Aptauja krīzes laikos ...

911 Reģ.: 11.04.2003

Pēdējā laikā daudz ir runāts, ka krīze ir klāt vai arī tuvojas. Daudzi to esot pamanījuši visdažādākajās dzīves situācijās, notikumos, procesos, taču mans jautājums Jums ir šāds - ko Jūs esat manījuši, kas garnadžiem šobrīt no auto lietām patīk visvairāk?

.. man dažiem kolēģiem jau ir "aiznesti" parking sensori, kas iestrādāti bamperī uz vienas "lentas".

 
nomiks Reģ.: 30.10.2002
0 0 Atbildēt

Ozz rakstīja: Kriize ir tiem, kam ir vai nu maz naudas (komunaalie pakalpojumi vienalga pieaug) vai arii tiem, kam ir lielas paraadsaistiibas...

nu un varbuut arii tajaa jomaa ka banka piķi briivi neizsniedz katram gribeetaajam..

ja praatiigi dziivo un čakli straadaa, tad imo, sliktaak kaa pirms gada nau točna.

Pilnībā piekrītu.

Tie, kas algas visu laiku saņēmuši 100% oficiāli, parādsaistības uzņēmušies saprātīgos apmēros, rēķinoties ar iespējamām svārstībām kredītu maksājumos, kā arī tie, ka prot ne tikai gausties par slikto stāvokli valstī, bet arī domāt, kā savu labklājību uzlabot un to arī darīt, krīzi neizjūt vai arī izjūt, bet ne tik saasināti, kā to deklarē masu mediji.

Patika nesen avīzē (Diena?) publicētā intervija ar Raitu Karnīti, kura tā arī pateica, ka par krīzi runāt ir stipri pāragri. Faktiski krīzi rada tas, ka nevis vakstij nav naudas, bet gan tas, ka pirms gada budžeta prognoze (ieņēmumi) bija pārlieku optimistiski. Un tas, ka nosaka prognozi daudz lielāku par iespējamo, nenozīmē to, ka, tai nepiepildoties, uzreiz iestājas krīze.

Personīgi man šis gads ir izvērties visveiksmīgākais no visiem līdz šim pieredzētajiem gadiem. Ptu, ptu, ptu.

didzinators Reģ.: 14.03.2003
0 0 Atbildēt

nomiks rakstīja:

Ozz rakstīja: Kriize ir tiem, kam ir vai nu maz naudas (komunaalie pakalpojumi vienalga pieaug) vai arii tiem, kam ir lielas paraadsaistiibas...

nu un varbuut arii tajaa jomaa ka banka piķi briivi neizsniedz katram gribeetaajam..

ja praatiigi dziivo un čakli straadaa, tad imo, sliktaak kaa pirms gada nau točna.

Pilnībā piekrītu.

Tie, kas algas visu laiku saņēmuši 100% oficiāli, parādsaistības uzņēmušies saprātīgos apmēros, rēķinoties ar iespējamām svārstībām kredītu maksājumos, kā arī tie, ka prot ne tikai gausties par slikto stāvokli valstī, bet arī domāt, kā savu labklājību uzlabot un to arī darīt, krīzi neizjūt vai arī izjūt, bet ne tik saasināti, kā to deklarē masu mediji.

Patika nesen avīzē (Diena?) publicētā intervija ar Raitu Karnīti, kura tā arī pateica, ka par krīzi runāt ir stipri pāragri. Faktiski krīzi rada tas, ka nevis vakstij nav naudas, bet gan tas, ka pirms gada budžeta prognoze (ieņēmumi) bija pārlieku optimistiski. Un tas, ka nosaka prognozi daudz lielāku par iespējamo, nenozīmē to, ka, tai nepiepildoties, uzreiz iestājas krīze.

Personīgi man šis gads ir izvērties visveiksmīgākais no visiem līdz šim pieredzētajiem gadiem. Ptu, ptu, ptu.

+1

Pasivi var but tik daudz cik aktivi (neieskaitot mitekli, kurā dzivo)

Arsmens Reģ.: 23.04.2003
0 0 Atbildēt

nomiks rakstīja:

Ozz rakstīja: Kriize ir tiem, kam ir vai nu maz naudas (komunaalie pakalpojumi vienalga pieaug) vai arii tiem, kam ir lielas paraadsaistiibas...

nu un varbuut arii tajaa jomaa ka banka piķi briivi neizsniedz katram gribeetaajam..

ja praatiigi dziivo un čakli straadaa, tad imo, sliktaak kaa pirms gada nau točna.

Pilnībā piekrītu.

Tie, kas algas visu laiku saņēmuši 100% oficiāli, parādsaistības uzņēmušies saprātīgos apmēros, rēķinoties ar iespējamām svārstībām kredītu maksājumos, kā arī tie, ka prot ne tikai gausties par slikto stāvokli valstī, bet arī domāt, kā savu labklājību uzlabot un to arī darīt, krīzi neizjūt vai arī izjūt, bet ne tik saasināti, kā to deklarē masu mediji..

Sapraatiigi ta sapraatiigi, bet reti kursh bija reekjinaajies, ka teiksim, vienu no gjimenes uztureetaajiem atlaidiis shtatu vietu samazinaashanas noluukaa.

