Transports un īsta ekoloģija.

raimondsm Reģ.: 22.05.2004

Transports ir viens no lielākajiem vides piesārņotājiem. Dalīsim to piesārņojumu co2(ogļskābā gāze) un visādas sīkas C daļinas un NOXi (slāpekļa oksīdi). Diskusijā startējam no aksiomas, ka par daudz co2 ir slikti bez visādām tur vulkānu piesārņojuma un Saules aktivitātes teorijām. Ja apspriežam, cik vidi piesārņo eko auto pilnais ražošanas un braukšanas cikl, tad, ja var, ar zināmiem, pierādītiem , ar ķīmiskiem vienādojumiem pamatotiem akumulatoru ražošanas datiem. Ja apspriežam piesārņojuma pārvietošanas konceptu (ārpus pilsētas vai trešās pasaules valstīs kaut ko saražo un piesārņo, lai var tīri, tīriņi ekoloģiski barukt pa pilsētu), tad obligāti rēķinām, cik viegli tomēr to piesārņojumu savākt stacionārai rūpnieciskai iekārtai un cik - braucošam auto. Ja par esošām tehnologijām, tad cik mazāk piesārņo ar gāzi darbināmi auto un cik - ja dīzelim arī uzlikta gāze kā papildus degviela - cik var, ar skaitļiem. Ja apspriežam satiksmes organizāciju vispār, tad, pēc iespējas visus aspektus - no tā, ka dzelzceļa stacijā pieejams autobusu kustības saraksts labākai plānošanai līdz tam, kas jādara, lai lauku braucējs izvēlētos sabtransu - no atlaidēm līdz lētai nomai un saskaņotiem sabtransa grafikiem. Kas vajadzīgs, lai 20-50km attālumā dzīvojošie pilsētas darbinieki brauktu ar elektroauto vai sabtransu.

Tātad - co2, NOXi un C daļiņas slikti, sabtranss labi, piesārņojuma pārvietošana slikti un ko tur var darīt.

iauto.lv/forums/topic/40611-co2-nodokla-likmes?pnr=2

 
Agaga Reģ.: 25.07.2007
0 1 Atbildēt

Par akumulatoriem runājot jūs ir kursā, ka tukšs mašīnas aku ir par 300g vieglāks par pilnu. Gribu atbildi, kā pēc? Kāpēc neviens nav nosvēris tādu mērījumu. Jeb man svari jākalibrē?

Kanibaals Reģ.: 24.08.2001
0 0 Atbildēt

Par kādu akumulatoru ir runa? Svina-skābes?

Nav nekādas atšķirības, vari pats pārbaudīt. Pilna teorētiski ir nedaudz smagāka, bet to tu nevarēsi nomērīt.

raimondsm Reģ.: 22.05.2004
0 11 Atbildēt

Biju to visu, jau labojot komentu, uzrakstījis, bet Agaga iekomentēja savu bezgala vērtīgo tekstu un nācas pārrakstīt. Ar visam atbildēm.-----------------------

Agaga - Strāvas avotu aizmirstam. Tātad Sprieguma avots dos magnētus vai elektronus ? Un kurš to elektronu ir atklājis un pētījis, gribu painteresēties?-------------------------

Komponentu un akumulatoru dzeses principi. Kāpēc tie jādzesē. Par kādu slēgumu ir stāsts. - (Virknes slēgums, zudumi pretestības dēļ.)

Kādi ir divi galvenie veidi, kā vispār regulēt jaudu. (atsauce uz regulēšanu ar virknē slēgtu pretestību un impulsa platumu (tuvinājumā - frekvenci.)

Piemēram, labam skaņas pastiprinātājam vai metināmajam.( regulēšana ar pretestību magazīnu metināmajam vai tranzistoru kā pretestību analogajam pastiprinātājam. Regulācija ar impulsa platumu vai frekvenci invertora metināmajam un visādiem barošanas blokiem visam kam)---

Iekšdedzes dzinēja efektivitāti nosaka un ierobežo Karno cikls.

Kas nosaka elektroierīču efektivitāti? Kā citādi var risināt tos elektronikas un akumulatoru karšanas jautājumus? (Zudumi vados un iekārtās pretestības dēļ.)---

Un tātad- kāds process nosaka elektroiekārtas efektivitāti.---

lynx85 "No raksta par audika hibrīdu: Tātad - salādējam aķi, un kad braucam, ar PAPILDUS izdalīto siltumu sildam salonu.... redz ka elektro tieši tāpat, ja ne vairāk tupa silda atmosfēru..."

Kāds process jāsaprot, lai pateiktu, ka noteikti ne vairāk! ( Zudumi pretestības dēļ un aptuvenie skaitļi elektrotehnikā šiem zudumiem.)---

www.uzdevumi.lv/p/fizika/9-klase/elektriskas-kedes-6312/re-ab519dc8-2129-40cf-8bf6-e9f68a7d3591

Tātad - par zudumiem. Parametrs? ( Tur ir pretestības simbols un skaidrojums.)---

Kas nosaka zudumus? Citādi sanāk pieņēmums - "redz ka elektro tieši tāpat, ja ne vairāk tupa silda atmosfēru"

Iekšdedzes dzinējam Karno cikls, elektriskajai ķēdei - kas?--

Tad kā tur bija, kāpēc elektroenerģijas zudumi ir daudz mazāki. Kas tur ir ar to insideevs.com/news/343018/audi-announces-4-new-plug-in-hybrids-q5-a6-a7-amp-a8/ augstsprieguma sistēmu. Kāpēc tādu lieto? Es te saku priekšā. (Augssprieguma pārvades un komutācijas sistēma. Augstāks spriegums, mazāka strāva, tievāki vadi. 10volti reiz 10 amperi ir 100 vati un 100 volti reiz 1 ampers arī ir 100 vati. var izmantot tievākus lielākas pretestības vadus.) -----

Ar ko būtisku atšķiras ekpluatācijas elktrorežīmi plug-in hibrīdam no elektroauto? ( akumulatoru ietilpība, no tā iekšējā pretestība no tā karšana un dzesēšana). -----

Katrai sistēmai ir parametri. Iekšdedzes dzinējam stāsts ir par temperatūrām, spiedieniem, elektrībai ir citi parametri, kādi tie ir? (Strāva, spriegums, pretestība, zudumi vados un iekārtās.) --

Elektrība darbina visādus agregātus, lampas, motorus, kompresorus, pastiprinātājus, visu ko. Kādi parametri nosaka, cik aizies derīgā enerģijā, cik - siltumā. Siltumu pieņemam kā zudumus, lai gan to arī var izmantot. ( pretestība, zudumi vados un iekārtās.)

Nu ir jābūt kaut kādam funktierim, kāpēc nav 12 voltu sistēma. Kāds tas ir? Kāds ir tehniskais pamatojums kāpēc vispār izmanto augstāku spriegumu? (Augssprieguma pārvades un komutācijas sistēma. Augstāks spriegums, mazāka strāva, tievāki vadi. 10volti reiz 10 amperi ir 100 vati un 100 volti reiz 1 ampers arī ir 100 vati. var izmantot tievākus lielākas pretestības vadus.)

Lai diskutētu par elektrību, jāzin daži pamatlikumi un viss. Nevar tā prasti pieņemt, ka " ja jau Audi inženieri izmanto elektronikas un akumulatoru siltumu, tad jau tas viss process ir neefektīvs".

Ar ko ļoti būtisku atšķiras īsts elektroauto no hibrīda, kad tie abi brauc tikai uz elektrību? (akumulatoru ietilpība, no tā iekšējā pretestība no tā karšana un dzesēšana)

Kas ir ar efektivitāti un zudumiem elektroiekārtās. Kādi tur ir faktori?----

lynx85 "tātad - ja elektriskās komponentes silst pietiekoši jaudīgi un paredzami, lai ar šo siltumu varētu apsildīt salonu, vai šis siltuma daudzums nav vērā ņemams? ...tas nemaina faktu ka tās komponentes karst. Es pat uzdrošināšos iet vēl tālāk un izteikt minējumu, ka tajā elektroštellē var būt pat lietas, kas karst divreiz - vispirms lādējot, un pēc tam braucot..."

Protams, ka silst. Jautājums ir par tehnisko pamatojumu un fizikas likumiem. (

Ir divi auto.

