Kas ir drošs ātrums?

aansis Reģ.: 23.11.2012

Kā jau kādu laiku atpakaļ solīju kādā no diskusijām, mēģināšu nodefinēt, kas tad īsti atļautais un drošais ātrums. Pieņemu, ka mans formulējums daudziem liksies nepieņemams, bet ceru, ka liks aizdomāties.

Absolūti „drošs ātrums” eksistē tikai fizikā, jo tikai fiziķis 0km/h sauks par ātrumu, nevis stāvēšanu. Jebkurš cits ātrums rada risku.

Tātad satiksmes izpratnē par drošu ātrumu varam saukt tādu, kura radītais risks un iespējamās sekas ir pieņemamas sabiedrībai kopumā. Viennozīmīgi ir skaidrs, ka sabiedrībai nav pieņemams atteikties no satiksmes vispār. Tātad ir nepieciešams vienoties par satiksmes ierobežošanu līdz pieņemamai robežai. Vai matemātiski sakot – lai paredzamās risku sekas būtu samērīgas ar ierobežojumu noteiktajām sekām.

Sekas varam nodalīt divās kategorijās – materiālie zaudējumi un cietušo vai bojāgājušo skaits. Materiālo zaudējumu riskus veiksmīgi vērtē apdrošinātāji un katrs var saņemt visnotaļ precīzu aprēķinu šajā jomā. Tātad, kā par to arī varam pārliecināties publiskajā telpā, diskusija ir par cietušo un bojāgājušo „vērtību”. Lai nesanāktu pārāk sarežģīti, teorētiskajā izklāstā izlaidīšu cietušos un mēģināšu noformulēt tikai bojāgājušo „vērtību”.

Sākumam varam atmest moralizēšanu – cilvēkiem ir tendence uz pašiznīcināšanos un agresiju. Mēs diemžēl nevaram atņemt atsevišķiem indivīdiem iespēju izdarīt pašnāvību vai kādu nogalināt – tas, kurš gribēs, to izdarīs ar vai bez auto. Tāpat arī kopumā nav vērts runāt par to, ka mēs gribam justies droši un pasargāti – cilvēki (ar ļoti retiem izņēmumiem) apzināti riskē ar savu dzīvību un veselību visdažādākajos veidos – sākot ar ekstrēmiem sporta veidiem, turpinot ar zem(bez)ledus makšķerēšanu un beidzot ar narkotikām (smēķēšanu).

Tā nu mēs nonākam pie fakta, ka vienīgais vērtējamais kritērijs ir sabiedrības locekļa zaudējums, kuru ir mēģināts arī novērtēt naudas izteiksmē (ieguldījums izglītībā, nesamaksātie nodokļi u.t.t.). Bet tas pat nav vajadzīgs - pietiek ar laika vērtību. Latvijā vidējais vecums ir 72 gadi, kas nozīmē, ka viena vidējā nenosakāma vecuma bojāgājušā zaudējums būtu apmēram 36 cilvēka mūža gadi jeb 18 921 600 „cilvēkminūtes”. Latvijā dzīvo 2 006 900 iedzīvotāji. Izdalot šos skaitļus sanāk ~9,4... Kas ir šis skaitlis? Laiks minūtēs, par kuru vidēji drīkst pieaugt viena satiksmes dalībnieka aizkavēšanās (zaudētas cilvēkminūtes) noteikto satiksmes ierobežojumu dēļ, lai sabiedrība kopumā būtu ieguvēja. Cik ilgā laikā? Pēc pēdējiem statistikas datiem, vidēji Latvijā ir apmēram viens bojā gājušais divās dienās, kas nozīmē, ka daudzu slavinātā vidējā ātruma samazināšana sabiedrības interesēs ir attaisnojama tikai līdz robežai, pēc kuras vidēji katrs Latvijas iedzīvotājs aizkavējas ne vairāk kā ~5 minūtes dienā!

Un pēdējais skaitlis ir arī atbilde visiem, kas uzdod retorisko jautājumu – „kādēļ jāskrien, ja tāpat galā esi tikai 5 minūtes vēlāk?” Tas, kurš nekur nesteidzas, matemātiski ir pielīdzināms „lēnam pašnāvniekam”, tātad pēc būtības ne ar ko neatšķiras no tā, kurš uzņemas lielāku risku un tiek publiski un emocionāli nosaukts par „pašnāvnieku”

 
anonimikis Reģ.: 18.10.2002
0 0 Atbildēt

kaut kādu aizdomīgu ruberoīdu esi sapīpējies.

torkjis Reģ.: 05.10.2013
0 0 Atbildēt

Precīzākiem aprēķiniem jāņem vērā arī IKP, bet tam, ne arī tekstā izmantotajai metodikai, manuprāt, nav nekā kopīga ar drošu ātrumu. Uzsvars uz "drošs"

ak Reģ.: 13.01.2003
0 0 Atbildēt

anonimikis rakstīja: kaut kādu aizdomīgu ruberoīdu esi sapīpējies.