Master_D Reģ.: 29.09.2004
0 0 Atbildēt

Vakar biju paskatīties vienu privātmāju. Pārdaugava, laba cena. Saimnieks māju ieķīlājis un iepircis pāris īpašumus, lai paspekulētu. Tagad ieberzies.

Bija doma kopā ar draugu ģimeni to māju nopirkt un sadalīt divās daļās. Tomēr sarēķinot sanāk baigās investīcijas vienalga, jo nejēdzīgs plānojums, nav siltināta, jāpārbūvē utt. Lētāk katram sanāk uzcelt jaunu.

Jāpagaida pavasaris, domāju, ka mājokļu cenām vēl ir kur krist.

nomiks Reģ.: 30.10.2002
0 0 Atbildēt

Arsmens rakstīja:

Sapraatiigi ta sapraatiigi, bet reti kursh bija reekjinaajies, ka teiksim, vienu no gjimenes uztureetaajiem atlaidiis shtatu vietu samazinaashanas noluukaa.

Izklausīsies laikam uzbraucoši, bet man gan šķiet, ka labs speciālists spēs atrast darbu vienmēr. Savukārt, ja speciālists nav labs, bet iepriekš saņēma labu atalgojumu, tad jau pats šis fakts (ka vispār varēja saņemt šādu algu) ir jāuzskata par apbrīnojamu veiksmi!

Bet, ja speciālists nav labs un arī alga iepriekš nebija diez ko liela, tad nedomāju, ka ar šīs personas algu vispār bija jārēķinās, uzņemoties kredītsaistības.

Ozz Reģ.: 25.11.2002
0 0 Atbildēt

Arsmens rakstīja:

nomiks rakstīja:

Ozz rakstīja: Kriize ir tiem, kam ir vai nu maz naudas (komunaalie pakalpojumi vienalga pieaug) vai arii tiem, kam ir lielas paraadsaistiibas...

nu un varbuut arii tajaa jomaa ka banka piķi briivi neizsniedz katram gribeetaajam..

ja praatiigi dziivo un čakli straadaa, tad imo, sliktaak kaa pirms gada nau točna.

Pilnībā piekrītu.

Tie, kas algas visu laiku saņēmuši 100% oficiāli, parādsaistības uzņēmušies saprātīgos apmēros, rēķinoties ar iespējamām svārstībām kredītu maksājumos, kā arī tie, ka prot ne tikai gausties par slikto stāvokli valstī, bet arī domāt, kā savu labklājību uzlabot un to arī darīt, krīzi neizjūt vai arī izjūt, bet ne tik saasināti, kā to deklarē masu mediji..

Sapraatiigi ta sapraatiigi, bet reti kursh bija reekjinaajies, ka teiksim, vienu no gjimenes uztureetaajiem atlaidiis shtatu vietu samazinaashanas noluukaa.

manupraat ar taadu varbuutiibu vajag vienmeer reekjinaaties, ka var kaut kaada kaka gadiities... veelams kaut kaadu naudinju tureet rezervei, censties nedadziivot liidz tukšai kabatai algas dienaas..iespeeju robežās, protams.

atlaišana, protams ir slikta lieta, it iipaši visaadaas papīrčabinaataaju profesijaas, kur nu darbinieku pie mums netruukst...

bet nu bija par traku taa vispaareejaa eiforija, kas bij lasaama visaada veida interneta forumos...

cap Reģ.: 23.03.2004
0 0 Atbildēt

nomiks rakstīja:

Arsmens rakstīja:

Sapraatiigi ta sapraatiigi, bet reti kursh bija reekjinaajies, ka teiksim, vienu no gjimenes uztureetaajiem atlaidiis shtatu vietu samazinaashanas noluukaa.

Izklausīsies laikam uzbraucoši, bet man gan šķiet, ka labs speciālists spēs atrast darbu vienmēr. Savukārt, ja speciālists nav labs, bet iepriekš saņēma labu atalgojumu, tad jau pats šis fakts (ka vispār varēja saņemt šādu algu) ir jāuzskata par apbrīnojamu veiksmi!

Bet, ja speciālists nav labs un arī alga iepriekš nebija diez ko liela, tad nedomāju, ka ar šīs personas algu vispār bija jārēķinās, uzņemoties kredītsaistības.

Daļēji var piekrist, bet īstenībā viss nav tik izteikti balts un melns, un ko tev augstskolā mācija ne vienmēr dzīvē tik labi piepildās. Ir jau arī ģimenes parastās (lat.- vulgaris ), kur tētis kaut kāds meistars kādā gaterī, mamma pie konvejera kārto šprotes pa bundžām, atvase mācās skola, un te atnāk mūsu ne-krīze, un 100Ls līzings lietotam dīzeļgolfam ir nelabojams robs budžetā... Par baigiem speciālistiem un super algām te runāt manuprāt, nav korekti, un ļoti liela daļa lv iedzīvotāju ir no aptuveni šādas kategorijas. Šādi cilvēki cieš visvairāk relatīvajā izteiksmē.

Ozz Reģ.: 25.11.2002
0 0 Atbildēt

cap rakstīja:

nomiks rakstīja:

Arsmens rakstīja:

Sapraatiigi ta sapraatiigi, bet reti kursh bija reekjinaajies, ka teiksim, vienu no gjimenes uztureetaajiem atlaidiis shtatu vietu samazinaashanas noluukaa.

