Daudziem ir otrie un trešie auto.

10 stundas dienā visu gadu 200MW ir 2GWh dienā reiz 364 = 720GWh gadā. 720 000 000 kWh 30kWh/100km sanāk 24 000 000 reiz 100 km ir 2 400 000 000 kilometru. 20 000 gadā uz auto, sanāk 120 000 auto.

Pārrēķinot uz 18 000, ja tos visus lādētu tajā reģionā tas ir 7 reizes mazāk.

2GWh dienā un 0,3GWh dienā.

300 megavatstundas dienā uz visiem 18 000 auto.

15 megavatu elektrojaudas katru dienu strādā 20 stundas. Kopā pa visu valsti, lai uzlādētu 18 000 elektroauto. Tādi pirmie aprēķini.

Un ir taču vēl citi rajoni!

Spēle uz publiku.

Tas ir viens no reģioniem. Kur vienā pašā jau tagad var Latvijas klimata apņemšanos ar 18 000 elektroauto 2030.gadā realizēt.

Citos rajonos ir citi skaitļi.

Kas tur ir ar to ad hominem, Grētu un klimata projektu pretiniekiem? Tautai patīk.

goo.gl/maps/vm6STo2VGvsdJK7c8

Paskatamies to aktuālo enerģijas patēriņu, piegādi Latvijai un eksportu.

www.ast.lv/lv/content/situacija-energosistema

Tai augšējai līnijai no Igaunijas, teiksim 200MW tikai uz auto.

10 stundas dienā visu gadu 200MW ir 2GWh dienā reiz 364 = 720GWh gadā. 720 000 000 kWh 30kWh/100km sanāk 24 000 000 reiz 100 km ir 2 400 000 000 kilometru. 20 000 gadā uz auto, sanāk 120 000 auto.

iauto.lv/zinas/latvija/33985-siltumnicefekta-gazu-emisijas-samazinasanas-merku-sasniegsanai-2030-gada-latvija-butu-jabut-18-000-elektroauto

Tos visu 18 tūkstošus tur tajā augšējās līnijas zonā var arī uzlādēt. Ja ļoti vajag papildus jaudas, pāris desmitu megavatu koģenerācijas pilsētās un pietiek.

Kas tur ar tām jaudām citās līnijās arī jāplāno.

Jaudas caurlaides iespējas tām līnijām ir. Tai līnijai uz Igauniju praktiski blakus ir Valmiera, Cēsis, Sigulda, Smiltene, Valga. Kā būs pēc kāda laika - liks uz tās līnijas papildus ģenerācijas jaudas, kādu dabasgāzes staciju vai importēs no ziemeļiem.

20.02.2020 12:13 Tie 365MW šorīt no Latvijas uz Igauniju tomēr tai līnijai ir diezgan nopietns cipars. Ja to visu tērētu uzlādei, tie tomēr ir 100 kilovati un 3650 auto uzlāde stundā. Un ar 10 kilovatu jaudu 36 000 auto lādē 10 stundas. Protams, tad tā papildus jauda tāda arī tur būs jāuztur tās 10 stundas.

Gan jau ka būs visādi risinājumi, kas ziņos patērētājiem, kad to auto labāk lādēt. Valmiera, Cēsis, Sigulda, Smiltene, Valga un 365 megavatu jauda līnijā.

Kļūda sanāca. Šorīt uz Igauniju bija 200 megavati un vakar no Igaunijas 365 megavati. Pārvades jaudu skatījos.

Katru reizi, kad apraksti kādu iespēju, ko var darīt, lai kaut kādu projektu realizētu, jāatkārto, ka tas neatrisina visu binārajā melnbaltajā sistēmā. Tas kaut ko atrisina tagad un kaut ko neatrisina.

Tās pārvades līnijas, tādas, kādas tās ir, iespējams, atrisina viena reģiona papildus elektroenerģijas jaudas tuvākajos 10 gados. Citām vajadzēs papildu jaudas vai līnijas pārbūvi uz lielāku jaudu. Citos rajonos vispār neko neatrisina, tur vajadzēs kādus citus risinājumus.

Tie 365MW šorīt no Latvijas uz Igauniju tomēr tai līnijai ir diezgan nopietns cipars. Ja to visu tērētu uzlādei, tie tomēr ir 100 kilovati uz 3650 auto uzlāde stundā. Ar 10 kilovatu jaudu 36 000 auto lādē 10 stundas. Protams, tad tā papildus jauda tāda arī tur būs jāuztur tās 10 stundas.