Viens ir īsts elektroauto, kurš ar ātrumu 90km/h aizbrauc no Rīgas līdz Ķekavai.

Otrs ir plug-in hibrīds, kurš dara to pašu un brauc tikai ar elektrību. Pieņemsim, ka abi brauc ar prastu līdzstrāvas motoru. Lai tas frekvenču regulators nejauc visus pātarus.

Kas ir pati būtiskākā atšķirība?

Bradypus - "Abi ir pārkāpēji, jo līdz Ķekavai nevar aizbraukt ar 90 km/h Bet pārēji nepacietīgi gaida, kad izdomāsi atbildi uz savu jautājumu, jo priekšā tev neviens neteiks."

Lai būtu vidējais 60km/h.

Pieņemsim, ka abu auto masas, elektromotoru jaudas un paātrinājumi ir līdzīgi. Kāds būtisks tehnisks parametrs atšķiras?.

Virziens ir pareizs, bet spriegums tas nav. Elektriskās daļas - kas? Es vienkārši gribu parādīt, uz kādiem datiem var veidot secinājumus un uz kādiem - ne!

viencexperc - " Atšķirsies nobraucamā distance.

Tāpēc, ka elektroauto būs tikai motors ( -i) un daudz baterejas, bet plugin hibrīdam - elektriskais dzinējs, iekšdedzes dzinējs, kas aizņem vairāk vietas nekā elektriskais dzinējs, plus degvielas tvertne, kārba ( automātiskā ir ļoti liela), tāpēc baterejām vietas ir maz."

Turpini domu.

darklight - "ar ko hibrīds atšķirsies no elektromobiļa vai klasiska auto. Tam draņķim ir divi motori! Divas piedziņas! Divreiz vairāk iespēju salūzt. Bez tam - braucot ar elektrību bezjēdzīgi jāvadā līdzi benzīna motors, savukārt, braucot uz bendžu (kas garākos gabalos ir neizbēgami) tiek vests līdzi lieks elektromotors ar akumulatoriem."

šo domu turpinot, arī var nonākt pie tās atbildes. ( ka salīdzinosai mazam akumulatoram ir jāmokās, lai to visu dzītu uz priekšu. Protams, ka viņš karst un ir jādzesē. Pie tam viņš vēl lādējas, atgūstot enerģiju un atkal karst. )

-------------

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
0 0 Atbildēt

Un tagad saņemies un pastāsti, kā "viņš vēl lādējas, atgūstot enerģiju un atkal karst" braucot tīrā elektro režīmā - t.i. ievērojot tevis paša uzstādīto uzdevuma nosacījumu.

Agaga Reģ.: 25.07.2007
1 2 Atbildēt

Karno cikls tavuprāt ir svarīgāks par Kardašjanas ciklu?!! Tiešām?

raimondsm Reģ.: 22.05.2004
0 10 Atbildēt

Ļoti daudz priekšāteikšanu, kas norāda virzienu, kur tā atbilde ir. Zudumi - pretestība, siltums - pretestība, atšķirīgs pārvades spriegums, mazāka strāva - pretestība, mazāka akumulatora ietilpība, lielāka pretestība, siltums, dzese. Loģiska asociāciju ķēde.

Tas ir elektrotehnikas pamats.

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
1 0 Atbildēt

Tas viss sen ir skaidrs. Kad beidzot atbildēsi uz kaut vienu no tev uzdotajiem jautājumiem?

raimondsm Reģ.: 22.05.2004
0 9 Atbildēt

Ļoti daudz priekšāteikšanu, kas norāda virzienu, kur tā atbilde ir. Zudumi - pretestība, siltums - pretestība, atšķirīgs pārvades spriegums, mazāka strāva - pretestība, mazāka akumulatora ietilpība, lielāka pretestība, siltums, dzese. Loģiska asociāciju ķēde.

Tas ir elektrotehnikas pamats.

Un jau pēc tādas priekšāteikšanas

lynx85 Nu ja tu gribi tā, pa 6tās klases fiziku, tad jau man liekas ka karšanu nosaka pretestības. Attiecīgi, drošinātāja stieples vietā iebāžot naglu, varēsi mājās kurināt 100A ierasto 16A vietā. Kamēr kādu citu, tievāku vadu pretestības dēļ karšana kļūs pamanāma - lasi - tev nosvils māja. Nepareizi?

---

Doma pareizajā virzienā. Lai būtu pretestības. Tā arī var nonākt pie TĀ parametra.

Kādas pretestības elektriskajā ķēdē ir?

-------

Vēl var pamēģināt šādu salīdzinājumu, pašu ar sevi vai apvienojot ar pretestības konceptu.

2 parasti auto - viens jaudīgs, otrs mazāk jaudīgs, abi brauc vienādi dinamiski, kur var un drīkst, apdzen, pie krustojuma neguļ. Kāda sistēma vienam auto strādā daudz intensīvāk?

----------------

lynx85 - nu pljac, tu taču pirms tam PATS definēji "Pieņemsim, ka abi brauc ar prastu līdzstrāvas motoru." un "Pieņemsim, ka abu auto masas, elektromotoru jaudas un paātrinājumi ir līdzīgi" - no šā es arī secinu, ka abiem piedziņa ir gandrīz identiska, ja vēl ņem vērā manu iepriekšējo nepareizo atbildi, ka spriegums nav mainīgais.

Un ja abiem masas līdzīgas, atkrīt spekulācija par liekā svara vadāšanu.

Ja elektromotoru jaudas līdzīgas - atkrīt spekulācijas par patērētās elektrības apjomu

Ja abi līdz ķekavai aizbrauc tīri uz elektro, atkrīt spekulācijas par to ka vienam pusceļā pieslēdzas iekšdedze.

Ja pinam iekšā rekuperāciju, nezinu, vai ir atšķirības starp tīru elektro un pluginu.

Par pretestībām - aktīvā un reaktīvā? Pričom te tas, ja uzdevumā viss ir gandrīz identisks?

Nudien, dumš parasti nejūtos, bet nu jau atkal gribas sākt lamāties.

---------------------

Pārlasi pats savu komentu 27.05.2019 9:28

Drošinātāju aizstāji, tam tagad pavisam maza pretestība. Kādas vēl pretestības tur ir?

Vai labāk - akumulators darbina motoru. Parasto. Nekāda frekvenčnieka. Nekādas maiņstrāvas. Nosauc 3 pretestības.

------------------

Bradypus - Jo tālāk, jo tizlāka tava pratināšana. Bet kaut kādā perversā veidā gribas tavu versiju tomēr izpiest.

Tā kā joprojām nevar saprast, ko esi iedomājies savā prātā, minēšu divas versijas par 3:

elektriskajā ķēdē - akumulatora / vadu / motora

plašāk - elektriskā / rites / berzes

Ko tālāk?

------------------

lynx85 - Drošinātāju aizstāju, palika vadi un patērētāji. Vadam pretestība maza, elektriskās spuldzes kvēldiegam pretestība liela, par tējkannu pat nerunājot. Dumš es neesmu, bet līdz galam nesaprotu, kādas VĒL pretestības mēs meklējam? Starp aktīvo/reaktīvo es aptuveni sajēdzu atšķirību. Vai nu es neizprotu jautājumu, vai manas fizikas zināšanas ir galīgi dibuā - es nevaru nosaukt trešo pretestības veidu.

Ja tu gribi, lai es sadalu smalkāk ķēdi aķis - dzinējs un pasaku ka lūk, aķim sava pretestība, vadiem sava pretestība, dzinēja darba tinumam sava, tad laikam 3 sanāk, bet jau tagad nojaušu, ka šāda atbilde tev atkal nederēs.

-------------

UN TAD!!!!!!

Bradypus - Var vēl minēt akumulatora kapacitātes/patēriņa attiecību - tipa pie vienādas jaudas mazāk sils aķis ar lielāku ietilpību. !!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!

Pavisam tuvu!

