Neuztraucies - 200% Tevi piečakarēs!

jauns auto maksā ne mazāk kā 12 tLs, ar tiem Tu nobrauksi ne vairāk kā 10 gadi un ne vairāk kā 250 tkm ar benzīnu, vai 350 tkm ar dīzeli, bez ievērojamiem remontiem (kapitalkas), jo nobraukumi būs vismaz 30 tkm tikai pa darbu. Tātad 12 tLs / 10 gadi un / 12 mēneši = 100 Ls mēnesī! + abas apdrošināšanas, apkpes, mazgāšana, logu šķidrumi, remonti, TA. Tas būs stipri mainīgs lielums no auto modeļa un noskrējiena, bet var rēķināties ne mazāk kā 50 Ls mēnesī! Riepas, siksnas dilst, lampiņas dažkārt pārdeg. + degviela.

Pat pēdējam šrotam, ar kaut cik ekonomisku dzinēju nopirktam pa 100 Ls mazāk par 20 santīmi 1 km nesanāk!

iisti nesapratu domu gaaienu. ja tu nopeerc auto, tad kapeec darba deveejam buutu jasedz visas tavas izmaksas par auto? un kapeec cheki reiz 2?? bisbiezhaak vienkaarshi pasaka limitu, teiksim 100ls, par kuriem ir jatgriezh cheki, pie tam dazhas gramatvedes prasa lai cheki buutu darba dienu un darbalaikaa izsisti.

i-edgar

Pat pēdējam šrotam, ar kaut cik ekonomisku dzinēju nopirktam pa 100 Ls mazāk par 20 santīmi 1 km nesanāk

======================================

Savulaik parēķināju jau pilngadību sasniegušas(šrotā pa 150 Ls atdevu) (benzins/gāze) vektras izmaksas , man sanāca ap 7 sant uz km

vislabākais dzirdētais varinats ir šāds - ja darbinieks noslēdz ar firmu patapinājuma līgumu par savu auto, tad firma apmaksā benzīnu saskaņā ar maršrua lapām, plus vel pārskaita naudu par amortizāciju izlietota benzīna summas apjomā..

jāpiebilst, ka šinī shēmā maksā pr reāli darba darīšanās nobrauktiem km nevis braukšanu uz laukiem pie omes..

Hmm, ja darbienieks tiešām izmanto auto darba vajadzībām, tad ir tikai normāli ka tiek apmaksāts benzīns + amortizācija. Un jebkurā gadījumā šāda situācija nelielam darba devējam šajos ekonomiskajos apstākļos ir izdevīgāka par līzētu auto. Protams atkarīgs no darbības sfēras utml. lietām, tā lai nesanāk ka risks - salūzis darbinieka auto- pamatīgi sačakarē biznesu !!! Bet nu domāju ka šajos laikos tie kas spēj savā biznesā savilkt "galus kopā" zina kā un ko daºīt.

pareizi.... tai šrotmašīnai jau eļļu nemaz nevaidzēja mainīt, kur nu vēl riepas citas likt vai logu šķidrumu liet

normalas lielas firmas parasti maksaa benzins X2. parasti tas ir 2eiro par 10 km. tas ir standarta izcenojums. nezinu cik tas ir izdeviigi gadiijumaa, ja jaabrauc ar sameeraa jaunu auto. man viens pazistams ar pavecaaku auto saka ka pat var normaali uzvaariities, pie nosaciijuma, ja jaabrauc taalie gabali pa shoseju.

šeit ir pilnīgi VISS ierēķināts

Tēvam darbā apmaksā 10l uz 100km, brauc ar ko gribi + par braukšanu kkāda nauda, ja nepatīk, var ņemt nomas auto. Reāli jau pāris gadus ar to degvielu pietiek vēl vienam auto ikdienai. Remontos/uzturēšanā gadā aiziet pāris simti. Vasarā pērkot riepas, tika parēķināts, ka 1km izmaksā ~11 santīmi (octa, TA + uzturēšana). Ja tas nebūtu vecs 1998.g. volvo, bet kkāds golps, varbūt izmaksas būtu lētākas.

Rīgas robežās peļņa nesanāk, bet mīnusos arī nav.

