Kas ir alkohols.

Vārds alkohols ir radies no arābu “al-kuhl” smalks pulveris (augstākie spirti ir cieti un nešķīst ūdenī). Senatnē spirtotus dzērienus ieguva, raudzējot ogļhidrātus saturošus produktus. Itālijā 11. gadsimtā etilspirtu pirmoreiz ieguva, destilējot vīnogu vīnu. Vēlāk etilspirta ražošanā izmantoja galvenokārt produktus, kas satur cieti (graudus, kopš 18. gs. arī kartupeļus). 12. - 13. gs. etilspirtu sāka lietot kā ārstniecisku līdzekli, bet kopš 16. gs. to izmanto arī alkoholisko dzērienu ražošanai.

Vīna iegūšana. Vīna ražošanā ir trīs galvenās stadijas: augļu un ogu pārstrādes un sulās, sulas raudzēšana un iegūtā vīnmateriālā apstrādes un isturēšanas. Augļus un ogas pārsrādājot sulās, tos mazgā, šķiro, sasmalcina, sasmalcināto masu apstrādā ar fermentu preperātiem vai silda, lai palilinātos sulas iznākumus, un pēc tam izpiež sulu. Augļu un ogu sulām (izņemot vīnogu sulu) pievieno arī cukuru. Sulu savāc tvertnēs, dzidrina un iepilda raudzēšanas tvertnēs. Raudzē ar speciālām, selekcijas ceļā iegūtām vīna rauga tīrkultūrām. Iegūto vīnmateriālu dekantē no nogulsnēm un uzglabā, papildus vēl apstrādājot - pārlejot, dzidrinot, kupažējot un tml. Vīnu glabāšanas laikā raugi u.c. suspendētās daļiņas nogulsnējas; pilnīgu dzidrumu panāk ar filtrēšanu un mākslīgu dzidrināšanu (ar želatīna, bentonīta u.c. vielu pedevu izraisītu koagulāciju). Dzirdināto vīnu pārlej citā tvertnē; pārliešanā tas bagātinās ar gaisa skābekli, kas veicina vīna nogatavošanos. Gatavo vīnu izlej pudelēs.

Alkoholisko dzērienu iedalījums:

*mazalkoholiskie dzērieni (alkohola saturs tilpums % 1,8-7) - alus, dzirkstošie dzērieni, sirds; vidēji stiprie (8>18%) - augļu, ogu un vīnogu vīni;

*stiprie alkoholiski dzērieni (>18 %) punši, aperitīvi, uzlijas, liķieri un krēmi, degvīni, balzams, džins, konjaks, rums un viskijs.

Alkoholiskie dzērieni.

Izšķir vājus, vidējus un stiprus alkoholiskos dzērienus. Vāji alkoholiskie dzērieni ir alus, dzirkstošie dzērieni, vidēj stipri - vīns, šampanietis. Stipri alkoholiskie dzērieni ir dedvīns, liķieris, konjaks, roms, viskijs, Rīgas melnais balzms un citi.

Alkohola aprites likums

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1.pants

3) alkohols - šā likuma izpratnē: spirts, jēlspirts, alkoholiskie dzērieni un spirtu saturošas alkoholisko dzērienu ražošanas izejvielas;

1.pants

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) alkoholiskie dzērieni - visi no pārtikas izejvielām izgatavotie spirtu saturošie dzērieni ar absolūtā spirta daudzumu virs 1,2 procentiem;

2) alkohola aprite - visas stadijas, ko iziet alkohols (sagatavošana pārstrādei, pārstrāde, ražošana, iepildīšana tarā, marķēšana, uzglabāšana, iekraušana, izkraušana, pārvietošana, pārvadāšana, ievešana, izvešana, izplatīšana, iegāde, pārdošana, iznīcināšana un citas stadijas) līdz patērēšanai;

3) alkohols - šā likuma izpratnē: spirts, jēlspirts, alkoholiskie dzērieni un spirtu saturošas alkoholisko dzērienu ražošanas izejvielas;

4) alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa marka - Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izdota īpaša alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa marka, kas tiek piestiprināta alkoholisko dzērienu pudelei (vai citam iesaiņojumam) un apliecina, ka ar akcīzes nodokļa marku marķētie alkoholiskie dzērieni ir ņemti valsts kontrolē atbilstoši alkoholiskajiem dzērieniem noteiktā akcīzes nodokļa samaksas nosacījumiem un alkoholiskajiem dzērieniem ir legāla izcelsme;

