Lieliska aktīvā kruīzkontrole un citas asistējošās sistēmas. Automobilis ir tuvs autopilotam – patīkami atslābinošs brauciens. Šāda veida automobiļi bojā realitātes uztveri – dzīve sāk likties viegla un skaista. Auto ir kvalitatīvs un ļoti patīkams, gan no gaitas īpašībām, gan no komforta viedokļa – loti pārdomāts. Man ir ļoti svarīgi, lai viss būtu intuitīvi apgūstams un saprotams, lai visi kloķi ir pa rokai un nav jānovēršas no ceļa kādas pogas meklēšanai. Ar BMW viss ir kārtībā un nav nepieciešamības papildus piepūlēties kādas funkcijas meklēšanai.

Atsevišķs kompliments automobiļa dzinējam un ekonomiskumam – dzinējs ir spēcīgs (3L dīzelis), kas padara auto dinamisku, bet vienlaikus kruīzkontroles režīmā ar atļauto kustības ātrumu, bez liekas steigas un liekas apdzīšanas, ir iespējams iekļauties ari 6L/100km(!!!) – pats pārbaudīju. Šis auto ir apliecinājums tam, ka ari pietiekami liels auto var būt pietiekami ekonomisks un ekoloģisks. Liels auto, nenozīmē neekoloģisks.

Galvenokārt sanāca braukt pa nakti, bet tas drīzāk bija pluss, jo BMW adaptīvās gaismas ir ievērības cienīgas un tiešā veidā sniedz citu skatu uz dzīvi/ceļu. Nevienu brīdi neredzēju, ka kādu no priekšā braucošajiem vai pretimbraucošajiem “neizgrieztu” no staru kūļa.

Vienīgais būtiskais mīnuss priekš manis ir šī auto cena – lai kā es gribētu, es šādu auto iegādāties nevaru atļauties.

Ražotāji saka, ka šis ir pilnība jauns auto, bet, par laimi, pēc tāda neizskatās. Lūk, šis ir tieši tas auto, kādu cilvēki vēlas nevis tās ar baterijām darbināmās elektriskās kastītes, kuru galvenais dzinējspēks ir pašu braucēju iedomība, ka viņam ir ekoloģiski tīra sirdsapziņa. Šim auto vēl joprojām ir kārtīgi tilti abām asīm. Ja nebūtu kaudze modernās elektronikas, tad šis ir īsts post apokalipses auto – tāds ar kuru var aizbraukt līdz galamērķim, lai kur tas ari atrastos (vēl konkursam ir pieteikts ari Ford Ranger Raptor, kas var pretendēt uz tādu pašu titulu). Viennozīmīgi auto, kuru vēlas jebkurš kārtīgs vecis!

Braucienā, protams, auto ir pietiekami skaļš (vismaz, tam, ar ko es izbraucu, bija kārtīgas bezceļa riepas, kuras trokšņoja pēc pilnas programmas) un pietiekami neaerodinamisks, lai sarunas uzturēšanai pie lielāka ātruma nāktos izteikties skaļākā balsī. Lai gan ko tur runāt, ar šo auto ir jābrauc. Un vēlams ne pa asfaltu. Dzinējs un transmisija tiešām, liekas, ir jauni, jo darbojas ne tik brutāli kā iepriekšējiem modeļiem. Citādi tas ir tas Wrangler, kuru tik daudzi gaidīja. Noteikti viens no maniem favorītiem – es esmu vecmodīgs, man vēl joprojām patīk īsti automobiļi.

Gribat Auto Vulgaris?! Ņemiet Dacia Duster! Man šis auto nedaudz izvilina smaidu – konkursā piedalās vesels blāķis visādu krāšņu un pelēku pāvu, bet, lai nostādītu savu sajūtu kompasu parasta automobiļa līmenī, ir jāiekāpj Dacia. Šeit viss ir pa vienkāršo – spaidi sajūgu, štepselē pārnesumus un baudi tipisko parasta jauna automobiļa plastmasas smaciņu. Vajag aizbraukt pakaļ mežā kupenā norautam kāda modīgāka auto dubļusargam, tad ņem uz sēdies iekš Dacia un droši brauc – auto pārgaājamība ir vienkārši lieliska. Auto kārpas un rāpjas uz priekšu kā īsts bezceļnieks un meža stigās jūtas kā savās mājās. Ja es dzīvotu kādā lauku sētā vai meža nomalē, tad man noteikti būtu šāds auto. Vari braukt visur, kur vēlies un īpaši nesatrukties par katru skrāpējumu automobiļa sānos – auto pats ir lēts un nav diez ko dārgi auto uzturēt. Varbūt gribētos spert pat soli atpakaļ un gribētos auto praktiski vispār bez visādiem elektroniskiem brīnumiem – pa īsto primitīvu un vienkāršu, tādu, kas ari pēc atomkara ir spējīgs braukt.