Kādreiz strādāju kantorī, kur darbinieku pārvietošanās notika gandrīz tikai ar privāto autotransportu. Deviņdesmito otrajā pusē un divtūkstošo pirmajos gados maksāja 10 santīmi par kilometru, bet tad, kad benzīna cena sāka pārsniegt 50 santīmus par litru un turpināja strauji celties, tad šo maksu palielināja līdz 15 santīmiem par kilometru, bet tas bija tālajā 2005. gadā, kad cūkas bija teknākas, kā ir tagad - nezinu. Šīs izmaksas 10 vai 15 santīmi par kilometru ietvēra gan benzīnu, gan amortizāciju. Par šo summu vajadzēja piestādīt benzīna un servisu vai detaļu pirkšanas čekus. Realitātē sanāca diezgan laba uzvārīšanās, jo bija braucami tālie gabali (vasaras sezonā vidēji 1500 km nedēļā), kur benzīns tērējas ekonomiski, bet ķerra īpaši nelūza. Līdz ar to privātām vajadzībām benzīnu faktiski nevajadzēja pirkt. Bija, protams, izņēmuma gadījumi, kad nojuka kaut kas lielāks, un ar saņemto maksu par kilometriem knapi pietika remontam, bet tas bija patiešām reti.

viss ir atkarīgs no darbadevēja godaprāta. Ir tādi, kuri grib izmantot tavu auto, bet maksāt maksimāli maz. Ja slēdz patapinājuma līgumu, tur visi sīkumi ir jāparedz, lai vēlāk nebūtu nekāda apčakara. Piemēram: darbs no mājām atrodas, teiksim, 20 km, tātad kopā 40; tajās dienās, kad tavs auto tiek lietots darba vajadzībām, apmaksā arī šos km, tas ir ceļš no/uz garāžu. Citādi var gadīties piemēram, situācija, ka tev iepriekšējā vakarā auto darbā jāatstāj... utt.

Summām faktiski jābūt tādām, lai tu arī gūtu vismaz kautkādu peļņu par to, ka darba devējs tavu auto lieto savas peļņas gūšanas nolūkos.

Slinkais, tas ir ieskaitot visas izmaksas - amortizāciju arī. Tu darba vajadzībās nobrauksi savu auto lupatās, līdz izmetīsi miskastē, bet Tev atmaksā tikai tiešos izdevumus. Respektīvi es ieskaitīju amortizāciju, t.i. lai Tu uzkrātu naudu jauna (tāda pat) auto iegādei, kad šis būs begts. Parasti savās vajadzībās sanāk kādi 5 - 10% noskrējiena. Vai savādāk rēķinot ir degvielas izdevumi x3, ļoti aptuveni, un tas ir tikai lai segtu visus izdevumus + atliktu naudu jauna iegādei.

Parasti darba devējs rēķina tikai tiešos izdevumus, bez amortizācijas, un tas sanāk ka Tu par savu naudu esi nopircis darba devējam auto, kuru nekad nedabūsi atpakaļ, pie kam piestrādā par šoferi par velti!

Līdz šim es zinu tikai vienu, kam atmaksāja degvielu izejot no 12 L uz 100, kaut auto tik daudz neēda, visus remontus, visus šķidrumus, visas apdrošināšanas, TA un vēl 40 Ls mēnesī maksāja. Tam džekam jā, bija kolosāli - ne vienu kapeiku neizlitoja no savas kabatas pa visiem 6 gadiem, pat ekskursijās braukdams, un jauna auto iegādei lielākā daļa naudas bija iekrāta no šiem maksājumiem.

Viss pārējais ir klaja apjāšana!

pag, darba devējs nav labdarības organizācija, kā tu te izsakies; skaidrs, ka savas peļņas gūšana ir pirmajā vietā. Tomēr, ja tu lieto manus resursus, lai pelnītu, tad tev šajā peļņā ir jādalās, un tas nebūs tikai patērētā energoresursa atmaksa. Tad jau, braucot ar taksi, arī varētu ieliet šim bendžu attiecīgi kādus 7 litrus uz simtu un dzīvot zaļi.

