Sretsked rakstīja: Nafig tās putas,ja ir ekovate ??
Putas labāk pieķeras. Ir kas piedāvā spraugas aizpildīt ar mazām keramzīta granulām, bet iedomājies, kas notiks, ja, piemēram, jāmaina logs - tad visas tās granulas no augšas izbirst laukā... 
Sretsked rakstīja:
www.ekovate.lv/...
Tas viss labi. Vot jamo piedāvātā \"Rigi Perl\" arī ir no, manuprāt, uz biršanu aizdomīgajām vielām. www.ekovate.lv/... 
Pirmais rakstīja:
tev ir kautkāds lētais katls, ja jamam ir karstā ūdens "boileris"... vai arī caur pakaļu uztaisīta sistēma....
normāliem gāzes katliem ir caurteces sildītājs.... ar to jaudu pietiek lai sasildītu ūdeni onlainā
Nez' man ir kaut kāds Junkers Cerapur kondensācijas katls, pirms 3 gadiem maksāja virs 2 kLs, bet silto ūdeni silda un dzen uz boileri, ko var darbināt arī no elektrības (bekupam, vai?). Iespējams, ka režīmus var pārslēgt, tur vispār dafiga parametru regulējas un apkures programmas var dažādi ieregulēt, bet nav bijusi vajadzība ar to ņemties.
kaa vispaar var saprast, kas ir lietderiigi un kas nee? ir iekartaam vai apsildes veidiem kkadi lietderiibas koeficenti. kaa var sareikjinaat kas vairaam apediis naudu joni vai gaze?
un vel, shodien uzstadiju beidzot kondicionieri, shams gan dzesee gan silda. nosacitaa instrukcijaa rakstiits ka aarejs bloks darbojas no 0 liids +43 gradiem. vai tas nozimee ka piemeeram pie - 5-10 shams nebuus spejiigs sildiit? zinu ka daudzi citi tadi aparaati speej gan, ar ko shamie vareetu atshkirties?
turbopiile rakstīja: Tu arī nekam netici?
ne visu var izmērīt ar "datčikiem".. ir daudzas lietas, kas pierādās caur pieredzi un tikai tāpēc, ka darbojas..
esam saukuši divus rīkstniekus un dati sakrita.. arī pazīmes sakrīt - visādu sīkumu kopums, piemēram, uz āderu krustpunktiem guļ kaķi, tai pat laikā izvairās suņi..
manā eksperimentā rīkstnieku dati sakrita tikai daļēji....
Sretsked rakstīja:
Pirmais rakstīja:
tev ir kautkāds lētais katls, ja jamam ir karstā ūdens "boileris"... vai arī caur pakaļu uztaisīta sistēma....
normāliem gāzes katliem ir caurteces sildītājs.... ar to jaudu pietiek lai sasildītu ūdeni onlainā
speciālists
vadonim kā parasti viss ir viskrutākais
p.n.
kā vadoņa sābs? nav vēl sapuvis pēc ekspertmeistaru veiktās antikorozijas apstrādes, kuras laikā megagrunts tika krāsota uz rūsas?
Slinkais rakstīja: kaa vispaar var saprast, kas ir lietderiigi un kas nee? ir iekartaam vai apsildes veidiem kkadi lietderiibas koeficenti. kaa var sareikjinaat kas vairaam apediis naudu joni vai gaze?
un vel, shodien uzstadiju beidzot kondicionieri, shams gan dzesee gan silda. nosacitaa instrukcijaa rakstiits ka aarejs bloks darbojas no 0 liids +43 gradiem. vai tas nozimee ka piemeeram pie - 5-10 shams nebuus spejiigs sildiit? zinu ka daudzi citi tadi aparaati speej gan, ar ko shamie vareetu atshkirties?
sildīt jau tie silda arī pie zemākām t, bet uz pa taisno elektrību.
Pirmais rakstīja:
turbopiile rakstīja: Tu arī nekam netici?
ne visu var izmērīt ar "datčikiem".. ir daudzas lietas, kas pierādās caur pieredzi un tikai tāpēc, ka darbojas..
esam saukuši divus rīkstniekus un dati sakrita.. arī pazīmes sakrīt - visādu sīkumu kopums, piemēram, uz āderu krustpunktiem guļ kaķi, tai pat laikā izvairās suņi..
manā eksperimentā rīkstnieku dati sakrita tikai daļēji....
tik pat labi arī 5 dažādi dakteri par vieniem un tiem pasiem dod pilnīgi dažādas diagnozes.. medicīna ta kā puslīdz eksakta zinātne skaitas..
