Transports un īsta ekoloģija.

raimondsm Reģ.: 22.05.2004

Transports ir viens no lielākajiem vides piesārņotājiem. Dalīsim to piesārņojumu co2(ogļskābā gāze) un visādas sīkas C daļinas un NOXi (slāpekļa oksīdi). Diskusijā startējam no aksiomas, ka par daudz co2 ir slikti bez visādām tur vulkānu piesārņojuma un Saules aktivitātes teorijām. Ja apspriežam, cik vidi piesārņo eko auto pilnais ražošanas un braukšanas cikl, tad, ja var, ar zināmiem, pierādītiem , ar ķīmiskiem vienādojumiem pamatotiem akumulatoru ražošanas datiem. Ja apspriežam piesārņojuma pārvietošanas konceptu (ārpus pilsētas vai trešās pasaules valstīs kaut ko saražo un piesārņo, lai var tīri, tīriņi ekoloģiski barukt pa pilsētu), tad obligāti rēķinām, cik viegli tomēr to piesārņojumu savākt stacionārai rūpnieciskai iekārtai un cik - braucošam auto. Ja par esošām tehnologijām, tad cik mazāk piesārņo ar gāzi darbināmi auto un cik - ja dīzelim arī uzlikta gāze kā papildus degviela - cik var, ar skaitļiem. Ja apspriežam satiksmes organizāciju vispār, tad, pēc iespējas visus aspektus - no tā, ka dzelzceļa stacijā pieejams autobusu kustības saraksts labākai plānošanai līdz tam, kas jādara, lai lauku braucējs izvēlētos sabtransu - no atlaidēm līdz lētai nomai un saskaņotiem sabtransa grafikiem. Kas vajadzīgs, lai 20-50km attālumā dzīvojošie pilsētas darbinieki brauktu ar elektroauto vai sabtransu.

Tātad - co2, NOXi un C daļiņas slikti, sabtranss labi, piesārņojuma pārvietošana slikti un ko tur var darīt.

iauto.lv/forums/topic/40611-co2-nodokla-likmes?pnr=2

 
1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 ..79
raimondsm Reģ.: 22.05.2004
2 1 Atbildēt

CO2 ir izejviela. phys.org/news/2018-03-co2-usable-energy.html

www.sciencealert.com/scientists-plan-to-recycle-waste-carbon-dioxide-co2-into-plastic

---------------------

Katrs auto, kurš līdz šim brauca ar benzīnu, dīzeli vai gāzi un tagad tiek aizstāts ar elektroauto, nav tikai papildus patērētājs, tas aizvāc no ielas vienu auto, kurš līdz šim dedzināja to degvielu, siltumu laida gaisā un vēl tur bija kaut kas jādara ar izplūdes gāzēm, kas maitāja gaisu pilsētā. Tie katalizatori maksāja reālu naudu un viss pārējais arī - gan uzražot, gan apkopt un uzturēt.

ec.europa.e u/energy/sites/ener/files/documents/Article%2014_1EEDGermanyEN.pdf

www.yanmar.com/global/energy/micro_cogeneration_package/

Kur nav dabasgāzes pievada, tagad daži apkurina ar propānu. Lielais, stacionārais balons vai kaste, kurā vairāki baloni saslēgti kopā, lai nav jābrauc pēc katra. Tad nu to metānu vai propānu tagad var kārtīgi sadedzināt stacionārā koģenerācijas stacijā, siltumu izmantot, CO2 savākt, ja tur vēl kādi izmeši, tos labi ar stacionāriem filtriem nofiltrēt un tos auto uzlādēt. Un viss kārtībā. Tur vēl jābūt kaut kādiem variantiem ar lieljaudas UPS, lai maza patēriņa laikā nav jādarbina tas ģenerators.

www.alibaba.com/showroom/power-cogeneration-30kw.html

www.alibaba.com/showroom/power+cogeneration+500kw.html

Stāsts no sadales tīkla jaudas palielināšanas stāsta pārvēršas par jaunu koģenerācijas apkures konceptu, kas darbojs gan apkurē, gan elektroautouzlādē. Katrā miestā pāris stacijas un viss notiek.

Var jau sākt rēķināt, kas ir, ja auto uzlāde pie viena nodrošina silto ūdeni un visu vai daļu apkures. Pie tam, var jau to auto palādēt pusi vai trešdaļu no visiem pieejamā elektrotīkla, ja TAJĀ brīdī tā var un pēc tam ar to koģenerāciju. Tas kaut kā jāoptimizē.

msh Reģ.: 16.04.2007
3 0 Atbildēt

Lasu, smejos. Tu pats saproti ko tu piedāvā? Tu piedāvā vienu iekšdedzes dzinēju kurš griež riteņus, aizvietot ar citu iekšdedzes dzinēju, kurš griež ģeneratoru - bet starp to un riteņiem vēl ir enerģijas zudumi akumulatora lādēšanā un pašā akumulatorā. Tā ģeneratora siltumu tu tāpat pamatā laidīsi gaisā - bet ar saražoto elektrību sildīsi elektromobīli, laižot gaisā vēl vairāk siltuma. Kad tu runā par "dārgajiem katalizatoriem", paturi prātā ka vai nu tam ģeneratoram ir tāds pats, vai arī tas neierakstās esošajās atgāzu normās, lasīt - piesārņo dabu vairāk par to motoru, ko tas noņem no ceļa - nu jā, skurstenis vienīgi kūp pie tavas mājas, visu laiku, nevis uz ielas. Cerams ka vismaz tam ģeneratoram ir augstāks lietderības koeficients kā mašīnas motoram, bet es bik par to šaubos - piemēram, benzīna ģeneratora gadījumā tas motors, kas ir manā golfā, bez šaubām ir ar augstāku forsāžas līmeni.

Un galu galā tu pats lieliski uzskatāmi parādi ka elektromobīlis = kūpošs skurstenis, tikai citur, kaut kur noslēpts.

raimondsm Reģ.: 22.05.2004
1 3 Atbildēt

Tur ir jāsaprot, ka ir diezgan liela atšķirība, vai tas degvielas dedzinātājs stāv uz vietas vai vizinās uz riteņiem.

Tad vēl - tas stacionārais degvielas dedzinātājs sadedzina dabasgāzi, propānu-butānu vai pat koksni.

Lokāli pareizi izplānots koģenerācijas ģenerators var darboties dažādos režīmos - kā lādētājs un apkures sildītājs papildus esošajai sistēmai, kā ģenerators, kas pīķa stundās dod enerģiju tīklā.

Uz vietas stāvošai, ne uz riteņiem braukalējošai siltuma mašīnai var ne tikai noņemt siltumu, tai var arī savākt CO2 un uzlikt lielus, efektīvus filtrus, ko nekādi neuzliksi mazam, kompaktam auto.

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
2 0 Atbildēt

Tu runā par fantāzijām, joprojām noliedzot to, ka elektroauto tērē akmeņogļu enerģiju un nekādi CO2 filtri tām neeksistē. Iekšdedzes auto visos rādītājos ir aptuveni līdzvērtīgs reāli eksistējošam dabasgāzes TEC - tātad LABĀKS par akmeņogļu auto.

raimondsm Reģ.: 22.05.2004
0 1 Atbildēt

Bet siltums paliek nesavākts.

Un katrā valstī enerģijas proporcija ir savādāka. Tā kā to akmeņogļu storiju nevajag pārspīlēt.