Gan jau ka būs visādi risinājumi, kas ziņos patērētājiem, kad to auto labāk lādēt. Valmiera, Cēsis, Sigulda, Smiltene, Valga un 365 megavatu jauda līnijā.

Gandrīz aizmirsu - jā, protams, tā enerģija kaut kur tās līnijas tuvumā ir jāsaražo. Un 3 tūkstoši vai varbūt 30 tūkstoši nebrauks ar benzīnu vai dīzeli.

Grētas atbalstītāji no vienas puses un klimata projektu pretinieki no otras puses tikai rada emocionālu troksni. Patiesā problēma ar piesārņojumu un klimatu šādos apstākļos vispār netiek jēdzīgi apspriesta. Un jā, personiskie ad hominem teksti jau arī patīk tikai kaut kādiem citiem, mums pašiem ne. Tautai patīk un uz to personisko tautu atkal apčakarēs ar kaut kādu oiku2. Gadu gadiem nopietni lieto kilovatstundu vietā kilovatus un brīnās par oiku.

Vakar no Igaunijas 365MW. Šodien no Latvijas 213MW un 267MW uz Lietuvu. Jaudas rezerves pārvadei tur ir. Kur to enerģiju ražos - turpat uz pārvades līnijas tepat Latvijā vai importēs no ziemeļiem?

Kas tur ir ar to ad hominem argumentāciju - tautai tā patīk, vai ne? Tāpēc jau ir Grēta, lai diskusiju aizlaistu personību apspriešanā. Varēja taču kādu reālu vides projektu aktīvistu izvēlēties kā zaļās kustības ideoloģisko tēlu!

en.wikipedia.org/wiki/Boyan_Slat

www.youtube.com/watch?v=KyZArQMFhQ4

www.intechopen.com/books/liquid-gaseous-and-solid-biofuels-conversion-techniques/the-promising-fuel-biobutanol

inovacijas.rtu.lv/?page_id=2303

dspace.lu.lv/dspace/handle/7/33185

Fermentējot iegūtos cukurus, teorētiski no 1 g siena substrāta ir iespējams iegūt 0,102-0.121 g/g biobutanola un 0,084-0.099 g/g no 1 g salmu.

Es aprakstu to, kas notiek un to interpretēju, kāpēc tas notiek un kas no tā tiek sabiedrībai un indivīdam.

Pie tam daži no tiem komentāriem ir parasts tehnikas pamatu skaidrojums.Tie pamati ir jāzina un ja kāds izskaidro, tad tur nav ko mīnusot.

Par ko bija jāliek mīnusi tam aprakstam, ka pēdējā laikā īpaša vērība tiek pievērsta akumualtoru dzesēšanai, nosaukta konkrēta tehnoloģija Bosch Coolpack un izteikta doma, ka tā tehnoloģija attīstīsies?

Te nu tautai vajadzētu paskaidrot vēl vienu diezgan svarīgu jautājumu.

Mīnusus saņem komentāri, kur tiek veikti aprēķini un kur tiek uzdoti jautājumi par skolas fizikas un ķīmijas pamatiem.

08.03.2019 6:51 iauto.lv/forums/topic/40617-transports-un-ista-ekologija?pnr=6 3 mīnusi

08.03.2019 10:55 Kā tad. Pilnu ciklu. Nez, kāds var uzrakstīt pilnu ciklu kaut vienai detaļai. Uz priekšu. 4 mīnusi

10.03.2019 8:41

iauto.lv/forums/topic/40617-transports-un-ista-ekologija?pnr=10 24.05.2019 15:17 www.uzdevumi.lv/p/fizika/9-klase/elektriskas-kedes-6312/re-ab519dc8-2129-40cf-8bf6-e9f68a7d3591

Tātad - par zudumiem. Parametrs?

iauto.lv/forums/topic/40617-transports-un-ista-ekologija?pnr=11 04.06.2019 18:21 4 mīnusi

Ko tad māca skolā (vai vismaz, ko vajadzētu mācīt). Līdzstrāva. Nemaina savu virzienu (polaritāti) elektriskajā ķēdē (atšķirībā no maiņstrāvas). Avoti - baterijas, akumulatori, ģeneratori, taisngrieži.