Drīžak uzskatu, ka vērtēt var tikai speciālistu kvalifikāciju..
anonimikis rakstīja:
Slinkais rakstīja: kaa vispaar var saprast, kas ir lietderiigi un kas nee? ir iekartaam vai apsildes veidiem kkadi lietderiibas koeficenti. kaa var sareikjinaat kas vairaam apediis naudu joni vai gaze?
un vel, shodien uzstadiju beidzot kondicionieri, shams gan dzesee gan silda. nosacitaa instrukcijaa rakstiits ka aarejs bloks darbojas no 0 liids +43 gradiem. vai tas nozimee ka piemeeram pie - 5-10 shams nebuus spejiigs sildiit? zinu ka daudzi citi tadi aparaati speej gan, ar ko shamie vareetu atshkirties?
sildīt jau tie silda arī pie zemākām t, bet uz pa taisno elektrību.
tad saki ka tie kas silda pie minusiem ir ar elektriskiem teniem? ar freonu principaa nevar sildiit pie minusa? manam modelim nav elektribas siditaja, vismaz nemaniju kad stuteju uz sienas 
Slinkais rakstīja:
anonimikis rakstīja:
Slinkais rakstīja: kaa vispaar var saprast, kas ir lietderiigi un kas nee? ir iekartaam vai apsildes veidiem kkadi lietderiibas koeficenti. kaa var sareikjinaat kas vairaam apediis naudu joni vai gaze?
un vel, shodien uzstadiju beidzot kondicionieri, shams gan dzesee gan silda. nosacitaa instrukcijaa rakstiits ka aarejs bloks darbojas no 0 liids +43 gradiem. vai tas nozimee ka piemeeram pie - 5-10 shams nebuus spejiigs sildiit? zinu ka daudzi citi tadi aparaati speej gan, ar ko shamie vareetu atshkirties?
sildīt jau tie silda arī pie zemākām t, bet uz pa taisno elektrību.
tad saki ka tie kas silda pie minusiem ir ar elektriskiem teniem? ar freonu principaa nevar sildiit pie minusa? manam modelim nav elektribas siditaja, vismaz nemaniju kad stuteju uz sienas
var sildīt arī pie mīnusa.... kondicioniera/siltumsūkņa problēmas būtība pa lielam ir tāda, ka pieaugot temperatūras starpībai starp sildāmo un dzesējamo vidi samazinās lietderības koeficients....
kāpēc tā? tāpēc, ka viņi visi strādā pēc kompresora ledusskapja principa.... ir kompresors, kas sakačā freona gāzi līdz tā sašķidrinās.... šajā sašķidrināšanās fāzē izdalās siltums un tad škidrums pa tievu trubiņu tiek dzīts uz iztvaikotāju.... iztvaikotājs ir tievās trubiņas pāreja resnā trubā caur vēl tievāku caurumiņu, kur spiediens samazinās un šķidrums iztvaiko dzesējot to vietu, kur tas notiek.... un tad to gāzi atkal spiež kompresors.... pa loku....
uz pirkstiem skaidrojot - jo lielāka ir temperatūras starpība
jo karstāk tu vēlies sasildīt (piemēram ūdeni) jo tuvāk ir augšējai robežvērtībai, jo vairāk elektrības jāpatērē kompresoram lai gāzi saspiestu šķidrumā, ko kondensācija notiks pie augstākas temperatūras un rezultātā kompresors vienkārši nespēs saspiest gāzi līdz šķidrumam... parasti izmantotajiem freoniem tas cipars ir ~60 grādi
un iztvaikošanas galā ir līdzīgi.... ja ārā ir par leilu mīnusi, tad vienkārši tas šķidrais freons neiztvaikos un visssssss....