Un ir reāli projekti, kur to CO2 savāc.

lynx85 Reģ.: 21.12.2005
6 0 Atbildēt

jau gadus 15 ir kaudze ar mašīnām, kurām sava siltuma ziemā pietrūkst - tā ka vari nedzīt makaronus par nesavākto siltumu

raimondsm Reģ.: 22.05.2004
0 0 Atbildēt

Paskaidro loģiku.

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
3 0 Atbildēt

Atkārto vēlreiz, kādēļ tu vispār satraucies par CO2! Vai tavā satraukumā ir nozīme lokālam CO2 palielinājumam?

Lai arī nepiekrītu tavam satraukumam vispār, varu respektēt tavu pozīciju, ja to vismaz piemērosi korekti.

Un es nenoliedzu, ka eksistē eksperimentāli projekti CO2 savākšanā. Bet arī tam, ko es par šiem projektiem domāju, nav nozīmes šīs diskusijas kontekstā - tām akmeņogļu stacijām, kas ražo 38% pasaules elektroenerģijas šāda savākšana netiek veikta un visticamāk nākotnē arī netiks. Reālāka nākotne ir to aizstāšana ar dabasgāzes vai pat kodolsintēzes enerģiju, nekā šādu neadekvāti dārgu savākšanas projektu ieviešana.

felix65 Reģ.: 13.01.2017
2 0 Atbildēt

Nez kāpēc visi elektro auto apoloģēti ,,aizmirst" pašu būtiskāko- cenu. Lai nopirktu elektroauto, no dabas jāpaņem daudz vairāk. Ko tieši latvijā var paņemt no dabas? Nu piemēram izzāģēt atlikušos mežus, lai nebūtu kas absorbē co2. Var vēl nodedzināt pa kādai nelegālajai izgāztuvei. Ekologi hujeva!

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
1 0 Atbildēt

Nu tu gan sagribēji... Ekologi nespēj saprast pat to, ka salīdzinošajā vērtējumā ir jāņem vērā sliktākais elektroenerģijas ieguves veids, nevis abstraktais vidējais "grozs", bet tu gribi, lai saprot, ka naudiņas pelnīšana arī prasa resursus

lynx85 Reģ.: 21.12.2005
3 0 Atbildēt

Ne tikai lai nopirktu, jāpaņem vairāk. Paskatamies pilnu dzīves ciklu ar pilnu utilizāciju...

raimondsm Reģ.: 22.05.2004
1 4 Atbildēt

Kā tad. Pilnu ciklu. Nez, kāds var uzrakstīt pilnu ciklu kaut vienai detaļai. Uz priekšu.

Kas tur bija ar to dīzeļa nepietiekošo siltumu? Un kāds tam sakars ar to, ka vienā gadījumā visu silutmu palaiž gaisā, bet otrā - savāc.

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
2 0 Atbildēt

Kurā gadījumā tad palaiž visu un kurā savāc? Varbūt pats precizēsi, kā īsti notiek tavā ieskatā.

Cik man zināms, gan TEC, gan iekšdedzes dzinēji pārpalikuma siltumu izmanto attiecīgi organizētai telpu apsildīšanai. Maziem ekonomiskiem dīzeļiem šis pārpalikums aukstā laikā ir nepietiekams. Elektroauto, savukārt sildīšanu veic līdzvērtīgi autonomajai apkurei - t.i. izmantojot sildīšanai VISU degvielu, nevis tikai pārpalikuma siltumu.

lynx85 Reģ.: 21.12.2005
5 0 Atbildēt

pat neizplūstot sīkumos par ražošanu, tīri utilizēt ko ir dabai draudzīgāk - pāris simtus kg alumīnija sakausējuma (motors, kārba) vai pāris simtus kg akumulatoru, un ne jau prastos svina - skābes, bet advancētos litija jonu vai nu kādi tur tajos elektro iet?

Par siltumu, ko nesavāc - tu laikam domā ka iekšdedzes dzinējs ir kā veca kvēldiega lampiņa, kas 95% taisa siltumu un 5% no patērētā pārvērš gaismā...

msh Reģ.: 16.04.2007
2 2 Atbildēt

imzz rakstīja: Par to sildīšanos ziemā, nu, cik tad reāli vajag? Auto ir mazāks par istabu, tātad , ja nav -20 un zemāk, ar apm. 1kW vajadzētu pietikt. Uz 5 st.braucienu tas dos 5 kWh. 1/6 daļa no 30 kWh baterijas un 1/20 no 100 kWh baterijas.

Man tie tavi cipari neko neizsaka, bet jebkurā gadījumā, liekas ka tu nekad neesi nevienai mašīnai pat noņēmis durvju apšuvumu, nerunājot par ko vairāk. Pirmkārt, mašīna reāli ir metāla kaste ar ŠAUSMĪGIEM siltuma zudumiem - vienīgais materiāls kas tur kaut cik atgādina siltuma izolāciju, ir skaņas izolācijas mīkstumi, un tie paši nebūs biezāki par centimetru, drīzāk plānāki. Otrkārt, mašīnai ir caurplūdes ventilācija - priekšā tiek iesūkts āra gaiss, auksts, tas tiek sasildīts, un pa aizmuguri tas plūst ārā pa lūciņām zem bufera, un vieta lai mašīnā ierīkotu siltummaini gaisam un ventilāciju šim siltummainim, mašīnā nav. Tā nu rezultātā iekš deviņdesmito gadu C sērijas audī ar 2.5 TDI nākošais salona apsildes papildu elektriskais radiatoriņš ar 600w jaudu spēj vienīgi mazliet ātrāk atkausēt priekšas stiklu, nevis kaut ko sasildīt - kamēr neliels bet ļoti blīvs salona apsildes radiatoriņš pie 90 grādiem ar 5 grādu āra temperatūru spēj nelielas mašīnas salonu sasildīt tikai līdz kādiem 35 grādiem.

viencexperc Reģ.: 13.02.2017
3 0 Atbildēt

Ilgi meklēju cik kilotonnas gadā Latvija izlaiž CO2. Dažādos avotos dažādi cipari ( aptuveni līdzīgi). Vienā resursā figurē, ka aptuveni 3,5 tonnas uz vienu iedzīvotāju.

Igaunija - 14,85 ( Latvijā 3,5)

Lietuva - 4,38

Somija - 8,66

..

Tajā pašā resursā min, ka kopējais CO2 saražošanas līmenis gadā ir 8 megatonnas ( 8000 Kt).

salīdzināsim ar citām valstīm:

Omāna - 78 Mt

Beļģija - 97 Mt

Čehija 111 Mt

Nīderlande 165 Mt

Ukraina 228 Mt

Polija 294 Mt

Vācija 777 Mt

Japāna 1252 Mt

ASV 5700 Mt

Kīna - virs 10 000...

Un vēlreiz - Latvija - 8

Vai jums neliekas, ka mums nevajag cepties? Priekš kam mums vajag bojāt savu ekonomiku, lai tā pati Nīderlande, ko lepni dēvē par "zaļo" valsti, gadā palaiž 20 reizes vairāk.

viencexperc Reģ.: 13.02.2017
3 0 Atbildēt

Vikipēdijā ir saraksts ar 48 lielakajam co2 izlaidējvalstīm. Azerbaidžāna ir 48. ar 38 Megatonnām, sarakstā - pēdējā.

Tad kurā vietā ir Latvija, kurai ir 8Mt?

en.wikipedia.org/wiki/List_of_countries_by_carbon_dioxide_emissions

Es uzskatu, ka Latvijā par Co2 uztraucas tikai brūnā raustītaji, kuriem patīk atdoties kaut kam, vai pamuļķi.

aizejošais Reģ.: 23.05.2005
4 2 Atbildēt

Pēc Tavas loģikas sanāk, ka, ja cits izgāž mežā kravu mēslu, pa mašīnas logu var izlidināt druciņ atkritumu.

viencexperc Reģ.: 13.02.2017
5 0 Atbildēt

Nē.