Es šo automobili esmu rekomendējis daudziem saviem paziņām un daži ir ari nopirkuši – un ir apmierināti. Duster noteikti sniedz vairāk, kā no viņa tiek gaidīts. Parasti šādi auto netiek ļoti taupīti un tiek ekspluatēti visai intensīvi. Duster šo testu iztur labi un savu mūžu nodzīvo uzticami kalpojot saimniekam. Salīdzinoši nelielais dzinējs lieliski kalpo bezceļa apstākļos un pilsētā, un ir ari pietiekams tālākam ceļam bez īpašas steigas – dragreisā tak ar Duster nebrauksiet! Un ja ari Tev, godājamais lasītāj, vajag parastu automobili, tad iesaku Dacia Duster.

Šis komentārs jau tiek rakstīts kādu laiku pēc konkursa rezultātu paziņošanas un jau zinot, ka šis auto ir uzvarētājs. Es pats šim auto fināla balsojumā iedevu 2 punktus – šis auto noteikti nebija mans favorīts un pie pāris punktiem tika pēc izslēgšanas principa. Šis ir automobilis, kuru es ierindoju kategorijā “darba auto”. Vēl viens automobilis, kas ne ar ko neizceļas un no kura tā ari īsti neko negaida. Noteikti nav slikts automobilis, jāsaka pat labs automobilis, bet lai būtu vēlme doties izbraukumā prieka pēc, daudz kā pietrūkst. Priekš manis automobilis nav tikai pārvietošanās līdzeklis. Automobilim ir jāsagādā ari prieks no brauciena, komforts un atpūta. Citādi sanāks tāda nomas mašīna bez emocionālas piesaistes.

KIA noteikti ir uzņēmums, kas investē savos izstrādājumos – paaugstina kvalitāti, strādā pie moderna dizaina un drošības. Jauda un dinamika ir pietiekama, bet ne izcila. Ir izdarīts viss, lai šo automobili būtu vērts pirkt un dziļi racionāla izvēle būs tieši šis auto, bet ne emocionāla. Darba instruments laba darba izdarīšanai un panākumu gūšanai, bet ne pats panākumu vainagojums. Strādājot un braucot ar šādu auto, jūs pelniet naudu savam sapņu BMW vai Mercedes Benz. KIA būs tik izturīgs un ekonomisks, ka noteikti sakrāsiet naudu savam sapņu auto, bet KIA Ceed paliks tikai instruments – labs un kvalitatīvs, bet tikai instruments…

Jāsaka, ka līdz šim es esmu visai skeptiski skatījies uz Audi produkciju – mani kaitināja audi vadības panelis, nepatīk marketinga pieeja un vienkārši Audi nav Mans automobilis. OK. Attiecībā uz jauno Audi A7 Sportback esmu ar mieru pārdomāt un mainīt dažas savas nostājas. Beidzot Audi ir pieņēmis darbā kādu, kas kaut ko saprot no ergonomikas, cilvēka uztveres īpatnībām un dizaina – jaunizveidotais vadības panelis ar dubulto ekrānu viduskonsolē ir ļoti laba ideja (tas attiecas uz visiem jaunajiem Audi modeļiem, kas šādi aprīkoti). Auto sistēmu vadība ir kļuvusi intuitīvi saprotama un neprasa speciālu iepazīšanos ar lietotāja rokasgrāmatu vai ilggadēju pieredzi šī produkta lietošanā. Iepriecina ari apstāklis, ka Audi strādā pie aizvien jaunām drošības sistēmām (gan aktīvām, gan pasīvām), kas tomēr ir ļoti nozīmīgi no drošības viedokļa, jo diez vai kāds vairs liek lielas cerības uz to, ka spēsim mainīt cilvēku dabu un piespiest visus ievērot satiksmes noteikumus, nāksies vien izspēlēt tehnoloģiju kārti, lai mazinātu to līdzpilsoņu skaitu, kas ir nolēmuši pāragri doties pie Pētera caur satiksmes negadījumiem. Neapstrīdami Audi strādā pie šīm tehnoloģijām un gūst panākumus. Viena no šīm lietām ir nakts redzamības iekārta, kas būtiski uzlabo automobiļa drošu vadīšanu naktī un ierobežotas redzamības apstākļos. Jā šāda iekārta būtu visos automobiļos, tad domāju, ka nobraukto gājēju būtu vismaz uz pusi mazāk, kā arī ievērojami samazinātos uzbraukumu skaits dzīvniekiem. Lieliski darbojas ari automātiskā joslas ieturēšanas sistēma, kas ir īpaši nozīmīga mūsu nogurušai un viedierīču nozombētajai tautai – ir labi palikt uz ceļa ari nogurušam un miegainam. Ir vēl virkne lielisku drošības lietu, bet ne par to.

