Kaa tur ir ar gaazes piegaadi - piegaadaatjiem (piegaade pieRiigaa - 30 km no pilseetas), cik maksaa pati gaaze un aptuveni cik izmaksaatu apkure menesii 150 m2 maajai???
Ozz rakstīja: neaizmirsti ka nebuus katls jaaiekurina par jaunu priekš virtuves- vārstiņš tik pavērs kontūru vaļā- ja siltās grīdas Pirmajam būs, tad pusstundas laikā vajadzētu uzsilt. un pluss ir tas, ka ja kontūrs būs ciet pa nakti, tad kopējai sitēmai būs mazākas iepējas atdzist, attieciigi mazāks tilpums buus jaauztur komforta temperatūrā...
bet es teicu- teorētiski....
siltajām grīdām kakraz ir diezgan liela inerce...
pagājušajā ziemā es biju uzkonfigurējis siltumsūkni lai tas celtu temperatūru no rīta no 6-8 un vakarā no 17-22
problēma ir tāda, ka katrai telpai ir dažāda inerce.... piemēram 2 stāva tualete uzsilst pusstundas laikā, bet istabai vajag dažas stundas...
šī iemesla dēļ nevar visu sistēmu kopumā vadīt tikai no siltumsūkņa....
patreiz sūknis uz uzregulēts uz konstantu temperatūru visu diennakti -22 nosacītie grādi... kāpēc nosacītie, tāpēc, ka sūknim ir ārējās temperatūras datčiks un jams ir konfigurējams cik lielu atpakaļgaitas temperatūru sistēmā turēt atkarībā no āra temperatūras
Sretsked rakstīja:
Ozz rakstīja: man pašam gan liekas ka cietā kurinaamaa čuguna katls ir visekonomiskākais risinājums...
ja vari nooptimizeet apkures izmaksas sadedzinot savus atkritumus (nu tos ko var sadedzinaat), tad arī atslogo getliņus un samazini andrītim varku...
Visekonomiskākais neietver tikai to,ka malka maksā mazāk.
Sarēķini visu čakaru ar skaldīšanām,kraušanām,uzglabāšanu,pelniem,kurināšanu.
Ja nu vienīgi granulu automātika. Bet atkal, nav garantijas par granulu kvalitāti.
Un musarus dedzināt mājas pečkā var tikai totāls kroplis.
parēķini čakaru kāds ir kurinot tec2 ar kūdru 
"kraušanām,uzglabāšanu,pelniem,kurināšanu."
Pirmais rakstīja:
Sretsked rakstīja:
Ozz rakstīja: man pašam gan liekas ka cietā kurinaamaa čuguna katls ir visekonomiskākais risinājums...
ja vari nooptimizeet apkures izmaksas sadedzinot savus atkritumus (nu tos ko var sadedzinaat), tad arī atslogo getliņus un samazini andrītim varku...
Visekonomiskākais neietver tikai to,ka malka maksā mazāk.
Sarēķini visu čakaru ar skaldīšanām,kraušanām,uzglabāšanu,pelniem,kurināšanu.
Ja nu vienīgi granulu automātika. Bet atkal, nav garantijas par granulu kvalitāti.
Un musarus dedzināt mājas pečkā var tikai totāls kroplis.
parēķini čakaru kāds ir kurinot tec2 ar kūdru
"kraušanām,uzglabāšanu,pelniem,kurināšanu."
Kā man teica viens izbijis TEC2 darbinieks, tad "paldies Dievam, tagad strādnieki var strādāt labos, veselībai nekaitīgos apstākļos".
anonimikis rakstīja: hvz par gāzes katliem, bet elektriskajiem boileriem tā arī ir.
nav....
TAS ir atkarīgs no tā cik labi ir nosiltitāts tas boileris....
pa lielam gan ir atkarīgs cik tā siltā ūdens izdosies iztecināt.... no horizontālā var iztecināt mazāk, jo sasildīta tiek tikai tā ūdens daļa, kas atrodas augstāk par sildelementu...
bet abos gadījumos visa elektrība tiks pārvērsta siltumā vienādi un tas siltums tiks iztērēts ūdens sildīšanai
Sretsked rakstīja:
Pirmais rakstīja:
es rēķināju... enerģijas ekonomija ir, jo aukstāka telpa mazāk izstaro siltumu apkārtējā vidē....
Cik liela tā ekonomija ir ? Un nebūs taisnība, ieteikums pazemināt t ir ne vairāk par 5 grādiem, labāk ne vairāk par 2-3. Tas ir īslaicīgi.