5) alkoholisko dzērienu ražošanas izejvielas - spirtu saturošas alkoholisko dzērienu sastāvdaļas (spirtotas sulas, morsi, vīnmateriāli, vīnmateriālu destilāti u.tml.);

6) atbilstības sertifikācija - trešās puses darbība, kas ar noteiktu ticamību apliecina, ka produkts, process vai pakalpojums atbilst noteiktam standartam vai cita normatīvā dokumenta prasībām;

7) atbilstības sertifikāts - dokuments, kas izsniegts saskaņā ar sertifikācijas sistēmas noteikumiem un ar noteiktu ticamību apliecina, ka spirta un alkoholisko dzērienu kvalitāte atbilst obligātajām normatīvi tehnisko dokumentu (drošuma) prasībām;

jēlspirts - nerektificēts etilspirts (etanols), kas iegūts, pārstrādājot fermentatīvi raudzētus ogļhidrātus saturošus produktus, koksnes vai cita augu valsts materiāla hidrolīzes produktus, hidratējot etilēnu ar sērskābes vai cita katalizatora piedevu;

9) lauksaimnieciskas izcelsmes izejvielas - ogļhidrātus saturoši lauksaimniecības produkti (graudi, kartupeļi, cukurbietes utt.), kuru sarakstu apstiprina Labklājības ministrija;

10) marķēts alkoholiskais dzēriens - dzēriens, kura fasējumam saskaņā ar noteikumiem par alkoholisko dzērienu marķēšanas kārtību piestiprināta akcīzes nodokļa marka;

11) metroloģiskā atestācija - svaru, mēru un mērinstrumentu atzīšana par likumīgi lietojamiem;

12) spirts - šā likuma izpratnē: etilspirts, kas iegūts, rektificējot (destilējot) fermentatīvi raudzētas lauksaimnieciskas izcelsmes izejvielas vai no pārtikas izejvielām ražotu jēlspirtu, un atbilst valstī noteiktām obligātajām normatīvi tehnisko dokumentu (drošuma) prasībām;

13) spirta ražošanas blakusprodukti - esteru, aldehīdu, augstāko spirtu frakcijas un sīveļļas;

14) tehniskais spirts - etilspirts (etanols), kas iegūts, rektificējot no tehniskajām izejvielām, arī no nenoskaidrotas izcelsmes etilspirta un ūdens šķīdumiem, ražotu jēlspirtu;

15) vīns - šā likuma izpratnē: dzēriens, ko alkoholiskās rūgšanas procesā iegūst no vīnogu, citu ogu vai augļu sulām.

Kautkā tā

Lielākoties pēc definīcijas. Ir sanācis daudz karot par to, ka būtība ir svarīgāka. Bet tev laikam tomēr definīcija...

ūja

davaj latvijas alkohola definīciju studijā

Nu takšu paņem Organiskās ķīmijas mācību grāmatu visusskolām un izlasi definīciju, kas ir alkohols un kas ir spirts!!

Tur jau tā lieta, ka Latvijas likumus var apiet ne tikai no labās un kreisās puses, bet pārkāpt pāri!! Jo tie ir speciāli sarakstīti tik nekonkrēti un neprecīzi, ka jebkurš jurists apies jebkuru likumu bez īpašas piepūles.

Jebkuram likumam ar 3 rindkopām, seko skaidrojumi uz 3 sējumiem! Vēl nav bijis darīšanu vai?

metilspits, izopropilspirts un etilēnglikols - visi ir spirti, kas ietilpst lielākajā daļā auto logu mazgājamajā sķidrumā!!

Tā ka saskaņā ar likumu var dzert!! Uz priekšu!

muhahāhāhhhā

dirsējs tu esi

vispār es jau pat necerēju, ka tu to "latvijas alkohola" definīciju spēsi noformulēt

svešvārdu vārdnīcā (latviešu) starp citu ir kautkas apmēram šitāds rakstīts

alkohols

(lietvārds) Organiski savienojumi, kas satur hidroksilgrupu; spirti. ( dsk. alkoholi. )

Nu es par to pašu. NAV latviešu valodā konkrēti nodefinēts, kas ir spirts un kas alkohols. Principā sarunvalodā vairāk velk uz to pusi, kā to mēģina apgalvot inžinieris, tomēr tas ir tālu no definīcijas.