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
0 0 Atbildēt

Raimond, beidzot atradu īstu mīklu, ko tikai tu spēj palīdzēt atrisināt. www.tvnet.lv/6699485/kauns-lidot-jeb-ka-klimata-parmainas-izmainijusas-zviedrijas-iedzivotaju-psihologiju

"Jauniete vērsusi uzmanību, ka lidojums starp Zviedrijas lielākajām pilsētām Stokholmu un Gēteborgu atmosfērā atstāj 40 000 reižu vairāk kaitīgo izmešu nekā viens brauciens ar vilcienu. " paskaidro, lūdzu, man un citiem nejēgām ar kādu metodiku var nonākt pie šāda cipara - jautājums tieši par tev tik tuvo transporta ekoloģijas tēmu.

raimondsm Reģ.: 22.05.2004
0 0 Atbildēt

Tur kāds ir paņēmis nepareizus skaitļus.

lynx85 Reģ.: 21.12.2005
1 0 Atbildēt

Ekopistu klasika - uzdot sev tīkamo par esošo. Kur izraut saviem saukļiem atbilstošus skaitļus, tas jau vairs nav svarīgi.

Gluži kā tepat iauto rakstā par cng un lpg - salīdzinātas siltumietilpības litrā un kilogramā. Tak tauta norija un neprotestēja. Zaļie turpina stumt šķidru sūdu par konfekti, visi laimīgi

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
0 0 Atbildēt

Tā nevar būt. Vai arī var un tu piekrīti, ka globālā sasilšana ir meli?

raimondsm Reģ.: 22.05.2004
0 6 Atbildēt

Nu, patiesībā jau būtu jārēķina cena par kilometru un CO2 daudzumā uz kilometru un viss būtu pareizi. Gan jau tie dati kaut kur ir.

google uz vaicājumu - compare lpg and cng co2 performance, dod šādu tekstu pirmajā adresē nemaz neverot to lapu vaļā

Compared with a conventional gasoline engine, a gas-powered vehicle generating the same power will emit 25 percent less CO2. salīdzinot ar benzīnu

www.elgas.com.au/blog/1698-cng-vs-lpg-comparing-properties-sources-uses-homes-cars-vehicles

iopscience.iop.org/article/10.1088/1757-899X/148/1/012060

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
0 0 Atbildēt

Pajāt tos datus,kuri ir kaut kur. Pamato tos, kas ir tepat un uz kuriem tiek balstīti transporta ierobežojumi.

raimondsm Reģ.: 22.05.2004
0 5 Atbildēt
raimondsm Reģ.: 22.05.2004
0 1 Atbildēt

UPS, tas jūtūbā ir ne to daļiņu detektors

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
0 0 Atbildēt

Kas nodrošināja dīzeļu uzvaras gājienu auto tirgū?

lynx85 Reģ.: 21.12.2005
4 0 Atbildēt

Nodokļi, balstīti CO2 aprēķinos, ne? Pajāt visus kancerogēnos NOx, liekam nodokli par to pašu, ko arī šoferis izelpā emitē

Kanibaals Reģ.: 24.08.2001
0 0 Atbildēt

Tātad vēlreiz precizēts jautājums.

Kā tas nākas, ka Tesla S lai nobrauktu 100km pa bāni uz 120km/h reāli patērē 25kWh, jeb pārrēķinot uz benzīna siltumspēju 9.5kWh/l tie būtu 2,6l/100km. Pie tam tas neņemot vērā auto svaru un zudumus. Kurš vēl auto ar 2.5t pašmasu sasniedz 50% efektivitāti un tērē vien 5.2l/100km braucot vienmērīgā ātrumā 120km/h? Kaut kā apšaubu to iekšdedzes motoru lielāku efektivitāti par 50%.

msh Reģ.: 16.04.2007
0 0 Atbildēt

Kuram vēl piecvietīgam auto ir jāsver 2,5 tonnas? Tevis nosauktajā patēriņa ciparā kāda 2.5 ceška, iespējams, spētu ierakstīties...

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
0 0 Atbildēt

Jautāšu Raimonda stilā. Ko būtisku esi izlaidis efektivitātes aprēķinos, noveļot visu efektivitātes starpību uz iekšdedzes motoru?

Kanibaals Reģ.: 24.08.2001
0 0 Atbildēt

>Ko būtisku esi izlaidis efektivitātes aprēķinos

Neko. Ja domā rekuperāciju braucot pa šoseju tad tam nav nozīmes, jo arī iekšdedzes auto nelieto degvielu atlaižot gāzi un nelietojot bremzes.

msh Reģ.: 16.04.2007
2 0 Atbildēt

"jo arī iekšdedzes auto nelieto degvielu atlaižot gāzi un nelietojot bremzes"

Nu jā - bet cik daudzi bremzē ar motoru? Man regulāri braucot pa šoseju rodas iespaids ka es esmu vienīgais - man pirms apdzīvotas vietas ir īss bremžu pedāļa piespiediens lai atslēgtu kruīzu - visiem citiem bremžu lukturi tik deg un deg...

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
0 0 Atbildēt

Padomā vēl. Esi izlaidis un tā nav rekuperācija.

raimondsm Reģ.: 22.05.2004
0 7 Atbildēt

Siltuma mašīnas efektivitāti ierobežo sākuma un beigu temperatūras un spiedieni. Nevar darbināt to mašīnu ar 1000Atm spiedienu starpību un 4000K temperatūru. Nav motoram izmantotu materiālu, nav eļļu, kas ko tādu izturētu.

dižākā diskusija par tēmu forumu vēsturē

www.elfaforums.lv/threads/1487-Siltuma-prvēšana-elektrībā

www.elfaforums.lv/threads/1487-Siltuma-prvēšana-elektrībā?highlight=karno+cikls

Kanibaals Reģ.: 24.08.2001
0 0 Atbildēt

>Kuram vēl piecvietīgam auto ir jāsver 2,5 tonnas?

Nu re te arī jautājums par iekšdedzes motora efektivitāti. Tā kā nav iekšdedzes auto efektīvāks par tvaika turbīnu.

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
0 0 Atbildēt

Nosauksi abu lietderības koeficientu? Nu tā lai konkrēti - jaunā rekonstruētā TEC-2 tvaika turbīnas un viena šobrīd reāla (t.i. kuru šobrīd vari zveleties pie dīlera un pasūtīt) jauna VW grupas auto komplektācijā pieejama dzinēja pēc tavas izvēles.

Kanibaals Reģ.: 24.08.2001
0 0 Atbildēt

Lietderības koeficientu neviens jauniem ne veciem auto nerēķina, kur tu domā to raut.

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
0 0 Atbildēt

Neviens nerēķina, bet tu zini, ka sliktāks. Pamēģini paņemt kādu nomierinošas tējas krūzi un lēnām apdomāt, ka tas ir iespējams.

Kanibaals Reģ.: 24.08.2001
0 2 Atbildēt

Es nupat pieradīju, ka ir sliktāks. Pierādi pretējo bez pseidoargumentiem.

raimondsm Reģ.: 22.05.2004
0 9 Atbildēt

Degvielas - gaisa maisījumu arī nevar saspiest pārāk stipri, detonēs un reāls cilindrs, virzulis, kloķis- klanis nevarēs utilizēt šo enerģiju.

Tātad, sēžoties rēķināt siltuma dzinēja efektivitāti, jāzin max temperatūras, spiedieni un slodzes materiāliem , no kuriem to mašīnu būvēs, kā arī ķīmiskās īpašibas tam degmaisījumam, cik viņu var spiest un kādu spiedienu starpību dabūt.

Tātad, liekot ciparus formulās, parādās ierobežojumi - karsē, bet ne virs tik un tik, dzesē, bet ne zem tik un tik, saspied, bet tikai lidz tādam spiedienam utt. (EDIT - Eļlas arī pie 220K ziemeļos pārāk labi neeļļos, tātad vēl viens ierobežojums.)

Kanibaals Reģ.: 24.08.2001
0 0 Atbildēt

Ko tu tur murgo. Jautājums ir kurš praktiski uzbūvēts motors spēj iekļauties tādā patēriņā, teorētiskie aprēķini neinteresē.

Zinu tikai vienu auto kas to spēj Volkswagen XL1 (hybrid), sverot 800kg un izmantojot iekšdzedzes motoru tērē it kā vien 2,7l/100km.

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
0 0 Atbildēt

Un kads sakars šim patēriņam? Iekšdedzes dzinēja degvielas patēriņu ir jāsalīdzina ar TEC kurināmā daudzumu, nevis jau iegūto elektrību.

Kanibaals Reģ.: 24.08.2001
0 0 Atbildēt

Sakars pavisam tiešs tas pierāda, ka iekšdedzes motora lietderība ir zem 50% un lai auto kustētos uz priekšu nav nepieciešams tērēt tik daudz degvielas. Kā tā elektrība nokļuva akumulatorā vai degviela benzīnbākā šo aprēķinu neietekmē.