Pagājšgad ziemā,kad biju Austrijā slēpot, apkuri atstāju uz 10 grādiem , bet prom biju 12 dienas. Kamēr uzsila atpakaļ, bija neomulīgi auksti.
es jau pieminēju, ka katrā konkērā gadījumā tas ir atkarīgs no mājas siltuma inerces...
kas tev traucēja nopirkt no manis automātisko sistēmu, kas 2 dienas pirms pārbraukšanas no austrijas ieslēdz apkuri...
man siltumsūknim ir atvaļinājuma režīms - tā arī ir, viņs uzstāda 10 grādus (nu vai kāda vērtība ir ussetota) un ir iespēja ieslēdzot to režīmu pateikt kad viņam jābeidzās....
nav taču jābūt īpaši augstai izglītībai, ir jāsaprot taču, ka tur ir jāievada nevis tava atvaļinājuma beigu datums, bet gan datums, kad jāsāk kurināt
Sretsked rakstīja: Re kā ,izrādās, Pirmā viskrutākā sistēma darbojas tāpat kā mana,caur ******* uztaisītā
Āra temp devējs, atpakaļgaitas temp devējs, automātikā iestatīta izvēlētā līkne un katls pats izrēķina,cik kur kas jāpadod,lai būtu manis uzliktā temp mājā.
Telpās,kur nevajag, tiek ar roku nogriezts mazāk regulators , tur ir vēsāks.
Vienīgi siltajām grīdām ir atsevišks kontūrs ,kas regulējas ar savu termo vārstu.
Pirmajam NAV gāzes katla 
katrā telpā atsevišķi katls nespēj neko sarēķināt bez atbilstošas automātikas.....
nu vot tad tieši to automātiku es mājai taisu.... ja kādam būs interese, tad varēs atbraukt apskatīties un nopirkt līdzīgu komplektiņu arī priekš sevis
Sretsked rakstīja:
Gauss rakstīja:
Pirmais rakstīja:
Sretsked rakstīja:
Ozz rakstīja: man pašam gan liekas ka cietā kurinaamaa čuguna katls ir visekonomiskākais risinājums...
ja vari nooptimizeet apkures izmaksas sadedzinot savus atkritumus (nu tos ko var sadedzinaat), tad arī atslogo getliņus un samazini andrītim varku...
Visekonomiskākais neietver tikai to,ka malka maksā mazāk.
Sarēķini visu čakaru ar skaldīšanām,kraušanām,uzglabāšanu,pelniem,kurināšanu.
Ja nu vienīgi granulu automātika. Bet atkal, nav garantijas par granulu kvalitāti.
Un musarus dedzināt mājas pečkā var tikai totāls kroplis.
parēķini čakaru kāds ir kurinot tec2 ar kūdru
"kraušanām,uzglabāšanu,pelniem,kurināšanu."
Kā man teica viens izbijis TEC2 darbinieks, tad "paldies Dievam, tagad strādnieki var strādāt labos, veselībai nekaitīgos apstākļos".
Tu arī neatšķir pipeli no pirksta??
Padomju laikos kūdzru vāca ar DT75 , bez kondiškām un salona filtriem. Tagad vācam ar dīriem ,kuros kondiķis un filtri.
Jūti atšķirību?
Padomju gados bija,piemēram, tāds Grandeg granulu katls pieejams??
Spriedēji....
Tu vispār lasi kautko arī, vai tikai spied nenovelkot bikses???
Atkārtošu citiem vārdiem. Tagadējie TEC2 darbinieki, pēc pārejas uz gāzes dedzināšanu, strādā labos, veselībai nekaitīgos darba apstākļos.
Saprati?
Sretsked rakstīja: Pirmais,ir kaut kāda starpība starp tēju,kura ielieta termosā
a) vārīta uz elektriskās plīts
b) vārīta uz gāzes plīts
3) vārīts uz malkas plīts omes virtuvē
4) ielieta no Statoila karstā ūdens automāta
Statoila automāts nedod 100 grādus.
Sretsked rakstīja:
Gauss rakstīja:
Tu vispār lasi kautko arī, vai tikai spied nenovelkot bikses???
Atkārtošu citiem vārdiem. Tagadējie TEC2 darbinieki, pēc pārejas uz gāzes dedzināšanu, strādā labos, veselībai nekaitīgos darba apstākļos.
Saprati?
Nu,kāreiz tu esi tas kas ņefiga nesaprot. Arī kūdras sadedzināšanas tehnoloģijas, atšķirībā no tava paziņu loka pieredzes, ir gājušas uz priekšu. Ja kāds iestrēdzis laikā, neesmu vainīgs.
Tik tālu gājušas uz priekšu, ka no viņām jāatsakās????
Sretsked rakstīja:
Pirmais rakstīja:
Sretsked rakstīja: Re kā ,izrādās, Pirmā viskrutākā sistēma darbojas tāpat kā mana,caur ******* uztaisītā
Āra temp devējs, atpakaļgaitas temp devējs, automātikā iestatīta izvēlētā līkne un katls pats izrēķina,cik kur kas jāpadod,lai būtu manis uzliktā temp mājā.