Labāks salīdzinājums - visi tīkliem ķer zivis, pa nopelnīto naudu taisa skolas, slimnīcas, atver rūpnīcas....bet tu - domā, ka zivis ķert nav ētiski, tāpēc skraidi pliks pa mežu ar koku ...un ceri, ka tevi citi nenopirks....nenopirks to mežu...

viencexperc Reģ.: 13.02.2017
4 1 Atbildēt

Vai vēl tuvāks īstenībai:

Visi skraidīja pliki, sāka ķert zivis, tad sāka tās pārdot.. utt ..bet tad,kad jau sabūvējuši rūpnīcas, un sāk pelnīt naudu bez zivīm nolemj zivis vairs neķert, jo tā var beigties zivju resursi. Bet tu, pliks būdams, nolemj sekot viņu piemēram, un tā arī paliec pliks.

...

Un ja padomātu, tad saprastu, ka tas arī ir ekologu mērķis...

Lai citi skraidītu pliki.

core Reģ.: 03.01.2017
3 0 Atbildēt

Viena no retajām reizēm kad piekrītu expertam.

Conqueror Reģ.: 15.10.2002
1 0 Atbildēt

kā man riebjas tie ķēmi, kas lidina pa braucošas mašīnas logu savus atkritumus kā tādi debilie... saņemies un apstājies pie benzīntanka un saliec visu atkritumu tvertnē!

raimondsm Reģ.: 22.05.2004
1 3 Atbildēt

Atkal visādi kreisie agumenti. Brūni, zaļi un pelēki.

Vispirms - par moderno dīzeļu nespēju pietiekami ātri piesildīt salonu. Tas nu esot tas arguments, ka nemaz tika daudz siltuma saražots netiek!

Jebkurš iekšdedzes dzinējs, kad viņs brauc, viņs ražo siltumu apmēram 60 procenti no degvielas potenciālās enerģijas. 40% labākajā gadījumā aiziet kustībā.

Tad - par to salīdzinājumu ar pasaules patēriņiem. Ir vesela kaudze ierēdņu un politiķu lēmumu, kuri tieši tā arī ir pieņemti - nekritiski skatās pasaules prakses un ciparus un vāvuļo - nu ja, mums jau ar to tik ir jārēķinas. Varbūt ir. Varbūt nav. Varbūt ir par 95%, varbūt par 50% varbūt par 5%. Tipisks piemērs tā akmeņogļu koncepta stumšana elektroautosakarā. Mums nav TĀDA proporcija. Mums ir HES un dabasgāzes stacijas.

Tāpat mums nav tā aizbūvētas priekšpilsētas teritorijas. Tur daļa ir gana perspektīvas, lai tiktu pārbūvētas gan lokālai koģenerācijai, gan autostāvvietam, gan uzlādes stacijām.

Pie tam laba plānošana un sabiedriskā transporta uzlabošana noņemtu kādus 20-30% vispār vajadzību braukt uz to centru.

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
0 0 Atbildēt

Un kas no tā, ka apmēram pareizi zini iekšdedzes dzinēja lietderības koeficientu? Gāzes TEC ir tāds pats. Oglēm sliktāks. Un pastāstīsi beidzot, kādu lokālo kaitējumu co2 nodara, ja tik izmisīgi piesauc mūsu proporciju, nevis globālo?

raimondsm Reģ.: 22.05.2004
1 1 Atbildēt

Es vienkārši uz katru ogļu argumentu atbildu, ka tas neder. Cik reizes bīdīji savu tekstu, ka elektroauto uzlādē ar oglēm, tik reizes atbildēju, ka nē, nelādē vis. Un tā pat nav puspatiesība (50%), bet gan, cik tur pasaulē bija, 30 vai 38%. Tādas kvalitātes argumenti tie ir, uz kuriem jāatbild.

Vienkārši tāda ir moderno demokrātisko diskusiju struktūra, ka jāatbild arī uz aplamiem argumentiem, pie tam katru reizi, jo vairums publikas garos tekstus nelasa un visus konmtekstus neayceras un neuztver. Tas ir pragmatisms, rēķinoties ar manipulāciju struktūru un publikas kvalitatīvajiem kritērijiem.Tagad vismaz kādam, kas nevienu ķīmisku reakciju nevar uzrakstīt un īpaši neko daudz nav sapratis, kaut kur atmiņā aizķersies, ka gluži tīrs tas ogļu arguments nav un pasaulē ir dažāda enerģijas ieguves struktūra. Mums - HESi un dabasgāze. Pie tam mazās dabasgāzes koģenerācijas ir gana efektīvas.

Pašreizējā situācija Latvijas elektrosaimniecībā

www.ast.lv/lv/content/situacija-energosistema

msh Reģ.: 16.04.2007
0 0 Atbildēt

Tavas atbildes atbilst "mūsdienu demokrātisko struktūru" principiem - patiesu argumentu tu atspēko ar puspatiesību vai klajiem meliem. Laikam jāatkārto tas, ko bradypus vairākkārt jau te ir uzrakstījis - atjaunojamie resursi ir izmantoti par 100% bez jebkādiem elektromobīļiem - papildu jaudas ir gāze un ogles, kuras nākas iedarbināt, ja tos elektromobīļus jālādē.

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
0 0 Atbildēt

To visi jau ir pamanījuši, ka tavuprāt neder, tikai tu nekādi nespēj pamatot savu nostāju. To, ka pasaulē ir dažāda enerģijas ieguves struktūra jau neviens nenoliedz. Problēma ir tavā nespēja saprast, ka nav nopietni par globālu problēmu diskutēt ar lokāliem argumentiem.

raimondsm Reģ.: 22.05.2004
0 2 Atbildēt

Es vienkārši iebildu pret interneta memes izplatīšanu - elektroauto lādē ar ogļu stacijām.

en.wikipedia.org/wiki/Internet_meme

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
1 0 Atbildēt

Nu tad ej kaut kur citur diskutēt, ja tavs vienīgais arguments ir interneta memes. Bet ļoti nepārsteidza - tava nespēja argumentēt savu viedokli, bet tikai atsaukties uz savējām, pareizajām, ir acīmredzama.

Laaciz Reģ.: 01.04.2016
1 0 Atbildēt

Elektromotors ar savām baterijām arī ražo siltumu. Esi kādreiz pielicis roku pie tiko izslēgta datora videokartes? Cik ļoti karsta tā ir? Elektrība rada siltumu tā vai tā.

imzz Reģ.: 27.02.2015
1 0 Atbildēt

Jautājums, kāda ir "filozofija" šajā jautājumā. Tas ir, kurš ir atbildīgs, indivīds vai valsts ? Tagad ES ir modē indivīda atbildība, per capita, jeb agrākais komjauniešu lozungs "es, pasaules daļa, atbildīgs par visu !"

Tātad, cik piesārņo vidējais latvietis ? Mazāk par bulgāru un vairāk par portugāli. Bet visa Latvijas valsts - pasaules mērogā sasodīti maz. Tas ir, vai latvietim jāsaraujas un jāierobežo sevi tāpēc ka iedzīvotāji Indijā, Ķīnā, Indoķīnā, Āfrikā ,Tuvajos Austrumos, Dienvidamerikā u.c. ir pārpludinājuši pasauli ar sev līdzīgiem ? Neraugoties uz to ,ka tas neko nedos ? Tas notiek tikai plikas ideoloģijas dēļ: Ja tu piesārņo ar tējkaroti, bet cits ar tačku, tad tev, demonstrējot savu labo gribu, turpmāk jāpiesārņo tikai ar pustējkaroti, jo tad tam otrajam būs motivācija noņemt lāpstas tiesu no "tačkas".