Izklausīsies laikam uzbraucoši, bet man gan šķiet, ka labs speciālists spēs atrast darbu vienmēr. Savukārt, ja speciālists nav labs, bet iepriekš saņēma labu atalgojumu, tad jau pats šis fakts (ka vispār varēja saņemt šādu algu) ir jāuzskata par apbrīnojamu veiksmi!

Bet, ja speciālists nav labs un arī alga iepriekš nebija diez ko liela, tad nedomāju, ka ar šīs personas algu vispār bija jārēķinās, uzņemoties kredītsaistības.

Daļēji var piekrist, bet īstenībā viss nav tik izteikti balts un melns, un ko tev augstskolā mācija ne vienmēr dzīvē tik labi piepildās. Ir jau arī ģimenes parastās (lat.- vulgaris ), kur tētis kaut kāds meistars kādā gaterī, mamma pie konvejera kārto šprotes pa bundžām, atvase mācās skola, un te atnāk mūsu ne-krīze, un 100Ls līzings lietotam dīzeļgolfam ir nelabojams robs budžetā... Par baigiem speciālistiem un super algām te runāt manuprāt, nav korekti, un ļoti liela daļa lv iedzīvotāju ir no aptuveni šādas kategorijas. Šādi cilvēki cieš visvairāk relatīvajā izteiksmē.

+1

nevaru nepiekrist....

a kaa šitaadus pasargaat, ja viņi paši sevi nesargaa (neizgliitojas, neapguust veel kaut kaadas profesijas, skataas TV šovus taa vietaa lai smadzenes patrenneetu) veģetee vienvaardsakot

nomiks Reģ.: 30.10.2002
0 0 Atbildēt

cap rakstīja: Šādi cilvēki cieš visvairāk relatīvajā izteiksmē.

Pēc manas saprašanas šādiem cilvēkiem vispār nevajadzētu līzingā iegādāties mašīnu. Ir jāsaprot, ka faktiski jebkurš auto ir luksusprece, pat ja tas ir vecs dīzeļgolfs. Tā ir reāla pozīcija, kur mājsaimniecības var ietaupīt ievērojamu daļu sava budžeta. Cits jautājums, ja auto ir kā darba instruments.

Protams, ka viss iepriekšminētais ir vispārināts un nevar noliegt, ka ir iespējami izņēmumi ar "šprotu fasētājām un gatera strādniekiem"

Es pirms pirku dzīvokli kārtīgi apsvēru, cik lielu daļu summas varētu atvēlēt ikmēneša maksājumam. Izvēlējos maksājumu tādu, kurš manā ģimenes budžetā lielu robu neiecirtīs, kā arī gadījumā, ja strauju kāpj EURIBOR likme, spētu kredīta maksājumu samaksāt. Principā varēju uzlikt lielāku mēneša maksājumu, samazinot kopējo atmaksas termiņu un arī finālā pārmaksāto summu, un spētu to arī samaksāt, taču tad pastāvētu lielāka nedrošības sajūta par rītdienu, kā arī šodien nespētu dzīvot tā, kā to daru šobrīd!

Arsmens Reģ.: 23.04.2003
0 0 Atbildēt

nomiks rakstīja:

Arsmens rakstīja:

Sapraatiigi ta sapraatiigi, bet reti kursh bija reekjinaajies, ka teiksim, vienu no gjimenes uztureetaajiem atlaidiis shtatu vietu samazinaashanas noluukaa.

Izklausīsies laikam uzbraucoši, bet man gan šķiet, ka labs speciālists spēs atrast darbu vienmēr. Savukārt, ja speciālists nav labs, bet iepriekš saņēma labu atalgojumu, tad jau pats šis fakts (ka vispār varēja saņemt šādu algu) ir jāuzskata par apbrīnojamu veiksmi!

Bet, ja speciālists nav labs un arī alga iepriekš nebija diez ko liela, tad nedomāju, ka ar šīs personas algu vispār bija jārēķinās, uzņemoties kredītsaistības.

Neizklausaas uzbraucoshi un taisniiba vien ir , bet... kaadu procentu lv sastaada "speciaalisti" un kaadu "darbaspeeks" (kuru jeb kuraa briidii var aizstaat ar citu darbinieku). Un runa jau par to arii iet, ka no shiis kriizes (zb tas vaards) ciesh tieshi shis "darbaspeeka" slaanis, kuram nav (un no taadas algas nevar buut) uzkraajumi. A kas ta "speciaalistam"- mazaak delikateses eest vai uz Sharmalhrensheiku nebraukt, taa nav uzskataama par kriizi. Nu taa kkaa... Gan jau uzkjeeraat domu.

Ozz Reģ.: 25.11.2002
0 0 Atbildēt

nomiks rakstīja:

cap rakstīja: Šādi cilvēki cieš visvairāk relatīvajā izteiksmē.