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
2 0 Atbildēt

Kā elektrība nokļuva akumulatorā, ietekmē vistiešākajā veidā. Lai pie tās elektrības tiktu, ir jāsalīdzina degviela - idejas vienkāršības labā varam runāt par gāzes TEC, kas gan nav korekti, jo papildus patēriņam ir vienmēr jāliek pretī sliktākais avots. Bet jebkuram no TEC galā ir tvaika turbīna un tas koeficients nosaka, cik jāsilda gaisu, lai iegūtu elektroauto elektrību - tieši tā pati komponente, kas iekšdedzes dzinējam.

raimondsm Reģ.: 22.05.2004
0 7 Atbildēt

Būu labi tomēr tās atbildes atcerēties. Citāts - Lai pie tās elektrības tiktu, ir jāsalīdzina degviela - idejas vienkāršības labā varam runāt par gāzes TEC, kas gan nav korekti, jo papildus patēriņam ir vienmēr jāliek pretī sliktākais avots. Bet jebkuram no TEC galā ir tvaika turbīna un tas koeficients nosaka, cik jāsilda gaisu, lai iegūtu elektroauto elektrību - tieši tā pati komponente, kas iekšdedzes dzinējam.

1. To siltumu, vismaz ziemā, agrā pavasarī un rudenī tam TECam var savākt un izmantot, tā kā gluži gaisā tas laists netiek 365/24h režīmā.

2. Stacionārai iekārtai pilnīgi noteikti var uzlikt daudz labākus filtrus, lai nofiltrētu jebko, kas tur izdalas. pat, ja kurinamais būtu "netīrāka" degviela par dabasgāzi.

3. Lielāka daļa transporta brauc ar dīzeli, benzīnu un LPG (propānu), kas izdala ne tikai vairāk CO2 emisijas, bet arī cietās daļiņas, kas ii jāfiltrē ar līdzi vedamu filtru un izveic visādas viltības ar to filtru tīrīšanu, izmešu otrreizēju padošanu cilindrā un blēdībām ar auto datoru. Stacionārai CH4 dedzinātavai nekā tāda nav.

4. Jau pieminetā 100km pārvade Latvijas apstākļos lielāko daļu laika ir aplamība. Vai tad Rīgas HESa ražojumu vienmēr pados uz Aizkraukli? Ir kaut kādas diennakts stundas, ka kaut kur ir enerģijas pārpalikumi, tad tie simti kilometru tiks pārvadīti kopēja Eiropas tīklā, bet tas noteikti nav 24h diennaktī.

5. Visticamāk tīkla noslodzi un elektroauto uzlādi risinās ar lokālās koģenerācijas gāzes stacijām, kur pārvades attālumi nebūs lielāki par pārdesmit kilometriem. Tādā vidējā pilsētā uzstāda kādas 3, paņem siltumu un lādē.

6. Perspektīvā CO2 ir resurss, ķīmiska izejviela, siltumnīcu fotosintēzes izejviela, kas ir iespejami tikai stacionarai iekārtai, mašīnas dūmus neviens nesavāc un uz pārstrādi neved.

Tas viss jau te tēmā vismaz reizes trīs ir atbildēts.

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
0 0 Atbildēt

1. Neesi laikam dzirdējis, ka aukstajā laikā arī iekšdedzes dzinēja siltums tiek izmantots apsildei, vai arī esi propagandas muldoņa, kas šo niansi apzināti rupji ignorē.

2. Vai filtru kvalitātes atšķirību vari pamatot ar konkrētām tehnoloģijām un nodefinēt šo atšķirību būtiskumu?

3. Ķīselis. To, ka cietās daļiņas ir savairojušas, ir radījusi akla cīņa pret CO2, jau noskaidrojām, tadēļ izvēlies vienu argumentu, nevis samet abus vienā pusē.

4. Tātad tavuprāt degvielas pateriņa izteikšana litros uz 100km nozīmē, ka visi auto brauc tikai 100 km gabalus? Varbūt iemācies vispār izlasīt rakstīto.

5. Kā lokālajām koģenerācijas stacijām piegādāsi gāzi? Ar ko tā būs labāka un drošāka par degvielas pārvadāšanu?

6. Laikam neesi pamanījos tādu sīkumu, ka CO2 nav deficīts izejvielas izpratnē un tā ieguve no citiem avotiem ir ievērojami lētāka, nekā visfantastiskākie savākšanas scenāriji, tādēļ atmet izejvielas propagandu un rēķini tikai maksu par savākšanu.

Ja viss ir tŗis reizes atbildēts, lūdzu nocitē visas trīs reizes atbildei uz jautājumu, vai akumulatora karšana ir lineāra attiecībā pret slodzes/ietilpības rūdītāju.

Kanibaals Reģ.: 24.08.2001
0 0 Atbildēt

Bet kāds te apgalvo ka iekšdedzes motors ir efektīvāks par tvaika turbīnu, kas rādās nav tiesa. KBJ.

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
0 0 Atbildēt

Kādēļ nav tiesa? Tādēļ, ka esi piemirsis divus faktus tā pielietojuma atšķirībā? PHEV tos abus likvidē un ļauj izmantot pilnu efektivitāti, kas patiešām (dīzelim) ir augstāka nekā tvaika turbīnai. Benzīns pašlaik atpaliek, bet nedaudz. Un tieši tādēļ ir ļoti labs risinājums, neskatoties uz Raimonda murgiem par atšķirību mazāka akumulatora efektivitātē - tā neapšaubāmi ir, bet salīdzinoši nebūtiska.

raimondsm Reģ.: 22.05.2004
0 8 Atbildēt

Saprotiet vienreiz to, ka Jums teica priekšā elektrotehnikas pamatus par zudumiem elektroiekārtās un īsti pareizā atbilde tā arī nesanāca. Zudumi vadu pretestības dēl. pec tam - kada vēl ir pretestība tajā ķēdē - akumulators, elektronika, motors. Akumulatora iekšējā pretestība. Šī asociāciju tā arī nesanāca.

Un vispār, es piekasījos nevis kopējai energobilancei, bet gan tam, ka pagrābojot faktu par siltuma izmantošanu, viegli un bez zināšanām tiek izdarīti secinājumi par zudumiem konkrētā elektroiekārtā.

Tikpat, ja ne vairāk. Tas bija tas sauklis.

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
0 0 Atbildēt

Neko un nevienam tu nepateici priekšā. Viss, ko pierādīji, ka spēj atgremot bezgalīgi vienu no konteksta izrautu vispārzināmu faktu, nespējot pat pamatot, kādēļ tieši to uzskati par svarīgāku par citiem. Un nespēj atbildēt ne uz vienu jautājumu, kas ir uzdots tev.

Kanibaals Reģ.: 24.08.2001
0 0 Atbildēt

PHEV to likvidē vien īsos pārbraucienos. Tas ir tikpat lietderīgi ka start-stop sistēma.

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
0 1 Atbildēt

Pusmuļķis. Teicu tev, ka ir divi faktori. Vienu no tiem patiešām zini - tie ir īsie pārbraucieni un dēļ tiem neefektīvs motora darbības režīms - start / stop to tāpat nelikvidē, iespējams padara vēl sliktāku. Motoram tie biežie restarti par labu nenāk un bremzējot ar motoru reģenerāciju nevar veikt.

Otru pat nenojaut, jo vispār nezini, ka PHEV atšķirās no parastā hibrīda vairāk, nekā tikai ar kabeli piespraušanai pie rozetes. Kņigu ņe čital, no mņeņije imeju...