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
0 0 Atbildēt

Pareizi, bet vispār jau diskusija ir vēl par ko sviestaināku - cilvēks ir gatavs pasauli piesārņot vēl vairāk, lai tikai varētu sev līdzīgajiem nodemonstrēt savu "zaļo" nostāju. Un ir sašutis, ka kāds viņa pasaciņu prasa pašam pamatot, nevis kopēt n-tās atsauces uz propagandas materiāliem.

raimondsm Reģ.: 22.05.2004
0 0 Atbildēt

Vispār jau Rīgā dažas reizes vasarā veidojas kaut kas līdzīgs smogam. Tas ir te, pie mums, Latvijā.

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
0 0 Atbildēt

Tad tevi interesē uzlabot gaisa kvalitāti Rīga uz laucinieku un ķīniešu bērnu rēķina? Cēli gan...

lynx85 Reģ.: 21.12.2005
4 0 Atbildēt

Jā, sevišķi Vecmīlgrāvī, kur visu gaisu sadirš nekrietnais autobraucējs...

lynx85 Reģ.: 21.12.2005
4 0 Atbildēt

Ja reāli domāt par ekoloģiju, tad par to naudu, ko izmaksātu visāda nedataisītu prototipu stumšana, vajadzētu ieguldīt valsts mežos, uzpirkt katru pleķi lauksaimniecībā neapstrādātās zemes un apmežot. Tad, kad fricis vai japoška vai amurikānis iemācīsies to CO2 savākt uzreiz pēc skursteņa tā, lai tie nebūtu vieni vienīgi izdevumi, tad arī vajag ņemt un lietot reālu, ekonomiski pamatotu tehnoloģiju. Bet šobrīd - plika teoretizēšana ka "paredz savākt". Kas paredz? Zinātne? Nu lai pacenšās vēl kādu gadiņu un uztaisa reālu vācēju, tad arī parunāsim.

P.S ja runājam par dīzeļa aprīkošanu ar gāzi (subsidētu, turklāt, jo viss "zaļais" ir nejēgā dārgs!), tad, manuprāt, piesārņojumu samazināšanai stipri vērtīgākas būtu ūdens filtru kasetes izpūtēja galā. Uztaisat tādu sistēmu, kaut ar apkopes maiņu ik pa 1000km, un visus kvēpus nofiltrēsiet ka prieks. Ik pa divām bākām izliet kaseti ūdens tankštellē tam paredzētā vietā nebūtu stipri ilgāk un neērtāk, kā pildīt miniatūru gāzes baloniņu dīzeļauto. Lūk, raimi, ideja.

raimondsm Reģ.: 22.05.2004
0 2 Atbildēt

Kas tur bija ar to dīzeļa sildīšanas jaudu?

----------------------------------------

Nu, tā tāda patērnieciska attieksme, jūs uztaisiet, atnesiet, nolieciet priekšā, tam mēs lietosim, tad, kad būs gatavs, bet paši neko nedomāsim. Un tie tur mums noteikti pienesīs klāt pašu labāko un pašā attistības sākumā. Lai mēs arī varam nopelnīt.

viena no biodegvielām www.bef.lv/fileadmin/media/Jaunumu_faili/08_Biobutanola_razosanas_iespejas_L.Mezule.pdf

---------------------------------

Doma mazināt NOXus, CO2 un cietās daļiņas, dīzeli aprīkojot ar papildus gāzes balonu, ir tikai VIENA NO IDEJĀM, kuru varētu tepat apspriest jēdzīgāk. Vispirms jau noskaidrojot, CIK TIEŠI LIELS tas NOXu un cieto daļinu samazinājums ir. Un tad par šiem tehniskajiem parmetriem arī runāt.

www.cxflowmeter.com/Product/?url=micro-flowmeter&Show=1&gclid=CjwKCAiAiJPkBRAuEiwAEDXZZYdwslFSAW4nwpnEswwlj-esYu4u5S0IbEhenRT3PKVPf01I_3yDKxoCrwoQAvD_BwE

www.bronkhorst.com/products/liquid-flow/fuel-view/

cerexms.com/products/?gclid=CjwKCAiAiJPkBRAuEiwAEDXZZdE_Xlj1fktp4X3lKhzGWVhc08JZGCyy3x4jHW9uVDp9vhquY87PhRoCcoUQAvD_BwE

par mēriekārtām, par skaitļiem, par reālām, pabrauktām automašīnām, vai atbilst rakstos minētajiem samazinājumiem

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
3 0 Atbildēt

"Nu, tā tāda patērnieciska attieksme, jūs uztaisiet, atnesiet, nolieciet priekšā, tam mēs lietosim, tad, kad būs gatavs, bet paši neko nedomāsim."

Jā, tieši tā. Nemēģināt ieviest dzīvē lietas, kas ir eksperimentu stadijā un ar mīnusa zīmi pielietojumā. Šo naudu novirzīt zinātnei un eksperimentiem poligonos. Un patiešām nepārcensties domāt profesionāļu vietā - nesanāk.

aizejošais Reģ.: 23.05.2005
0 0 Atbildēt

Tu sevi par profesionālu domātāju sauc? Tad savus uz datiem balstītos pētījumus lūdzu studijā.

Uz Tevi var attiecināt visus p'[armetumus, ko vēlies piedēvēt citiem.

Tieši zinātne jau saka, ka ir slikti, bet valdības ''kepurojas pretī, ka vēl kādu laiku jāpaķepurojas. Viss, ko mēs (ne) darām pašlaik ir tāds kompromiss starp interesēm

msh Reģ.: 16.04.2007
2 0 Atbildēt

Zinātne saka ka ir slikti, vai atsevišķi biznesmeņu baroti zinātnieki? Ar zinātni vispār ir interesanti - kas politiķiem ir izdevīgi, un nav ar pietiekami cietiem faktiem pierādāms, to arī zinātne saka. Piemēram - tu noteikti tici ka dzīvība uz zemes ir radusies nejaušības ceļā, ka evolūcijas ceļā mēs esam radušies no mērkaķa, un tas viss pierāda ka Dieva nav. Nu kaut kāda evolūcija pastāv, jā, bet tas ka dzīvība būtu radusies nejauši - kad iedziļinās tajā tēmā, tas ir tāds diezgan komisks pieņēmums - bet šis pieņēmums tiek mācīts skolās kā patiesība.

raimondsm Reģ.: 22.05.2004
2 2 Atbildēt

Tipa, kaut kādi citi gudrie mūsu vietā visu izdomās un mums vislabākajā veidā organizēs, lai mums būtu vislabāk un ērtāk? Un savas intereses aizmirsīs? Un noteikti piemēros mums lokāli, ņemot vērā vietējo infrastruktūru un apstākļus, vislabāko risinājumu?

Tipa, ja tu kaut ko gribi, tad visa pasaule sadosies rokās, lai tev palīdzētu? Kaut kā tā?

