www.bbc.com/news/science-environment-50474824
Eko, eletro ,zer emission autiņiem vajad tīru elektrību 
- Sludinājumi
- Ziņas
- Vīriem
- Tehnoloģijas
- Sports
- Video&TV
- Forums
- Lasītāju pieredze
- Akcijas
- Jautā ekspertam
Mans viedoklis ir vienkarš - lai bagatas parapdzivotas eiropas valstis par to diskute un eksperimente
Latvijā, kur auto skaits uz 1 km2 ir 10x mazaks , ir tikai viena videji liela pilseta, kur tauta ir tik nabadziga, ka brauc ar 20 gadigam lamatām un perk lietotas ziemas riepas, visas sis sarunas ir pilnigi liekas, bezjedzigas un pat ļaunpratigas - jo atnem laiku realu problemu risinašanai !
Tava vāvuļošana šeit arī ir pilnīgi bezjēdzīga. Velti nosists laiks un iztērēta elektrība, kurus varēja veltīt reālu problēmu risināšanai.
Kādreiz pastāvēja ideja, ka Bolderājas dzelzceļa sliedes varētu izmantot sabiedriskajam pasažieru transportam Bolderāja- Rīga.
Domāju, tas vairs nav aktuāli, jo šīs sliedes tagad ir pārāk noslogotas ar ogļu vilcieniem, kuri dodas uz Krievu salas terminālu un attiecīgi tukšajiem, kuri nāk atpakaļ.
Termināls labi redzams
www.google.com/maps/@57.0286739,24.0730713,1917m/data=!3m1!1e3?hl=en
Un vēl viena vieta Bolderājas dzelzceļa tuvumā, kur dīvainā kārtā iedzinies googles vāģis, tas gan vairāk attiecas uz ekoloģiju, nevis transportu:
Saules baterija ar jaudu 200W no kvadrātmetra 20 kilovatstundas saražos 100 stundās (saulainās dienas). Tikpat labi 100 kvadrātmetri stundā.
Ar to varēs nobraukt 100 kilometrus.
5 litri elļas dabūs no 1/200 ha tātad no 50 kvadrātmetriem. (pieņemsim, ka pusi iziērē lauka apstrādei un eļļas pārstrādei) tātad
5 litri degvielas dabūs no 100 kvadrātmetriem
100 kvadrātmetri Saules bateriju saulainā laikā stundā dod tikpat enerģijas cik 100 kvadrātmetri augsnes gada laikā.
Šitas beidzot ir pareizā virzienā, biodegvielas ražošana ir stipri pastulbs veids kā aizvietot fosilos. Vienīgi tiem saules paneļiem ir kāds efektīvais dzīves laiks, jautājums vai tas atsver ražošanas un pārstrādes notērēto enerģiju, lai to atbalstītu par visiem 100%, bet kā jau teicu - virziens ir pareizais.
Tā nu man drusku ZB visādi ekos-eksperti pēc šodienas raksta.
Tātad jebkuram nākamajam "ekspertam" šādi jautājumi:
1) Kur ir publicēta informācija par katra konkrēta auto ražošanā radītiem kopējiem izmešiem.
2) Dīleru centru radīto izmešu apjoms pa pozīcijām:
a)pašu patērētā enerģija
b) nevajadzīgi nomainīto detaļu ražošanas radītie izmeši (tajā skaitā par tādām detaļām kuras nemainas atseviški bet komplektā ar vēl X-viņ zin ko)
c) vajadzīgi un vietā nomainīto detaļu ražošanas radītie izmeši
3) visā auto radīšanas līdz piegādei klientam loģistikas radīto izmešu apjoms
4) atkārtotai pārstrādei paredzamās loģistikas un enerģijas resursu izmaksas.
Ja nevar norādīt šos izmešus, tad lai norāda detaļu ražotājus, varam paši pēc sliktākā scenārija izrēķināt ko katrs auto ir "piedrisis" tikko noripojot no konvejera.
