Vāvere grauž riekstus un pēkšņi redz, ka ir nokritusi tāda liela, smuka, zaļa salātu lapa. Pie lapas ir pierāpojis tārpiņš. Šis nopriecājies metas tai lapai virsū un grauž, cik lien. Uz tārpiņu skatās zvirbulis. Skatās — tāds sulīgs, feins zaļš tārpiņš. Mazliet jāpaciešas, pagaidīšu, kamēr tārpiņš apēdīs to zaļo lapu, paliks treknāks, garšīgāks un uzturā vērtīgāks.
Savukārt zvirbulim, kas vēro tārpu, uzglūn kaķis. Un domā: nu gan feins zvirbulis. Uz kurieni šis tā skatās? Ā! Uz zaļo tārpiņu, kas grauž to lapu. Nu tā — pagaidīšu, lai tārpiņš apēd salātlapu, pēc tam ļaušu zvirbulim apēst tārpiņu, viņš kļūs treknāks, garšīgāks, tad arī to zvirbuli notiesāšu. Bet kaķi vēro suns, kuram šķiet, ka viņam kaķi garšo, tikai jānogaida...
Vāvere sēž uz zara, redz to visu un sāk smieties... un nokrīt. Un iekrīt peļķē. Šī stāsta morāle ir tāda: jo garāka priekšspēle, jo slapjāka vāvere.
Ir jauka, silta pavasara diena un vīrietis ar savu sieviņu pastaigājas pa zooloģisko dārzu. Sievietei mugurā ir īsa, erotiski plandoša rozā kleitiņa uz smalkām lencītēm.
Pastaigājoties abi nonāk līdz gorillas krātiņam. Pamanījis jauno sievieti, milzīgā auguma pērtiķis manāmi sarosās un, pievērsis visu savu zvērīgo uzmanību meitenei, pieķeras krātiņa restēm un ierēcas. Sapratis, ka dzīvnieka uzmanība piesaista tieši daiļā dzimuma pārstāve, precīzāk - viņas erotiskais ietērps, vīrs izdomā kādu joku.
Viņš saka sievai, ka būtu ļoti jautri, ja viņas nabaga zelli nedaudz pakaitinātu. Sieviņa, paklausījusi dzīvesbiedra padomam, pašūpo kleitiņu, pašūpo dupsīti, pasmaida...un gorilla arvien vairāk uzbudinās. Tagad viņš jau lēkā pa būri, skaļi kliegdams un spiegdams.
Vīrs iesaka, lai sieviņa nabaga zelli vēl nedaudz paķircina. Viņa ļauj vienai no savas rozā kleitiņas lencītēm noslīdēt, atklājot maigu pleciņu. Gorilla arvien vairāk ārdās, svaidīdamies pa būri baļķa gabalus un lēkdams pret restēm, ne brīdi nenovēršot skatienu no seksapīlas zoodārza apmeklētājas.
Vīrs ierosina sievai vēl nedaudz nabaga zelli paērcināt. Viņa, ne brīdi nepārdomājusi nedaudz paceļ kleitiņu un. ļaudama pērtiķim saskatīt savas apakšbiksītes, liegi pašūpojas gurnos. Mērkaķis ārdās kā negudrs, vai gāzdams ārā restes.
Pēkšņi vīrs ar vienu roku sagrābj sievu aiz matiem, ar otru atver būra durtiņas un iegrūž sievu gorillas krātiņā.
Sabāzis rokas atkal bikšu kabatās, viņš sievai uzsauc: "Un tagad pasaki VIŅAM, ka tev sāp galva!"
Пошли раз мужики на охоту - видят берлога. Начали они в ней палкой шарить, а из берлоги медведь. Мужики ноги в руки и бегом, бегут, значит, по лесу - медведь уже близко. Ну мужики на дерево забрались и сидят, медведь внизу ходит,
ревет. Вдруг медведь начинает на дерево лезть, один целится и говорит:
-Щас я ему яйцо отстрелю.
Стреляет - попадает в яйцо. Медведь еще больше злится. Мужик опять целится и говорит второму:
две дамы пошли на скачки. Обсуждают, на какую лошадь поставить. - У тебя какой номер груди? - Третий. - А у меня - четвертый. Ставим на лошадь номер семь. Лошадь номер семь приходит первой. Пошли на скачки два мужика. Та же проблема. - Ты сколько раз свою жену за ночь имеешь? - 4. - А я - 5. Ставим на номер 9. Первой пришла лошадь номер 2. Мораль: не надо ля-ля.
Anekdote ... :)
sodien sudigi ar jokiem..