Telpās,kur nevajag, tiek ar roku nogriezts mazāk regulators , tur ir vēsāks.
Vienīgi siltajām grīdām ir atsevišks kontūrs ,kas regulējas ar savu termo vārstu.
Pirmajam NAV gāzes katla
To es zinu,ka tajā čuhņā gāze nekad nebūs...un nevajag jau arī. Kada šķirba,kas to siltumu saražo.
gāzes vads ir 80 metru attālumā no mājas
latvijas gāze jau tur bija atbraukusi, ķipa skaiti`t cik ir pamatu, ja ir ielieti pamati vāirāk kā 30% cemata, tad gāzinieki sāk projektēt sava tīkla paplašināšanu un apmēram 5 gadu laikā savelk ārējos vadus līdz mājām....
sākotnēji bija doma ieprojektēt arī gāzes katlu, bet pie patreizējās gāzes cenu dinamikas, siltumsūknis ir izdevīgāks...
Sretsked rakstīja: Pirmais,ir kaut kāda starpība starp tēju,kura ielieta termosā
a) vārīta uz elektriskās plīts
b) vārīta uz gāzes plīts
3) vārīts uz malkas plīts omes virtuvē
4) ielieta no Statoila karstā ūdens automāta
ja viņa ir teromsā, tad lielas atšķirības nav....
bet ja vajag apkures sistēmā, piemēram, 30 grādus, kas silto grīdu apkurei pie vidējiem rādītājiem atbilst ~20 grādiem pie āra temperatūras ~0 grādi, tad siltumnesēja karsēšana uz 50 grādiem ir lieka enerģijas tērēšana, jo karstāks objekts izstaro vairāk siltuma apkārtējā vidē "pa lieko"
Sretsked rakstīja: Pirmais,ir kaut kāda starpība starp tēju,kura ielieta termosā
a) vārīta uz elektriskās plīts
b) vārīta uz gāzes plīts
3) vārīts uz malkas plīts omes virtuvē
4) ielieta no Statoila karstā ūdens automāta
ja viņa ir teromsā, tad lielas atšķirības nav....
bet ja vajag apkures sistēmā, piemēram, 30 grādus, kas silto grīdu apkurei pie vidējiem rādītājiem atbilst ~20 grādiem pie āra temperatūras ~0 grādi, tad siltumnesēja karsēšana uz 50 grādiem ir lieka enerģijas tērēšana, jo karstāks objekts izstaro vairāk siltuma apkārtējā vidē "pa lieko"
Sretsked rakstīja:
Pirmais rakstīja:
Sretsked rakstīja:
Pirmais rakstīja:
es rēķināju... enerģijas ekonomija ir, jo aukstāka telpa mazāk izstaro siltumu apkārtējā vidē....
Cik liela tā ekonomija ir ? Un nebūs taisnība, ieteikums pazemināt t ir ne vairāk par 5 grādiem, labāk ne vairāk par 2-3. Tas ir īslaicīgi.
Pagājšgad ziemā,kad biju Austrijā slēpot, apkuri atstāju uz 10 grādiem , bet prom biju 12 dienas. Kamēr uzsila atpakaļ, bija neomulīgi auksti.
es jau pieminēju, ka katrā konkērā gadījumā tas ir atkarīgs no mājas siltuma inerces...
kas tev traucēja nopirkt no manis automātisko sistēmu, kas 2 dienas pirms pārbraukšanas no austrijas ieslēdz apkuri...
man siltumsūknim ir atvaļinājuma režīms - tā arī ir, viņs uzstāda 10 grādus (nu vai kāda vērtība ir ussetota) un ir iespēja ieslēdzot to režīmu pateikt kad viņam jābeidzās....
nav taču jābūt īpaši augstai izglītībai, ir jāsaprot taču, ka tur ir jāievada nevis tava atvaļinājuma beigu datums, bet gan datums, kad jāsāk kurināt
Tur nebija nekāda automātika un es nemaz nezināju,kad atbraukšu.
Un kāpēc no tevis? Varētu padomāt,ka tu ražo danfosu
kāpēc no manis? tāpēc, ka danfosa analogs manai sistēmai maksās ap štuku, bet es tev varētu paºdot par 900
un manai sistēmai nākotnē varēs piemočīt internetu un tad jau varēs novilkt slēpju zābakus austrijā, pieslēgt mājās apkuri un tikai tad braukt mājā
Sretsked rakstīja:
Pirmais rakstīja:
Sretsked rakstīja: Pirmais,ir kaut kāda starpība starp tēju,kura ielieta termosā
a) vārīta uz elektriskās plīts
b) vārīta uz gāzes plīts
3) vārīts uz malkas plīts omes virtuvē
4) ielieta no Statoila karstā ūdens automāta
ja viņa ir teromsā, tad lielas atšķirības nav....