Piekrītu.

smaidiigais Reģ.: 23.05.2005
0 0 Atbildēt

Kas tas par sviestu.

Kanibaals Reģ.: 24.08.2001
0 0 Atbildēt

torkjis rakstīja: Precīzākiem aprēķiniem jāņem vērā arī IKP, bet tam, ne arī tekstā izmantotajai metodikai, manuprāt, nav nekā kopīga ar drošu ātrumu. Uzsvars uz "drošs"

Un sākas viss no gala...pavisam drošs ir ātrum 0 km/h. Tā kā drošs ātrums ir tāds pie kura negadījumu skaits ir "pieņemams". Uz ideālu drošību var tiekties, bet ne to sasniegt.

vzinis Reģ.: 26.06.2001
0 0 Atbildēt

Slepkavības leģimitāte, ņemot vērā finansiālos aspektus ... izcila sarunas tēma.

VWfans Reģ.: 21.02.2004
0 0 Atbildēt

Drošs ātrums lauku ceļos ir tāds, pie kura auto noturas uz ceļa, nelido no tā nost.

JanisGrinhofs Reģ.: 20.04.2013
0 0 Atbildēt

Cik var runāt par to ātrumu. Liekas CSSD vairs nekas cits nenāk prātā. Tā vien izskatās, ka visi ceļa satiksmes negadījumi notiek vienīgi tāpēc, ka netiek ievēroti satiksmes noteikumu ātrumu limiti. Atbildīgās personas un institūcijas spriež tikai par radariem un sodiem ātrumu pārkāpējiem. Citu būtisku satiksmes noteikumu ievērošana nav būtiska, lai paši tiek galā(amatpersonu attieksme). sabiedrība visu!! laiku tiek maldināta par negadījumu cēloņiem. Atrums ir jāievēro un jākontrolē, bet tas nav galvenais satiksmes drošibas stūrakmens. Par drošu ātrumu, tā izvēli pamatā nosaka braucēja kvalifikācija un spēja domāt...

Conqueror Reģ.: 15.10.2002
0 0 Atbildēt

ak rakstīja:

anonimikis rakstīja: kaut kādu aizdomīgu ruberoīdu esi sapīpējies.

Piekrītu.

nuja, precīzi

Ivars_Caune Reģ.: 20.03.2014
0 0 Atbildēt

Nedaudz par to, ko uzskatu par drošu ātrumu, pārvietojoties ar transporta līdzekli pa mūsu ielām.

Droša ātruma jēdziens manā izpratnē jau sākas ar to, kā mēs iesēžamies a/m pie stūres, cik brīvi un bez liekām problēmām piesprādzējamies, iedarbinām auto un izstūrējam to no supermārketa lielās stāvvietas,pie tam ne sev un nevienam lieki netraucējot uzņemam vajadzīgo ātrumu, lai brīvi varētu turpināt kustību plūsmā.

Droša ātruma jēdziens būtiski parādās uzsākot kustību pie luksaforā iedegušās zaļā gaismas signāla. braucējam kustība jāuzsāk ar zaļās gaismas parādīšanos, nevis tikai tad jāsāk meklēt ātrumkloķis, jāpakasa aiz auss un tikmēr,šādi jefiņi kasās, krustojumā varēja izbraukt divreiz vairāk a/m.

Kāds varētu būt drošs ātrums braucot Rīgā, pa Braslas ielu posmā no Zemitāna līdz Deglava tiltiem. Ielas konfigurācija ir briesmīga-šaura,plata,mašīnas stāv vairākās rindās,gājēji iet arī pa ielu u izbraukt , neiebraucot bedrēs nav iespējams. Atliek iegaumēt , kuras bija mazākās bedres un braukt tajās. Un brauciens notiek vakarā, pie vislielākās a/m noslodzes nedaudz pilinot lietum! Pat brukt vairs negribās, kur nu vēl domāt par drošu ātrumu

Laba autobraucēja drošs ātrums var būt arī trīsciparu skaitlis, pie attiecīgas automobīļa stūres un attiecīgos ceļa un laika apstākļos. Drošs ātrums ir tāds, pie kāda braucējs var brīvi apbraukt pēkšņi radušos šķēršļus, izmainīt braukšanas joslu, adekvāti, nesamazinot ātrumu, reaģēt uz mob.tel. zavaniem, brīvi sarunāties ar līdzbraucējiem utt.

