Vācijas piemērs ir slikts. Tas var nostrādāt tad, ja apzinīgs cilvēks, teiksim, aizdomājies un mazliet pārsniedzis. Kam negadās. Neesmu pārliecināts, vai mūsu sabiedrība ir tik apzinīga, lai to nesāktu izmantot ļaunprātīgi. Tagad katru vakaru tur braukšu mazāk un ja mani vienreiz noķers, teikšu - paskat, bet tak neviena nav...

Parakstus var vākt arī par nemirstības garantēšanu, bet vai no tā ir kāda jēga? Līdz šim nav gadījies dzirdēt, ka kaut viena šāda iniciatīva būtu guvusi kādu atbalstu un tāpēc šis pasākums atstāj mazliet nenopietnu iespaidu.

Pa A9 reti braucu, varbūt tur īpaši busi. Citur par busiem (Nordeka, Luxexpress vai dajebkāds cits) - 110 nebūs. Ap 100 gan var būt vienā mierā +/- kāds km.

Ja izlasītu tēmas sākumu, varētu neskaidrot. Tur spriež, kas mainītos, ja būtu nevis 80 km/h, bet 90 km/h. Tā, redz.

Faktiski tāpat liela daļa kravinieku brauc tuvāk 90, nekā 80, tā ka īsti neredzu, kur ir tā lielā sāpe. Teorijā - varbūt, bet praksē ne.

Piekrītu. Ne tikai usaexperc, bet kaut kāds trollis "BMW", kurš katrā tēmā pamanās stāstīt par to, kā viņa BMW bijis nevarīgs cīņā pret aizvēsturisku bulcinieku. Tas pats Vernons. It kā jau reizumis ko prātīgu uzraksta un viņam ir savs alternatīvais viedoklis, bet allaž diskusijas ar viņu pārvēršas par balagānu. Pļurkt - foruma vaidētājs un vaimanātājs. Neko citu neprot.

Anglijā arī ar "neoriģinālajām" detaļām nav viegli. Teiksim, riepas. No rūpnīcas tiek uzliktas ar ātruma indeksu 200 km/h un ir gana liela apdrošinātāju daļa, kas pieprasa - tādas tad arī jāliek, ja reiz ražotājs paredzējis. Tas nekas, ka braucējs varbūt ar simtiņu vien brauc un cik tad nu viņiem tas maksimālais ātrums ir - kādi 130 km/h gan jau.

Kolēģim relatīvi jaunajam auto (ne hujadajam) arī problēmas ar kārbu. Liek pirmajā, bet ieliekas reversā. Ne vienmēr, bet reizēm gadās. Korķu laikā var nelāgi beigties. Cilvēks gana pieredzējis braucējs un sevī vainu nesaskatīja. Sūdzējās servisā, kur klerks tikai pateica - jā, tā nu gadās tagad un ne tev vienam. Kaut kur uz kaut ko ietaupīts, kaut kas optimizēts un tā nu sanāk.

Oktāvijā man aizmugurē 2 bērnu krēsli (lielie) - var savietot un vēl cilvēks blakus nosēsties. Tiesa, krēsli abi blakus. Ja būtu katrs savā malā, tad vidū varētu sēsties vien ārkārtīgi kārns cilvēks, tas gan. Sieva izteicās, ka krēsli neesot tie mazākie (vismaz viens no tiem noteikti), tā ka par šaurību īsti čīkstēt nevar. Ja Tavā gadījumā ir tikai 1 krēsls un padirsenis, tad jau situācija vēl labāka.

Es ar savu 2,0 TDI mazos gabalos 7 litros nu nekādi nevaru ierakstīties. Pilsētā tur patēriņš sanāk diezgan liels, ja vēl kādi korķi - tad jau pavisam.. Tiec uz štrāses vai arī vakarpusē pa lielākām un tukšākām ielām - tur jau cita aršana.