Iepriecina dizains un pat traki uzbāzīgās daudzās gaismas diodes visur salonā, nerada nepatīkamas sajūtas, bet ļoti organiski iekļaujas interjera dizainā.

Ari dinamiskās īpašības attaisno sporta pieminēšanu automobiļa nosaukumā. Dzinējs labs, transmisija lieliska.

Kopumā pat nav kur īsti piekasīties pēc būtības.

Vēl viens padārgs auto, kuru labprāt tomēr gribētu savā garāžā. Ne kā pirmo auto, varbūt pat ne kā otro, bet kā brīvdienu auto noteikti!

BMW X3 ir vēl viens no tiem auto, kurus varētu apzīmēt ar jēdzienu “sēdies un brauc”. Brauc ar komfortu, jo automobilis tik tiešām ir ērts un patīkams uz tausti, instrumentu panelis ir pārskatāms un draudzīgs uztverei. Brauc ātri un dinamiski, jo BMW dzinēji ir neapstrīdami veiktspējīgi praktiski jebkuros apstākļos, un transmisija strādā tā, ka nav jādomā, vai šis te jocīgais izkritums ir radies ekonomiskuma dēļ, vai kādas ģeniālas konstruktīvas īpatnības dēļ (mēs tak visi zinām, ka inženieri nekļūdās un KATRS automobilis ir tehniski pati pilnība). Automobilis tā vien uzprasās uz kādu atļautā kustības ātruma pārsniegumu (mēs, protams, visi zinām, ka tas ir kaitīgi veselībai un naudas maciņam un liels ātrums ir pieļaujams tikai un vienīgi uz vācu automaģistrālēm…). Braucam ar pārliecību, jo auto nostrādes kvalitāte ļauj domāt, ka brauksim pietiekoši ilgi un tālu (lai gan ari BMW nav bez grēka un servisos šad tad tomēr jāiebrauc, bet iespējams tomēr retāk kā citiem). Braucam atpūtušies, jo viss iepriekšminētais ļauj baudīt braucienu.

Kopumā tāds parasts BMW. Tikai tas, kas ir parasts iekš BMW būs visai neparasts un ekskluzīvs iekš auto markas Y (apzināti nelietoju X, jo varētu vēl sajaukt ar kādu citu BMW vai vēl kādu ražotāju, kas spēlējas ar X-siem nosaukumā). BMW ir pacēlis savu latiņu pietiekami augstu un, jāsaka, tik augstu, ka kopējā ikdienas auto kopumā tam varētu būt visai vientuļi, jo reti kurš ražotājs spēj tik stabili turēties augšējos plauktos.

Kopumā man auto ļoti patika, nepatika tikai cena…

Sākšu ar negatīvo. Automobilis ar vienu uzlādi var veikt aptuveni 300km. Līdz pilnai baterijai automobilis ir jālādē aptuveni 2 stundas (pie ātrās uzlādes iekārtas). 1 minūte pie lādera maksā 15 centi. 2 stundas maksā 18 eiro. Par 18 eiro es varu 3 minūtēs bākā ieliet kādus 15 litrus benzīna un ar šī paša auto “neekoloģisko” benzīna dzinēja modeli nobraukt tikpat lielu attālumu, bez dirnēšanas pie uzlādes iekārtas. Turklāt cenas ziņā es par vienu EKO modeļa cenu varu nopirkt divus neEKO modeļus… Un tagad atbildiet man, kāpēc man būtu jāpērk elektromobilis?! Kaut kas te nelīmējas kopā… Vēl viens apliecinājums liekulīgai ekoloģijas vārda valkāšanai. Turklāt atgādināšu, ka viena elektromobiļa saražošanas ekoloģiskā pēda ir aptuveni 10 reizes lielāka nekā tāda paša benzīnauto saražošanas pēda.