Tas tā sākumam, ja gribas stumt tos savus "mega-eko-super-mobiļus". Ja nevar godīgi atbildēt tad lai iet drist ar visu savu demagoģija par ekoloģiju, klientiem nav jāzīlē kurš sūda ražotājs atkal kaut kur blēdās pie pašu sastutētām kaut kādām izmešu un auto sadārdzināšanas prasībām.
Pirms pāris dienām uzgāju twitter.com/JunkScience aka junkscience.com . Interesanti palasīt tos rakstus, ar kuriem tas kekss dalās.
Te gan jāsaka ka paši viņi arī rada junk-science, bet par to ka ekonomiku grūž pakaļā ar nereti lielām muļķībām tur gan viņiem pa lielam ir taisnība.
Kā to ņem. Es tādiem sliecos ticēt kaut vai tīri cilvēciskā faktora dēļ, dēļ tā, kāda ir viņu opozīcija - ja jau reiz "klimata krīze" ir zinātnisks fakts, tad kāpēc tas ir jābīda ar skaļiem saukļiem, smadzeņu skalošanu, cilvēku baidīšanu, un pie viena daudz melojot, sagrozot faktus un bīdot pilnīgus sviestus? Nesen uzjautrinājos ka wikipēdijā parādījusies jauna birka no liberastiem, ko piekabināt konservatīvajiem - "climate change denier", nu vaaau.
Man kaut vai sāk likties ka tas pats mūsu mendziņš ir parasts demagogs un melis - redzot kā viņš stumj savu viedokli vai vēlamo pasniedz par patiesību, vai kā šis apgalvo kaut kādus izdomājumus, pamatojot tos ar avotiem, kuros rakstīts kaut kas pavisam cits 
- es varētu saprast ja gadās kļūdīties, pats mēdzu kaut ko pa diagonāli kaut kam pārlekt pāri, bet nu man ir bišķi cits stāvoklis nekā viņam, un tā aizvakardienas diskusija par kobaltu bija diezgan zīmīga... Bet nu protams, arī viņam "klimata krīze" ir nepieciešama - ja tā ir, viņš ir pseidoekoloģijas eksperts un pseidoeko hipsteris, bet ja piepeši alarmistu argumenti sabruktu, viņš paliktu par vienkāršu muļķi un demagogu...
Ir lietas kur tur piekrītu ir lietas kur liekas - nu kā var tādu tuftu nest. No savas diskusiju pieredzes un darba pieredzes labi zinu, ka pareizi virknējot faktus var izstāstīt vai iestāstīt divas radikāli pretējas patiesības. Un tur vietām tas ļoti spiežas cauri. Bet ir arī jēdzīgi domu graudi, to nevar noliegt.
imzz rakstīja: Kādreiz pastāvēja ideja, ka Bolderājas dzelzceļa sliedes varētu izmantot sabiedriskajam pasažieru transportam Bolderāja- Rīga.
Domāju, tas vairs nav aktuāli, jo šīs sliedes tagad ir pārāk noslogotas ar ogļu vilcieniem, kuri dodas uz Krievu salas terminālu un attiecīgi tukšajiem, kuri nāk atpakaļ.
Termināls labi redzams
www.google.com/maps/@57.0286739,24.0730713,1917m/data=!3m1!1e3?hl=en
Ogles ved no Kuzbasa ( sveiciens Merkelei , kārtīgai "eiropietei", Putina ""ienaidniecei " . lai dzīvo sankcijas pret rus ) . Gala mērķis Ķina, Indija ,Brazīlija .Protams visvairāk uz Vāciju un UK .
Nejauc aprēķina laulību ar mīlestību! Vacieši pēc pirmā pasaules kara skaidri saprata cik svarīgi ir dabas resursi, gan arī 2. pasaules karš bija ļoti par tiem pašiem resursiem. Domāju ka neviena cita valsts tik labi ka vācieši neizprot ģeopolitiskās un
ekonomiskās spēlītes un pie kā tās ved.
google - coal as a source of organic compounds
google - coal as a source of organic compounds
Jebkurā brīdī, kad klimata izmaiņu noliedzēji deniāļi sajūt quorum sense, var atgriezties pie oglekļa daļiņām plaušās un sirdī un plastmasas daļiņām polārajos ledājos.