Kanibaals Reģ.: 24.08.2001
0 0 Atbildēt

Hibrīds tāpat elektriskā režīmā nepārtraukti nebrauc. Bet ja tiem kas nekādi nevar iztikt bez laistīšanās ar degvielu tas ir pārejas risinājums

arba Reģ.: 16.12.2002
2 0 Atbildēt

Pie elektribas ekonomijas un tiribas vel vajadzetu pieskaiti cernobilu un fokusimu

Kanibaals Reģ.: 24.08.2001
2 1 Atbildēt

Fukušima ir piliens jūrā vistiešākajā veidā. Tā avārija reāli nepiesārņota vairāk kā viens Biolar tepat LV. Toties pie iekšdedzes auto tīrības vari uzreiz pieskaitīt naftas tankeru un Deepwater Horizon avārijas.

imzz Reģ.: 27.02.2015
0 0 Atbildēt

Arī somi sākuši kaunēties ;)

"Trešdaļa Somijas iedzīvotāju jūtas vainīgi par gaisa satiksmes radīto kaitējumu videi un 15% atzina, ka kaunas par lidošanu ar lidmašīnām, liecina apdrošināšanas kompānijas "If" aptauja"

Savukārt, to, ka "lidojums starp Zviedrijas lielākajām pilsētām Stokholmu un Gēteborgu atmosfērā atstāj 40 000 reižu vairāk kaitīgo izmešu nekā viens brauciens ar vilcienu"

varētu izskaidrot fakts, ka tas vilciens ir elektrovilciens.

Atliek pievienot teorētiski zaļu pamatojumu, ka to elektrovilcienu darbina tikai un vienīgi HES ražota elektrība.

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
0 0 Atbildēt

Pēdējais pamatojums ir iespējams, tikai aizstājot loģiku ar propagandu.

Kanibaals Reģ.: 24.08.2001
0 0 Atbildēt

Bezizmešu gluži nebūs, bet Somijā ar Latviju ir dalītā otrā vietā atjaunojamo resursu izmantošanā.

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
0 0 Atbildēt

Saki, ka abām ir tikai iekšēji elektrotīkli un papildus enerģijas patēriņš netiek nosegts, iepērkot elektrību no kāda, kam or cits sadalījums? Un palielinot patēriņu, automātiski un proporcionāli palielinās atjaunojamo resursu izmantošana?

Kanibaals Reģ.: 24.08.2001
0 1 Atbildēt

Pilnīgi pajāt par ekoloģiju, ar elektrību sanāk lētāk pat ja degvielai noņemtu nodokļus. Te arī atbilde par dižo efektivitāti.

msh Reģ.: 16.04.2007
2 0 Atbildēt

Kas tev kur sanāk lētāk? Piemirsi to testu - Volvo XC90 vs Tesla Model X, kur par vieniem rubuļiem iemīžot lolvo bākā degvielu un pielādējot pilnu teslu, volvo spēja nobraukt tālāk ar lielāku ātrumu? Padomā vēl kas būtu, ja elektrībai būtu klāt akcīze - tesla nobrauktu savus kilometrus, lolvo droši vien kādus 800...

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
0 0 Atbildēt

Nesanāk gan lētāk. Bet lai to saprastu, jāmāk rēķināt VISUS skaitļus un saprast kā mainās cenas, mainoties pieprasījumam.

Kanibaals Reģ.: 24.08.2001
1 4 Atbildēt

Nekur tālāk nemaz i netika pie tam par 30eur to Teslu var uzlādēt 2x pilnu.

raimondsm Reģ.: 22.05.2004
0 7 Atbildēt

Es te tā padomāju par tām jaunajām akumulatoru tehnoloģijām - tas Bosha trends ar jauno CoolPack ir tikai tagad tirgū. Par jaunajām auto tehno informācijas ir mazāk.

Laikam gan ražotāji ir veikuši kādus pētījumus un konstatējuši, ka pietiek labi nodzesēt arī gana mazu akumulatoru un tā performance un ekspluatācijas laiks īpaši necieš.

Un tad jau klāt ir marketologi un aprēķina, ka lētāk ir ielikt mazāku akumulatoru un to nodzesēt, nekā lielāku.

Vispār miniaturizācijas un materiālu ekonomijas tendence ir viena no galvenajām tendencēm elektrotehnikā. Atceramies tos pašus metināmos vai barošanas blokus televizoriem, lampām utt. Kārtīgs trafs ar īpaša materiāla serdi, 2-3-5-50 kilogrami, resni vara vijumi, 50 Herci, ar ko tas viss darbojas, kārtīgas 200 A diodes uz liela alumīnija radiatora.

Un tad - mazs ferīta trafiņs, 200 Kiloherci, daži vijumi, maksā 100EUR, svars 5 kg un dod 200 A strāvu metināšanai, pat 50 Hz taisngriezis - 4mm alumīnija plāksnē iepresētas mazas diodes, 5 paralēli uz katru taisngrieža plecu, un kārtīgs ventilators, kas to visu appūš. Motori ar 200Hz un 400HZ. Un tad vēl visādi mazie motori ar 20000 rpm, tur 1kW pīķa jaudu 3 sekundes un svaru 100 grami vai cik tur bija. Un auto elektromotoriem parādās šķidruma dzeses iekārtas.

Un tagad, izrādās, ka akumulatorus arī, ja tos kārtīgi nodzesē, var ekspluatēt visādos superrežīmos un nekas, strādā tik.

imzz Reģ.: 27.02.2015
0 0 Atbildēt

PSRS laikā ventilators - tas bija kas sevišķs. Labāk lika uz 1 pusvadītāju 0.5 kg pasīvas dzesēšanas alumīnija radiatoru.

raimondsm Reģ.: 22.05.2004
0 0 Atbildēt

Komentārs par tēmu! Paldies!

Volx Reģ.: 22.11.2018
0 0 Atbildēt

Bradypus rakstīja: Kas nodrošināja dīzeļu uzvaras gājienu auto tirgū?

Dīzeļu uzvaras gājiens tirgū(globāli) nekad nevar notikt, jo pārstrādajot naftu 45% iegūst benzīnu, 30% dīzeli un pārejais ir citi naftas produkti. Ja šī ķēdīte mainās, tad atiecīgi arī atiecīgais naftas produkts sadārdzinās.

Līdz ar to tikai teoretiski mēs varam ieļaut, ka 80% mašīnu strādās uz dīzeli. Tas visdrīzak nekad nenotiks.

Tāpēc tā nav tikai ekoloģistu sazvērestība, bet arī pašas naftas pārstrādes rūpnīcas spiedīs uz to , lai mazinātu dīzeļa paterīņu, jo savādāk viņām rodas zaudējumi.

Meanwhile, the demand for gasoline in Europe continues to shrink, while the demand for transport distillate – jet fuel, road and marine diesel – is growing. Without balancing the demand barrel by exporting the surplus of such lighter components as gasoline, many EU refiners will struggle to maintain their operations. On top of this is the increasing level of bio-components in gasoline, which only accentuates the reduction in fossil gasoline demand.

All of this means that European refiners need to seek other export markets to both replace the US market and to absorb the increased surplus of gasoline stemming from falling internal demand.

www.fuelseurope.eu/knowledge/how-refining-works/dieselgasoline-imbalance/

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
1 0 Atbildēt

Globālais naftas tirgus ir kaut kāds slēgts Eiropas pasākums? Tikai Eiropā ir kvēpu problēma pilsētās no dīzeļiem - citur dīzelis ir palicis savā dabiskajā, ekonomiski pamatotajā vietā - smagajai tehnikai. Bet nenormālā dīzeļu proporcija vieglajos auto Eiropā ir eiropas ekoregulu rezultāts. Tas "uzvaras gājiens" neeksistē ārpus Eiropas.

Pārlasi vēlreiz paša rakstīto un padomā, kādēļ esi sākotnējo globālo apgalvojumu pamatojis ar Eiropas datiem.

Volx Reģ.: 22.11.2018
0 0 Atbildēt

Piekrītu ekoregulas ir diezgan smieklīgas. Amerikā uzvilka vāciesu dīzeļu ražotājus un viss ok, tagad eiropa eksporte benzīnu uz ASV. Gan jau tur tādi smieklīgi nodokļi ""ekoloģiskajam"dīzelim nav. Pie mums gan dīzeļa motoriem pat izdevīgāki nodokļi, līdz ar to rodas disbalans. Domāju, ka vāccu autoražotaju pirksts, jo citus motors šie tak nemāk ražot.

Dīzelis jau pēc būtības ir naftas parstrādes vislētākais blakusprodukts. Viņu nevar uzražot vairāk, tad ir jābojā parējā nafta no kuras var iegūt augstvērtīgāku degvielu.

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
0 0 Atbildēt

Pirkstu esi nepareizo izdomājis un regulas ir traģiskas, nevis smieklīgas. Citādi diezgan pareizi.