Bet citādi auto ir ļoti jautrs – it sevišķi, ja atslēdz pretbuksēšanu. Auto jautri “spolē” jebkura ātrumā un gandrīz uz jebkura seguma. Brauciens ar elektromobili vienmēr ir patīkams no dinamikas viedokļa un no klusuma viedokļa – vienīgais troksnis automobiļa salonā ir riepu radītais un vēja radītais. Īsti piemērots auto pilsētai (ja nebūtu sākumā aprakstīto negāciju).

Lai šādi auto kļūtu par ikdienas parādību uz mūsu ceļiem, tad valstij ir būtiski jāmaina sava nodokļu politika – ne tikai jāatceļ visi iespējamie nodokļi, bet ari jāveic dotācijas, lai auto cena samazinātos vismaz uz pusi, citādi no praktiskiem apsvērumiem šis auto ir tikai ļoti dārga rotaļlieta, kas sagādā vairāk problēmu, nekā izdevīguma.

Mercedes-Benz A-klase – man šis auto patika. Bija tikai viens izņēmums – skārienjūtīgā vadība, kas izvietota viduskonsolē, priekš maniem ieradumiem ir galīgi nevietā. Es bieži turu roku uz rokas balsta un šādā situācijā pirksti nevilšus trāpa skārienjūtīgajam panelim. Nejauši var velns zina ko saspaidīt. Problēma risinās vienkārši – uzliekot skārienjūtīgajam panelim pa virsu telefonu.

Auto dizains ir būtiski mainījies salīdzinājumā ar ierastajiem Automobilis-klases Mercedes Benz – auto ir kļuvis zemāks, sportiskāks un noteikti izskatīgāks. Tāpat ari interjers ir piedzīvojis būtiskas izmaiņas – lielais platekrāna panelis liecina par jaunām tendencēm informācijas atspoguļošanā automobilī.

Auto pārsteidz ar lielisku vadāmību, ko nevarēja teikt par iepriekšējiem modeļiem. Dizainiskie uzlabojumi ir pozitīvi ietekmējuši ari tehniskos parametrus (nevar gan zināt, kurš bija pirmais). Ja iepriekšējos Automobilis-klases modeļus es nekādi nevarēju iedomāties kā man piederošus automobiļus, tad attiecībā par šo modeli jau savas domas esmu mainījis. Mercedes Benz ir izdevies radīt izskatīgu, labi vadāmu un modernu automobili, kuram noteikti būs ari sava stabila vieta autotirgū.

Ja Jums gadījumā ir tieksme šo to paslēpt automobilī, tad Peugeot Rifter būs īstais braucamrīks. Plauktiņi, kastītes un citas mistiskas nišas, šajā auto ir pietiekami lielā skaitā. Kamēr braucu izmēģinājuma braucienā ar šo auto, sagadījās tā ka tai brīdī radio skanēja tieši šī auto reklāma, kurā ļautiņi sajūsminātās balsīs skaidroja, ka tas ir lielisks ģimenes auto… Šajā brīdī es pārslēdzu savu vērtēšanas skalu uz “Ģimenes auto” pozīciju. Tad nu domās elektriķi (pēc manām domām tieši šai profesijai ideāli piemērots auto) izmetu no šī auto un centos tajā iesēdināt ģimeni. Laikam jau Peugeot izpratne par ģimenes auto ir savādāka nekā man. Protams, ari ģimenes ir dažādas un pēdējā laikā šis jēdziens tiek dažādi locīts.

Automobiļa aizmugurējie sēdekļi nav nekādā veidā regulējami un to pozīcija ir nepiemērota tālākiem braucieniem – vārdu sakot, tie ir neērti relaksētam pārbraucienam. Gan jau kombinezonā tērptiem vīriņiem nebūtu nekādu iebildumu pasēdēt uz aizmugurējā beņķa pāris desmitus kilometru līdz objektam, bet diez vai tajos vēlēsies snaust ģimenes jaunākās atvases. Salocītā veidā šie sēdekļi turpina līdzenu bagāžas nodalījuma grīdu un domājams tieši šāds ir to normāls darba stāvoklis šāda tipa auto.

Peugeot mārketinga darbinieki! Nemāniet sevi un citus! Šis ir tiešām labs komercauto, bet līdz ģimenes automobilim tas nekādi netiek. Viss automobiļa iekārtojums ir veidots kā ērta darba vide, nevis ģimenes auto.

Vērtējot konkursa automobiļus, es mēģināju uz tiem paskatīties kā uz potenciālajiem manas ģimenes auto. Pārlaidu skatu plašajam šī gada klāstam un skatiens kaut kā apstājās pie Hondas CRV. Auto pēc izmēriem atbilst manām prasībām un trāpa ari tajā cenu kategorijā, kuru es varētu atļauties. Hondas ekspluatācijas izdevumi ir pietiekoši saprātīgi. Caurskatot atsauksmes un reklamāciju klāstu par konkrēto modeli, ir secināms, ka ari ar kvalitāti Hondai viss ir kaut cik kārtībā.