Tās daļiņas gaisā var noteikt ar prastu pārdesmit dolāru elektronisku shēmiņu un ir valstis, kur municipālā policija ar dronu pielido pie skrusteņa un atkritumu dedzinātājai piestāda rēķinu.
skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/latvijas-iedzivotajus-aicina-uzstadit-gaisa-kvalitates-sensorus/
buy pm2.5 sensor google
coolcomponents.co.uk/products/pm2-5-air-quality-sensor-and-breadboard-adapter-kit-pms5003
Air quality monitoring drone
www.nature.com/articles/s41467-019-11654-3
Deniāļi šo taču nenoliegs.
--------------------------
Liberāļi spēj sačakarēt jebko. Droši vien ir kaut kāda interese piedalīties, vadīt, pelnīt.
Nu ko te lai saka, ir tāds olimpiskais princips - “Citius, Altius, Fortius” - tad kad muļķi ar iniciatīvu ķeras klāt jebkurai, pat labai lietai, no tā parasti iznāk ziepes vairāk kā labuma. Ir jābeidz skriet visādām Grētām pakalj ar stulbiem plakātiem - jāsāk vienkārši ar godīgu attieksmi pret sevi un apkārtējiem - t.i. iesākumam nemelot, neslēpt netīkamus faktus utt. tad agri vai vēlu tiks atrasts labs līdzeklis vai veids kā panākt līdzsvaru ekoloģijā utml.
Šobrīd parāk daudz teiksmu un pasaku apgrozās un cilvēki pārlieku tām tic. Un reizēm pat patiesi fakti tiek pasniegti kā pierādījums kaut kam citam, kas gan jau vairs tikai labākajā gadījumā ir puspatiesība.
šeit raksts par jaunajiem dīzeļiem ko 650 jau sen gaidījis:
24.09.2019 Dienas personība ar Veltu Puriņu. Tālis Linkaits.
xtv.lv/rigatv24/video/mKrpYwLa70W-24_09_2019_dienas_personiba_ar_veltu_purinu
22.30 Linkaits - ...neizskatāmies labi... nav tādas naudas.... mērķis, lai tomēr izvēlētos tādu, kura ir mazlitrāžas, izmešu ziņā vai ar citām degvielām... alternatīvu degvielu stimulēšanu - LNG, CNG, elektrouzlādes stacijas veicinās elektromobiļu lietošanu.... braukt ar sabiedrisko ... vilciens arī labs....
-------------------------
Nu, tad kā ir ar to LNG un CNG?
Vai pasaku stāstītājs Linkaits ceļiem naudu dabūs, tas jau jautājums, kur nu vēl par alternatīvo degvielu stimulēšanu runāt. nra.lv/latvija/297533-nra-secina-celu-buvei-vairs-nav-eiropas-savienibas-naudas.htm
Vai ta nedzirdēji - dzelceļš arī labs - tur jau izsenis liela mīlestība ar LDz, tik tautā tas dzelceļš nemaz tik ļoti nav aizgājis...
Aizgājis vai atņemts? Cik latvijā ir palikušas tādas dzelzceļa līnijas, pa kurām kursē vilcieni tā, ka ar tiem var kaut kur aizbraukt? Man uz sitienu nāk piecas - rīga jūrmala, rīga jelgava, rīga, hvz, cēsis, rīga valmiera, rīga d-pils.
Tikmēr 20 gadu senā pagātnē manā galā vilciens tika veikli nolikvidēts, tā nu man personīgi braukšana vilcienā bezmaz asociējas ar kaut ko eksotisku...
Ak un jā - braukšana ar vilcienu - kad pie mums tie vilcieni brauks normālā ātrumā? Padsmit gadus atpakaļ kopenhāgenā sanāca pabraukt ar vilcienu - tur gan vecie gan jaunie normāli gāja - pie mums velkas kā nosprāguši...