Turpat uzreiz ir visparastākā elektriskā ķēde ar shēmu - baterija, vadi, slēdzis un lampiņa (vai pretestība). Tad apspriež pareizu slēgumu un shēmu, ko tur kas nozīmē.

Tālāk jau shēmā parādās voltmetrs un ampērmetrs un teorija par pareizu un nepareizu to slēgšanu elektriskajā ķēdē.

Un, protams, kur bez tā, Oma likums. I = U/R ar visiem tā atvasinājumiem U = IR un R =U/I un vēl jaudas jēdziens un formula P = UI. Oma, volta, vata, ampēra jēdzieni. Tad nu to visu labs vai ne tik labs fizikas skolotājs vai skolotāja izstāsta, skolnieki atbild, saņem labu atzīmi un priecīgi dodas mājās pārliecībā, ka visu zin.

Un tad sākas problēma, jo tur patiesībā vēl ir diezgan daudz ko stāstīt. Vadiem, izrādās, arī ir pretestība un strāvas avotam, lai vai kas tas nebūtu, arī. Trīs pretestības. Pie tam pretestība dažādu apstākļu dēļ var arī mainīties. Un lai to visu skaisti un eleganti izstāstītu un vismaz 5 skolnieki klasē labi saprastu, ir jābūt pietiekami labam skolotājam, labai metodikai un klusumam klasē un ir jāseko līdzi un nevajag spēlēties ar mobilo tā laikā un uzskatīt sevi par tehnoloģiju zinātāju. Man ir tādas diezgan pamatotas aizdomas, ka tā padziļinātā izpratne diezgan daudziem nemaz nav pieejama. Tur ir jābūt tai prasmei to visu paskaidrot un jāklausās arī ir un tiem, kurus tas neinteresē, vajadzētu vismaz netraucēt.

iauto.lv/forums/topic/40617-transports-un-ista-ekologija?pnr=11 04.06.2019 20:44 16 mīnusi Par aprakstu, ko tieši jāzina un ko māca skolā un kā var kļūdīties, ja nezina.

iauto.lv/forums/topic/40617-transports-un-ista-ekologija?pnr=12 04.06.2019 22:46 9 mīnusi

Ļoti daudz priekšāteikšanu, kas norāda virzienu, kur tā atbilde ir. Zudumi - pretestība, siltums - pretestība, atšķirīgs pārvades spriegums, mazāka strāva - pretestība, mazāka akumulatora ietilpība, lielāka pretestība, siltums, dzese. Loģiska asociāciju ķēde. Tas ir elektrotehnikas pamats. Un jau pēc tādas priekšāteikšanas

iauto.lv/forums/topic/40617-transports-un-ista-ekologija?pnr=12 05.06.2019 8:08 6 mīnusi

05.06.2019 8:15 7 mīnusi par vēzi izraisošām daļiņām

05.06.2019 13:09 7 mīnusi

06.06.2019 8:44 8 mīnusi Saprotiet vienreiz to, ka Jums teica priekšā elektrotehnikas pamatus par zudumiem elektroiekārtās un īsti pareizā atbilde tā arī nesanāca. Zudumi vadu pretestības dēl. pec tam - kada vēl ir pretestība tajā ķēdē - akumulators, elektronika, motors. Akumulatora iekšējā pretestība. Šī asociāciju tā arī nesanāca.

Un vispār, es piekasījos nevis kopējai energobilancei, bet gan tam, ka pagrābojot faktu par siltuma izmantošanu, viegli un bez zināšanām tiek izdarīti secinājumi par zudumiem konkrētā elektroiekārtā.

Tikpat, ja ne vairāk. Tas bija tas sauklis.

06.06.2019 10:47 7 mīnusi Par tendenci akumulatoru ražošanā. Par dzesēšanu.

iauto.lv/forums/topic/40617-transports-un-ista-ekologija?pnr=13 11.06.2019 14:32 Par iauto.lv/forums/topic/40746-ista-informacija-un-sabiedriskie-procesi

Jāuzraksta kaut kas tautai. Mīnusus liek, bet nekomentē. Vai arī tas tāds triks un tos mīnusus nemaz tik daudzi neliek?!

Mēģināsim kaut kādu tehnisku argumentu.