Par braucienu runājot, pirmais pārsteigums ir, ka 1,5 L dzinējs ar savu uzdevumu tiek galā pārsteidzoši labi – biju gaidījis pat sliktāku veiktspēju. Tā kā dzinējs nav pārlieku liels, tad auto ari ir pietiekami ekonomisks un degvielas patēriņš mana brauciena laikā tiek rādīts ap 7L/100km, kas ir apsveicams rādītājs.

Auto ir plašs un ietilpīgs – vietas pietiek daudzām lietām. Man patīk automobiļi, kuros nav jādomā, kā iekraut mantas ģimenes izbraucienam uz nedēļas nogali. Auto ir ari pietiekoši kluss un ar labām gaitas īpašībām, par kuru rūpējas modernizēta balstiekārta un transmisija.

Pēc manām domām, šis ir īsti piemērots auto Latvijas apstākļiem un ne pārāk labajiem ceļiem, ko apliecina iepriekšējo modeļu lielā popularitāte.

Auto nav pārsātināts ar kādiem elektriskiem jauninājumiem, bet tam ir visas nepieciešamās jaunākās drošības tehnoloģijas – labi turas savā joslā (automātiski), aklo zonu kontrole, labas bremzes, vilces kontrole un viss cits, kas nepieciešams drošai braukšanai.

Rezumējums: sajūtas ir labas, un šis ir auto, ar kuru es labprāt brauktu ikdienā. Varbūt.

Kāds gudrais reiz esot teicis, ka visas lietas un notikumus var iedalīt divās kategorijās – laimē un pieredzē. Fords jau kādu laiku visai veiksmīgi īsteno savu modeļu klāsta modernizāciju. Pie tehniskās laimes varēja pieskaitīt jauno Ford Mondeo, Ford Fiesta, kā viens no saimes mazākajiem modeļiem, ari ir labs trāpījums modernizācijas procesā. Bija cerība, ka Focus varētu būt autovadītāja laimes avots, jo būs vairāk pavirzījies Mondeo virzienā nevis kritis uz Fiestas pusi. Cerēju uz laimi, bet tomēr ieguvu pieredzi… Focus tomēr ir tuvāks Fiestai, nevis Mondeo. Protams ir kaudze dažādu racionālu, ekonomisku un visādu citādu loģisku argumentu kāpēc tā, bet nu tomēr… Tas, ka nepiepildījās manas cerības, nebūs par iemeslu, kāpēc es šo auto sāktu nomelnot. Auto ir pat ļoti OK.

Ārējais auto dizains iekļaujas kopējā Ford modernizācijas koncepcijā un ļauj šo auto atpazīt uz ceļa – Ford ir radījis dažas līnijas, kas ļauj šo auto atpazīt uz ceļa. Ari interjers ir patīkams, it īpaši ja tiek pieklusināts apgaismojuma spilgtums vadības panelī. Transmisija ar jauno automātisko kārbu ļauj dzinējam strādāt neuzbāzīgi un optimālos parametros, kam būtu jānodrošina mazāks degvielas patēriņš, bet kā jau tas ir visiem jauniem auto, kuros krietna degvielas deva tiek sadedzināta pašu eko sistēmu uzturēšanai, vienalga ir jārēķinās ar kādiem 6-7L/100km. Balstiekārta ir stabila, uz stūres ātru reakciju var paļauties, drošības sistēmu klāsts plašs. Ford Focus ir labs ikdienas auto, kuru pamatoti ir iecienījuši autovadītāji. Ari jaunais modelis atbilst šim raksturojumam – auto ikdienai un darbam.

Bet tomēr es klusībā ceru, ka autovadīšanas prieks un laime nav zuduši iekš Ford Focus, jo ir tak ari RS modifikācija…

Ko sagaidīt no Jaguar? Baisu jaudu? Nevajag baisu jaudu, vajag pietiekamu. Jaguar E-Pace ir pietiekama jauda komfortablai un dinamiskai braukšanai (es nerunāju par sporta braukšanu). Jaguar ir īsts angļu džentelmenis – priekš tiem, kuri ciena pārbaudītas vērtības, pārbaudītus dizaina risinājumus. No Jaguar nav jāgaida pārākā veiktspēja, ir jāgaida piemērotība nesteidzīgam dzīves ritumam un angļu lorda mieram, bez liekām ārišķībām un brēcoša dizaina. Bet noteikti šis zvērs var ari iekost, ja būs vajadzīgs.