Regulatoriem bija nepieciešams ieviest CO2 kvotas, nevis par autoražotāju spējām domāt.

msh Reģ.: 16.04.2007
0 0 Atbildēt

"Domāju, ka vāccu autoražotaju pirksts, jo citus motors šie tak nemāk ražot. "

Es nezinu ko tu lieto, bet tas ir kaut kas stiprs un labs. Tas ja ir āzijas ražotāji, kuriem nepadodas dīzeļus ražot, un eiropas ražotājiem padodas, nenozīmē ka eiropas ražotājiem nepadotos benzīnniekus ražot; kas ir jālieto lai ko tādu izfantazētu?

Volx Reģ.: 22.11.2018
0 0 Atbildēt

Es redzu tīrāko dīzeļu lobiju.

Paņēmu pieprasītako segmentu - lietotu 2015.g. auto. Cik tas izmaksās nodokļos UK?

Benzīns 235 poundi gadā

HONDA CR-V, Model Year 2015 2.0 i-VTEC 2WD SE, SE Navi, A5

Dīzelis 200 poundi gadā

AUDI Q5 2.0 TDI quattro 190PS 7speed S-tronic Stop-Start 18'' wheels, QD7

Smieklīgi

carfueldata.vehicle-certification-agency.gov.uk/new-vehicle-tax.aspx

Volx Reģ.: 22.11.2018
0 0 Atbildēt

Es jau visu nevaru pārbaudīt, bet tak tādas neloģiskas normas tak iestrādatas visā Eiropā un tāpēc ir tāds neloģisks dīzeļu pieaugums. Vācu lobiji strādā, bet gan jau tirgus noliks visu savās vietās.

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
1 0 Atbildēt

Tās neloģiskās normas saucas CO2 kvotas un ir vērstas uz Briseles kontroli pār enerģētiku, kas ir nākamais loģiskais solis pēc nacionālo valūtu atņemšanas. "Dīzeļgeita" visās tās izpausmēs ir tikai bēdīgs blakusefekts.

Volx Reģ.: 22.11.2018
0 0 Atbildēt

Piemēram, Kanāda dīzeļa cenu līdz 2022.g. pacels gandrīz 3X www.ttnews.com/articles/canada-hikes-price-diesel-fuel-new-carbon-tax

Lūk tā ir patiesa dīzeļu izskaušan, ne jau tak Eiropā ar kkādā pseido normām. Tas viss ir pupu mizas lai aizmāletu acis, ka kāds te baigi par eko iespringst.

iciks Reģ.: 29.05.2013
0 0 Atbildēt

Man gan tekstā neizdevās atrast minēto apgalvojumu, ka dīzeļa cena celsies gandrīz 3x.

In provincial jurisdictions without a carbon charge currently in place, the price of diesel in Canadian currency will add 5.37 cents per liter in 2019, rising to 13.41 cents by 2022, according to the Canadian Trucking Alliance.

Aptuvenā dīzeļa cena tur ir ~1,3 CAD par litru, kas ir ~0,97 USD.

Tātad pieliks sākotnēji 5,37 centus, pēcāki 13,41.

Volx Reģ.: 22.11.2018
0 0 Atbildēt

Jap, sorri, viltus info

Bet dīzeļu lobiju eiropa neviens nav atcēlis. kanādā, liekas, šis jautājums ir mazžk nozīmīgs.

Šeit izskaidrots kā darbojas dīzeļa lobijs Eiropā

Meanwhile, European nations — including Britain, France, Germany, Italy, Spain, and Austria — had been cutting taxes on diesel car purchases and diesel fuel to promote sales, all in the name of thwarting climate change. Diesel sales soared. Back in 1990, just 10 percent of new car registrations in Europe had run on diesel. By 2011, that had climbed to nearly 60 percent.

www.vox.com/2015/10/15/9541789/volkswagen-europe-diesel-pollution

Volx Reģ.: 22.11.2018
0 1 Atbildēt

Vēl no ta raksta " The worst offender, an Audi, emitted NOx at 22 times the legal limit.""

Bet britos nodoklis mazāks, kā benzīnam! Kur tad vēl smieklīgākas normas var atrast? Un neizskatās, ka Eiropa tik ātri tiks galā ar vāciešiem. Ķīnā pēc 10 gadienm jau lielāka daļa būs parsēdusies uz elektro, tikmer Eiropa cīnīsies ar savam pseido normām un tik ražos tālak dīzeļus

Tas nozīme tehnoloģisko atpalicību globali.

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
4 0 Atbildēt

Neko tu neesi sapratis. Ķīna liek mīksto uz CO2 un elektroauto ievieš citu iemeslu dēļ - tikai un vienīgi, lai iznestu piesārņojumu ārpus savām milzu pilsētām, kādu eiropā nav - ceļot jaunas akmeņogļu elektrostacijas, lai šo procesu uzturētu. Nekāda tehnoloģiskā atpalicība arī nesanāk - jo tajos elektroauto nav nekādu ģeniālu tehnoloģiju. Atkārtošu vēl un vēlreiz - NEVIENS līdz pat šai dienai ar visu superelektroniku nav spējis aizstāt klasisko diferenciāli. Un ķīniešu elektrostacijas aizvien izmanto tvaika turbīnas, kurās nav nekāda būtiska progresa kopš 1884. gada.

raimondsm Reģ.: 22.05.2004
0 4 Atbildēt

Man ir tādas dibinātas aizdomas, ka vienkārši pārtikusī, maksātspējīgā, PATĒRĒJOŠĀ vidusšķira grib dzīvot pilsētās un, sakarā ar pēdējiem datiem par dīzeļizmešu kaitīgumu, grib dzīvot tajā pilsētā gana veselīgi. Katrs tagad var to piesārņojumu noteikt skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/latvijas-iedzivotajus-aicina-uzstadit-gaisa-kvalitates-sensorus/

Pie tam gana greznu piepilsētas rezidenču visiem nepietiek. Un pilsētā uz vietas ir pārāk daudz labumu. Iespēja ērti ar savu auto visur kur nokļūt konfliktē ar sastrēgumiem un piesārņojumu un izskatās, ka pilsēta kā dzīves un darba vide tomēr būs prioritāte, nevis iespēja ērti vizināties ar dīzeli pa pilsētas centru.

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
1 0 Atbildēt

"pilsētā uz vietas ir pārāk daudz labumu". Mazāk vajag muldēt - lielākā daļa pilsētnieku brīvajā laikā cenšas tikt ārā no pilsētas un sastrēgumus veido uz darbu braucošie. Pilsētā ir tikai viens problemātisks "labums" - darbs. Piedevām vairumā tāds, kam nav NEKĀDA nepieciešamība būt pilsētā.

Prioritātei ir jābut likvidēt šo absurdo un arhaisko darba vietu koncentrāciju. Viss pārējais atrisināsies automātiski.

Kanibaals Reģ.: 24.08.2001
0 3 Atbildēt

Jālikvidē iespēja braukt pilsētas ar privāto transportu. Tam ir sabiedriskais.

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
1 0 Atbildēt

Kam?

msh Reģ.: 16.04.2007
3 1 Atbildēt

Kāpēc jācīnās ar sekām, nevis cēloņiem? Jālikvidē nepieciešamība pēc nevajadzīgiem braucieniem pilsētās ar vieglajām mašīnām - es rakstu tieši šādi, jo kādam vajadzība būs vienmēr, un personīgais transports ir arī velosipēds...

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
2 0 Atbildēt

Tieši tā - ir jālikvidē nepieciešamība nenormāli daudz braukt, ko izraisa nejēdzīga darba organizācija, nevis jāatņem mašīnas pilsētu iedzīvotājiem.

Kanibaals Reģ.: 24.08.2001
0 2 Atbildēt

Pilsēta nav autostāvvieta.

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
0 0 Atbildēt

Tad kādēļ tiek radīta nepieciešamība viesstrādniekiem to pārverst par autostāvvietu?

Kanibaals Reģ.: 24.08.2001
0 4 Atbildēt

Nē, par tādu to pārvērš guļamrajonu iedzīvotāji.

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
0 0 Atbildēt

Labi esi izpratis tēmu, ja saki nē

Guļamrajonu iedzīvotājs jau ir tas pats viesstrādnieks.

Kanibaals Reģ.: 24.08.2001
1 1 Atbildēt

Tie gan apgalvo ko citu, ka auto tur jo braucot svētdienās uz baznīcu.