Tā visa problēmātika ir gana plaša un tam visam ir mazāki un lielāki risinājumi un uzlabojumi. Sākot ar pieminēto - netaisīt valsts iestādes, kuras visiem vajag, centrā. Drusku par vēlu, bet labi realizēta tā ideja atrisinātu tos sastrēgumus un centra piesārņojumu varbūt par procentu. Desmit tādas idejas un jau 10-20% problēmas atrisināti.

lynx85 Reģ.: 21.12.2005
5 1 Atbildēt

Nē, tā saucas banāla darba dalīšana. Jaunas metodes rodas tur, kur ar tām var nopelnīt UN kur tām ir piemēroti apstākļi. Elektrību var iegūt no jūras plūdmaiņām, nu tad lai tās bagātās valstis izstrādā un ražo to tehnoloģiju, nevis, piemēram, Mongolija, kurai nav robežu ar ūdeni... Par to pašu co2 - lai to dara valsts, kur uzliekot savācējiekārtu uz viena vienīga skursteņa, var nopelnīt vairāk nekā kādas mazas valstiņas gada budžetu - nevajag sapņot ka mūsdienās kāds ar labdarību nodarbojas - visa pamatā ir iespēja nopelnīt. Un es nesaprotu, kas tad mums te "lokāli" ir tik atšķirīgs, lai neieviestu kādu jaunu tehnoloģiju? Skursteņi mums garāki? CO2 savādāks? Neesam mēs ne ar ko īpaši, mēs esam vienkārši nabagi uz to lielo fona.

Būt pionieriem zaļumā, kad tik daudz naudas trūkst tai pašai medicīnai? Kur saprāts?

raimondsm Reģ.: 22.05.2004
2 2 Atbildēt

Nu raugi, vispārējo tautas veselības stavokli tikai par 20-30% nosaka medicīna. Pārējo nosaka dzīves, darba un atpūtas režīms, darba apstākļi un drošība, piesārņojums, ēšanas paradumi, stress vai optimisms, spēja baudīt dzīvi, nepelnīt visu, ko var nopelnīt, vienkāršāka attieksme pret visu to, kas mums apkārt.

-----------------

Mums ir salīdzinoši nelieli attālumi no fazendām laukos līdz darba vietai, tādi attālumi daudzās valstīs ir luksuss.

lynx85 Reģ.: 21.12.2005
2 0 Atbildēt

Jā, un? Es personīgi šajā tēmā izteicu jau divas idejas, kā uzlabot "īsto ekoloģiju", tak neviens neviena vārda neapsprieda.

raimondsm Reģ.: 22.05.2004
0 0 Atbildēt

Nu, sorry, te man laiku pa laikam tas ogļu lādēšanas koncepts jāapkaro.

Kuras tās bija?

lynx85 Reģ.: 21.12.2005
2 0 Atbildēt

Nu ja, skaidrs. Ogļu koncepts jāapkaro, citam nav laika.

arba Reģ.: 16.12.2002
0 0 Atbildēt

tikai izvelkot iestādes no centra veidojas jauna problēma - tukšs centrs - bilbliotekas māja, policijas māja, stūra māja

tādas var turpināt uzskaitīt !

Conqueror Reģ.: 15.10.2002
2 0 Atbildēt

Šitā ir laba doma: visas svarīgākās valsts iestādes ar lielu apmeklētāju plūsmu no malas izvietot ērti aizsniedzamās vietās lokā gar Rīgas apvedceļu. Tikai to apvedceļu noteikti vajag pārbūvēt ar trim joslām katrā virzienā un divu līmeņu satiksmes mezgliem ar autoceļiem no laukiem.

imzz Reģ.: 27.02.2015
3 0 Atbildēt

Skolas arī neaizmirsti, tās krutās,uz kurām mēdz būt lielāka transporta plūsma kā uz kādu valsts iestādi.

Vispār, tā ir jauna pilsētbūvniecības koncepcija, pilsētas vajadzētu būvēt koncentriskos apļos ar vairāku desmitu kilometru diametru, sākt ar ārpusi un centrā vislabāk atstāt mežu kā pilsētas parku.

raimondsm Reģ.: 22.05.2004
2 1 Atbildēt

Un jau sākumā sadzīt krusteniskas milzu betonētas vagas metrolīnijām.

Conqueror- Šitā ir laba doma: visas svarīgākās valsts iestādes ar lielu apmeklētāju plūsmu no malas izvietot ērti aizsniedzamās vietās lokā gar Rīgas apvedceļu.

Tam vajag vienotu, valstisku domāšanu un plānošanu, nevis resoriski šauras ministēriskas intereses ar savējiem un svešajiem.

imzz Reģ.: 27.02.2015
0 0 Atbildēt

Cilvēki Rietumeiropā ir tiešām satracināti, Amsterdamā svētdien 35 000 cilvēku protestēja pret valdības bezdarbību klimata izmaiņu sakarā ;)

viencexperc Reģ.: 13.02.2017
3 0 Atbildēt

Kara pietrūkst Rietumeiropā.

Tā ir - no bezdarbības jau pat nezin par ko protestēt. Es domāju, ka varētu Ukrainu sadalīt, vai ieviest demokrātiju Krievijā. Vai vienkārši - uztaisīt kampaņu Āfrikā. Iemesls - lai nebūtu bēgļu. Piemēram - Ziemeļāfrikas sadalīšana pa jaunām valstīm, BET ievērojot etno-nacionālos principus. Katrai ES valstij piesķirt savā kontrolē kādu Āfrikas teritoriju. Tad visi krāsainie - zaļie, sarkanie, zilie, brūnie, cilvēktiesību aizstāvji, utt varētu labi izpausties. Būtu par ko piketēt, kur braukt missijās, messijās un palīdzības atalstiem. Uz gadiem 20 Eiropas kontinentā atkal būtu miers.

Bet ja pavisam nopietni - pietrūkst Hitlera.

lynx85 Reģ.: 21.12.2005
2 0 Atbildēt
rudens68 Reģ.: 17.04.2006
0 0 Atbildēt

imzz rakstīja: Cilvēki Rietumeiropā ir tiešām satracināti, Amsterdamā svētdien 35 000 cilvēku protestēja pret valdības bezdarbību klimata izmaiņu sakarā ;)

Vis jau kādreiz bijis

Te nesena

www.npr.org/sections/parallels/2014/01/23/265228870/chinese-red-guards-apologize-reopening-a-dark-chapter?t=1552294141252

Musdienas www.theguardian.com/environment/2019/feb/13/school-climate-strike-childrens-brave-stand-has-our-support

darklight Reģ.: 29.10.2013
1 0 Atbildēt

A kamēr mēs te sapņojam, somi ver vaļā kārtējo atomreaktoru. Ja nemaldos, piektais, ja ne sestais tas būs. Lūk tad var ar elektromobiļiem braukāt.

viencexperc Reģ.: 13.02.2017
1 0 Atbildēt

Aes ir videi draudzīgi, bet ir divi ļoti lieli mīnusi:

1) atkritumi

2) valsts drošība.

Re kā puse Eiropas trīc no "divām" krievu sūda raķetēm, jo saprot - var būt 100 reizes stiprāki, bet ja viens sūda lūznis, ko krievi sauc par raķeti, tiks līdz AES, un valstij būs lieli sūdi. Sevišķi, ja tā ir maza un pārapdzīvota.

..

Ja pirmo punktu var atrisināt - atkritumus iesmērējot idiotiem (piemēram - Ukrainai), tad otrais neatrisinās ne kā.

msh Reģ.: 16.04.2007
2 0 Atbildēt

Piemirsi vēl trešo mīnusu - AES joprojām ir termālā elektrostacija kas turbīnu darbā nepārvērsto siltumu izpūš gaisā vai ar to silda kādu ezeru vai jūru.

Vēl noteikti ir arī ceturtais, bet tas tāds sarkastisks - saprātīgi apsaimniekotu reaktoru ražotā elektrība noteikti būtu pārāk lēta - kaut kāda iemesla dēļ tak fukušimas negadījums tika cītīgi izmantots lai kurinātu pretkodolreaktoru kustības.