Gan automobiļa bremžu sistēma, gan balstiekārta, gan transmisija ir radīti komfortam. Transmisija veidota tik plūdena, ka tās darbību praktiski nejūt, bremzes ir ļoti labas, bet ne asas (sliktajā nozīmē). Balstiekārta izšūpo tā, lai aizmugurē sēdošajiem viskijs/tēja no glāzēm neizlītu. Auto iekārtojums ir klasisks un piemērots cilvēkam, neuzbāzīgs ar lieku apgaismojumu un dažāda veida asumiem.

Kā jau apvidnieks, E-Pace ir salonā apspīlētāks, par limuzīniem, vairāk piemērots šūpoties pa nelīdzenu ceļu.

Vienā jomā Jaguar ir nepārspējams – taktilās sajūtas ir nepārspējamas! Izmantotie materiāli salona apdarē ir tieši iemēroti, lai tiem pieskartos. Āda, audumi ir tieši tādi, kas nerada diskomfortu – materiāli ir mīksti un silti. Nav plastmasas vai metāla nedzīvās sajūtas. Auto skanējums ir līdzīgs (ieskaitot labu audiosistēmu) – cilvēka dzirdei patīkams. Tas nav kliedzošs, nav basus rībinošs un nav uzbāzīgs. Sajūta kā labā kamerkoncertā vai ballē ar dzīvo mūziku. Sarunas par filozofiskām problēmām netiks traucētas ar liekiem trokšņiem.

Auto noteikti ir izdevies. Tam ir sava konkrēta niša, kurā tieši bija iztrūkums, un Jaguar E-Pace to ir ļoti trāpīgi aizpildījis. Šis auto modelis nepārpludinās mūsu ceļus uz bezceļus un nekļūs par populārāko modeli, bet tie, kas to iegādāsies, paliks apmierināti un brauks pietiekami ilgi, lai izbaudītu šī automobiļa komfortu.

Renault Talisman Grandtour

Šis auto ir visai interesants no dažādiem skatu punktiem. Tehnoloģiski interesanta ir aizmugurējo riteņu stūrēšana, kas patīkami stabilizē auto pie lielākiem ātrumiem manevrējot un pārkārtojoties. Šīs cenu kategorijas automobiļos tā nav ierasta lieta. Auto pārsteidz ar savu komforta līmeni – viss ir iekārtots pietiekami pārdomāti, lai būtu ērti. Pie papildus ērtībām ir pieskaitāmi ari masāžas sēdekļi, kas tomēr mūsdienu nervozajā pasaulē ir patīkams bonuss braucienam mājup no saspringtas darba dienas – sīkums, bet patīkami. Patīkami ir arī pielāgot savam noskaņojumam auto interjera apgaismojumu. Visas šīs lietas tomēr var samazināt nogurumu un sakārtot braucēja domas pa plauktiņiem – mazāk nervozs auto vadītājs ir satiksmei drošāks autovadītājs.

Auto ir arī pārsteidzoši ietilpīgs un pietiekami ērti pasažieri var izvietoties ari aizmugures sēdekļos, bagāžas nodalījums pietiekami ietilpīgs, lai tur saliktu visu nepieciešamo tuvākam vai tālākam ceļojumam. Auto vispār ir tāds kārtīgs ģimenes auto ar kuru būs ērti apceļot Eiropu, braucot pa kvalitatīviem un ērtiem ceļiem. Mana pārliecība ir, ka Renault ir nepietiekami novērtēts, kā kvalitatīva alternatīva vācu auto – lētāki auto ar, iespējams, pat lielāku komforta līmeni.

Renault Talisman Grandtour ir ar augstu vērtējumu drošības parametros – 5 zvaigznes drošības testos. Šis rādītājs liecina, ka auto konstrukcija ir fundamentāli pārstrādāta un būtiski uzlabota tieši pasažieru aizsardzība, tādējādi pieaug iespēja neskārtam aiziet ari no lielākiem ceļu satiksmes negadījumiem. Mūsdienu automobilī drošības sistēmu nozīme kļūst aizvien būtiskāka ari izvēloties automobili.