Pēc manas saprašanas šādiem cilvēkiem vispār nevajadzētu līzingā iegādāties mašīnu. Ir jāsaprot, ka faktiski jebkurš auto ir luksusprece, pat ja tas ir vecs dīzeļgolfs. Tā ir reāla pozīcija, kur mājsaimniecības var ietaupīt ievērojamu daļu sava budžeta. Cits jautājums, ja auto ir kā darba instruments.

muļķiibas...

auto sen nav nekaada luksusprece. driizaak es teiktu, ka sabtranss ir luksuss kuru var atļauties tie laimiigie, kas pulkstenii neskataas un stundas neskaita.

auto man ietaupa vismaz paaris stundas diennaktii, nemaz nerunaajot par nerviem un , iespeejams, veseliibu nesaauksteejoties kaadaa pieturvietaa pusstundu gaidot autobusu.

markss Reģ.: 17.12.2002
0 0 Atbildēt

Tas, ka uzņēmumi, lieli un stabili likvidējās, neko nenorāda

Šodien runā, Inčukalna Timber 700 cilvjus atlaiž. Nu un kas ka kokapstrāde, tur nebija speciālisti, bija un nebaidos teikt ka daudz labāki par šeit esošiem ( nekā personīg), tikai profesija nav prestiža, kā jurists, projektētājs un hvz kas.

Vēl varu uzskaitīt uzņēmumus, lielus stabilus, ar vismaz pārsimts darboņiem, kas iesniedz maksātnespēju.

Vai tur kokapstrādes meistars ir vainīgs, ka produkcijai nebūs noieta, vai īpašnieks vainīgs?

nomiks Reģ.: 30.10.2002
0 0 Atbildēt

Ozz rakstīja:

muļķiibas...

auto sen nav nekaada luksusprece. driizaak es teiktu, ka sabtranss ir luksuss kuru var atļauties tie laimiigie, kas pulkstenii neskataas un stundas neskaita.

auto man ietaupa vismaz paaris stundas diennaktii, nemaz nerunaajot par nerviem un , iespeejams, veseliibu nesaauksteejoties kaadaa pieturvietaa pusstundu gaidot autobusu.

Kā nu kuram.

Es, piemēram, pēdējā laikā diezgan regulāri uz darbu un mājās bruacu ar sabiedrisko transportu - sākumā ar autobusu Olaine - Rīga, tad ar trolejbusu. 1) sanāk lētāk (piebilde - trolejbusa mēnešbiļeti sarūpēdarba devējs), 2) sievai ir lielāka pārvietošanās brīvība, ja pēkšņi kaut kur izdomā aizbraukt!

Man absolūti nekādas problēmas nesagādā pārvietošanās ar sabiedrisko transportu. Tas, ka ilgāk, piekrītu. Ar auto ceļš no mājām uz darbu aizņem aptuveni 35-40 minūtes, ar sabiedrisko - 1h 15 minūtes. Tāpat arī atpakaļ. Toties autobusā var palasīt kādu grāmatu vai žurnālu, bet mašīnā to ir iespējams izdarīt tikai uz salu tilta

Ozz Reģ.: 25.11.2002
0 0 Atbildēt

debiili...

vismaz darba deveejus valsts kaut kaa vareeja ta pasargaat...

jo valstij arii nebuus pikjis no nodokljiem utt utt...

taa jau taa ražošana nekaada, kur nu veel tagad.

cap Reģ.: 23.03.2004
0 0 Atbildēt

Ozz rakstīja:

cap rakstīja:

nomiks rakstīja:

Arsmens rakstīja:

Sapraatiigi ta sapraatiigi, bet reti kursh bija reekjinaajies, ka teiksim, vienu no gjimenes uztureetaajiem atlaidiis shtatu vietu samazinaashanas noluukaa.

Izklausīsies laikam uzbraucoši, bet man gan šķiet, ka labs speciālists spēs atrast darbu vienmēr. Savukārt, ja speciālists nav labs, bet iepriekš saņēma labu atalgojumu, tad jau pats šis fakts (ka vispār varēja saņemt šādu algu) ir jāuzskata par apbrīnojamu veiksmi!

Bet, ja speciālists nav labs un arī alga iepriekš nebija diez ko liela, tad nedomāju, ka ar šīs personas algu vispār bija jārēķinās, uzņemoties kredītsaistības.

Daļēji var piekrist, bet īstenībā viss nav tik izteikti balts un melns, un ko tev augstskolā mācija ne vienmēr dzīvē tik labi piepildās. Ir jau arī ģimenes parastās (lat.- vulgaris ), kur tētis kaut kāds meistars kādā gaterī, mamma pie konvejera kārto šprotes pa bundžām, atvase mācās skola, un te atnāk mūsu ne-krīze, un 100Ls līzings lietotam dīzeļgolfam ir nelabojams robs budžetā... Par baigiem speciālistiem un super algām te runāt manuprāt, nav korekti, un ļoti liela daļa lv iedzīvotāju ir no aptuveni šādas kategorijas. Šādi cilvēki cieš visvairāk relatīvajā izteiksmē.

+1

nevaru nepiekrist....

a kaa šitaadus pasargaat, ja viņi paši sevi nesargaa (neizgliitojas, neapguust veel kaut kaadas profesijas, skataas TV šovus taa vietaa lai smadzenes patrenneetu) veģetee vienvaardsakot

nevar tur neviens neko pasargāt, tāpat ka neviens tur neies izglītoties un apgūt simtiem profesiju utt. Galu galā, visi nevar but manageri nekur pasaulē tā nav, un pat Zvaigžņu karos sabiedrības noslaņošanas ir attēlota, un ta tam būs būt . Cita lieta, ka rietumos lielākoties arī šai kategorijai algas ir pieklajīgas, ir uzkrājumi u.c., bet mums līdz tam vēl tālu.