vispār katram freonam (vārds "freons" ir kopējs nosaukums daudzām vielām, ko izmanto saldēšanas iekārtās) ir teorētiski maksimālais cipars līdz cik jamais silda un cik jamais spēj sasaldēt.... tas nozīmē, ka praktiski sasniedzot to teorētisko temperatūru kompresors pašīs, bet nekādu aukstumu/siltumu tu iegūt nevarēsi....
uzzināt pie cik grādiem teorētiski pārstās strādāt tavs siltumsūknis var ja zina kompresora max spiedienu un ar ko jamais ir pildīts....
vai tad Pirmais ir vainīgs, ka zviedrijā pa vasaru atslēdz gāzi un viņiem ūdens jāsilda ar elektrību
Sretsked rakstīja: Nu te tāda neliela galerija kā kārtējais pierādījums tam,ka Pirmais ir prasta šļura un tukšas runas stūmējs
foto.inbox.lv/...
nu re, kakraz vadonis pats uzreiz apstiprina manu teikto par to rūsu un grunti 
Pirmais rakstīja: uzzināt pie cik grādiem teorētiski pārstās strādāt tavs siltumsūknis var ja zina kompresora max spiedienu un ar ko jamais ir pildīts....
pildiits ar R410A, bet nekadus spiedienus nezinaashu, un iespeejas uzzinaat nav. sistema tada janciiga, uzpildiita rupnicaa, es tik saliku pa vietaam, un tad vienkaarshi saspraudu taadu gudru savienojumu, kuraa automatiski attaisaas varsti, un lieta dariita. nekas nav japilda vai javakuumee. plug&play kaa saciit. man jau nav nekaada sape par to sildiishanu, vienkaarshi interesejos par lietu butiibu
tie, kas ir primāri kondicionieri parasti tiek tā arī komplektēti.... tobiš ar tādas ražības kompresoru, kas normāli strādā plusos....
man siltumsūknim (helioterm) arī ir iespējams jamo palaist arī dzesēšanas režīmā.... man tā iespēja nav instalēta, bet kaimiņam tāds ir uzstādīts.... - vasarā dzesē
bet primāri tas siltumsūknis ir radīts sildīšanai.... pagājušajā ziemā nebija nekādu problēmu piekurināt ~100kvadrātus pirti līdz normālai 20-22 temperatūrai un ~160kvadrātus māju (režīmā lai nesasalst)
kondicionieris tomēr primāri ir domāts dzesēšanai....
Sretsked rakstīja:
Tā arī ir, elektriskais boilers ar sildīšanu no gāzes katla, vasarā darbojas ar elektrību.
Viss pareizi, tikai arī vasarā mans boilers darbojas no gāzes katla - pārslēdzu to vasaras režīmā un sildīta tiek tikai siltā ūdens sagatavošanas "cilpa".
Sildīt karsto ūdeni vasarā ar gāzes katlu atmaksājas tikai ja ir sienas katls. Pie kam vienalga vai tas ir konstruktīvi kā ātrsildītājs vai pārslēdz loku uz boileri. Ar grīdas katlu sildīt tikai ūdeni ir dārgāk kā ar elektrību (ja ir kombinētais bojlers).
i_edgars rakstīja: Sildīt karsto ūdeni vasarā ar gāzes katlu atmaksājas tikai ja ir sienas katls. Pie kam vienalga vai tas ir konstruktīvi kā ātrsildītājs vai pārslēdz loku uz boileri. Ar grīdas katlu sildīt tikai ūdeni ir dārgāk kā ar elektrību (ja ir kombinētais bojlers).
Pilnīga kakāšana!!!
Sienas katlus ražo ierobežotai kvadratūrai. Ieej kādā nopietnā katlu mājā un pameklē tur sienas katlu.
Tavi spriedelējumi ir tas pats, kas teikt, ka vertikālais elektriskais sienas boileris ir ekonomiskāks nekā horizontālais grīdas boileris.
Horizontāls/vertikāls ir konstruktīvais izpildījums, ne ekonomijas rādītājs.
Sretsked rakstīja:
Gauss rakstīja:
i_edgars rakstīja: Sildīt karsto ūdeni vasarā ar gāzes katlu atmaksājas tikai ja ir sienas katls. Pie kam vienalga vai tas ir konstruktīvi kā ātrsildītājs vai pārslēdz loku uz boileri. Ar grīdas katlu sildīt tikai ūdeni ir dārgāk kā ar elektrību (ja ir kombinētais bojlers).