Laaciz Reģ.: 01.04.2016
0 0 Atbildēt

Brauc pats ar to dārgo mūžīgi kavējošo, smirdošo, bomžu apsēsto sabiedrisko transportu. Es labāk 20min ar mašīnu aizbraucu līdz darbam nekā 1.5h kratos ar diviem sabiedriskajiem.

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
0 0 Atbildēt

Katram savs. Es labāk 10 minutēs aizeju ar kājām. Kas jums visiem ir ar to neapvaldamo vēlmi pavadīt laiku, braucot uz darbu.

Laaciz Reģ.: 01.04.2016
0 0 Atbildēt

Jā es katru dienu sapņoju 20km no rīta un vakarā iet ar kājām

Man nav absolūti nekāds vēlmes, bet diemžēl lielāka daļa dzīvo, kur var nevis kur gribas. Iespējams ir kādi krutie IT uzņēmumi, kur var ierasties darba, kad gribas, vai nenākt vispār uz darbu un sist pa taustiņiem guļot Jūrmalas smiltīs, bet tas nav vienīgais darbs pasaulē.

Varbūt Tu arī spēj mainīt dzīvesvietu pēc iegribas, bet tas nenozīmē, ka visi tādi ir.

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
0 0 Atbildēt

Nu tad kādēļ faktisko nepieciešamību izskai kā vēlmi? Gribi iet uz darbu ar kājām un uzskati to par labāko? Tad tā arī saki! Un sāc domāt, kas ir vajadzīgs lai to sasniegtu. Un domāt mazliet savādāk.

Pie datora visu dienu pavada ne tikai "krutajos IT uzņēmumos". Vislielākā datorsēdētāju armija pašā rīgas centrā ir valsts pārvaldes ierēdņi. Jau teicu iepriekš - kas taucē valsts pārvaldei izveidot koplietošanas satelītbirojus (kaut ar visu darba laika uzskaites kontroli, kas ir tik svarīga...) reģionos un ļaut ierēdņiem attālināti strādāt netālu no mājām (nevis mainīt dzīvesvietu)? VIENĪGĀ nepieciešamība, kas liek visus sakoncentrēt kopējās telpās - kā VID piemērā - vajag taču par katru kustību noformēt ar papīra dokumentu ar 15 klātienē uzspiestiem saskaņojuma zīmogiem...

Ir jāsāk domāt, nevis jāatrunājas ar muļķigiem saukļiem "nenākt vispār uz darbu un sist pa taustiņiem guļot Jūrmalas smiltīs".

imzz Reģ.: 27.02.2015
0 0 Atbildēt

"Rīdzinieki ir sašutuši par “bezgaisu” un karstumu “kā ellē” pilsētas sabiedriskajā transportā..Kā senos laikos bez kondicioniera kursē vairāk nekā 80% tramvaju un 60% autobusu..“Rīgas satiksme” TVNET informē, ka no 170 tramvaju vagoniem kondicionieri ir tikai 29, no 407 autobusiem par braucēju labsajūtu domāts 162."

www.tvnet.lv/6701142/bez-gaisa-pusnemana-sabiedriskaja-transporta-kapec-riga-bez-kondicioniera-kurse-80-tramvaju

Rr19 Reģ.: 24.04.2017
2 0 Atbildēt

Tu vienu ciparu izlaidi,cik konsultantu bija RS.

raimondsm Reģ.: 22.05.2004
0 4 Atbildēt

Tā park-ride sistēma laikam tomēr īsti labi nefunkcionē.

Rīga ir pietietkami daudz teritoriju, kas kaut kad bijušas rūpnieciski apbūvētas, bet tagad tur nekas īpašs nenotiek, tur varētu būt stāvvietas.

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
0 0 Atbildēt

Nu bet tak neliksies mierā ar vēlmi tomēr piespiest braukt. Paskaidrosi beidzot kas tev ir pret to, lai novērstu cēloņi, nevis cīnītos ar sekām?

raimondsm Reģ.: 22.05.2004
0 4 Atbildēt

Jēga skaidrot?

Visus darbniekus un darba vietas tāpat no Rīgas nepārvietos, varbūt pusi, varbūt trešdaļu un varbūt tikai 20 procentus.

---------------------

It kā atbildēju. Nu un. Pēc pāris lapām atkal uzdos šo jautājumu. Taču palasi iepriekšējās atbildes.

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
0 0 Atbildēt

Tikpat muļķīgu atbildi var sniegt uz visiem taviem jautājumiem. Visus auto uz elektrību tāpat nepārveidosi.

Kas traucē šo procesu? Kādēļ to nevar? Kādēļ vispār vajadzētu visus? Lai panāktu pretējo efektu, ka pilsēta kļūst par guļamrajonu?

imzz Reģ.: 27.02.2015
0 0 Atbildēt

Rīgas sabiedriskā transporta sistēma ir radīta laikos ar daudz mazāku transporta intensitāti. RS dod iespēju kaut kur nokļūt vispār, nevis nokļūt ātri un efektīvi. Rīgā ir zvaigznes shēma ar domu, ka pamatā visiem vajag Centrāltirgu, Centrālo staciju un Autoostu. Un PSRS laikos tas tā arī bija, transporta bija maz un lielveikalu nebija.

Mūsdienās nevis tiek efektivizēta sabiedriskā transporta sistēma, piemēram, iekļaujot dzelzceļa Pierīgas atzarojumus Rīgas satiksmes sistēmā, bet vienkārši atjaunots satiksmes līdzekļu parks, saglabājot veco shēmu.

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
2 0 Atbildēt

NEVAJAG "efektivizēt" sabiedriskā transporta sistēmu. NEVAJAG cīnīties ar sekām! Rīgā nav nekādu transporta problēmu brīvdienās. Arī stāvvietas visiem pietiek. Ir jālikvidē nepieciešamība atsēdēt Rīgas centra birojos darba dienu un jāizveido tranzīta maģistrāle tiem, kam no Ādažiem jānokļūst Jūrmalā. VISS.

iciks Reģ.: 29.05.2013
0 0 Atbildēt

Ādaži - Jūrmala? Tavuprāt, tas ir ļoti svarīgs maršruts?

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
0 0 Atbildēt

Īpaši nesaprotošajiem - tas ir piemērs virzienam. Brīvības iela šobrīd ir tranzīta maģistrāle, kas savieno Tallinas/Pleskavas un Liepājas/Ventspils virzienus, jo elementāras ģeogrāfijas dēļ apvedceļš prasa DAUDZ papildus kilometrus. NEKĀDS sabiedriskais transports un praidistu stāvvietas nevar atrisināt šo problēmu.

iciks Reģ.: 29.05.2013
0 0 Atbildēt

Labi, pajautāšu savādāk. Vai, Tavuprāt, šis virziens ir TIK svarīgs un to braucēju ir tik daudz, lai kaut ko tam speciāli plānotu? Vēl jo vairāk tāpēc, ka tas nav pārāk vienkārši izdarāms.

Savulaik redzēju Rīgas Ziemeļu koridora pamatojumu, kur bija rakstīts, kas tad nu to izmantos. Īsti loģikas nebija. Pajautāju vienam zinošākam cilvēkam un tas pateica to pašu. Pārāk daudz Vidzeme - Kurzeme braucēju neesot vis.

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
0 0 Atbildēt

Izdarāms tas ir ļoti vienkārši, visi nepieiciešami priekšdarbi, lai sāktu būvēt kaut tūlīt, ir veikti. Nav tikai lēmuma par vajadzību un finansējuma. Nezinu uz kādiem papīriem tu skaties, bet es katru dienu esmu spiests skatīties uz faktisko tranzītu gar manu dzīvesvietu. Vienīgais, kas man nekādi nav saprotams, kā vienā cilvēkā ietilpst vienlaicīga spēja pateikt "ir sastrēgumi, ko jārisina ar aizliegumiem" un "Pārāk daudz braucēju neesot vis". Te gan jāpiebilst, ka Orvels šādu spēju izprata un aprakstīja jau sen, ko agrāk lasīju kā fantastiku, bet šodienas ikdienā pārliecinos, ka "dubultdoma" ir reāla masveida parādība.

iciks Reģ.: 29.05.2013
0 0 Atbildēt

Ja Tu runā par Ziemeļu koridoru, nav vis. Ja atmetam vissvarīgāko (finansējumu), tad nav īsti pat projekta. T.i., ir, bet novecojis un atjaunojams. Pie tam tas projekts ir diezgan vērienīgs un Rīga vēlētos to atjaunot mazliet pieticīgāku - t.i. pārprojektēt.

