Ja noliekam blakus medu, kas veidots no atšķirīgu ziedu nektāra, tas sakristalizēsies dažādos laikaposmos. Pat liepziedu medus, kas sākotnēji ir ļoti šķidrs, sakristalizēsies ļoti ātri. Turi medu siltumā vai neturi, tas sacukurosies jebkurā gadījumā, neatkarīgi no tā, vai bites ziemā barotas ar cukuru vai nē. Plus medus sastāvu var ietekmēt dažādi apstākļi, kaut vai tas, kāds attiecīgajā brīdi ir gaisa mitrums. Tāpēc medum taisa analīzes, lai noteiktu, no kādiem ziediem ievākts medus, kāda ir fermentācijas pakāpe (jo augstāka, jo kvalitatīvāks medus) un vai nav kādi nelāgi piemaisījumi - pesticīdi, smagie metāli u.tml.
Ja jūs ziemā vai agrā pavasarī ēdat medu, kas ir šķidrs kā tikko izsviests, tad tas ir atsildīts medus. Ja ciets, tad, kā ieliets burciņā, tā atstāts tur kopš ieliešanas. Bet, ja krēmveida, tad vienkārši vairākkārt labi izmaistīts - tāds medus pēc tam sakristalizējas ļoti lēni. Es nezinu, kādus brīnumus jūs tur esat pirkuši un kur jūs kaut kādas piedevas esat atraduši.
Ar bišu barošanu savukārt ir tā: lai samazinātu risku, ka bites ziemā nosprāgst badā tāda vienkārša iemesla dēļ, ka pašu nestais medus sacukurojas, bites tiek piebarotas ar invertsīrupu vai arī vienkāršu cukura sīrupu. Invertsīrups no vienas puses ir labāks, jo bitēm ir jāpatērē mazāk resursu, lai to sašķeltu, kas ziemā ir svarīgi. Bet tas ir dārgāks un tā kvalitāte mēdz atšķirties. Cukura sīrups ir lētāks, bet bitei vairāk jānopūlas, lai to pārstrādātu. Bet uz pavasarī un vēl jo vairāk vasarā ievākto medu tas galīgi nekādu iespaidu neatstāj, jo 1.) tas sīrups jau sen kā pārstrādāts un 2.) jau sen izaugusi jauna bišu paaudze, kas to sīrupu vispār nav ēdusi. punkts.
Bišu saimes mirst galvenokārt pāris iemeslu dēļ: ērces, sakristalizējas barība, nav nodrošināta pienācīga ziemošana.