Kalvis99 Reģ.: 13.09.2017
1 0 Atbildēt

darklight rakstīja: A kamēr mēs te sapņojam, somi ver vaļā kārtējo atomreaktoru. Ja nemaldos, piektais, ja ne sestais tas būs. Lūk tad var ar elektromobiļiem braukāt.

Poļi arī plānojot: en.wikipedia.org/wiki/List_of_nuclear_reactors#Finland

Conqueror Reģ.: 15.10.2002
0 0 Atbildēt

nu, šitie atomreaktori ir noiets etaps - novecojis, domāju. vajag sahārā, un citos tuksnešos arī, izvietot gigantiskas saules baterijas simtiem tūkstošu kvadrātkilometru platībā, lūk, kur būs nākamie miljardieri - tie, kas ieguldīs saules baterijās un elektroenerģijas pārvades līnijās utt.

imzz Reģ.: 27.02.2015
0 0 Atbildēt

Etiopijā ir ap 50 aktīvu vulkānu sakarā ar ģeoloģisko Ziemeļāfrikas lūzumzonu. Nav brīnums , ka patlaban tur tiek realizēti 15 ģeotermālo spēkstaciju projekti ar kopējo jaudu 1000 MW. Bet Etiopijas ģeotermālais potenciāls perspektīvā ir 10000 MW. Arī Kenija ir piemērota valsts ģeotermāliem resursiem.

viencexperc Reģ.: 13.02.2017
0 0 Atbildēt

15 stacijas ar 1000MW?

Viena Ignalinas AES savā laikā bija 1500MW. Bet tā bija atpalikusi un vecmodīga.

Modernas AES jauda ir desmitiem reižu lielāka ( Fukušimas jauda bija 4.7 Gigawati)

Tas nozīmē, ka to 10 000Mw jaudu var uztaisīt 1 AES, nevis

10 000/1000=10

15*10= 150 ( !!!!!) stacijas

..

Padomā kādi vajadzīgi resursi, strādnieku lai uzbūvētu 150 stacijas un tās uzturēt.

Žēl, ka pie Etiopijas tektoniskās plātnes virzās viena no otras, ja virzītos viena pret otru, varētu tos radioaktīvos atkritumus rakt plātņu lūzuma zonā - ar laiku radiaktīvie sūdi nonāktu Zemes mantijā. Bet blakus ir Somālija, kas ir atpalikusi un varētu tos uzņemt. Tā ka es - Etiopijas diktatora vietā lūgtu lai kāds no Rietumiem uztaisa lielu AES ( jo attīstītās valstis ne ļoti grib kodolenerģiju dāvāt banānu republikām)

imzz Reģ.: 27.02.2015
0 0 Atbildēt

Protams, projekti ir mazi, bet tā ir Āfrikas valsts un viss ir atkarīgs no investīcijām un vajadzības. Pie kam vēl ir jautājums, vai būvēt lokālas stacijas nav izdevīgāk nekā vienu ultralielu un zaudēt enerģiju pārvades līnijās, kuras arī maksā naudu. Islandes lielākā ģeotermālā stacija arī ir tikai 303 MW.

msh Reģ.: 16.04.2007
1 0 Atbildēt

Tas ir tāds pseidozaļo domāšanas veids. Saules baterijām ir vairāki nopietni mīnusi - pirmo jau nosauci, tās jāliek vietās kas tālu no cilvēkiem - otrais, tās darbojas tikai saulē, tātad ar tām var lādēt elektromašīnas vai darbināt kondicionierus, bet ne apgaismojumu - trešais, tās piedāvā pārāk mazu enerģijas blīvumu [AES pāris lielas ēkas spēj attīstīt 1-2 GW jaudu - cik kvadrātkilometrus ar saules baterijām vajadzēs nokrāmēt šādai jaudai? Ceturtais - saules bateriju dabiskais mūža ilgums ir jūtami īsāks nekā kodolkreaktoram - kaut ko minos par 20 gadiem - tikmēr ne viens vien kodolreaktors davelk ilgāk par 50 gadiem, un lai to uzturētu, nav regulāri jāmaina kvadrātkilometri ar saules baterijām...

viencexperc Reģ.: 13.02.2017
1 0 Atbildēt

apgaismojumu dod uzlādētie akumulatori. Tev ir atpalikusi domāšana.

msh Reģ.: 16.04.2007
4 0 Atbildēt

Pareizi - vajag vēl ķīmiskos atkritumus. Piemirsu jau...

raimondsm Reģ.: 22.05.2004
0 1 Atbildēt

Dziļizlādes svina -skābes akumulatori pārstrādājas ļoti labi.

en.wikipedia.org/wiki/Nickel%E2%80%93iron_battery

NiFe arī.

Ir ziņas, ka kaut kāda veida Litija akumulatori arī ļoti labi pārstrādājas, bet ar kaut kādiem esot nelielas problēmas.

msh Reģ.: 16.04.2007
4 0 Atbildēt

Pārstrādājas varbūt labi, bet kāpēc tos iestādījumus, kur tos aķus pārstrādā, īpaši neviens nevēlas savā tuvumā?

Conqueror Reģ.: 15.10.2002
1 0 Atbildēt

vēl esot atklātas kaut kādas krutās baktērijas - uzber viņām plastmasas atkritumus un izdalās siltums, ko savāc un izmanto vai pārvērš elektrībā

imzz Reģ.: 27.02.2015
2 0 Atbildēt

Principā jebkuru temperatūras starpību var pārvērst elektrībā. Termopāris ir vispopulārākais piemērs. Protams, tas dod niecīgu strāvu. Bet ar speciāla tipa pusvadītājiem var ģenerēt nozīmīgas jaudas. Ir viena tipa auto ledusskapji, kur tādus izmanto. Tas ir, apgriezto efektu : ja pusvadītāju pieslēdz strāvai, tad vien puse paliek silta un otra auksta. Enerģijas ražošanā šos savienojumus pagaidām nelieto dārdzības dēļ.

msh Reģ.: 16.04.2007
0 0 Atbildēt

Tos sauc par peltjē elementiem - senākos laikos ar tādu palīdzību virstaktētāji mēdza procesorus dzesēt.

raimondsm Reģ.: 22.05.2004
0 1 Atbildēt
msh Reģ.: 16.04.2007
1 0 Atbildēt

Tā krāsns ir metama vienā katlā ar elektromobīli - kategorijā "dārga rotaļlieta" - man liekas ka par tiem rubuļiem vai tik normāls bulerjānis nesanāk - bet nu jā, bulerjānim nav peltjē elements piekabināts...

viencexperc Reģ.: 13.02.2017
2 0 Atbildēt

imzz rakstīja: Protams, projekti ir mazi, bet tā ir Āfrikas valsts un viss ir atkarīgs no investīcijām un vajadzības. Pie kam vēl ir jautājums, vai būvēt lokālas stacijas nav izdevīgāk nekā vienu ultralielu un zaudēt enerģiju pārvades līnijās, kuras arī maksā naudu. Islandes lielākā ģeotermālā stacija arī ir tikai 303 MW.

cik cilvēki dzīvo Islandē? Un cik cilvēki dzīvo jebkurā Āfrikas valstī.

Visā Islandē dzīvo mazāk cilvēku nekā Rīgā ( 350 000). Reikjavīkā ap 120 000. Protams, ka pie katras pilsēteles uzbūvē tādu mazu staciju, un ideāli. Bet Etiopijā dzīvo vairāk kā Vācijā un Portugālē kopā ņemtām - 105 miljoni.