Nu tur tev absolūta taisnība, bet tam par iemeslu arī fakts ka pasažieru vilcienus dzīt uz daudzām vietām ir vienkārši ekonomisks stulbums. Es gan Liepājas virzienu esmu ilglaicīgi lietojis, gan Gulbenes kādi 20+ gadi atpakaļ - tur nav to pasažieru tik daudz priekš vilciena, jā bija drusk vairāk par 1 autobusu, bet lai tur dzenātu tos dīzēlus kas ir PV/LDz - ekonomisks idiotisms, lētāk aizvest līdz kādām Pļaviņām un tālāk pārsēdināt busos. Un Liepājas virzienā tas pats- līdz Jelgavai ar elektrisko un tālāk ar busiem. Nezinu - Jūrmalas virzienu ir vispār vērts līdz Tukumam laist ?
Ja būtu iespējami kaut kādi mazāka izmēra braucamie tipa kā GUlbenes mazbānītis tikai modernāks - tam moš būtu ekonomiskā jēga arī dziļos laukos, bet tā kā ir šobrīd - tad zin vienkāršāk un labā palaist kaut kāpurķēžu busu kas var vilkt pār lauku pa taisno - un tad savākt laukos tautu uz kādu lielāku centru un tālāk pārsvarā ar busiem.
Nuja ka nav tik daudz pasažieru - organizācijas dēļ. Savulaik arī ar tieši šādu ieganstu slēdza - palaida sūdīgus un aukstus vagonus maršrutos lai radītu cilvēkiem vēlmi braukt ar autobusiem, pēc tam pateica - reku nav pieprasījuma - un slēdza. Uz liepāju tagad piektdienas vakarā un atpakaļ svētdienas pēcpusdienā brauc, neatceros, trīs vagoni laikam - par piepildījumu sūdzēties nevar + padomā cik vēl autobusi pa to laiku vēl brauc.
Labi ka vismaz LDz protas un svētdienās, kad liepājā ir kāds lielāks pasāciens, atsūta lielāku vilcienu - toreiz tad, kad bija prāta vētras koncis, visi autobusi bija izpirkti - šie atsūtīja vienu jauno normāla izmēra vilcienu. Vienreiz arī piektdienas vakarā pieredzēju savādu skatu - bija vēl pāris vagoni piekabināti, piekrāmēti ar velosipēdiem, laikam sestdienā bija kāds velosipēdistu pasāciens.
Vai tu Jelgavā pats esi bijis ? Tā stāvvieta labākajā gadījumā vienas pieccstāvenes vajadzības spēj apmierināt. Tā kā jaubrauc ar busu un jāiet gabals ar kājām, ja grib ar vilcienu. Un ir daudz miestu LV kur dzelzceļa stacija ir virs 5km prom no miesta.
Smieklīgākais gadījums kas uzreiz nāk prātā - Aglona un Aglonas stacija.
Aglona un Aglonas stacija - liekas, ka zīme rādīja 8 km.
Agrāk varbūt tas bija aktuāli, bet ne tagad, jo tā dzelzceļa līnija neliekas diži noslogota. Ar pasažieru pārvadājumiem jau nu noteikti ne.
Uz Aglonu ar vilcienu neviens nebrauc, ar autobusu gan.
Kāda starpība uz kādu sabtransu jābrauc ar mašīnu... Man pašam ir gadījies vest divus cilvēkus no aglonas uz aglonas staciju uz autobusu...
Tāpēc jau arī nebrauc, ka nevar nemaz īsti aizbraukt.
Saulkrastos, Carnikavā, kā arī citās stacijās šajā līnijā arī ir ļoti lielas problēmas ar brīvu vietu automašīnai, ja vēlies tālāk braukt ar vilcienu. Sevišķi ziemas periodā, kad gluži kurā katrā ceļa nomalē vairs mašīnu nevar nolikt, jo tur jau sniega valnis piestumts, un pats stacijas placis arī šaurāks palicis tieši šī paša iemesla dēļ.