Ozz Reģ.: 25.11.2002
0 0 Atbildēt

2 nomiks

ja darbaa nav jaaierodas konkreetaa laikaa, vai arii nekas ljauns nenotiks ja mazliet nokaveesi, bode pie maajas durviim utt, tad -

jaa, mieriigi...

Ozz Reģ.: 25.11.2002
0 0 Atbildēt

cap rakstīja: [ Cita lieta, ka rietumos lielākoties arī šai kategorijai algas ir pieklajīgas, ir uzkrājumi u.c., bet mums līdz tam vēl tālu.

pardon...nepiekriitu...

mums jau ir gan rietumu algas (vismaz bija visaadiem šinderiem un paliigstraadniekiem stroikaas) gan arii rietumu cenas veikalos...

vnk visaadi aptaureetie bija saskatiijušies pa TV filmaas ka Galvenajam Varonim ir viss jauns un spiizdiigs , ka ierindas policisti braukaa svaigos autinjos un visiem vinjiem pieder savs dziivoklisar skatu uz romantisku pludmali un nu tik saaka rikteet La Dolce Vita peec savas saprasanas...pirkt aizguutneem taa vietaa lai nopirktu kaut ko veertiigu.Viena 'liela daļa naudas aizgaaja visaadaas pakalpojumsfeeraas (pa tukšo)

patiesiibaa normaalaas valstiis kriitu neļāva ņemt ja atdodamaa summa sastaadiija 30% no maajsaimnieciibas ienaakumiem (neiet runa par USA)

WALA Reģ.: 19.06.2002
0 0 Atbildēt

NU kā lai to pasaka, tie kokapstrādes "meistariem" nereti gadās ka nav vispār nekādas izgļitības. Līdz ar to izsitīsies tie kam būs tās zelta rokas vai tiešām prātiņa vairāk. Jo nu patreiz vienai lielai daļai melnstrādnieku ar bišķiņ galvā sakāpis, it īpaši celtniecībā strādājošiem. Jā protams ir kategorija ar zelta rokām, un tādam cilvēkam ir pamats uzskatīt ka ir un būs neaizstājams, taču vismaz savi 50% tur ir "caurskrējēji" kuri patiesībā ne īsti māk ne īsti grib darīt nolīgto darbu un līdz ar to ražo diezgan lielu brāķi. Kaut gan šis ir laikam pilnīgi visās sfērās.

edzulis Reģ.: 17.11.2001
0 0 Atbildēt

Esmu saņemis Jūsu brīdinājumu par laikā nesamaksātu kredīta maksājumu.

Informēju Jūs, ka es katru mēnesi saņemtos rēķinus salieku kaudzītē un,

sakarā ar ekonomisko apstākļu pasliktināšanos, veicu izlozi. Izlozē

uzvarējušos piecus rēķinus es apmaksāju, pārējos ne. Ja turpināsiet man

sūtīt draudu vēstules, es brīdinājumam uz pusgadu izslēgšu Jūsu rēķinu no

savas izlozes.

markss Reģ.: 17.12.2002
0 0 Atbildēt

edzulis rakstīja: Esmu saņemis Jūsu brīdinājumu par laikā nesamaksātu kredīta maksājumu.

Informēju Jūs, ka es katru mēnesi saņemtos rēķinus salieku kaudzītē un,

sakarā ar ekonomisko apstākļu pasliktināšanos, veicu izlozi. Izlozē

uzvarējušos piecus rēķinus es apmaksāju, pārējos ne. Ja turpināsiet man

sūtīt draudu vēstules, es brīdinājumam uz pusgadu izslēgšu Jūsu rēķinu no

savas izlozes.

Edzulim bulka

raimondsm Reģ.: 22.05.2004
0 0 Atbildēt

www.iauto.lv/...

latvija2030.lv/...

Valsts psiholoģija ir pakalpojumi. ( 70% kopprodukta ir pakalpojumi). No tā arī filozofija - nevis radīt, ražot, uttt, bet pakalpot. Vēl valsts ir parada 18 miljardus, bet pilsoņi atsevisķi vēl 16 miljardus ( 9 uzņēmeji, 5 privātpersonas= 200 000 ģimeņu) Vēl mums ir sestā daļa no vidējā darba ražīguma Vācijā, puse no Slovēnijas razīguma, tātad kur tad ir tās normālas darba vietas??? Pie tam studējošie aizņemas vai sastrādā naudu iespejams galīgi nepieprasitai ekonomista vai līdzīgai profesijai, kuras prestižu mākslīgi uztur mācibu iestādes un mediji. Un kas būs, kad daļa no tām pērc/ pārdod ekonomikām bruks kopā bet naudu vajadzes? Ārzemju bankas gluzi kā lauķeni ārzemes ir valsti un ta siedzīvotajus ar mediju un specialistu palidzību iedzinusas kredītos.