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
2 0 Atbildēt

Tam nav nekādas nozīmes - tāpat kā tam, ka elektrību iegūst no akmeņoglēm

raimondsm Reģ.: 22.05.2004
3 2 Atbildēt

Klases nesekmīgie, kuri nevienu sarežģītāku ķīmisku reakciju nevar ne uzrakstīt, ne pa īstam saprast, sit plaukstas un sajūsmā lauž krēslus!

Viņiem visa tā elektrobūšana tagad asociējas ar oglēm!

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
0 0 Atbildēt

Un teicamnieki, kas spēja tikai iekalt formulas, bet ne domāt un sasaistīt ar citām zināšanām, stumj propagandas murgus, kamēr propagandas autori panikā aptver, ka viņu izglītības sistēma tomēr visus nav padarījusi par nozombētiem robotiniem.

rudens68 Reģ.: 17.04.2006
0 0 Atbildēt

raimondsm rakstīja: Klases nesekmīgie, kuri nevienu sarežģītāku ķīmisku reakciju nevar ne uzrakstīt, ne pa īstam saprast, sit plaukstas un sajūsmā lauž krēslus!

Viņiem visa tā elektrobūšana tagad asociējas ar oglēm!

Vēja plūsma nav patstāvīga . Ar hidroelektro ir prognozējamāk , bet arī gadu no gada atšķirīgi .Tad kas nodrošinās elektrības ražošanu bezvējā ?

raimondsm Reģ.: 22.05.2004
0 1 Atbildēt

Un kas par to ir rakstīts iepriekš?

Dabasgāzes koģenerācija - maza, vidēja vai liela

www.alibaba.com/showroom/power-cogeneration-30kw.html

www.alibaba.com/showroom/power+cogeneration+500kw.html

www.alibaba.com/showroom/power+cogeneration+2mw.html

Agaga Reģ.: 25.07.2007
1 0 Atbildēt

Abstrakcija ir Matemātika. Abstrakcija ir tavs ķīnā stāvošais koģenerators.

raimondsm Reģ.: 22.05.2004
0 2 Atbildēt
Bradypus Reģ.: 09.06.2017
3 0 Atbildēt

Tu tikko uzzināji, ka eksistē TEC?

lynx85 Reģ.: 21.12.2005
3 0 Atbildēt

jā, es ar iesmēju

gluži tāpat kā par saiti uz ebaja peltjē elementiem ar komentāru "eksperimentiem" - kādiem eksperimentiem - nokurināt nevajadzīgi elektrību, mēģinot uzbūvēt savu auto ledusskapi? tie sūdiņi elektrību neražo...

raimondsm Reģ.: 22.05.2004
0 1 Atbildēt

Patiesībā jau Peltjē elements ražo gan. To izmanto gan dzesēšanai, gan sildīšanai, gan ražošanai. Ja gribam būt precīzi. Jebkurš, kuram ir interese, var uztaisīt gan ūdens dzesētāju, gan sildītāju, gan mobilā lādētāju. Nu tie, kuriem ir interese un vēlēšanās padarboties ar tehniku.

lynx85 Reģ.: 21.12.2005
4 0 Atbildēt

es gribu redzēt, ar kādām metodēm tu nodrošināsi tam ebaja sūdiņam nepieciešamo temperatūras starpību uz elementa VIRSMAS, lai no viņa izceltu kaut pusi no nomināli pieteiktās patērējamās jaudas. Izkapāt caurumu pakešlogā, lai viena puse būtu siltumā istabā, otra ārā salā?

Es nestrīdos par principu, es apstrīdu apšaubāmu sūdu stumšanu BEZ EKONOMISKA PAMATOJUMA.

Agaga Reģ.: 25.07.2007
3 0 Atbildēt

Prasi cik shippings maksā un tad jau mēģināsim taisīt kompostu tam metānam.

lynx85 Reģ.: 21.12.2005
7 0 Atbildēt

Bija pazīstamiem ļaužiem koģenerācijas stacija sabūvēta par eiropas naudu - audzēja kukurūzu, pūdēja, ražoja elektrību un sildīja zāģmateriālu kalti. Viss rūpals gāja, kamēr bija līdzmaksājumi - izbeidzās tie, izbeidzās arī zaļajam kupolam stīvums. Secinājumi - laikam jau bija pārāk dārgi, ja no savas kabatas būtu jāražo zaļā elektrība. Tagad ēkās cita ražotne, kukurūzas vietā graudi/rapsis/kartupeļi/griķi.

Un ja jau rūpniecisku apjomu projekts neaizgāja pašpietiekamības vai peļņas līmenī, ko tad gaidīt no aļibabas sūdiņiem?

raimondsm Reģ.: 22.05.2004
0 1 Atbildēt

1 Latvijā plānots projekts neaizgāja un izdaram secinājumus.

Vienu citu uzbūvēja 3km no ciemata, tad apķērās, ka nav kur likt siltumu.

Secinājums. Koģenerācija neder.

-------------------

ec.europa.eu/energy/sites/ener/files/documents/Article%2014_1EEDGermanyEN.pdf te jābūt par koģenerācijas cenām

lynx85 Reģ.: 21.12.2005
6 0 Atbildēt

Secinājums - ja brīvā tirgus apstākļos nespēj būt konkurētspējīgas ES valstī ražotas ne tās senākās iekārtas, tad par ko var sapņot no aļibabas sūdiņiem? Ja sertificēta, ar pieejamām rezerves daļām un servisu, tehnika nespēj pati sevi nodrošināt (lasi - pelnīt naudu) - tad ko tu darīsi, kad tava čainas pečka noklāsies? Pirksi par bargu naudu nākamo? Šitik "zaļi" domāt var tikai glupš bagātnieks.

raimondsm Reģ.: 22.05.2004
0 1 Atbildēt

www.buvvide.lv/?l=1&c=670&p=21475

Tā krāsniņa ir tikai gadžets. Kaut kādam meža vecim ar tiem 50W pilnīgi pietiek, lai uzlādētu akumulatoru un tad mobilo vai satelītu telefonu, rāciju, paklausītos radio un paskatītos televīziju. Nepiekasies sīkumiem. Tikpat labi tirgū ir pieejami mazi Saules panelīši šim pašam mērķim un velosipēda tipa ģenģeri tādiem pie dabas dzīvojošiem. Nevajag no tā uzreiz uztaisīt kaut kādu sev izdevīgu piemēru, tie ir gadžeti mežos un kalnos dzīvojošiem atpūtniekiem.

www.google.lv/search?hs=FET&q=200kw+methane+cogeneration&tbm

www.google.lv/search?hs=FET&q=200kw+methane+cogeneration&tbm=isch&source=univ&client=ubuntu&sa=X&ved=2ahUKEwjtwo_5goThAhVthosKHaoRBagQsAR6BAgEEAE&biw=1097&bih=599

Lādēšanai lielā mērogā labi derēs 50-1000kW jaudas koģenerācijas, kurām elektrības pašizmaksa pat būs zemāka, nekā tīklā, jo nost nāks pārvades izdevumi.

Agaga Reģ.: 25.07.2007
3 0 Atbildēt

Nē pis tevi zirgs, vari atbraukt pie manis uzmīt cik vari velo ģeneratoru ~250w 90a kautgan pBrieža latvenergo ir līdzīgs, bet maiņstrāvnieks, manuprāt. Ēst nedošu bet pēc 5min un vairāk ūdedi iedošu. Saules paneļi ir cost effective it īpaši dienvidos. Spānijā ,pēc lielā valsts uzmetiena, ražo Mwh pa 50eur. Bet man vakardien no rīta tikai 5%izdevās uzlādēt ar nomināliem 10w18v.