Nu, bet tad taču pieprasījums ir?
Nu, bet vai tad kāds apgalvo pretējo?
Protams ka vispār - tajos maršrutos kur vēl kāds PV virciens vispār kursē - jā ir lietotāji šim transporta veidam. Bet vietām vilciena lietošana lai arī būtu potenciāli ērta (vēl CCCP laikos palietoju) - tagad ir vienkārši kaitinoša - piem. Dobele ( bet nu tur ir tā ka vilciens dēļ savas kursēšanas biežuma un laika netrāpa pa lietotāju vairumu). Labāk ar mikriņu.
WALA rakstīja: Vai tu Jelgavā pats esi bijis ? Tā stāvvieta labākajā gadījumā vienas pieccstāvenes vajadzības spēj apmierināt. Tā kā jaubrauc ar busu un jāiet gabals ar kājām, ja grib ar vilcienu. Un ir daudz miestu LV kur dzelzceļa stacija ir virs 5km prom no miesta.
Smieklīgākais gadījums kas uzreiz nāk prātā - Aglona un Aglonas stacija.
Ir jau otra , blakus Zemgales veselības centram , būs kādas 2-3 minūtes ilgāka pastaiga
wons rakstīja: Vai pasaku stāstītājs Linkaits ceļiem naudu dabūs, tas jau jautājums, kur nu vēl par alternatīvo degvielu stimulēšanu runāt. nra.lv/latvija/297533-nra-secina-celu-buvei-vairs-nav-eiropas-savienibas-naudas.htm
Pazīstamam kadram no ceļu būves ieteica ņemt slimības lapu uz kādiem 2 mēnešiem . Tā kā sākās ...
msh rakstīja: Kāda starpība uz kādu sabtransu jābrauc ar mašīnu... Man pašam ir gadījies vest divus cilvēkus no aglonas uz aglonas staciju uz autobusu...
Ko baptists dara pie katoļiem
lynx85 rakstīja: Saulkrastos, Carnikavā, kā arī citās stacijās šajā līnijā arī ir ļoti lielas problēmas ar brīvu vietu automašīnai, ja vēlies tālāk braukt ar vilcienu. Sevišķi ziemas periodā, kad gluži kurā katrā ceļa nomalē vairs mašīnu nevar nolikt, jo tur jau sniega valnis piestumts, un pats stacijas placis arī šaurāks palicis tieši šī paša iemesla dēļ.
Šis mani pamatīgi tracina . Nu cilvēki paši raujas uz sab transp ,atstāj pie stacijām , alfās , molos , bet varturi ignorē . Kur ir stāvietas pie stacijām ?? Jelgava ar jauno pie ZVC ,Tukums , Ozolniekos ..
Varēja jau Rīga arī nomalēs izveidot park and ride . Runāts par to daudz , gan jau pamatīga nauda "apgūta" visādos semināros slavinot šo sistēmu .
Tas, starp citu, būtu pierādāmi ekoloģisks pasākums. Auto stāv 50-100-150 km no Rīgas 10-12 stundas un nekur nebrauc. Pat, ja tas ir vecs 2.5 litru motora dīzelis. Viņš brauc 10-20-50 km, nevis 100-200-300 km dienā.
Jep tas būtu ļoti loģiski tā darīt, un teiksim man ja vēl tur forši un ērti velo paķert līdzi, tad es arī no saviem laukiem varētu teiksim jau līdz Jelgavai ar velo (30+ min.) , vilciens līdz Rīgas centram, tālāk atkal ar velo.
Bet nu kuru interesē loģika - valsts taču nežēļīgu kāpostu ierauj nāsīs no privātiem auto īpašniekiem, mazāk braucēju - jādomā citi veidi kā lāpīt budžetu.
Izmešu kvotu sistēmas ačgārnības un prikoli:
Pirmais man nepatika; pārāk daudz vāvuļo un filosofē.