Katram braucējam ir savs drošais braukšanas ātrums. Mēģiniet to atrast un izkopt, lai latiņa tiktu pacelta pēc iespējas augstāk un lai visi mēs varētu brīvi pārvietoties kopējā plūsmā nevienu īpaši neaizskarot un netraucējot.

Nedaudz izplūdu

ak Reģ.: 13.01.2003
0 0 Atbildēt

Šeit arī piekrītu Bet lasot šo komentāru visu laiku domāju- vai autors ir īstais, oriģinālais Ivars Caune, vai kāds ir šādu nikname izvēlējies

M77 Reģ.: 06.08.2008
0 0 Atbildēt

Ja jau Braslas ielu piemin, tad jau būs īstais.

TDIOTS Reģ.: 07.01.2007
0 0 Atbildēt

Spriežot pēc 'sāpes' par Braslas ielu , varētu būt īstais .

Pilnībā piekrītu I_C . Itīpaši par 'krustojumiem/luksaforiem'...

DidzisKalnietis Reģ.: 20.03.2014
0 0 Atbildēt

Pirmo reizi, vēl vidusskolā, ar jēdzienu "drošs ātrums" saskāros lasot Sobieslava Zasadas grāmatu "Drošs ātrums". Tur šīs termins iztirzāts gari, plaši un visiem saprotami (ja māk "klausīties"!).

Papildinot Ivara teikto, kurš droši vien ir īstais... , gribu atturēties no IKP ietveršanas, bet atgādināt, ka drošš ātrums ir ārkārtīgi individuāla lieta, kas papildināta ar objektīviem parametriem. Mēģināšu definēt.

Drošs ātrums ir tāds, kad ņemot vērā prasmi, pieredzi, reakcijas ātrumu, redzes īpatnības, ceļa stāvokli, automobiļa un tā riepu stāvokli, nogurumu, pašsajūtu, veselību utt, automobiļa vadītājs pilnībā kontrolē situāciju, savu un pārējo satiksmes dalībnieku darbību, un ir spējīgs reaģēt un izvairīties no jebkādiem satiksmes negadījumiem, ieskaitot meža zvērus, sēņotājus utml.

Droši vien ietekmējošos faktorus varētu vēl krietni papildināt.

Kā redzat - ārkārtīgi daudz ietekmējošo lietu.

Tas, par ko runāja tēmas uzsācējs, vairāk izklausījās pēc pamatotiem, vai nepamatotiem ātruma ierobežojumiem, vai atļautajiem ātrumiem, kam, patiesībā ar drošu ātrumu nav nekāda sakara!

Fiziķu nosauktais 0km/h ir tikai relatīvs jēdziens - viss atkarīgs no atskaites punkta (Einšteins).

Zemes lode ne tikai griežas, bet ar cik tur tiem tūkstošiem km stundā traucas ap Sauli!!!

aansis Reģ.: 23.11.2012
0 0 Atbildēt

DidzisKalnietis rakstīja:

Tas, par ko runāja tēmas uzsācējs, vairāk izklausījās pēc pamatotiem, vai nepamatotiem ātruma ierobežojumiem, vai atļautajiem ātrumiem, kam, patiesībā ar drošu ātrumu nav nekāda sakara!

Tā nu nebūs taisnība. Par to pašu drošo ātrumu vien runāju. Tikai manā gadījumā - sabiedrības vidējo, kas ir (vai tam vajadzētu būt) izteiktam kā vispārējam ātruma ierobežojumam. Jūsu un Zasadas gadījumā ir runa par personas individuālo drošo ātrumu. Bet tik un tā - abos gadījumos vārds "drošs" ir lietots visnotaļ pārnestā nozīmē. Pareizāk būt teikt - "pieļaujamā riska ātrums". "Izvairīties no jebkādiem satiksmes negadījumiem" ir droši iespējams tikai nebraucot vispār.