Paskatamies Latvijas karti. goo.gl/maps/CCKhym5wvSL6VAGo8

Paskatamies to aktuālo enerģijas patēriņu, piegādi Latvijai un eksportu.

www.ast.lv/lv/content/situacija-energosistema

Tur ir skaitļi.

Ko tas izteiks tautai? Lielai daļai neko daudz. Kas tie megavati, kaut kādus kilovatus zinu, patērēju 250 mēnesī, nu un, cik vajag, tik saražo!

Tautas atbalstu var panākt ar šādiem komentāriem, tas, kas tā raksta ir savējais!

Ideoloģiski neko daudz neatšķiras jau nedaudz gudrāks komentārs, kas jau ir it kā loģiskāks - nu un, kur tu tos elektromobiļus tur lādēsi, pie tā augstsprieguma vai?

Tā var izdomāt un sarakstīt visādas muļķības.

Tātad 50 megavati un 100 megavati un 200 megavati. Un karte. Tehniskā doma jēdzīgai diskusijai - te ir pārvades jaudas. Te atkal ir jāskaidro, kas ir kilovats, kas kilovatstunda. Kilovats ir jauda. Kilovatu jaudīgs sildītājs. Ja nepārtraukti strādā stundu, patērē kilovatstundu. Megavats ir tūkstošreiz vairāk. Ja nepārtraukti strādā stundu, patērē megavatstundu.

Elektroauto var lādēt visādos režīmos, gan ar pāris kilovatu jaudu, gan ar 50kW jaudu un vairāk, atkarībā no modeļa.

Šitās visas gudrības var veikli apkarot ar asprātīgu personisku komentāru un klase rēc un vairs neko neklausās. Te jau arī var piekasīties - kas tu kāds skolotājs esi, vai, domā, ka mēs muļķi.

Vārdu sakot, visādi veikli kaut ko gvelzt, lai nekāda jēdzīga tehniska saruna nesanāktu.

Turpinot par to Latvijas karti un to elektropārvades līniju shēmu. Projicējot tās līnijas uz kartes ir skaidrs, ka tā infrastruktūra, tās līnijas sedz diezgan lielu valsts daļu. Te man jāsaka, ka es īpaši nemeklēju vienkāršākus vērdus. Skatieties kartē un shēmā, lielas pilsētas un ceļi ir tuvu tām līnijām. Shēma te

www.ast.lv/lv/content/situacija-energosistema

Te atkal ir iespēja visādi veikli komentēt kaut kādu bezsakaru, kas nav par tēmu vai tikai izskatās par tēmu. Viegli novirzīt.

Reāla tehniska saruna ir par to, kādas ir šo līniju pašreizējās caurlaides spējas, cik tās spēj. Papildus 100MW ir 2000 auto vienlaicīga lādēšana ar 50kW jaudu.

Tur var tā tehiski diskutēt diezgan daudz, cik papildus vajag, vai var uzlikt uz līnijas papildus jaudas, cik tālu no līnijas būs augstsprieguma/zemsprieguma transformatori un tā tālāk. Cik no Latvijas teritorijas nosedz tās līnijas, ja abās pusēs novelk līniju 5-10-20 km attālumā. Cik jāuzstāda papildus jaudas un kur. Kuri apgabali kartē paliek nenosegti.

Vidējais pilsonis, kuram skolā nepatika vai bija grūti ar visādām zinātnēm, diezgan bieži izvēlas ierēkt un visādas tādas gudrības tautai īpaši netīk. Kad žurnālisti, politiķi un pat "speciālisti" gadiem medijos lietoja kilovatus tā vietā, lai teiktu kilovatstunda - nu kas tur tāds, visi tā dara! Un kas no tā iznāca? Piegānīja pašu zaļās enerģētikas jēdzienu kā tādu!

Tā kā ja vidējais pilsonis, tauta turpinās tādā garā ierēkt, tad tās labās idejas par piesārņojuma samazināšanu vietēji vasaļi un veiklie zēni tā sačakarēs, ka atkal būs kaut kas, oiks2 vai kas vēl ļaunāks. Tā kā turpiniet tik ierēkt.

Tā pārvades līniju jaudas rēķināšana un visādas idejas ko un kā tur darīt, risina daļu šo jautājumu.