Iemācies "pievienot video" pogu
Attiecībā vēl par to bēdīgo Model X vilkšanas spēju - ļoti interesanti - vai tur pie vainas būtu tas, ko tas kekss pirmajā viģikā tur vāvuļoja? Ja jau ar piekabi strāvas patēriņš TRĪSKĀRŠOJAS, tad jau noteikti ar pilnu mašīnu tas arī jūtami palielinās?
Pie vainas ir tas ka elektro motora elastība ir tāds relatīvs mīts. Uztaisījuši fiksētu pārnesumu un tad domā ka tas der visam, nu tiklīdz kā kaut kas jāvelk - skuju vairs nav pareizais noslogojums un rij kā traks. Bet no citas puses ņemot teiksim tam CyberT pieliek Tesla ražotu piekabi ar divām papildu bačaa pakām un moš vēl ar piedziņu un rekuperāciju uz piekabi - moš sanāk ideāls verķis, kamer piekabe tukša, tikmēr bačas stabilizē, kad pilna tad palīdz stumt.
Nūūū... Es nevaru īsti piekrist... Pareizs vai nepareizs pārnesums - ja motors nevelk, tad tas ne tikai rij, bet arī neiet, bet tur tā kaste, kā redzams, paātrinājās normāli...
No otras puses - piekabe ar akumulatoru un motoru ir kārtējais problēmas, nevis cēloņa, risinājums - kārtējais dārgais sūds ar kuru risināt kārtējo izdomāto problēmu.
"Pie vainas ir tas ka elektro motora elastība ir tāds relatīvs mīts."
Protams, lietderības koeficients būs maksimālais noteiktā apgriezienu diapazonā.
Bet, ja nav mehānisko pārnesumu, tad nevar uzskatīt , ka nav "pārnesumu" vispār. Elektromotoriem ir lielas iespējas šajā ziņā, dzinējs var būt veidots no sekcijām, var pārslēgt tinumus atkarībā no apgriezieniem utt.
Nē,nē,nē - tā es to galīgi nebiju domājis, jo visos man zināmos elektro verķos ir pārnesumkārba ar "vienu fiksētu" pārnesumu.
Par pārnesumkārbas (ne)-esamību EV - tas ir mīts !!!
Te ir pārnesumkārba no Tesla:
(links uz bildi ja kadam tā ērtāk:
electrek.co/wp-content/uploads/sites/3/2017/01/tesla-p85-motor-2.png)
Atturos no piedalīšanās šajā absurda fanu diskusijā, bet nu šis ir izcili. Smaga piekabe, kas ne vien nebremzē, bet vēl stumj auto ar savu piedziņu kalnu ceļos! Domāju, ka visiem tiem pamuļķiem, kas ir noteikuši piekabes svara ierobežojumus attiecībā pret auto un obligātu bremžu esamību, ir jāiet apūsties un uzēst popkornu, paskatoties video kā Wala & Co izpilda evolūcijā paredzēto dabīgo atlasi.
Katrs jau var tulkot idejas izejot no savas saprašanas par tehnoloģijām līmeņa.
Tas ka jau ir kāds laiciņš kā Pick-Up max pieļaujamā svara piekabēm ir bremzes, pie kam ar iespēju no pikapa salona regulēt bremžu darbību - to jau laikam neesi ne redzējis ne dzirdējis. Tam papildus izmantot rekuperāciju kad brauc no kalna lejā - tas droši vien ir šausmīgi tupi vai ne ?
Elektroniski vadīt bremžu sistēmas pie "drive-by-wire" sistēmas tas ar droši ir kaut kas šausmīgi jauns ja ?? (tas nekas ka tai idejai ir vismaz 20 gadu "stāžs").
Protams. Katrs no savas saprašanas. Tie paši, kas līdz šai dienai nav spējuši "savaldīt" vienu asi, aizstājot mehānisko diferenciāli ar "drive-by-wire", kā kādam ļoti gudri gribas izteikties, nešaubīgi spēs radīt piekabes piedziņas sistēmu, kas neiestums grāvī vilcēju. Idejai varbūt ir stāžs, praktiskai realizācijai gan kaut kā nav manīts.