DidzisKalnietis Reģ.: 20.03.2014
0 0 Atbildēt

Ansim varu piekrist tikai daļēji - vispār arī dzīvot ir bīstami, kur nu vēl pārvietoties... Tomēr - zinot savas iespējas, mākot novērtēt visus manis minētos faktorus, ir neskaitāmi autovadītāji, kuri gadiem nav iekūlušies negadījumos.

Gluži tāpat kā ātrums, arī drošība ir absolūti relatīvs jēdziens. Homo sapiens tieši tāpēc tāds ir, ka kļūdās. Jautājums tikai, cik bieži, un vai arī mācās (vēlms - no citu kļūdām) tādējadi papildinot savu esošo pieredzi un iegūstot jaunu. Tas, savukārt, palielina konkrētā indivīda "drošo ātrumu".

aansis Reģ.: 23.11.2012
0 0 Atbildēt

DidzisKalnietis rakstīja: Ansim varu piekrist tikai daļēji - vispār arī dzīvot ir bīstami, kur nu vēl pārvietoties... Tomēr - zinot savas iespējas, mākot novērtēt visus manis minētos faktorus, ir neskaitāmi autovadītāji, kuri gadiem nav iekūlušies negadījumos.

Gluži tāpat kā ātrums, arī drošība ir absolūti relatīvs jēdziens. Homo sapiens tieši tāpēc tāds ir, ka kļūdās. Jautājums tikai, cik bieži, un vai arī mācās (vēlms - no citu kļūdām) tādējadi papildinot savu esošo pieredzi un iegūstot jaunu. Tas, savukārt, palielina konkrētā indivīda "drošo ātrumu".

Nav nekā daļēja - ar savu rakstīto faktiski piekrīti pilnībā Ir visnotaļ neliela iespēja, ka tā vadītāju daļa, kuru individuālais "drošais ātrums" pārsniedz sabiedrības vidējo, iekulsies negadījumos. Tajā pat laikā otrai sabiedrības daļai - tiem, kuru autovadīšanas prasmes un spējas ir zem vidējā rādītāja, vajadzētu rēķināties ar ievērojamu risku, braucot kopējā plūsmā. Diemžēl ir tieši otrādi - tieši tie, kas labi vada auto, vienlaikus arī labi izvērtē riskus un mācās no kļūdām. Līdz ar to veidojas vēl lielāka atšķirībā starp iespējām iekļūt negadījumā.

Un kopsavilkumā - atļautais ātrums (u.c. satiksmes ierobežojumi) rezultātā faktiski neatbilst gandrīz neviena vadītāja "drošajam" ātrumam.

DidzisKalnietis Reģ.: 20.03.2014
0 0 Atbildēt

Atļautais ātrums ir tik pat abstrakts lielums, cik drošais ātrums. Diemžēl nav iespējams katram indivīdam atļaut pārvietoties ar viņa drošo ātrumu, jo "vidējais" autovadītājs visbiežāk ne visai objektīvi spēj novērtēt savu "drošo ātrumu".

Patiesībā - tas arī nav tik būtiski. Sabiedrība ir noteikusi normas, kurām ir jāpakļaujas gan tiem, kuri objektīvi varētu pārvietoties ātrāk, gan tiem, kam konkrētie ierobežojumi vienalga ir par mazu, jo viņu drošais ātrums ir vēl zemāks.

Tas, par ko es gribētu pacīnīties ir, lai visu ceļu satiksmes dalībnieku drošais ātrums normālās situācijās (gaišs, sauss, labs ceļš, normālas riepas, automobilis tehniskā kārtībā utt) nebūtu zemāks par atļauto.

Tiem, kuri nespēj izpildīt šādas prasības, jāturpina mācīties un jāpaaugstina kvalifikācija, jo šiem ierobežojumiem būtu jābūt kā kvalifikācijas nosacījumam, gluži tā pat kā kvalificēties Olimpiskajām spēlēm, vai nokārtot vidusskolas eksāmenus. Nevajadzētu spēt iegūt "atestātu", ja zināšanu un prasmju līmenis neatbilst noteiktajām minimālajām prasībām! Atpakaļ uz autoskolu!!!

Sagaidu, ka uzradīsies vesels bars oponentu, tomēr - pirms sākat gānīties, drusku padomājiet!

Starp citu - eksistē ne tikai rakstītie CSN, kur, starp citu, ja nemaldos vēl arvien pastāv aizliegums braukt nepamatoti lēnu, tādējādi traucējot citiem satiksmes dalībniekiem, bet arī nerakstītie, par kuriem lielākā tiesa mūsdienu auto vadītāji, šķiet, nekad neko nav pat dzirdējuši!