Nu re.
Un tēja nav 'viņa'... tēja ir 'tā'.
nevajag nepilnīgi citēt......
tu jau atkal sāc izraut no konteksta sev vēlamās frāzes un tad visiem lielīties, ka pat Pirmais tev piekrīt
davaj parēķināsim....
tec2 ja pareizi atceros bija 600 megavatu uzstādītā elektriskā ģeneratora jauda.... nu un kautkādi 1200 siltuma...
parasti jamais strādā ar mazāku slodzi.... ursis varētu pateikt ar cik konkrēti, bet nu rēķināsim 100 megavatus
pieņemsim, ka teca turbīnu lietderības koeficients ir ~90%
tu zini kūdras siltumspēju, piemet tā apmēram cik kūdras stundā būtu jāsadedzina lai tecu kurinātu tikai ar kūdru un ražotu 100 megavatus stundā, neņemot vērā, ka tecs papildus ražo siltumu.... tikai elektrības daļu parēķināsim.....
ja es kautkur kļūdos, palabo
vats ir džouls sekundē
i vats, sanāk kautkādas 860 kalorijas stundā
100 megavatstundām vajadzēs 8.6E10 kalorijas
tavas kūdras kilogramam no šajā portālā pieejamās infas ir 5.23E6 kalorijas
tātad lai saražotu to 100mw elektrību pie 100% koeficienta vajag 16.4 tonnas kūdras stundā
lai būtu priekšstats par to....
tec2 maksimālā jauda ir 600+1100, tas ir 17 reizes lielāka, tātad tec2 stundā pie maksimālās slodzes spēj apēst 280 tonnas kūdras (pie lietderības 100%)
vēl no informācijas - kūdrā ir 1.71% pelnu
skaitam tec maksimālo noslodzi un pēc tam parēķināsim reālo... katru dienu tec ģenerēs 115 tonnas karstu pelnu
p.n.
nav bazara par to, ka jākurina ir vietējie resursi, bet katrs uzņēmums tomēr rīkojas kā viņam ir izdevīgāk....
ja baigi gribās, kas traucē mārupē uzbliezt savu nelielu tecu, ražot elektrību, pārdot to brīvā tirgū (un nevis par dubulttarifu) kā arī tirgot siltumu apkārtējiem debesskrāpjiem....
tobiš cik tonnas kūdras katru stundu vadonis spēs garantēti sapresēt un aizvest līdz tecam un iekraut fīderī....
pie tam jāņem vērā, ka vadonis kūdru ražo vasarā, bet teca maksimālā slodze ir ziemā....
labi rezerves kurināmais tecam varētu būt gāze vai mazuts.... bet deksteram būs kautkā jāsarūpē 10000 tonnas kūdras - tas būtu 10% no viena paša tec2 maksimālās apetītes gadā
jāuzglabā tā kūdra līdz ziemai un tad jāved un slapju pieri jālāpsto kurtuvē....
kādi vispār ir cenu līmeņi un mērvienības pēc kā vērtēt kvalitāti?
Sen ir laiks pāriet uz maksimāli vietējiem kurināmajiem, pat ja īsā termiņā tas ir dārgāk. Kopumā tautsaimniecībai ir tikai ieguvums.
Sretsked rakstīja: Re
foto.inbox.lv/...
Pagājušajā gadā tapa, mūsu pašu tapis. Pagaidām presējam citur, bet kūdra pašu iegūta. Un tā nav pakaišu-komposta kūdra.
"mūsu pašu", tas ir, pats ražo?
kur tādas var nopirkt?
kas ir ekvivalents citiem ražotājiem, lai var salīdzināt cenu un īpašības?
Paņemsim no otras puses. Mazs kantorīts ar 3 strādniekiem un 6 "liekē'ziem" (priekšnieks, vietnieks, grāmatvedis, apkopēja, sētnieks, sagādnieks, nu un vēl kādi 2 - 3 rada gabali.... kas ražo briķetes, izejmateriālus iepērkot... Priekšniekam ir pajauns džips, vietniekam vismaz Audi 6, radiniekiem vēl pa kādam BeMeWe. Pie kam neviens nav vecāks par 3 gadiem! No kurienes nauda??????? KOkos salasīja vai? Ja nekas no naudas nebūs, tad banka arī treknajos gados tā pat vien nemētājās ar desmitiem tūkstošu Ls notrallināšanai!
Portālā publicētie autoru viedokļi var atšķirties no iAuto redakcijas viedokļa.
