Sliktākajā gadījumā Volkswagen varētu slēgt vairākas rūpnīcas, bet darbu varētu zaudēt pat līdz 140 000 koncerna darbinieku. Tas gan visā Volkswagen sistēmā un gadu gaitā.
Par to ziņo vācu mediji, piemēram, Vācijas biznesa laikraksts Handelsblatt norādot, ka Eiropas lielākais autobūves uzņēmums piedzīvo vienu no smagākajām krīzēm uzņēmuma vēsturē. Ierastais biznesa modelis vairs nespēj nodrošināt konkurētspēju un krīzi padziļina vairāku būtisku faktoru sakritība gan Eiropā, gan globālajā tirgū. To neslēpj arī koncerna vadītājs Olivers Blūme, kas intervijā žurnālistiem izteicies, ka “situācija ir vairāk nekā kritiska”.
Galvenais trieciens nācis no Ķīnas, kas gadu desmitiem bijusi koncerna galvenais peļņas avots. Tur Vācijas ražotāji strauji zaudē tirgus daļu vietējiem elektroauto zīmoliem, kuri piedāvā tehnoloģiski mūsdienīgākus un lētākus modeļus. Vienlaikus Eiropas tirgus pēc pandēmijas tā arī nav atguvies, un tajā ik gadu tiek pārdots par aptuveni diviem miljoniem automašīnu mazāk. Uzņēmumam tas rada ap 500 000 nerealizētu auto jaudu gadā — apjomu, kas līdzinās divu pilnu rūpnīcu dīkstāvei.
Papildu pieprasījuma kritumam situāciju apgrūtina augstās darbaspēka un enerģijas izmaksas Vācijā. Lai piesaistītu līdzekļus jaunās paaudzes akumulatoru un programmatūras izstrādei, uzņēmuma vadība cenšas būtiski optimizēt izdevumus. Balstoties uz darbinieku padomes aplēsēm, radikālā pārstrukturēšana, ražošanas samazināšana un iespējamā rūpnīcu slēgšana ilgtermiņā var skart pat 100 – 140 tūkstošus strādājušo visā pasaulē, kur pretim Volkswagen vadība pieturas pie krietni zemākiem skaitļiem.
Blūme minējis, ka Volkswagen plant radikālu modeļu klāsta vienkāršošanu līdzšinējie taupības pasākumi gan uzlabo Volkswagen pašreizējos finanšu rezultātus, tomēr, viņaprāt, tie neatrisina uzņēmuma galveno problēmu. Gadu gaitā koncerns esot kļuvis pārāk sarežģīts. Pārāk daudz modeļu, dažādu versiju un paralēlu izstrādes projektu padarot Volkswagen lēnāku un dārgāku nekā daudzus tā konkurentus.
Volkswagen ilgtermiņā plāno savu modeļu klāstu samazināt pat par 50 procentiem. Vienlaikus paredzēts līdz pat 75 procentiem samazināt pieejamo variantu un aprīkojuma kombināciju skaitu.
Lai šo mērķi sasniegtu, uzņēmums plāno daudz lielāku standartizāciju. Nākotnē platformām, programmatūrai un elektronikas arhitektūrām vajadzētu kļūt ievērojami vienotākām. Tādējādi Volkswagen cer samazināt sarežģītību, paātrināt izstrādes procesus un padarīt koncernu konkurētspējīgāku.
Tādēļ tik daudz rūpnīcu jaudu vairs nebūs nepieciešams, kas gan automātiski nenozīmē šo ražotņu slēgšanu. Problēma drīzāk ir tā, ka līdz šim nav saņemti ilgtermiņa pasūtījumi un skaidras garantijas par jauniem produktiem, kas varētu nodrošināt pietiekamu ražotņu noslodzi.
Tieši tāpēc Volkswagen nākotnes modeļu stratēģijai varētu būt būtiska ietekme uz šo rūpnīcu likteni. No tā, kādi modeļi turpmāk tiks ražoti un kur tie tiks izgatavoti, lielā mērā būs atkarīgs, vai konkrētajām ražotnēm izdosies saglabāt nepieciešamo noslodzi arī ilgtermiņā.
Konkrēti plāni par rūpnīcu slēgšanu vēl neesot paziņoti.
Tā reizēm notiek, kad mēģina cilvēkiem pa lielu naudu iesmērēt rūsējošu pīrādziņu ar sūdiem.