P.S. Arī autoskolu instruktoriem būtu vērts padomāt, kā un ko viņi māca saviem kursantiem. Vienam otram no viņiem arī derētu kaut kur pamācīties, jo brīžiem šķiet, ka viņi paši ne vella nejēdz!!!

aansis Reģ.: 23.11.2012
0 0 Atbildēt

DidzisKalnietis rakstīja:

P.S. Arī autoskolu instruktoriem būtu vērts padomāt, kā un ko viņi māca saviem kursantiem. Vienam otram no viņiem arī derētu kaut kur pamācīties, jo brīžiem šķiet, ka viņi paši ne vella nejēdz!!!

Ko tur domāt? Autoskolu kursanti maksā naudu par sagatavošanu CSDD eksāmenu nokārtošanai, ko arī instruktori dara. Iemācīšanās braukt nav pieprasīta un par to gandrīz neviens naudu nav gatavs maksāt.

Chankaishi Reģ.: 11.07.2007
0 0 Atbildēt

Visas šīs diskusijas par drošu ātrumu, katra konkrētā autobraucēja prasmēm utt ir pilnīgi liekas!Tai pašā Zasadas grāmatā ir viens teikums, kurš to pierāda. Neviens vīrietis nekad neatzīs, ka ir slikts mīlnieks un nemākulīgs autobraucējs - apm. tāds bija tas teikums. Tieši tāpēc viens velkās uz 80 pa kreiso joslu, otrs uz 140 apdzen visus pa apstāšanās joslu. Abi uzskata, ka ir izcili braucēji, ne tā kā pārējie loši

M77 Reģ.: 06.08.2008
0 0 Atbildēt

DidzisKalnietis rakstīja:

Zemes lode ne tikai griežas, bet ar cik tur tiem tūkstošiem km stundā traucas ap Sauli!!!

Cik atceros, Zeme griežas ar 16 km/s pie ekvatora!

kasinsh79 Reģ.: 19.07.2002
0 0 Atbildēt

Slavenā S. Zasadas grāmata savulaik izlasīta vairākkārt, bet uzskatu, ka tā aktuāla vēl šodien. Kaut arī mūsdienās ir nesalīdzināma tehnika, šoseju infrastruktūra utt.

Man būs domāt, ka par drošu ātrumu var uzskatīt savu komforta ātrumu, kad joprojām adekvāti esi spējīgs reaģēt uz satiksmes izmaiņām. Principā, arī netraucēdams citiem (te nav būtiski, esi lēns vai ātrs)!

kalfonso Reģ.: 27.03.2002
0 0 Atbildēt

M77 rakstīja:

DidzisKalnietis rakstīja:

Zemes lode ne tikai griežas, bet ar cik tur tiem tūkstošiem km stundā traucas ap Sauli!!!

Cik atceros, Zeme griežas ar 16 km/s pie ekvatora!

bij domāta nevis zemes rotācija, bet ātrums, kā kustas orbītā ap sauli

kalfonso Reģ.: 27.03.2002
0 0 Atbildēt

DidzisKalnietis rakstīja:

Tas, par ko es gribētu pacīnīties ir, lai visu ceļu satiksmes dalībnieku drošais ātrums normālās situācijās (gaišs, sauss, labs ceļš, normālas riepas, automobilis tehniskā kārtībā utt) nebūtu zemāks par atļauto.

Tiem, kuri nespēj izpildīt šādas prasības, jāturpina mācīties un jāpaaugstina kvalifikācija, jo šiem ierobežojumiem būtu jābūt kā kvalifikācijas nosacījumam, gluži tā pat kā kvalificēties Olimpiskajām spēlēm, vai nokārtot vidusskolas eksāmenus.

pilnībā piekrītu.

aansis Reģ.: 23.11.2012
0 0 Atbildēt

DidzisKalnietis rakstīja:

Tas, par ko es gribētu pacīnīties ir, lai visu ceļu satiksmes dalībnieku drošais ātrums normālās situācijās (gaišs, sauss, labs ceļš, normālas riepas, automobilis tehniskā kārtībā utt) nebūtu zemāks par atļauto.

Šo derētu precizēt - ir divi veidi, kā cīnīties - palielināt vadītāju kvalifikāciju vai samazināt atļauto ātrumu. Mūsu satiksmes organizatori un uzraugi ir izvēlējušies otro ceļu.

Lasītākie raksti

Jaunie raksti