Ja tev ir skaips, un jēdz tur kaut ko , varu pastāstīt kaut kad, tā, interesei. mani var samedīt 'deksters69'

ne tik liela interese man nav.Reiz vacija bijam pec bagara un redzeju jocigu rokamo nevarejam izstukot pielietojumu

vot piesējās ekskavatoristi

tur tajās adresēs vienā 3 vai 4 no augšas, otrā 8 un un trešajā googles lapā ir atbildes i par pozicionēšanu, i par pagrieziena leņķi. Kāds vispār palasījās, jeb grib visu gatavu? Tie visi ir standarta tehniskie risinājumi, kas jau sen pieejami tirgū. Pakustini smadzeni.

Tiem, kas nesaprata par kontūru - tā ir apmērām ceturtā tēma pēc pusvadītāju darbības principa, pastiprinātāja un ģeneratora, ja kāds būtu izlasījis- saprastu. Tātad- svārstību kontūra parametrus nosaka spoles induktivitāte un kondensatora kapacitāte. Spoles induktivitāti nosaka vijumu skaits, spoles diametrs, kapacitāte starp vijumiem. Kondensatora kapacitāti nosaka kondemsatora plašu laukums, attālums starp tām un materiāla dielektriskās īpašības. Mainoties temepratūrai var nolikt kādu no kondensatora elementiem tā, lai mainaš kapacitāte vai induktivitāte. Tas maina kontūra svārstību frekvenci, kuru var noteikt.

Kungi, lai kaut ko saprastu, ir jāpapūlas. Šaubos, vai kāds kaut pāris lapas izlasīja. Šitā padomju pieeja - dajoš rezuļtat zināms kā beidzās - ar totālu konkurētspējas trūkumu.

Nu kur var būt tik stulbs easy ieliec linku par "metālmeklētāja temperatūras devēju" visu cieņu es i tavs fans un atdzīstu sevi par dunduku. Neieliec dunduks esi tu. Uztaisam totalizatoru?

raimi kads kondensatoram sakars ar exkavatora pozicionešanas iekartu???neinterese mums kondensatora kapacitate to visu jau mes 10 klase zinajam.Kura klase tu macies???ja 5taja tad labas zinasanas jau esi sasniedzis

raaceenam - paņem lēto auto radio un ar pirkstiem spolei vijumus saspiežot, var pabīdīt diapazonu uz augšu vai leju - linku sagribējies

palasiet ka te -

www.google.lv/...

www.webcrawler.com/...

Ja kāds būtu iepriekšējās adreses lasījis, tad būtu daži jautājumi - cik tad liels tas soļu motors jāliek, kur ņemsi tādu spriegumu, kā pieliksi pagrieziena devēju, kā peredzēs inerci goiežotiues rotatoram vai soļu motoram utt vēl kādi 10 jautājumi. Tā kā laikam lasīts netika, tad šādi jautājumi nerad\';as.

prieks tam var uzlikt skaititaju kas izrekinas kura bridi ir jaapstadina un pokuj inerce

Nu ko raimondsm=dunduk - tagad pārejam pie lēto auto radio temperatūras devējiem . Pieliec tai spolītei - dzelzs adatu un vara stienīti efekts būs vēl lielāks protams temperatūras abiem eksperimenta tīrībai ir vienādas. Nu kā ir DUNDUK?

Diemžēl man nupat pienāca brīdinājums par izbanošanu. Tā kā nevēlos kaut kādu bezargumentu dēļ tikt izbanots, tad nevarēšu kādu laiku piedalīties šajā saistošajā diskusijā par LIETU. Iesaku iedziļināties tēmā par ekskavatora kausa pozicionēšanu (excavator scoope positioning) . Par kontūriem labāk nerunāsim.

Interesanti kā man tāds brīdinājums nepienāca . Hei, dunduk liec linku

Raimis notinās Ne tur bana draudi ne kā.

Panjem uz vienu klokji uztaisi divas funkcijas, kad strela griezjas, kauss (ar rotataora paliidziibu) griezjas preteejaa virzienaa - ar taadu pashu lenkjisko aatrumu. Acimredzot buus nepiecieshams kalibreet to kausa piedzinjas briinumu atbilstoshi nosaciijumiem, citaak objektiivi es neredzu efektiivu veidu elektronikas pielietojumam. + attiecigi teiksim nospiezjot pogu tas klokjis straada tikai kausam - kaut kaa taa, bet nu gan jau tev labaak zinaamas visas taas nianses - vieniigos manipulatorus ko esmu redzeejis un dziive darbinaajis ir mezja tehnikai.

vot shitais gan ir labais

Da viņam no augšas pienāca tas brīdinājums....vai no apakšas, nezinu.

Nu, dekster, atradi risinājumu savam kūdras kausam jeb vai nē

2 deks

klau a tu reaalu risinaajumu meklee, jeb raimi esi noleemis pie vietas nolikt ???