Pāris citāti par eksakto krīzi:

Rivža : \"\"man tad, kas es biju ministre, ...bija diskusija , sasāpējusi par to, ka mums skolā bija izvēle, kādus priekšmetus mācīties, kādus nē, ja grib mācīties tālāk medicīnu, un viņam nav ķīmija, vai Tehnisko Universtitāti, un viņam nav fizika, un tad es satiku Piebalga kungu un prasīju, kādi bija toreiz tie motīvi, ka deviņdesmito gadu sākumā mēs ...izvēlējāmies šos priekšmetus ... demokrātija, izvēles brīvība, personības attīstība, ka tad mums...ka tas ir jauns laiks, ka jauna pieeja, ka tā bija revolucionāra pieeja... nu un pagāja 10 gadu un izrādījās, ka tai revolucionārajai pieejai ir daudz risku Acīmredzot katru jaunu ceļu ejot izglītībā, mums šie riski ir jāapzinās. Ne velti zināma stagnācija ietver sevī daudz ko pozitīvu.\"\"

Godmanis: Es varu atbildēt - tā problēma (bija) ātrāk, tad kad es biju pirmo reizi premjers un izglītības ministrs bija cienījamais komisārs Piebalgs - mēs vēl nesen pārunājām visu to jautājumu. Tieši tajā laikā parādījās brīvā izvēle, tas nav deviņdesmit piektajā gadā, tas jautājums bija, gan vērtējums, gan brīva izvēle un es esmu runājis ar viņu, viņs arī ieņēma ļoti atbildīgu posteni, mēs tā mēģinājām atcerēties, kā vispār tas bija, jo es tā īsti neatceros, kāpēc tādu lēmumu pieņēma. Izrādās, viņš man teica : Tas spiediens no sabiedrības bija tik milzīgs, vēlme pēc brīvības, pēc brīvas izvēles, tad daudzās valstīs Eiropā tas jau bija, šinī ziņā nebija ne kaut kāds īpašš gājiens, lai to izdarītu un rezultāts ir tāds, kāds viņš ir. \"\"

Auziņš, LU rektors: Domburšovā notika šāda diskusija

\"\"Domburs: Par saturu pasakiet vienu savu redzējumu. Tagad nu tas ko ministres kundze lepojās pašā iesākumā ISEC ietvaros ilgstoši tapušais, uztapušais beidzot jaunais modelis dabaszinātnēs, varbūt tai kontekstā, varbūt pavisam citā kontekstā - vai tas produkts, skolēnu produkts, ko Jūs augstskolā dabonat no vidusskolām šobrīd, nu, cik Jūs varat izmērīt, viņš tā ka uzlabojas, mēs esam kaut kādā tur konkurētspējas līmenī , jeb visai tautai taisnība , kas pasaka - pasliktinās...

Auziņš: Šie skaitļi mani nedaudz pārsteidz, ko es redzu pašreiz ekrānā, es gribētu teikt, ka pirmkārt, izglītības kvalitāte vidusskolā ir labi mērāma un ir dažādi projekti, OECD valstu ietvaros veikti projekti, kuri mēra izglītības kvalitāti Latvijā, vidusskolā, pēc šiem datiem izglītības kvalitāte Latvijā nav slikta, viņa ir vidējā līmenī, pozitīva ir tendence, ka teiksim, valodu zināšanas no divtūkstošā uz divtūkstošsesto gadu būtiski ir uzlabojušās, matemātikas zināšanas ir nedaudz, bet ir uzlabojušās. Es droši vien būšu nedaudz atšķirīgās pozīcijās, kā daži mani kolēģi augstskolās un es teikšu, ka patiesībā tie jaunie cilvēki, ko augstskolas saņem no vidusskolas, ir pietiekoši labi sagatavoti studijām augstskolās. Ka viņu motivācija....

D.: Jau... tad jau nevajadzēja jaunos standartus nemaz tur pārtaisīt?

A.: Jaunos standartus, protams, vajadzēja, process ir nepārtraukts, bet kvalitāte ir relatīvi laba, jo tas, kas augstskolās mūs visvairāk interesē, ne tik daudz konkrēto zināšanu kopums, kas ir jaunam cilvēkam, atnākot no vidusskolas, bet viņa māka mācīties, motivācija mācīties, prasmes, kas manuprāt ir normālā Eiropas līmenī un šeit man atkal ir varbūt viens ļoti individuāls piemērs no manas pieredzes darbojoties kādu brīdi Berklijas universitātē Kalifornijā, kas ir viena no spēcīgākajām universitātēm pasaulē. Es saviem kolēģiem teicu viena sarunā apmēram tā - redziet, cik jums ir laba situācija jums ir absolūti izcilākie jaunie cilvēki no visas pasaules, cik jums ir viegli strādāt. Tie bija fiziķi, jo pēc izglītības es esmu fiziķis. Kas mani pārsteidza, ko man teica mani kolēģi, viņi teica - tu zini 30% no tiem, kas atnāk studēt fiziku Berklijā, fiziku skolā nav mācījušies. Priekš mums tā nav problēma. Ja viņš ir motivēts, ja viņam ir interese, ja viņam kādas konkrētās zināšanas no skolas pietrūkst, to mēs augstskolā iemācīsim...

D.: Tad jau mēs te par skaļu kliedzām pēdējos gadus par to eksakto problēmu, ne?