Kas ar zemju jautājumiem, man nav zināms, bet ja tur nekas nav atrisināts, tad tā varētu būt problēma ilgus gadus.

Par tranzītu gar Tavu dzīvesvietu. Pagrūti komentēt, jo nezinu, kur tā atrodas, bet liekas, ka esi šad tad pieminējis Ādažus. Pieņemsim, ka tā arī ir. Tādā gadījumā šai tranzīta plūsmai minētais risinājums vajadzīgs kā kaķim sporta bikses. Absolūti dominējošā plūsma dodas Bauskas virzienā un izmanto apvedceļu A4.

Īsti neatminu, kurā vietā minēju tos sastrēgumus un aizliegumus, bet nu ja pat tā, tas nekādā ziņā nav pretrunā ar manis teikto "pārāk daudz braucēju KONKRĒTAJĀ VIRZIENĀ". Var būt pilna Rīga ar mašīnām, bet tas nenozīmē, ka virziens x->y ir interesējošs lielai daļai no tiem.

Ja reiz apgalvo, ka šādi brauc daudz cilvēku, vai Tev ir kaut kādas iespējas to pamatot? Nevis - daudz mašīnu, tak kaut kur viņi paliek.

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
0 0 Atbildēt

Dzīvoju Rīgas centrā, Brīvības ielā. Man jau tagad ir problēmas piebraukt pie savas mājas, kas ir radītas, lai nodrošinātu ērtības tranzītbraucējiem. Un man ir vienalga - tā plūsma ir starp Juglu un Imantu, Ādažiem un Jūrmalu vai Valmieru un Ventspili - visi šie ir spiesti braukt pa šauru centra ielu, kas nav piemērota tranzīta plūsmai. Kādēļ var par valsts naudu uzbūvēt lepnu apvedceļu Saulkrastiem, bet Rīgas problēmas ir Ušakova vaina?

iciks Reģ.: 29.05.2013
0 0 Atbildēt

"Un man ir vienalga - tā plūsma ir starp Juglu un Imantu, Ādažiem un Jūrmalu vai Valmieru un Ventspili" - te, draugs, ir Tava problēma.

Tagad pieņemam, ka uzbūvē to Ziemeļu koridoru vai kādu citu risinājumu, bet izrādās, ka Brīvības ielas izmantotājiem tas nav ērts. Kā tas maina Tavu situāciju? Iztērēta nauda, Brīvība iela atslogota minimāli, pie savas mājas Tu netiec tāpat neko ērti.

iciks Reģ.: 29.05.2013
0 0 Atbildēt

Uj, piedošanu par iepriekšējo komentāru. Mazliet sapinos meistarībā. Ziemeļu kordoram laikam tak bija posms, kas paralēls Brīvības ielai. Man šis visu laiku ir asociējies ar to Daugavas šķērsojumu, par ko tie lielie skandāli savulaik bija.

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
0 0 Atbildēt

Ziemeļu koridors ir paralēls Brīvibas ielai visā tās garumā. Daugavas šķērsojums ir tikai viens no tā elementiem, bez kura koridoram nav jēgas. Protams, Brīvības iela nav vienīgā - tranzīts sadalās arī pa citiem maršrutiem. Čaka ielu vai pa "pusapvedceļiem" - caur Gaiļezeru un Dreiliņiem - izmantojot Salu vai Dienvidu tiltus. Runājot par šķērsojumu - nevajag par zemu novērtēt prāmi, ja tilta izbūvei naudas nepietiek. Rietumeiropā tādus nekautrējas lietot satiksmes optimizēšanā.

Par jautājumu, ko darīt, ja nepatiks (vai pareizāk sakot negribēs lauzt ieradumus)? Tad runāt par papildus ierobežojumiem un motivācijām. Bet ierobežot, kamēr nav alternatīva, ir stulbums un varas naids pret saviem iedzīvotājiem. Dzīvē gan nekad nav gadījies redzēt, ka šādi risinājumi "nepatīk". Aizbrauc uz Varšavu, paskaties, kā būvē transporta koridorus.

Rr19 Reģ.: 24.04.2017
0 0 Atbildēt

Tāpēc fūristi labāk izvēlas braukt caur pilsētu.Plaši iecienīts maršruts viņiem ir virzienā no Jelgavas pa Ozolciema ,Valdeķu un Graudu ielām uz Dienvidu tiltu,zīme smagiem braukt aizliegts tik ignorēta.

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
2 0 Atbildēt

Lūk problēmas vizualizācija, ja grūti saprast no rakstītā.

Volx Reģ.: 22.11.2018
0 0 Atbildēt

Seit ir bišķi pārspīlets, es šo maršrutu bieži testēju un priekš manīm ērtākais ir Ulmaņa gatve-Salu tilts- pa krasta uz dienvidu pārvadu(Akropole)-Dreiliņi un aiz IKEA izeju uz A1. Nevajag nemaz vilkties caur Juglu.

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
0 0 Atbildēt

Šeit ir parādītās divas galējības - taisnākais ceļš Brīvības iela un apvedceļš, kuru neizmanto, jo tas ir nesamērīgi garāks. Bet tavs maršruts ir ērtāks tikai tavās iedomās - ar to nesakot ka tas ir slikti. Brīvības ielu šajā kartē iezīmēja Google, nevis es - tieši tāpat, kā to izdarīs jebkura cita navigācija un vedīs braucējus tieši pa Brīvības ielu. Regulārie braucēji, protams, dažreiz meklē alternatīvas, bet arī tās ir pilsētas ielas, nevis pareizi izbūvēti transporta koridori.

Volx Reģ.: 22.11.2018
0 0 Atbildēt

Kapēc iedomās? Es startēju no mārupes un regulari tā braucu. Priekš kam man ik pēc 150m apstāties pie luksoforiem? Agrak braucu caur Juglu, bet arī tiesi šā pasa iemesla dēļ tagad to nogriezu aiz IKEA pa Juglas dienvidu krastu. Ja nemaldos tad no Ikea līdz D-parvadam ir 3 luksofori!!! Cik man reizes vajadzēs astāties, ja es braukšu No Juglas līdz Vanšu tiltam?

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
0 0 Atbildēt

Kāpēc iedomās? Tāpēc, ka arī šobrīd, piektdienas 14:51, Google maps ātrāko maršrutu no Mārupes domes (jo neko precīzāk nepateici) sarēķina pa Brīvības ielu. Ja tev labāk patīk braukt apkārt, tas nav nekas slikts, bet Google algoritms ir bez emocijām un visnotāl nekļūdīgs. Un Mārupe vēl ir nost uz dienvidiem no Liepājas/Venstpils virziena, kas apvedceļa līkumu padara mazāku.

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
0 0 Atbildēt

Turpinājums - 15:00 jau tavs maršruts. Brīvības ielu paspējuši pietirst. Ko tas liecina? Iela tiek izmantota ar maksimālo noslodzi un cilvēki ir spiesti meklēt apvedceļus, kas normālā situācijā ir neefektīvi.

Volx Reģ.: 22.11.2018
0 0 Atbildēt

Cik ta tev tur rēķina?

Mārupe - Ikea - Baltezers 45min

pa brīvības 47 vai 51 min bez Ikeas

Google vienmēr izmet vienkāršāko, ģenerālo ceļu. Tas ir labi, ja es iebraucu kkāda Varšavā, tad viņs man ved pa lielākajiem ceļiem, bet ja es apkārtni pazīstu, tad man gan nekāds palīgs nebūs google.

Volx Reģ.: 22.11.2018
0 0 Atbildēt

un neaizmirsti par ērtībām! Es pa šo maršrutu braucu kā kings - vienu roku stūrējot un ar otru malkoju kafiju, pa brīvības būti vieni bremzesana un uzsākšana. kkur kāds vienmēr spiedīsies utml.

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
0 0 Atbildēt

Kā jau teicu - nav nekas slikts tajā, ka nebrauc kā google domā un ieskaiti komfortablu kafijas dzeršanu brauciena izvēles parametros. Citiem patīk spiesties, lai ietaupītu kaut minūti, tādēļ Brīvības iela vienmēr piepildās līdz sava maksimālajai caurlaidībai.

Lasītākie raksti

Jaunie raksti