Vispār jau svaigu gaisu var iegūt vēdinot istabu arī 2x2 istabiņā. Diemžēl, kā esmu pārliecinājies dzīvē, cilvēki istabas vēdināšanu uzskata par kaut ko pārdabiski sliktu. Jo sevišķi gados vecāki. Caurvējš nogalina. Svaigs gaiss nav labs. Bērnus sapūtīs (apklust vienīgi tad, kad uzbļauju - mani bērni, es audzinu, es zinu, kas tiem der un neder).

Ir iespējams, ka šis marasms ies uz pilnu klapi un kādā brīdī 90% jauno auto būs ar elektrību vai hibrīdi, bet gan jau arī tajā brīdī ieslēgsies kaut kādi "šie auto tomēr nav tik tīri un nepieciešams pieņemt vēl stingrākus mērus" faktori...

Esi naktī braucis pa nezināmu ceļu bez navigācijas un bez sajēgas par sagaidāmajiem līkumiem? Kā iet tādā ceļā? Taču tāpat piedomā katrā potenciālajā apdzīšanas situācijā, cik tas ir droši un vai nebūtu vērts pagaidīt kādu brītiņu, līdz ceļš tiešām būs taisns un pārredzams? Konkrētajam ceļam, manuprāt, tie līkumi gan ir tādi, ka reizumis nākas ilgi pagaidīt, līdz sagaida apdzīšanas situāciju, taču ne tādi, lai nevarētu saprast, ka līkums un dzīt nebūtu vēlams. P.S. Savā komentārā neko diži aizskarošu neizdevās saskatīt.

Vai tiešām neesi dzīvē līkumus redzējis? Tādi taču ir uz katra ceļa... Ja pretimbraucošu neredz, tad var apdzīt - nu tāda savdabīga filozofija. Nav brīnums, ka avārijas notiek. Tumsā jau nu būtu jāsaprot, ka apdzīšana ir vairāk jāizvērtē. Ne tikai jāskatās, ka pretī nebrauc, bet jāmēģina izprast, kur tad tas ceļš vispār virzās - taisni vai arī ir kāds līkums, kalns vai vēl kas.

Piekrītu, ka ceļš tiešām ir samērā vienmuļš - tikai brauc, brauc un kādam no agra rīta/vakarā var arī miegs uznākt. Tiesa, Tevis minētais vidējā ātruma radars šo situāciju nekādi neuzlabos, tieši otrādi. Par tiem purnā skrējējiem - pēdējā laikā ir mazāk ,bet tāpat pietiek. Vasarā, saprotams, izteiktāk. Vispār interesanti palasīt tos negatīvos viedokļus, jo cilvēkiem tomēr samērā īsa atmiņa. Pirms 10 gadiem vecais ceļš A6 - pa to 5dienas vakarā braukt tiešām bija nepatīkami. To es būtu nosaucis par stresaināko posmu visā Latvijā, cik nu braukts. Tie līkumi, kalni, lejas, apdzīšanas iespējas sliktas, katrā vietā dzen 2x vairāk, nekā vajadzētu, visiem nav kur likties u.t.t. Un tā katru reizi. Tagad tas viss prom. Jā, aiz kravinieka var gadīties kādu laiciņu pabraukt līdz līkuma beigām, bet nevar ne salīdzināt ar to, kā bija tur.

Kas tur maldīgs? Vai nu redzamība ir, vai nav. Ja ir līkums un nav skaidrs, kas tur tālāk notiek - nedzen. Ja izdomāsi, ka gan jau - nu tad tur var meklēt tikai vainu sevī.

Nelasīju komentārus, bet noteikti bija minēts kaut kas par zviedru kapiem.

No ārpuses, tīri garāmejot. Ja bildē vai video izskatās vēl +/-, tad dzīvē izskatījās padrausmīgi. Tāds neproporcionāls - atstāja tādu pilnīgu WTF sajūtu. Baidos, ka BMW X6 uz šī fona tiešām ir ļoti izteiksmīgs un glīts auto. Nopietni. Raksts par šo brīnumu bija tajā Gada auto žurnālā. Cik atceros, bija teikts, ka esot tizlas bremzes - testētājs gandrīz vai kaut kur ietesis. Kā nopratu, tīri saistīts ar to vareno bremžu enerģijas uzkrāšanu, bet nu tāpat tas pat tīri teorētiski liekas nepieņemami - ja bremzē mazliet, nu tad uzkrāj. Ja vajag bliezt pa mēmajiem, tad autiņam tā vajadzētu reaģēt un neko neuzkrāt. Aķītī papildus 1 km nobrauciens maz ko dos, ja 200k bulcinieks nonesīs alni.