Vienkaarshi man shi probleem liekas interesanta, lai arii neesmu ne elektronikas gjeenijs nekaa.

es arī ne, bet visas pasaules gudrības mērs ir dekstera kūdras kauss - vai varam to vietā nolikt vai ne

Eu a dafai gailju kaujas atlikt, man iAuto kaa e-resurss saak arvien vairaak kaitinaat - saturs saak atgaadinaat meeslu chupu uz kuras dazjaadi gailji salasaas un labaakaja gadiijumaa "sameeraas".

Nu raimondsm, kur links? Kausam droši der šitas

www.geyser.dp.ua/...

cqham.ru/...

bet temperatūru tas toč nemērīs .

domāju, ka noteikti jau eksistē gatavi moduļi, kas uzstutējami konkrētam ekskavatoram, bet tie varētu būt arī samērā dārgi, ja toč gribās pašam to visu taisīt un ziemā tik un tā nav ko darīt, tad var pamēģināt pac

es jau saprotu, ka deksteram manus padomus nevajag, šeit zemāk minētais ir drīzāk raimim un co

man tāds neliels jautājums - vai toč vajag ELEKTRONISKO kausa vadību esošajai hidraulikai?

iespējams, ka līdzīgu kādam no šiem risinājumiem deksters jau esi sācis taisīt.... vai arī jau uztaisījis...

1) elementārā mehāniskā figņa ar atsaiti, kuras analogs stāv uz pasažieru autobusa logu tīrītāja mehānisma.... nu ekskavatora gadījumā tik elementāra nav, jo strēle pa vidu lokās.... vai šitas risinājums tehnoloģiski neder (piemēram nav vietas, kur uzmontēt) vai netur slodzi?

2) izjauc visparastāko datorpeli (veco, kur iekšā ir bumbiņa) un tur arī iekšā ir gatavs viens no iespējamajiem risinājumiem leņķa noteikšanai - fotoelementu pāris, kam pa vidu ir caurumots disks, tobiš ir iespēja saskaitīt par cik vienībām objekts ir pagriezts....

pelē iekšā tādi ir divi - vienu uz ekskavatora, otru uz kausa (precizitātei var izmantot zobratus, kas nodrošina lai apgriežot ekskavatoru pa 90grādiem, šitā peles figņa dod iemēram 360 impulsu)

pie tam pele zina uz kuru pusi tā tiek griezta, tobiš impulss jāpieskaita vai jāatņem

papildus neliela shēmiņa (vai liels kompis), kas saskaita impulsus (respektīvi zina par cik atšķirās konkrētā brīdī kauss no ekskavatora) un atkarībā no atšķirības lieluma ierubī vairāk vai mazāk kausa grozīšanas hidrauliku.

tieši hidraulikas vadībai iespējams arī ir jau gatavi risinājumi, bet vienkāršākajā variantā var ar speciālu figņu bīdīt to pašu hidraulikas kloķi. mehānisms līdzīgs kā stūres reika, motors groza figņu, kas stumda kloķi, uz motora tāda paša parauga skaitītājs no datorpeles, lai sistēma zinātu, kurā brīdī kloķis ir taisni...

tu jau drošvien gribēsi lai ar roku varētu piegrozīt to kausu kā gribās, izmantojot vienu to pašu hidrauliku, tāpēc būtu jāveido tas kloķis viegli atvienojams no bīdīšanas mehānisma un varbūt arī kautkas līdzīgs mašīnas kruīzkontrolei, tas nozīmē, ka ir iespējams vispār atslēgt automātu, un arī vēlāk atgriezties pie uzstādītā leņķa, tas viss tajā elektronikas shēmā, tas nozīmē, ka kausa un ekskavatora leņķis būtu jāskaita visu laiku, bet shēmā būtu jānodarbojas ar analīzi, iespējams, ka varētu veidot arī vairākas atmiņas (līdzīgi kā piemēram elektriskajiem mašīnas sēdekļiem ar atmiņām), pilnai laimei var vēl piemudrīt kompasu

visvienkāršākā variantā - piesienam vienu peli pat neizjaucot pie ekskavatora korpusa, piemudrījam precīzu sistēmu, kas griežot ekskavatoru groza pelē iekšā esošo mehānismu, otru peli pie kausa, kas dara to pašu, abas peles iespraužam kompī, tāpat kompī iespraužam piemēram no veca CDlasītāja pārtaisītu kuiņu, kas bīda hidraulikas kloķi.... uzcepam nelielu programmiņu, kas ļauj kompim šīs 3 iekārtas redzēt un vadīt

tālāki jau jāuzstāda kompī nulli, jāpiesien bīdīšanas mehānisms pie kloķa un un par kloķi aizmirstam, tas bīdās pats.

2a) vēl tepat latvijā mūsu pašu skolnieki taisa interesantus robotiņus, kas iet pa brīvi uzzīmētu melnu līniju uz horizontāli novietotas baltas tāfeles... pāris fotoelementu, kas pazīst vai apakšā ir melns vai balts, pāris motorīšu un pārprogramējams vadības bloks, kas saņem signālus no fotoelementirm un vada motoriņus.

vienkārša shēmiņa dara brīnumus...