Piemēram, šim reģionam uz 10 gadiem, ja papildus pieliks vēl 300MW jaudu, uz vēl 20 gadiem. Nevajag uztvert visu melnbalti binārajā sistēmā - viss vai nekas.

08.09.2019 20:02 Ka te visi sapriecājās! Protams, ka 9ha.

Drukas kļūda, rēķināju vēl ko citu un tas 0.3 ha tur gadījās.

Vēl viens variants - parasts ielāps.

Viens variants - piegriezt pēc izmēra un iemetināt vietā ar pusautomātu

Otrs variants - tam ielāpam no otras puses ar punktmetināmo piemetināt nedaudz lielāku metāla plāksni. Sanāk ielāps ar apmali. Ieliek ielāpu vietā, pieķer to apmali pie pamatbleķa un tad metina ar pusautomātu. Ielāpa vieta divreiz biezāka par pamatbleķi. Griezumā ____----------------------------_____

Tas metināmais, protams, ir ar kārtīgu lielu 50Hz transformatoru, nevis invertors ar kondensatoriem barošanas blokā, kas tos strāvas uzsitienus piesedz?

Tam aparātam ir 400V barošana, starp fāzēm primārais transformatora tinums, līdz ar to kārtīga jaudas rezerve. Pie tam kabeļiem paredzēta šķidruma dzesēšana, lai tie neuzsilst un nepalielinās pretestība. Ar visu to jaudas rezervi var atļauties tik garus un salīdzinoši maza diametra kabeļus, pieļauju, ka tajos vados tur vismaz puse enerģijas pazūd, gan jau tukšgaitā kādi 8 volti tur ir. Ilgums regulējas gan ciklos, gan milisekundēs. Tie uzgaļi ir dažādi, ja viens ir plakans, tad no tās puses metinājuma vietu neredz.

Es mēģinātu tādu izmantot izrūsējušo auto apakšu metināšanai, pieķerot garākas un īsākas metāla loksnes un ielāpus pie auto neizrūsējušiem fragmentiem veidojot to formu un pēc tam pa to visu kārtīgi sametinot ar pusautomātu pie tam nevis no apakšas, bet no salona puses. Pēc tam to oriģinālo bleķi no apakšas kur var, noņem nost ar slīpripu.

Tā vara plāksne kā kontaktors nozīmē, ka tik precīzi tos kontaktus nemaz nevajag pozicionēt. Pāris centimetri uz vienu vai otru pusi pieturot no apakšas un labi būs.

Tās ir idejas, neesmu to darījis.

www.youtube.com/watch?v=zPcw56Y9QWs

Ar piemēriem un kontakta laikiem.

Ja kāds to spoteri taisīs un uztaisīs tādu, kas saķer kopā 1-2mm bleķus un vajadzēs tos bleķus saķert kaut kur 2 vai 3 metri no tā aparāta, tad to var izdarīt, palielinot kopējo pievades kabeļu šķērsgriezuma laukumu tik reizes, cik tas kabelis ir garāks par to sākuma konstrukcijas kabeli.

Tur ir ļoti lielas strāvas, zemi spriegumi un katrai oma desmitdaļai ir nozīme.

Var, protams, uzlikt 10kW trafu uz fāzes, ja pievades tīkls to atļauj, uztīt sekundāro tinumu uz 10 voltiem un pazaudēt 80% jaudas zemsprieguma pievades kabeļus. Tad, protams, var atstāt parasto 16mm² kabeli.

Tas viss ir praktiski jāņem vērā.

Vienkāršs eksperiments. Paņemam voltmetru, uzstādam 2 voltu režīmu, vienu spaili pie akumulatora mīnusa, otru- kaut kur iebakstam masas vadā tālāk no kontakta ar akumulatoru. Piestartējam auto.

Atkal skolas fizikas viela.

Trīs pretestības - strāvas avota (šajā gadījumā transformatorā ietītie 2 vai 3 vijumi metināšanas kabeļa), vadu (šajā gadījumā vai nu tas pats kabelis turpinās līdz tiem vara kontaktoriem vai arī daudz resnāks kabelis vai vairāki) un patērētājs (šajā gadījumā ar vara kontaktiem no abām pusēm saspiestas metāla loksnes). Tiem kontaktoriem vēl tur ir dažādas virsmas - plakanas, apaļas un spicas.