Pilnīga kakāšana!!!
Sienas katlus ražo ierobežotai kvadratūrai. Ieej kādā nopietnā katlu mājā un pameklē tur sienas katlu.
Tavi spriedelējumi ir tas pats, kas teikt, ka vertikālais elektriskais sienas boileris ir ekonomiskāks nekā horizontālais grīdas boileris.
Horizontāls/vertikāls ir konstruktīvais izpildījums, ne ekonomijas rādītājs.
Ej nu,ko tu saki
Es tev varu parādīt sienas katlu 300 m2 mājai,jefiņ. Tikai kaka var minēt piemērā horizontālo un vertikālo boileri,cita opera.
300 m2 ir nabadzības rādītājs. Pameklē sienas katlu 1000 un vairāk kvadrātiem!
Nav starpības starp sienas un grīdas katliem pie vienādiem parametriem. To pašu sienas katlu var nolikt uz grīdas vai grīdenieku pielikt pie sienas. Tikai kronšteini jāpārtaisa.
Darbības princips nemainās!!!!
Jefiņiem:
man ir junkers eiromax sienas katls. un paredzeets ja nemaldos vairaak nekaa 300kvm
Sretsked rakstīja:
Nu, kādam vēl šaubas par kakša augšējās daļas sastāvu?
nekādas atšķirības!! Augšējās daļas sastāvs ir pilnīgi identisks apakšējās daļas sastāvam!
Visi katli ir domāti 1 kW uz 10 m2, ja ir soc laiku mājas konstrukcija, bez siltināšanas un puscaurajiem logiem.
Ja ņem lielos Junkers sienas katlus ar 45 kW, pie labas mājas izolācijas, pakešlogiem, ventilāciju ar rekuperatoru utt, tad mierīgi var nodrošināt līdz pat 1000 m2 apkuri Latvijas apstākļiem, jeb līdz -26 grādi ilgāk par nedēļu.
jāpāriet uz apkuri ar kūdru - www.financenet.lv/... 
Man vienā ēkā ar 450 m2 strādā Junkers Eirostar (vēl trešās paaudzes) sienas katliņš ar 24 kW jaudu. Pie kam ir pakešlogi, bet ēkas no krievu laikiem nav nekādā formā siltināta. Pagājušā ziemā, kad pa naktīm bija zem -30 grādi divās stūra telpās nācās pāris stundas slēgt elektriskos sildītājus uz minimālo jaudu.
par tēmu
runājot par telpu sensoriem un silto grīdu vadību...
vienkāršākais denfosa telpas temperatūras sensors FH-WT 230V maksā ~15 lati, mājai vajag viņus kādus 12 vai 13 gabalus un lai samazinātu/palielinātu temperatūras ir jāapstaigā visa māja un jāsaregulē....
patreiz tieši ir padomā uztaisīt specifisku risinājumu, kura pamatā ir telpas termosensors... no tā vadi saiet kontrolierī, kas iesprausts centrālajā modulī ar procesoriņu, tam ir pievienots neliels 2rindu displejs, klāt arī 2 releju bloki kas vada izpildītājmehānismus (katram stāvam savs), klāt pulkstenis... mikroshēma ar programmu.
viss pasākums kopā izskatās tā, kā profili mobīlajā telefonā.... var uzstādīt konkrētu profilu.... katram profilam var sakonfigurēt ko dara katrs relejs (kas vada apkures cilpas izpildmehānismu) atkarībā no telpas temperatūras un laika....
kopā tas viss izmaksā praktiski tikpat cik telpu sensori...
Portālā publicētie autoru viedokļi var atšķirties no iAuto redakcijas viedokļa.
Gāzes apkure privātmājai
Laikam jau sjeit ir bijusjas diskusijas, bet nu tomeer interesee - gaazes apkure privātmaajai - tipa lielais baltais rezervuaars pie maajas un tad pa vadu liidz gaazes apkures katlam...
Kaa tur ir ar gaazes piegaadi - piegaadaatjiem (piegaade pieRiigaa - 30 km no pilseetas), cik maksaa pati gaaze un aptuveni cik izmaksaatu apkure menesii 150 m2 maajai???