Šito teslas bulcinieku pirms laiciņa redzēju. Jāatzīst, dzīvē reti neglīts auto.

Nedomāju, ka cilvēki iedomājas, ka apčakarē. Drīzāk vienkārši ir doma "šogad naudas nav, nākošajā gadā būs, gan jau ". Nākošajā gadā, saprotams, atkārtojas tas pats.

Vispār jau tie milimetri attiecas tieši uz laika periodu. Noteikumi par transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati un tehnisko kontroli uz ceļiem (spēkā esoši): 503. Protektora dziļums 503.1. Minimālais pieļaujamais riepas protektora dziļums mērīšanas zonā (5.6.att.): 503.1.1. vieglajiem automobiļiem, kravas automobiļiem ar pilnu masu ne lielāku par 3,5 t un to piekabēm (Ml, Nl, O1, O2 kategoriju transportlīdzekļiem) – 1,6 mm; 503.2. Minimālais pieļaujamais riepas protektora dziļums mērīšanas zonā (5.6. att.) laikposmā, kad CSN paredz obligātu ziemas riepu lietošanu, ir: 503.2.1. ziemas riepām, kas uzstādītas automobiļiem un autobusiem, kā arī piekabēm (puspiekabēm) ar pilnu masu līdz 3,5 t – 4 mm; CSN: 219. Laikposmā no 1. decembra līdz 1. martam automobilim un autobusam, kura pilna masa nepārsniedz 3,5 t, jābūt aprīkotam ar riepām, kas paredzētas braukšanai ziemas apstākļos. Laikposmā no 1. maija līdz 1. oktobrim aizliegts braukt ar transportlīdzekli, kuram ir riepas ar radzēm. Tātad ziemas riepu laikā (1. decembris - 1. marts) atļautas tikai ziemenes ar min 4 mm, pārējā laikā jebkas ar ne mazāk kā 1,6 mm. Tā ka neviens neliedz braukt 1. martā ar 2 mm ziemas riepu. Vai tā vajag darīt, tas jau cits jautājums. Šie paši noteikumi arī lieliski pasaka, ko darīt ar vissezonas riepām - atkarīgs no laika, kad riepa tiks lietota. Turpat arī apzīmējumi, kas norādīs, vai riepa uzskatāma par ziemas vai naff.

Kāpēc aprīlī?

Iespējams, atliek to maksājumu. Teiksim, decembra sākumā gāja skati, bet izkrita. Atkārtoto varētu iet janvārī, bet tad atkal nodoklis jāaizmaksā, bet nauda iztrallināta svētku dāvanām. Pazīstams ļaužs pagājušajā gadā gāja skati pēc Ziemassvētkiem tā paša iemesla un bija nepatīkami pārsteigts par rindām. Bijušas nu dikti lielas.

Arī noklājušos kārbu % ievērojami atšķirsies. Paziņu lokā automāti nav cieņā, bet neesmu dzirdējis, ka tauta diži sūdzētos par kārbu problēmām. Viss kas cits gadās, kārbas darbojas arī autiņiem ar nenosakāmiem, bet noteikti lieliem nobraukumiem (un es te nerunāju par 200k km, ko te nesen vienā tēmā nosauca par VAG autiņu DSG kārbu sagaidāmo mūžu). Savukārt par bagāto cilvēku kārbām žēlabu pilns internets.

Kas tad tik revolucionārs tajā cilvēku atpazīšanā, lai nevarētu aizdzīt? Ko cilvēks izveidojis, to cilvēks var arī uzlauzt.