Kopumā brauciens Renault Talisman Grandtour bija patīkams un bez liekiem pārsteigumiem – liels plašums un daudz ērtību. No šī auto noteikti nav jāgaida kādi dinamiski brīnumi, bet kopumā dzinējs ir ļoti piemērots šim auto – pietiekami jaudīgs, bet vienlaikus ekonomisks. Auto nebūs tas, kas uz ielas būs pirmais pamanāmais, visticamāk kaimiņi neapskaudīs Jūs par šo auto, bet tas noteikti būs piemērots ģimenes vajadzībām un par savu cenu noteikti sniegs vairāk, nekā gaidījāt.

Auto, kurš attaisno savu nosaukumu. Pēc ietilpības un komforta, kā arī pēc saviem ekonomiskajiem rādītājiem auto ir īsti piemērots kādas jautras kompānijas ceļojumam. Tas noteikti nebūs kāds ekstrēmais pasākums, bet mierīgs izbrauciens pa Eiropas labajiem ceļiem. Šo auto varētu izvēlēties braucienam uz kalniem paslēpot. Lai nu kā būtu, bet šim auto tomēr ir tāda komercauto piegarša. Diez vai šo auto izvēlēsies kā ģimenes auto, ja nu vienīgi tiešām liela ģimene. Es ikdienā braucu ar Chrysler Grand Voyager. Sēžoties iekš Traveller, man tomēr pietrūkst Chrysler ērtību un paaugstinātā komforta, kas ir nepieciešams ikdienas automobilim vai ģimenes auto. Bet kā jau teicu, auto ir vairāk piemērots tieši lielākas vai mazākas cilvēku grupas pārvadāšanai pieliekami augstā komfortā un ar visu bagāžu. Peugeot piedāvā Traveler dažādās variācijās – auto ir pieejams trīs dažādos garumos (compact, standard un long). Līdz ar to katrs var atrast sev piemērotāko risinājumu pārvadājamo cilvēku un bagāžas apjomam. Labāk aprīkotiem auto ir iespēja transformēt salonu, uzstādot galdiņu utt. Tad jau auto pārvēršas par pievilcīgāku ceļojumu auto.

Kā jau auto no Francijas, ir ar dažiem “jauninājumiem” attiecībā uz vadības svirām – ir pazudis tradicionālais pārnesumu pārslēga kloķis un ir uzradies grozāms slēdzis. Šāds risinājums aizņem mazāk vietas, bet ir jāpierod. Nav jau šis auto tāds, kuram vajadzētu baisi daudz slēdzelēt pārnesumus un diez vai kādam būs vēlme pēc manuālas pārslēgšanās – auto nav nekāds sporta vāģis vai bezceļu braucamrīks. Citādi, visi kloķi savās vietās un nav ļoti jāiespringst, meklējot kādu pogu.

Auto ir pietiekami dinamisks ari ar veselu baru cilvēku iekšā un nav pirms apdzīšanas ilgi un dikti jādomā par to vadītāji varēs laikus pabeigt manevru – dzinējs un transmisija nesagādā nepatīkamus pārsteigumus ari slogotam auto.

Kas attiecas uz auto ārējo izskatu, tad franču dizaineri ir pārstājuši eksperimentēt un auto ir izdevies viendabīgs ar salīdzinoši agresīvu izskatu. Auto rada pietiekami prestiža auto izskatu un tādējādi spēj piesaistīt ari jaunus pircējus. Ari cenu kategorija ir tāda, kas daudziem liksies gana simpātiska. Apkopojot teikto: diezgan sprigans busiņš ar iespēju pielāgot tieši savām vajadzībām.

Audi, līdzīgi kā BMW un Mercedes Benz, ir ilgu laiku bijuši viena no vadošajām autoražotāju firmām, tāpēc vērtējuma laktiņa būtiski atšķiras no nevācu ražotājiem. Ir divu veidu attieksme pret Audi – no vienas puses tiek pieņemts, ka ar Audi jau nu viss ir kārtībā un viss ir lieliski, bet no otras puses tiek gaidīts kaut kas ekstra uzlabots. Ja ir jāsaka par Audi A5 Coupe, tad laikam jau viss ir kārtībā. Es noteikti neesmu Audi fans, pat ne cienītājs. Es novērtēju Audi tehnoloģiskos risinājumus un dizainu, bet sev šo automobili negribētu. Būtiskākais, kas man nepatīk iekš Audi, ir vadības sistēmas izvietojums – tiem, kas nav ar Audi iepriekš ikdienā braukuši, šī sistēma nav intuitīvi uztverama, piemēram, atšķirībā no BMW. Pie negatīvā ir pieminama ari cena – šis tomēr ir auto, kas velk uz premium klasi, nevis ikdienas auto vidusšķiras pilsonim.