Es runāju pavisam par ko citu - par to, lai pēc darbinieka personīgā transporta izmantošanas viņš (darbinieks) nepaliktu tukšām rokām un par kājāmgājēju. Ja tev kā darba devējam šāds variants nav pa prātam - laipni lūdzu, nopērc vienu darba auto, un viss būs atrisināts.

Un vispār - i_edgaram taisnība.

Par 7 santīmi uz km es ļoti labprāt noīrēšu to gudrīti, lai mani vadā pa visiem 5 darbiem!! veseli 7 Ls katru dienu acis nepamirkšķinot samaksātu. Man ievērojami vairāk paliks makā nekā dzenāt savu auto. Ne jau aiz laba prāta braukāju ar 1991 gada Skorpi, kuram pilnīgi visus remontus veicu pats (izņemot riepu pārbortēšanu). Savādāk nevaru, jo sabiedriskā transporta vispār nav, lai tiktu uz darbiem (tālākais 6 km). Neviens neatmaksā ne santīma, algas summā nav tik lielas lai izskolotu 2 studentus (mācās citā pilsētā) un nopirktu jaunu cilvēcīgu auto (ne jau sūda Gets). Sen visu esmu smalki izrēķinājis.

Tātad sanāk ka labāk braukt ar autobusu, bet tikmēr mašīna stāv un pūst bez TA un aptirsināšanas, tā?

Un tā cilvēcīgs auto ar vidēju dzinēju - 12 t Ls uz 10 gadiem

12 000 / 10 / 12 = 100 Ls mēn

Nobraukums pa 10 gadiem 250 t km. (25 t km gadā ir pat ļoti maz ja tas būs darba auto).

Riepas vismaz 2 x būs jāpērk un labas 50 Ls x 4 x 2 reizes = 400 Ls

Eļļas, filtri (eļļas, degvielas, gaisa katru 2. reizi) pa visu laiku vajadzēs vidēji 20 x t.i. ap 50 Ls x 20 = 1000 Ls

Siksnas 2 x t.i. 200 Ls x 2 = 400 Ls

Logu šķidrumi + mazgāšana reizi mēnesī t.i. 10 Ls x 12 x 10 g. = 1200 ls

10 x TA t.i. 60 Ls x 10 = 600 Ls

Apdrošināšana (OCTA) 40 Ls x 10 g. = 400 Ls (Kasko ap 300 vid gadā!).

Sīkmi (lampiņas. ..., ...)

Un tā. pa 10 gadiem 33 Ls vidēji mēnesī nerēķinot nekādus remontus stures iekārtā, hadenē, dzinējā degvielas padevē, virsbūvē, elektrībā, izņemot uzrakstīto)

Kopā 133 Ls mēnesī tai skaitā bez degvielas, vai uz 2000 km

Vai 6,7 santīmi uz 1 km !!

+ degviela ap 6 saņi uz 1 km.

Respektīvi paņemot diezgan necilu auto, pa Latvijas bedrēm ar apmaksu 2 x degviela paliksi bez hadenes jau 2. gadā, utt - nu visu to ko te es neuzskaitīju.

Smalkāk parēķini pats! Var jau ņemt ķīniešu navarku pa 22 Ls gab, bet ar to 100 štukas nekad nenobrauksi - labākais 30 št!

utt

Tu tikai aizmirsti to, ka iet runa par personīgās tačkas izmantošanu, nevis par tačkas pirkšanu firmai Pirmkārt, normāla tačka davelk ilgāk par tiem desmit gadiem [labi, par tagadējām mizām neesmu pārāk pārliecināts ], otrkārt, ne jau tev tā tačka beigās izkūpēs gaisā nekā, sliktākajā gadījumā varēs atdot šrotā vai tolmetā, tātad nebūs 12k zaudējumi, treškārt, tā kā tā ir personīgā tačka, tad tu to nopirktu jebkurā gadījumā un arī pats par savu naudu aptirsinātu, izietu TA... Tā ka TA un aptirsināšana nesanāk iekš amortizācijas

Varu sniegt savu viedokli šajā jautājumā, par piemēru minot statistiku attiecībā uz manu automobili Opel-Meriva 1,3 CDTI. Nobraukums tagad ir 78389 km. Par dīzeļdegvielu iztērēti 2726 lati jeb 3,5 santīmi uz kilometru. Par citām lietām nepilni 3,2 tūkstoši latu jeb 4,1 santīms uz kilometru.

