, cik ilgtermiņā izdevīgi būs šādi elektroauto ārpus Ķīnas tirgus.
Cerams ķīniešu auto fani Eiropā šo izbaudīs uz savas ādas un tad beidzot nāks pie saprašanas ko īsti nozīmē chinacar. Pierasts ir ka nopērc jaunu, brauc 4-7 gadi, pārdod lietotu pa 25-40% no pirkuma cenas un var nopirkt jaunu. Un arī nopērkot lietotu var būt ok, vismaz detaļas pieejamas 20+ gadu vecam arī. Kad 5 gadu veca auto pārdošanas vietā būs jāsamaksā 5k par utilizāciju tad tas pirkums jau nebūs interesants