A.: Nu, tā ir mana sapratne un mans redzējums.

D.: Ir par jaunajiem standartiem vēl kas piebilstams, nu, kas ir mērķis, kas ir uzstādījums, jeb visi ir priecīgi, visi ir saskaņojuši un mēģinās tagad kaut kā savādāk tos skolēnus iesaistīt un padarīt interesantāku fiziku vai ķīmiju.

Vasmanis : Nē nu tieši par to, kā padarīt interesantāku tieši šo mācību procesu, jā nu es ļoti ceru, kad tā pieredze, kas ir iegūta tajās pilotskolās, ka viņa realizēsies arī pārējās un cik es zinu, ka arī paši skolēnu atsauksmes liecina par to pašu mācību procesu, ko viņi ir baudījusi šī projekta laikā, ka nu viņas tomēr ir ļoti pozitīvas un arī, teiksim, galā šie eksāmena rezultāti arī uzrāda ...

D. : Vai mums nedraud, vai mums nedraud, nedraud šobrīd nelīdzsvarotība, tās skolas kuras dabū pirmo dabaszinātņu jauno kabinetu aprīkojumu, tie, kas bija pilotskolas šajos te projektos, Kohvas kundzes skola tajā skaitā, viņi, nu tā kā tiek jaunā līmenī un pārējie nu kaut kā ir pāris soļus, ja ne pāris līmeņus zemāk.

V. : Nu tā gluži nav, nu, teiksim, tos materiālus, ko sagatavoja šis projekts, tos saņēma pilnīgi visas skolas, tāpatās arī tālākizglītību ... visi šis nozares pedagogi saņēma pilna apjomā visās skolās. Protams, kas attiecas tieši uz kabinetu varbūt labiekārtošanu atbilstoši mūsdienu prasībām, nu tur protams visas skolās tas vēl nav kārtībā, bet nu tur tomēr pašvaldības ļoti aktīvi iesaistījušās.

D.: Nu cerēsim...

Jansone: Tre Sep 13, 2006 1:50 pm Komentāra virsraksts: Kas strādās ar tehniku? TV1 29.aug.7.50 Rīgas domes Izglītības, jaunatnes un skolu departamenta vadītāja Modra Jansone

Skatītāja jautājums: Sakiet, lūdzu, kā vispār varēja notikt tā, ka nav šo eksakto zinību skolotāju, vai tie 20Ls pielikums to jautājumu atrisinās un vai tas ir normāli, ka šis jautājums .. ir tik nesvarīgs, salīdzinot ar citiem jautājumiem un vispār - kā tas varēja notikt, ka šo eksakto zinību pieļāvums to nemācīties - ka to nepamanīja ne skolnieki (nu, protams), ne skolnieku vecāki, ne ražotāji – darba devēji, ne augstskolu mācībspēki, ne kas. Kā tas fenomenoloģiski varēja notikt 1995.gadā, ka mēs šādu kļūdu pieļāvām. Paldies. Žurnālists. Paldies jums.

Jansone: Tā ir zināmā mērā visas mūsu sabiedrības kļūda, tādēļ, ka es arī tajā laikā strādāju skolā - skolas administrācijā un skolās bija brīvā priekšmetu izvēles sistēma. Varēja izvēlēties tos, kurus gribējās, zināmā mērā nu un gan vecāki gan skolnieki pieprasīja un izvēlējās vairāk humanitāros priekšmetus, visi gribēja vairāk mācīties vēsturi, kultūras vēsturi un tāda rakursa priekšmetus. Un protams, ka fizikas skolotājiem un ķīmijas skolotājiem slodze palika maza, viņiem vairs skolās nebija darba skolās palika maz šo skolotāju un viņi sāka meklēt darbu firmās Tā tas arī notika - skolās palika maz šo skolotāju - nu lūk ir pagājuši vairāk kā 10 gadi, un, teiksim, sabiedrības domāšana veidojās savādāk, ir pieprasījums pēc eksaktajiem priekšmetiem, bet cilvēki ir aizgājuši, viņi ir savās citās darba vietās un skolās mums trūkst šo skolotāju un, savukārt, nu, skolnieki ne labprāt dodas uz šīm specialitātēm, jo viņi ir redzējuši, ka viņu skolas laikā, kamēr viņi mācījās, šie priekšmeti tika atstāti otrajā plānā. Žurnāliste: Sakiet, atgriežoties pie specializētajām skolām, vai Rīgas dome kaut kādā veidā nosaka, kādas skolas būtu vajadzīgas, jo mēs VISI zinām , ka ir kaut kādas noteiktas profesijas, kas mums trūkst, tad varbūt būtu vērts attīstīt jau no mazotnes jau kaut kādas skolas, kur bērni varētu... jeb tas notiek pašplūsmā, pēc skolu brīvas izvēles.. Jansone: Tas notiek pēc skolu brīvas izvēles .. jo tā situācija jau nav tik vienkārša - pirmām kārtām skolai jāgrib attīstīt šo virzienu, jāpiesaista pedagogi, jāveido materiāli tehniskā bāze - tas nav tā no augšas nosakāms , bet tā pozitīvā ziņa ir tāda, ka īstenībā šīs izglītības programmas - tur fizika, matemātika, ķīmija ir pilnā apjomā vai pat matemātika un datorzinības padziļināti - viņa pēdējo 3-4 gadu laikā iegūst arvien lielāku atbalstu no skolniekiem, viņi izvēlas viņas - īpaši par vidusskolas posmu sakot, un, protams šīs programmas tiek arī atbalstītas - ir nacionālā programma izveidota valstī - tieši eksakto zinātņu attīstībai skolā. No Rīgas ir 8 skolas šajā programmā iekļautas, tur ir gan valsts finansējums, gan pašvaldības finansējums, lai attīstītu šajās skolās materiāli tehnisko bāzi, lai skolniekiem būtu interesanti mācīties fiziku un ķīmiju.