Un tā kā diskusija ir ne jau par kāda ķīmiķa interpretāciju vai ķīmisko definīciju, bet valodnieciskām niansēm, uzskatu, ka svešvārdu vārdnīca viennozīmīgi ir spēcīgāks arguments, nekā ķīmijas mācību grāmata.

Ja jau piekasies vārdiem, tad līdz galam... NEVAR arī saskaņā ar likumu - pārējie spirti nav pārtikas izejvielas!

Dirsējs esi tieši Tu, jo ceri ka es tavā vietā skriešu, meklēšu to skolas grāmatu un konspektu te ielikšu?

Ja nezini, tad nedirs - paslien savu dirsu no mīkstā klubkrēsla, aizej uz tuvējo bibliotēku un apskati kas ir rakstīts tai skolas grāmatā par organisko ķīmiju.

Skolas grāmata nav svešvārdu vārdnīca!

Laulības gredzenu Tu uz kura pirksta nēsā, ja esi precējies?? UN kāda X pēc Itālijā (katoļi) vai Vācijā (luterāņi) velk to citā rokā? Tad kurš ir muļķis??

Tas pat ar to kas tiek definēts Latvijā ne vienmēr un ne obligāti būs precīzi tā pat citur.

Seene, no pārtikas izejvielām izgatavotie spirtu saturošie dzērieni. No pārtikas izejvielām var izgatavot jebkuru spirtu! Lasi uzmanīgāk, te neiet runa par spirtu kā izejvielu!

Arī sauso spirtu???

Nu kā tad nav definēts!!!!

Atkārtošu vēlreiz:

1.pants

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) alkoholiskie dzērieni - visi no pārtikas izejvielām izgatavotie spirtu saturošie dzērieni ar absolūtā spirta daudzumu virs 1,2 procentiem;

2) alkohola aprite - visas stadijas, ko iziet alkohols (sagatavošana pārstrādei, pārstrāde, ražošana, iepildīšana tarā, marķēšana, uzglabāšana, iekraušana, izkraušana, pārvietošana, pārvadāšana, ievešana, izvešana, izplatīšana, iegāde, pārdošana, iznīcināšana un citas stadijas) līdz patērēšanai;

3) alkohols - šā likuma izpratnē: spirts, jēlspirts, alkoholiskie dzērieni un spirtu saturošas alkoholisko dzērienu ražošanas izejvielas;

4) alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa marka - Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izdota īpaša alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa marka, kas tiek piestiprināta alkoholisko dzērienu pudelei (vai citam iesaiņojumam) un apliecina, ka ar akcīzes nodokļa marku marķētie alkoholiskie dzērieni ir ņemti valsts kontrolē atbilstoši alkoholiskajiem dzērieniem noteiktā akcīzes nodokļa samaksas nosacījumiem un alkoholiskajiem dzērieniem ir legāla izcelsme;

5) alkoholisko dzērienu ražošanas izejvielas - spirtu saturošas alkoholisko dzērienu sastāvdaļas (spirtotas sulas, morsi, vīnmateriāli, vīnmateriālu destilāti u.tml.);

6) atbilstības sertifikācija - trešās puses darbība, kas ar noteiktu ticamību apliecina, ka produkts, process vai pakalpojums atbilst noteiktam standartam vai cita normatīvā dokumenta prasībām;

7) atbilstības sertifikāts - dokuments, kas izsniegts saskaņā ar sertifikācijas sistēmas noteikumiem un ar noteiktu ticamību apliecina, ka spirta un alkoholisko dzērienu kvalitāte atbilst obligātajām normatīvi tehnisko dokumentu (drošuma) prasībām;

jēlspirts - nerektificēts etilspirts (etanols), kas iegūts, pārstrādājot fermentatīvi raudzētus ogļhidrātus saturošus produktus, koksnes vai cita augu valsts materiāla hidrolīzes produktus, hidratējot etilēnu ar sērskābes vai cita katalizatora piedevu;

9) lauksaimnieciskas izcelsmes izejvielas - ogļhidrātus saturoši lauksaimniecības produkti (graudi, kartupeļi, cukurbietes utt.), kuru sarakstu apstiprina Labklājības ministrija;

10) marķēts alkoholiskais dzēriens - dzēriens, kura fasējumam saskaņā ar noteikumiem par alkoholisko dzērienu marķēšanas kārtību piestiprināta akcīzes nodokļa marka;