3) tīri hidrauliska sistēma, ka griežot ekskavatoru, griezīs kausu pretējā virzienā - šajā gadījumā galvenā problēma ir tāda, ka ir nepieciešams atsevišķs sūknis pagriezējam un arī atsevišķs kausa grozītājam.... nu vai vismaz ļoti laba sistēma, kas nodrošina vienādu spiedienu trubās

citādi vispirms tiks grizts tas, kas vieglāk griezīsies

Man domaat optiskie sensori, lai arii vareetu izcelties ar izcilu precizitaati tomeer shaadai smagai tehnikai neder. Pat peles optiskaas peles meedz "aizkakaat", kur nu veel ieriici kurai "dubljus" jaamaisa.

Tad praktiskaaki liekas tie sensori kas tiek izmantoti auto motoros uz klokjenes vai sadalenes apg. noteikshanu. Un tie liekas bija tehnologjiski kaut kas liidziigs no taa ko raimondsm mineeja, vot tikai bija slinkumz lasiit tos linkus. Principaa laikam dabaa bija sastopami divu veidu shie te elektromagneetsikie sensori - iduktiivie un kapacitatiivie ( ja vien pareiz atceros).

pareizi, pareizi, vismaz kāds kaut kur vismaz ir ieskatījies.

CNC darbgaldiem - griezējiem , metinātājiem, virpām,locītājiem soļu motors pagriežas par noteiktu leņķi un lai gan it kā pietiktu ar to, cik tas motors pēc programmas tos soļus ir noskaitījis, lai to virpas griezni vai lāzergriezēju pabīdītu, to visu vēl dublē leņķiskais enkoders, vai kā viņu tur, kas vēl nosaka, vai tiešām tā ass ir tā pagirezusies, kā vajag. Tie devēji var būt gan optiski, gan magnētiski.

tehnoloģiski impulsus var ļoti labi skaitīt arī mašīnas hola devējs, tikai tur būtu jāizvēlas pareizs pārnesums impulsu daudzumam ierobežotā iekārtas izmēra dēļ.... peles sensora gadījumā vajag špickastītes (nu labi cigarešu paciņas, ja tur iekšā ir pārnesuma zobratu grupa ) izmēra iekārtu, no kuras nāk ārā sērkociņa resnuma ass, kas varētu būt arī lokana

ja mēs netiekam klāt ekskavatora vertikālai asij, tad mums nāksies pagrieziena leņķi mērīt ar citiem līdzekļiem, attiecīgos apstākļos varētu strādāt arī WALA pieminētais hola devējs, piemēram uzstutējam uz šasijas velosipēda datčiku, bet uz tās daļas, kas grozās piemudrījam magnētiņus ir pa 5 cm..... atliek tikai atrisināt jautājumu no sērijas "uz kuru pusi tagad griežas ekskavatora galva"

savā Ģeniālajā Rakstā es uzsvēru tikai to, kādas visiem iauto komentētājiem pie rokas esošas un zināmas tehnoloģijas un ierīces var pelāgot smagajam darbam ar kūdru.....

lai kautkas neaizkakājas, tam jau ir paredzēti speciāli izveidoti korpusi ar visādiem blīvslēgiem un pretputekļu figņām, kuri tik un tā ir vajadzīgi un ir jāveido tieši konkrētajam ekskavatora modelim specifiski..... atkarībā cik tajā vietā, kur autors ir iedomājies izvietot visu to elektroniku ir brīvas vietas.... piemēram mēs nezinam vai uz ekskavatora vertikākās ass var izvietot šādu devēju, varbūt jāliek kur citur.... (skatīt augstāk aprakstu par WALA devēju)

vēl es tajā piemērā es centos vairāk vai mazāk aprakstīt visu iekārtu komplektā, ne tikai atsevišķu mezglu

P.N.

raimondsm atkal būvē nabagmājas signalizācijas par 20000ls

nafig ekskavatora gadījumā kautkāda dubultā dambja reduktora kontrole?????? tas ekskavators tāpat neducinās bez pilota.... un ja tas losis, kas sēž pie stūres nepamanīs, ka kauss nav pagriezies gluži kā vajadzētu, tad noresetos sistēmu vai raks ar rokām

Reālu risinājumu meklēju. Viens ir apdomāts -tas,kuru pirmais minējis-ar diviem cilindriem, tik tur nav vajadzīgs sūknis.

protams atsevišķs sūknis nav obligāts, eksistē arī citi risinājumi

vienīgā nelaime ir tāda, ka bez papildus fīčām no viena sūkņa uz standarta ekskavatora tas pasākums nestrādās gana stabili.... domāju, ka deksters ir mēģinājis ieslēgt vienlaicīgi vairākus kloķus, piemēram paceltas strēles nolaišanu un pagriezienu..... kopējā hidrauliskā sistēmā ekskavators negriezīsies, jo visa eļļa tiks izmantota kausa nolaišanai... tur būs mazāka pretestība....

kombinētajiem elektrokāriem esmu redzējis tādu incantu fīča, ka ierubās papildus sūknis no atsevisķa motoriņa.... uzkarināmiem agregātiem