Žurnālists: Lieliski, nu ar šo pozitīvo ziņu arī atvadamies...

forums.daripats.lv/...

Cēloņi un sekas.

kuka Reģ.: 19.05.2003
0 0 Atbildēt

Ozz rakstīja:

cap rakstīja: [ Cita lieta, ka rietumos lielākoties arī šai kategorijai algas ir pieklajīgas, ir uzkrājumi u.c., bet mums līdz tam vēl tālu.

pardon...nepiekriitu...

mums jau ir gan rietumu algas (vismaz bija visaadiem šinderiem un paliigstraadniekiem stroikaas) gan arii rietumu cenas veikalos...

Paskaties uz videejo statistsko algu privaataa sektoraa kas ir kreitni vien mazaaka par valsts sektoraa kur ir nav nekaadas alokshnju algas ! Es visiem tiem kroplajai politikji mafijai pashrociigi kaadu roku un kaaju nocirstu - tiem kropljiem kas apzinaati radiija un aplaida nekontroleetaa pashpluusmaa sho slimo tizlo un nezheeliigo augoni - neoktroleeto mafiozo buuvnieciibu peedeeja desmitfadee muusu valstii ! Tur vismaz 2/3 no apgrioziitajiem miljardiem ir tiiti melnaa nauda - visiem tika maksaatas nelegaali, visi konktroles iestades piekukuljotas, politkji nosponsereeti u.t.t. Cik desmitiem tuukstosho godiigo skolotaaju un godiigi mediciinas maasinju shi laikaa vienaa dienaa sirds bija pilne redzot ka peedeejais pljeegurs var aiziet uz stroiku un tur sho sanjems platama rokaam pretii dienaamaksaajot Ls 15-20 uz rokas (protams bez nekaadiem papiiriem) kaut arii shis nodzersies nakamaas 2 dienas un tad tik atkal paradiisies darbaa ? cik godiigi cilveku nesapakoja celjasomas un neizbrauca prom uz Iriju Angliju Zviedriju Vaaciju uz visiem laikiem ??? Ljaunums ir nodarit sljoti liels un neticu ka vairs var itciibu atgriezt tiem kas aizbrauca un tiem kas palik ka shinii valsiit kaut kas godiigi un taisniig var veel vispaar notikt ...

Seene Reģ.: 18.12.2002
0 0 Atbildēt

Ozz rakstīja:

cap rakstīja: [ Cita lieta, ka rietumos lielākoties arī šai kategorijai algas ir pieklajīgas, ir uzkrājumi u.c., bet mums līdz tam vēl tālu.

pardon...nepiekriitu...

mums jau ir gan rietumu algas (vismaz bija visaadiem šinderiem un paliigstraadniekiem stroikaas) gan arii rietumu cenas veikalos...

Pašam tev nepiekrītu. Algas mums nekādi pat teorētiski, nevar būt rietumu līmenī, ja sākot no viszemākā ienākumu līmeņa summārais nodokļu slogs ir līdzvērtīgs Vācijas _augstākajam_ progresīvajam nodoklim! Tajā pat laikā rietumu cenas veikalos tev neredzēt kā savas ausis - maksā vien kā pienākas kārtīgam latvietim. Nesen iegādājos IKEA lampu par 15 EUR - pēc tam to nejauši sanāca ieraudzīt vienā vietējā interjera veikalā - 80Ls!

Arsmens Reģ.: 23.04.2003
0 0 Atbildēt

Seene rakstīja:

Ozz rakstīja:

cap rakstīja: [ Cita lieta, ka rietumos lielākoties arī šai kategorijai algas ir pieklajīgas, ir uzkrājumi u.c., bet mums līdz tam vēl tālu.

pardon...nepiekriitu...

mums jau ir gan rietumu algas (vismaz bija visaadiem šinderiem un paliigstraadniekiem stroikaas) gan arii rietumu cenas veikalos...

Pašam tev nepiekrītu. Algas mums nekādi pat teorētiski, nevar būt rietumu līmenī, ja sākot no viszemākā ienākumu līmeņa summārais nodokļu slogs ir līdzvērtīgs Vācijas _augstākajam_ progresīvajam nodoklim! ..

Bishiit atkaape, bet viendien kkur apollo, ja nemaldos, bija aptauja par algaam. Cilveeki bija sakjekseejushi un sanaaca kkur 65% alga bija liidz 400Ls

Ozz Reģ.: 25.11.2002
0 0 Atbildēt

Tici nu tam, ko cilveeki ir sakjekseleejusi...

manupraat tam ciparam vajadzeetu buut lielaakam...

Lasītākie raksti

Jaunie raksti