11) metroloģiskā atestācija - svaru, mēru un mērinstrumentu atzīšana par likumīgi lietojamiem;

12) spirts - šā likuma izpratnē: etilspirts, kas iegūts, rektificējot (destilējot) fermentatīvi raudzētas lauksaimnieciskas izcelsmes izejvielas vai no pārtikas izejvielām ražotu jēlspirtu, un atbilst valstī noteiktām obligātajām normatīvi tehnisko dokumentu (drošuma) prasībām;

13) spirta ražošanas blakusprodukti - esteru, aldehīdu, augstāko spirtu frakcijas un sīveļļas;

14) tehniskais spirts - etilspirts (etanols), kas iegūts, rektificējot no tehniskajām izejvielām, arī no nenoskaidrotas izcelsmes etilspirta un ūdens šķīdumiem, ražotu jēlspirtu;

15) vīns - šā likuma izpratnē: dzēriens, ko alkoholiskās rūgšanas procesā iegūst no vīnogu, citu ogu vai augļu sulām.

edgariņš tak dzer tikai Preiļu dzelteno, un tas likumā nav definēts!

Šā likuma, bet nebūt ne valodnieciskā, ķīmijas terminu vai jebkurā citā nozīmē. Šis punkts likumā tieši pierāda, ka vārdam "alkohols" NAV skaidras vispārīgas definīcijas un tāda ir nepieciešama "šī likuma izpratnē"!

Pēc savas pieredzes spried!

i_edgars

Tikai Latvijā "Vaitspirts" ir attīrīta petroleja!!

======================

Vispār jau petroleja gan ne, savulaik mans kolēģis Beļģijā viņu definēja kā smago benzīnu. Drošības datu lapā tā arī rakstīts par White Spirit. Attīrīta un deodorizēta petroleja gāja zem nosaukuma Lamp Fuel.

P.s. tādi kā metilspits, izopropilspirts un etilēnglikols ir masveidā sagāzti logu šķidrumos - tā ka uz priekšu... Šie visi ir spirti, bet neviens nav alkohols, pēc Latvijā pieņemtās definīcijas.

========================

Principā angliskajos klasifikatoros raksta "methylalcohol","ispropilalcohol", bet "ethylene glycol".

Ko tur Latvijā atkal sagudrojuši, kārtējo "pusdīzeli", vai? Pēc mazgājošajām īpašībām vienādās proporcijās ar ūdeni labākais it metilspirts, seko etilspirts un propilspirts. Metilspirts gan ir aizliegts logu mazgātāju

šķidrumiem, bet daudzi ražotāji paklusām lej klāt. Krievijā taisīja ekspertīzes šitiem šķidrumiem, tad pārbaudītāji affigeļi - no 20 paraugiem 18 bija tīri uz metanola bāzes, kaut uz etiķetēm bija lepni uzraksti "Metanolu nesatur". Etilēnglikols savukārt ir tāds glumš šķidrums , kuru principiāli nepievieno logu mazgāšanas šķidrumiem, tā ir antifrīzu pamatsastāvdaļa. Ja gribi pārbaudīt - ielej logu mazgātājā drusku "Tosol" zupītes , un pārbaudi, kā tīra. Nopietnu stikla un kucīšu tīrīšanu garantēju, ne viens vien tā ir uzrāvies

Seene, redzu ka Tev vēl nav pielecis! Šajos likumos ir pilns ar divdomībām (speciālām). Pēc kā izriet, ka jebkurš spirts ir alkohols. NU cik reizes var teikt - dzer tik iekšā logu mazgājamo - tajos visos ir spirts.

Jebkam kur ir spirts var likt akcīzi! Kāpēc akcīze vēl nav uz logu šķidrumu?

Valodniecība vai Latvijas likumdošana nenosaka ķīmijas definīcijas. Vēl nesajēdzi??

O, jā, vienreiz šitā steigā sajaucu kanniņas - abas baltas, abi šķidrumi zili, pamanīju tikai uzrakstu otrā pusē, kad jau biju pielējis bāciņu. Domāju - nekas, braukšu un izšpricēšu laukā.. labāk nebūtu sācis, nācās kāpt laukā un ar sniegu tīrīt nost. Tuvākajā benzīntankā ar lejkannu izskaloju to draņķi laukā.

ww.prana-ko.lv/...

ar dažādām garšām 65 abaroti un nekaadas akciizes!

Eu - tur pat sen neredzētais un slavenais Trojnojs ir!!!