Tomēr jāņem vērā, ka ir izdevumi, kurus autoīpašnieks veic neatkarīgi no tā, vai ar auto brauc arī darba devēja uzdevumā vai tikai savām vajadzībām. Tamdēļ šādi izdevumi (apdrošināšanas, tehniskās apskates, gada nodeva, garāžas īre) jāskaita laukā. Ja es tos izskaitu laukā, tad sanāk, ka esmu iztērējis 1100 latus jeb 1,4 santīmus uz kilometru. Tomēr ar laiku remonti būs vairāk nepieciešami un izmaksas visā automobiļa ekspluatācijas periodā (līdz 300-500 tūkstošu km nobraukumam) varētu sasniegt kādus 3-4 santīmus uz kilometru.

Tātad nonākam pie tā, ka degviela maksā 3,5 santīmus uz kilometru, citi izdevumi 3,5 santīmus uz kilometru. Vēl jāpieskaita trešā lieta - tas, par cik palielinās izdevumi uz kilometru sakarā ar to, ka darba devēja uzdevumā braukts auto tā pārdošanas reizē maksās mazāk nekā tikai savām vajadzībām braukts auto. Piemēram, deviņus gadus veca Meriva ar 377 tūkstošu km nobraukumu, kas lietota darbam, maksās 700 latus. Bet tikai savām vajadzībām braukta deviņus gadus veca Meriva ar 177 tūkstošu km nobraukumu maksās 1200 latus. Tātad papildu izmaksas jeb vērtības kritums būs 500 lati uz 200 tūkstošiem darba vajadzībām nobrauktiem kilometriem. Sanāk 0,25 santīmi uz kilometru.

Secinu, ka godīga samaksa par Opel-Meriva 1,3 CDTI izmantošanu darba vajadzībām būtu 7,25 santīmi uz 100 km.

VWfan

Šito nesapratu .......Par citām lietām nepilni 3,2 tūkstoši latu jeb 4,1 santīms uz kilometru. .................

Kas par 3,2 tukstoši???

Kur auto cena nu kādi 9000 vai cik tur LS

Dabīgi, ka var uzvārīties, un no darba devēja puses tādā gadījumā ir pārmaksāts. Ņemam 2005.gada Opel-Astra ar 1,4 litru benzīnnieku - īstu auto-darbarūķi. Maršruts Rīga - Krāslava un atpakaļ, kopā 550 km. Sanāk, ka darbinieks saņem 110 eiro jeb 77 latus, bet benzīna izmaksas no tā veido tikai 6 * 5,5 * 0,72 = nepilni 24 lati.

i-edgar

Tie 7 santimi uz km ,sākās ar 1989 vektras pirkšanu par 1200Ls 2001 gadā, vienreizējais lielākais Ls ielikums 260 Ls gāzes iekārta.

Remontā dārgākais 90 Ls radiators ar visu darbu. vektrai bi leģendārais 8 vārstu 2 ,o motorīts kam zobsiksna maksāja 8 Ls un darbs 15 LS.

Fan tu spītīgi turies tikai pie degvielas patēriņa

Tas ir, neskaitot auto cenu, jo auto mūsdienās vidusmēra vīrietim ir neatkarīgi no tā, vai viņš to izmanto darba vajadzībām vai nē. Tā lieta, ko darba devējam vajadzētu segt, ir summa, kādu darbinieks saņems mazāk sakarā ar lielāku auto nolietojumu tad, kad viņš auto pēc vairākiem gadiem pārdos.

Ļoti intresanti spriedelējumi - ja vīrietim pieder auto tas nenozīmē ka viņs smādē velo vai sab. transu. atkarībā no dzīves vietas protams. Un šādā situacijā personīgais auto nekust un nenotiek detaļu nolietošanās !!! Un runas par to ka kā darba auto ņemt šrotu - hmm, firmai prestižs nav svarīgs ?!?!? Dažām firmām ir svarīgi pat tas lai auto regulāri būtu tīrs, ne tikai labā kārtībā !!!