Un tavuprāt "no mehāniskajiem" tie garmoškas busi un trolejbusi ar ar velkošos pašu aizmugurējo asi ir tipa baigais mehānisko lietu progress ?!?! Tas ka tas ir no sērijas visvienkāršāk un vislētāk pie zemās grīdas kastēm - tas gan fakts.
Arī bateriju izdalītais siltums droši ir afigennijs, bet nu cik izskatijas, tad modelX tīri labi turēja ātrumu kalnos, kas ne katram iekšdedzes verķim pa spēkam.
Tādam, kurš spēj tik labi paātrināties un/vai ar tādas jaudas motoru, mierīgi. Bez tam, kāpēc lai šis nespētu turēt ātrumu ar tukšu piekabi? Es domāju ka mans golfs tādu piekabi [tukšu] arī spētu tur ar tādu ātrumu pavilkt - jā, varbūt nāktos pazāģēt ceturtajā, jā, patēriņš būtu jūtami lielāks - bet tas nebūtu 3x no normālā patēriņa... Cik noprotu, tehniski tur tā piekabe priekš vilcēja sanāk apmēram tas pats, kas kāda augstā, kantainā nomas piekabe - kura gan ir vieglāka, bet ar sūdīgāku aerodinamiku.
Te tev varētu būt diezgan liela taisnība, vienīgā problēma - cik tad ir to auto kam vairs ir manuālas kārbas, bet par automātiskajām kārbām man škiet ka kalnos to efektivitāte ( ja vien nav pick-ups kam ir tam atbilstoši veidotas kārbas) būtiski krītas + tas ka bezturbo nemīl augstkalnu gaisa retinājumu ( tas gan ar tā baigi relatīvi - tukšu vai nelielu guļam piekabi staipot - droši ka pofig - aerodinamika vairāk norij).
Piekabes aerodinamikas iespaids ir arī atkarīgs no velkošās mašīnas formas. Teiksim, manam audī tukšs zubris piemet klāt 2 litrus patēriņa - golfam litru. Mans golfs dēļ tā, ka savas ķieģeļa formas dēļ tam ir palielināts patēriņš jau noklusējumā, vispār ir ļoti nejūtīgs uz papildu slodzēm - piemēram tas, cik mašīna ir pilna vai tukša, patēriņu neietekmē nemaz.
Tā ir kad velcies ar +/- atļauto pa LV līdzenumiem
.
Man kalnainākos apvidos arī ar savu 3 litru "koka kluci Konstantīnu" krautu/nekrautu diezgan labi jūt. Par lielākiem ātrumiem nemaz nerunāsim. Tur vispār pie kādiem 80-90 ārpilsēta droši var nolīst līdz kādiem 7-8 litriem uz 100, bet kad braucu normālā režīmā ~ 100+km/h - atpakaļ pie 10 litriem. Piekabi gan neesmu bijis piekabinājis tā lai zinātu cik tad rij.
Tesla baterijas krutums un reizē arī bēdas:
Un mazliet zinātnes ap un par elektromotriem:
x-engineer.org/automotive-engineering/vehicle/electric-vehicles/ev-design-electric-motors/
tik nepievēršat pārlieku uzmanību tiem cipariem kas krīt līdz nullei - tās ir datorsimulācijas, kuras jāmāk pareizi interpretēt, ja vien negribat pierādīt kaut ko pavisam no pirksta izzīstu.
Labs pseidozinātnes piemērs. Pašā sākumā radikālas muļķības pamata uzstādījumos un pēc tam garš "zinātnisks" pamatojums ar tabulām un aprēķiniem, kas paši par sevi ir pareizi, tikai nevis pierāda kaut ko jēdzīgu, bet maldina, novēršot uzmanību no sākuma uzstādijumu absurduma.