Un vēl -tā vairs nav gluži skolas fizika, regulējams laika slēdzis vai nu pa prasto ar releju vai arī ar mazu elektronisku shēmiņu ar nulles šķērsošanas slēdzi.

en.wikipedia.org/wiki/Zero_crossing_control

Paldies, mēs to nezinājām.

-------------

Atbildes būs protams augstprātīgas. Raimis visu pa lielam izteica, tik diezgan sviestainā veidā un - Atkārtošos vēlreiz - pretestības nav problēma. Jebkuram metināmajam aparātam cik gari ir spēka vadi? Vismaz 2m. Un ar to jau var uztaisīt spoteri, lai, kā pats saki, viens žoklis zem auto, otrs pa durvīm iekšā salonā. Vadi nudien nav vērā ņemama problēma.

Spoterim 2-5-8volti max, elektrodu metināmajam - 50-60-80V bez slodzes un tie paši kabeļi un nekas nav jāņem vērā?

Parasts metināmais ļoti būtiski atšķiras no šāda te kontaktmetināmā. Kabeļu pretestībai kontaktmetināmajam ir nozīme.

iauto.lv/forums/topic/40617-transports-un-ista-ekologija?pnr=24

26.11.2019 14:21

Saules baterija ar jaudu 200W no kvadrātmetra 20 kilovatstundas saražos 100 stundās (saulainās dienas). Tikpat labi 100 kvadrātmetri stundā.

Ar to varēs nobraukt 100 kilometrus.

5 litri elļas dabūs no 1/200 ha tātad no 50 kvadrātmetriem. (pieņemsim, ka pusi iziērē lauka apstrādei un eļļas pārstrādei) tātad

5 litri degvielas dabūs no 100 kvadrātmetriem

100 kvadrātmetri Saules bateriju saulainā laikā stundā dod tikpat enerģijas cik 100 kvadrātmetri augsnes gada laikā.

Spirtam tur tie rēķini atšķiras, bet tāpat nav tas, kas no Saules.

Pretestības problēmu atrisina ar resnāku vadu. Ja oriģinālajam aparātam no transformatora līdz kontaktiem ir pusmetrs un jaunajam aparātam vajag 2 metrus un to pašu jaudu pie tā paša aparāta, tad to strāvu no trafa tiem kontaktiem pievada ar četriem tāda paša resnuma kabeļiem.

Protams, var uztaisīt trafu ar četrkārtīgu jaudas rezervi un lielāko daļu jaudas izkliedēt tā paša resnuma 4 reiz garākos kabeļos.

Mehāniskā konstrukcija ir jau cits inženiertehnisks uzdevums, kā tos kontaktus tur precīzi pozicionēt, ja viens ir mašīnas apakšā un otrs - auto salona grīdā.

Mehānisko konstrukciju nosaka tikai 1 ierobežojošs faktors - vadu pretestība. Šādam zema sprieguma - lielas strāvas aparātam jāatrisina tikai vadu pretestības problēma.

Komentāru par to, ka nu zinām, ka Rīgas Dināmo ir kas cits kā The Riga dynamo experiment ir jāliek šeit, nevis tur, kur izskatās, ka tas saprasts bez priekšāteikšanas.

www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/11290098

Mierīgajiem iedzīvotājiem, darba darītājiem, tautai.

Jums gan jau skolā īpaši neinteresēja visādas zinātnes. Matemātiku gan jau mācījāties, iespējams pat gana labi varat sarēķināt ikdienai nepieciešamo. Tomēr tos aprēķinus, ko izmanto, lai aprakstītu dažādas sakarības fizikā, ķīmijā un ar tām saistītajās zinātnēs tā pa īstam nesaprotat. Kaut ko, kaut kad tur tajā skolā stāstīja, bet kas tas īsti ir tomēr nesaprotat. Varbūt pat diezgan labi zināt valodu, varbūt pat kvalificējaties ierēdņa amatam, tomēr tādu īstu pamatzināšanu nav.

Tad nu te ir tāda problēma, ka te ir risks tik maldinātiem un, kas ir vēl sliktāk, uztvert to maldinājumu par patiesību.

Vienmēr var sasniegt skaidrus, vienkāršus, visiem saprotamus mērķus. Kā mazāk braukt. kā uzlabot sabiedrisko un kā samazināt piesārņojumu.

Tautai saprotamā veidā, bez pārmērīgas zinātnes piesaukšanas.