Bradypus Reģ.: 09.06.2017
3 0 Atbildēt

Kad uzzināsi, cik, salīdzinot ar pārvades izdevumiem, maksā stabilitātes izdevumi, varbūt sāksi domāt savādāk. Lielās elektrostacijas pat TV programmai seko, lai efektīvi sabalansētu ražošanu un patēriņu, bet tu esi iedomājies ar lokālu koģenerācijas staciju efektivitātē apsteigt TEC? Cik ir jebkuras koģenerācijas stacijas darba uzsākšanas un pārtraukšanas laiks? Nebūs gluži tik ātri, ka pieslēgt tavu elektromobīli rozetei. Attiecīgi pārējā laikā ar neizmanto siltumenerģiju vienkārši sildīs apkārtni.

lynx85 Reģ.: 21.12.2005
5 0 Atbildēt

es vienmēr esmu iesmējis par tā saucamo "zemes stundu", kad visādi glupiķi, aizbildinoties ar rūpēm par dabu un "īstu ekoloģisku" domāšanu, izrubī uz stundu savus patērētājus. Un tad visi reizē ierubī atpakaļ. Tāds sitiens pa pārvades iekārtām, ka maz neliekas. Toties var lepni teikt - es domāju par dabu, a jūs visi esat klases nesekmīgie

lynx85 Reģ.: 21.12.2005
2 0 Atbildēt

es ne par to krāsniņu tā indīgi izteicos kā par "čainas pečku" bet gan tieši par taviem aļibabas piedāvājumiem - koģenerācijas stacijām. Jo nu atvaino, bet neticu ka ķīnas lētais sūds (sauksim lietas īstajos vārdos) var būt efektīgāks kā tepat, Eiropas savienībā ražots un sertificēts produkts. Par to naudu, ko tu piedāvā nomest zemē (uzdāvināt ķīnai, nevis rotēt vietējā ekonomikā) var veikt citus, daudz saprātīgākus risinājumus.

Freijers Reģ.: 06.09.2018
5 1 Atbildēt

Tur ir visa šī sū.. jēga - kāst piķi, jo bez mākslīga atbalsta, brīvā tirgū tas viss aiziet pa burbuli viens un divi un kāš jau no cilvēka parastā visādiem murgiem - kukurūzas pūdēšanai (ko audzējot tērē dīzeli un minīšus, ko no naftas pārsvarā ražo), upju aizdambēšanai, kādu tur vēja parku sliešanai, utt.

Ir jāvirzās uz atjaunojamajiem resursiem, bet tas ir normālā veidā jādara t.i. racionāli, bez jauniem slēptiem nodokļiem un resursu klajas šķērdēšanas.

lynx85 Reģ.: 21.12.2005
4 1 Atbildēt

CO2 ir izejviela: www.sciencealert.com/scientists-plan-to-recycle-waste-carbon-dioxide-co2-into-plastic

Sāksim ar jautrāko daļu: "We were about to give up, but when the results came in, they were so good we had to sit down," says Quintero-Bermudez. "Really beautiful results." - rakstā tiek īpaši uzsvērts ka zinātnieki teju jau bija visam atmetuši ar roku - un te pēkšņi viss izdevās, nu lieliskāk vairs nevar būt

Tagad par pašu metodi: paredzēts CO2 ar katalizatoru un pievadītas enerģijas (elektrības) palīdzību pārvērst etilēnā, ko jau tālāk izmanto plastmasas ražošanā, Tiktāl jauki. ZInātnieki secinājuši ka varš būtu labākais katalizators, par vara iegūšanu es jau iepostēju vienu saiti, palika bez ievērības. Atkārtošos: www.independent.co.uk/news/world/europe/norway-copper-mining-arctic-finnmark-pollution-environment-damage-fjords-a8778891.html

Īsais konspekts - norvēģi arktikā ļauj smago metālu ieguves vietās visus sūdus nogremdēt pa taisno fjordu dibenā. Bez nekādām attīrīšanām, bez nekāda aprēķina, cik tas sajās dabu. Sūdus pa taisno jūrā. Protams, varš arī citur vajadzīgs, ne tikai kā katalizators uz papīra esošai idejai...

Ok, tagad par elektrību. Izrādās, arī tā vajadzīga tajā etilēna sintēzes procesā, no shit! Zinātnieki uzsver,ka tik ilgi, kamēr elektrību iegūs no atjaunojamiem resursiem, tikmēr kopējā procesa bilance itkā būtu iespējama ar plusa zīmi "overall impact should be a positive one" - yeah, should be

Par pašu procesu un zinātniekiem mani sasmīdināja vēl viena frāze: "The researchers worked out how to control the reaction so that ethylene production was maximised, while waste products such as methane were kept to a minimum." - methane - waste product! Metāns taču ir dabasgāze! Metāns ir izejviela! Nopērkam no aļibabas koģenerācijas staciju, pieliekam klāt inovatīvajam etilēna ražošanas procesam, un ražojam no metāna elektrību, un pie viena apsildam zinātnieku telti, jo liekas, viņi ir ko apsaldējuši...

eidis Reģ.: 07.11.2001
0 0 Atbildēt

Norvēģi (un citi blandoņas tur) arktikā neļauj pat košļenes papīru nomest. Viss tur ir tīrs, bet moralizēšana milzīga. Pašlaik tur iet vaļā klope par pēdējās ogļu raktuves (un arī katlu mājas) slēgšanu. Internetu un elektrību tur ievilka NATO.

Pilnīgi neprātīgi zaļi domājošs nostūris. Tur ne tikai neko negremdē fjordā, tur pat vairs neko neiegūst. Krievu pusē drusku tikai

viencexperc Reģ.: 13.02.2017
0 0 Atbildēt

Runājot par norvēģiem, japiezīme, ka tā valsts turās uz naftas rēķina, kā arī zvejo vaļus.

Tā ka, zaļi var dzīvot, kamēr ir ko nezaļu pārdot. Redzēs, cik zaļi viņi būs, ja nafta nebūs vajadzīga, vai beigsies.

eidis Reģ.: 07.11.2001
0 0 Atbildēt

Tas arhipelāgs ir meteroloģijas pērle. Tāpēc jaudigī subsidē NATO. Un ogles (tur tās ir virs zemes) kā kurināmais jau labu brīdi ir nestilīgs. Jādomā, ka tur zaļot varēs vēl ļoti ilgi.

lynx85 Reģ.: 21.12.2005
2 0 Atbildēt

es vismaz savam apgalvojumam pieliku saiti uz ne to pašu glupāko ziņu lapu. Vari par to moralizēšanu un ciet klopēšanu kādu ziņu iemest? Jo savādāk izskatās ka mums ir dažādi informācijas avoti.

eidis Reģ.: 07.11.2001
0 0 Atbildēt

Biju vasarā. Lokāļi vai nu dresēti vai zaļi īstenticīgie. Īstenticīgie visādi norvēģi, holandieši, arī krievi...

viencexperc Reģ.: 13.02.2017
0 0 Atbildēt

Latvijai vajadzētu taisīt, kā pārējās mūsu kaimiuņvalstis - uzbūvēt ūberlielu TES uz Latvijas-Krievijas-Igaunijas robežas. Tā, kā Latvijā dominē R-vēji, dūmus biežāk nesīs prom.

Bet kurināmo TES var iepirkt kaut kur pa tiešo, bez tiem starpniekiem. Labs partneris būtu Kanāda, vai Meksika.

1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 ..79
 

Lasītākie raksti

Jaunie raksti