Ievērtējiet kāda elektro infrastruktūra Pīterā. Akadēmiķis izbraucot no Pītera nokļuva ellē.......................domāju, ka tāda pati ellīte ir pie mums.
www.youtube.com/results?search_query=variable+compression+engine
perspektīvs iekšdedzes dzinēju attīstības virziens
šitas arī varētu būt labs:
Jaunākais forumā
- Krievijas iebrukums Ukrainā! (7304)
- Kas ir koronavīruss Covid-19? Kādas pazīmes? Kā izsargāties? Tagad arī Latvijā (19109)
- Šofera dienasgrāmata. (4618)
- Audi A4 2011 1.8 tfsi (3)
- Kur var mēģināt ievietot cilvēku pēc insulta? (16)
- Lūdzu izvērtēt un dzēst šo komentāru (941)
- Transports un īsta ekoloģija. (6685)
- Avensis pagrieziena slēdzis (11)
- iAuto čats - aktuālā dienas diskusija (5186)
- Visādas sarunas par pasaules politiku (3404)
- Kā izbraukt cauri Polijai? (426)
- Rācija+Magnetola (0)
- Hamas - Izraēlas - Gazas - Palestīnas karš 2023 (227)
- Parunāsimies par LIETOTIEM auto. Jūsu pieredze - kuri auto ir visuzticamākie, kuriem labākā cena (3629)
- Audi A8 D2 3.3 TDI mistikas problēmas (6)
- Kartera ventilācija? Pastiprināta eļļas degšana! (12)
- Kravas auto 7,5t atļautais maksimālais ātrums Latvijā ir 80 km/h, vai tas uzlabo drošību? (40)
- Atsauksmes par Inchcape Motors autoservisu Land Rover, Range Rover, Jaguar (10)
- Nevar atvērt degvielas tvertnes vāku (8)
- Elektroinstrumentu remonts Rīgā - ieteikumi? (8)
Portālā publicētie autoru viedokļi var atšķirties no iAuto redakcijas viedokļa.
Transports un īsta ekoloģija.
Transports ir viens no lielākajiem vides piesārņotājiem. Dalīsim to piesārņojumu co2(ogļskābā gāze) un visādas sīkas C daļinas un NOXi (slāpekļa oksīdi). Diskusijā startējam no aksiomas, ka par daudz co2 ir slikti bez visādām tur vulkānu piesārņojuma un Saules aktivitātes teorijām. Ja apspriežam, cik vidi piesārņo eko auto pilnais ražošanas un braukšanas cikl, tad, ja var, ar zināmiem, pierādītiem , ar ķīmiskiem vienādojumiem pamatotiem akumulatoru ražošanas datiem. Ja apspriežam piesārņojuma pārvietošanas konceptu (ārpus pilsētas vai trešās pasaules valstīs kaut ko saražo un piesārņo, lai var tīri, tīriņi ekoloģiski barukt pa pilsētu), tad obligāti rēķinām, cik viegli tomēr to piesārņojumu savākt stacionārai rūpnieciskai iekārtai un cik - braucošam auto. Ja par esošām tehnologijām, tad cik mazāk piesārņo ar gāzi darbināmi auto un cik - ja dīzelim arī uzlikta gāze kā papildus degviela - cik var, ar skaitļiem. Ja apspriežam satiksmes organizāciju vispār, tad, pēc iespējas visus aspektus - no tā, ka dzelzceļa stacijā pieejams autobusu kustības saraksts labākai plānošanai līdz tam, kas jādara, lai lauku braucējs izvēlētos sabtransu - no atlaidēm līdz lētai nomai un saskaņotiem sabtransa grafikiem. Kas vajadzīgs, lai 20-50km attālumā dzīvojošie pilsētas darbinieki brauktu ar elektroauto vai sabtransu.
Tātad - co2, NOXi un C daļiņas slikti, sabtranss labi, piesārņojuma pārvietošana slikti un ko tur var darīt.
iauto.lv/forums/topic/40611-co2-nodokla-likmes?pnr=2