Bet par pozitīvo. Šis auto vairāk ir aplūkojams kā dizaina priekšmets. Vai tas ir praktisks braucamrīks klasiskā izpratnē? Noteikti nē. Vai ekonomisks un lēts (pērkot un uzturot)? Arī nē. Tātad būtībā tehnoloģisks mākslas darbs turīgam cilvēkam. Mākslas darbs ar labu tehnisko izpildījumu. Auto ir ar teicamu manevrētspēju un uzprasās uz kādu asāku līkumu, uz kādu kalnu ceļu Alpos. Ari auto dinamika ir tāda, kas atbilstu kādam kalnu ceļam, ne sporta trasei, bet tieši jautrākam braucienam pa kādu serpentīnu. Pa ceļam var baudīt animācijas instrumentu panelī. Šīs animācijas un to izvietojums, iespējams, nav tik uzbāzīgas kā citiem auto ražotājiem, bet vienalga naktī nedaudz traucē. Nakts braucienos gribētos mazāk ilumināciju, bet tas attiecas uz visiem jaunajiem auto, ne tikai uz Audi.

Protams, pats par sevi saprotams šādas klases automobiļos, ir teicams komforta aprīkojums un drošības sistēmu nodrošinājums – kaudze jaunākās elektronikas, kas parūpēsies, gan par ērtu braucienu, gan pielabos kādu vadītāja pieļautu neprecizitāti.

Pieminēšanas vērts ir Audi ārējā apgaismojuma risinājums. Audi ir viens no pirmajiem, kas ari apgaismojumā ievieš šādus tādus animāciju elementus – piemēram, pagriezienu rādītājos. Nakts brauciena laikā ceļš tiek teicami izgaismots, pateicoties jaunākās paaudzes LED lukturiem.

Apkopojot visus sīkumus, pat man kā skeptiķim, nākas atzīt, ka auto rada ļoti patīkamu iespaidu un sīkie trūkumi, uz kopējā fona ir grūti pamanāmi un viegli aizmirstami. Sportisks, labi dizainēts un pārdomāts auto ar labu vēsturisko mantojumu.

BMW ir salīdzinoši sliktās pozīcijās jebkurā konkursā vai vērtēšanas reizē – no šīs markas auto tiek sagaidīts kas īpašs. Turklāt Latvijā BMW ir ar ne visai labu auru, dažu kretīnisku to vadītāju dēļ. Lai nu kā tur būtu X1 izrādījās bišķi lielāks nekā gaidīts – pietiekami ietilpīgs, lai tajā varētu sajusties ērti un komfortabli (bet neceriet uz lieliem plašumiem). Pirmais pozitīvais iespaids par instrumentu paneļa noformējumu – nav vis digitālais displejs ar multenēm, bet normāli pulksteņi. Šajā jomā es esmu nedaudz vecmodīgs – esmu pārliecināts, ka tradicionālos rādītājus ir vieglāk uztvert un tie mazāk nogurdina, lieki nenovērš uzmanību no ceļa. Pie citiem kloķiem un displejiem ari nekādu pārsteigumu – viss ir vietā un BMW liekus eksperimentus ar pēkšņu kloķu maiņu nav veikuši. Uzsākot kustību, jau pēc pāris pirmajiem kilometriem ir skaidrs, ka pārsteigumu nebūs – BMW savu laktiņu ir noturējis, bet arī nekur augstāk nav uzlēcis. Galu galā šis ir mazākais no Xsiem, tāpēc nekādus super jaudas rādītājus nevajadzētu gaidīt. Auto ir ļoti ērts vadības ziņā un pārsteidzoši labi manevrējošs. Stūre ir patīkami paklausīga pie dažādiem kustības ātrumiem un uz dažādiem ceļa segumiem. Es personīgi nemēģināju šo auto iedzīt kādos baisos neceļos, jo neuzskatu, ka šis auto ir kāds bezceļu aparāts. Bet uz sniega un apledojuma auto uzvedās labi, tika ārā no kupenām bez problēmām. Ja iežmiedz pedāli grīdā, auto uz priekšu raujas gana naski un balstiekārta lieliski nolīdzina ceļa nelīdzenumus. Auto ne tikai raujas uz priekšu, bet uz pirmā sniega bija lieliski savācams un bremzējams – stabili un kontrolēti. Nakts braucienā auto gaismas ļoti labi izgaismo ceļu un salona apgaismojums ir neuzbāzīgs, nogurumu neradošs.

Šis automobilis ir pārsteidzoši piemērots, gan pilsētai, gan mūsu ne visai labajiem ceļiem. Par šādā tipa auto ir grūti izteikties, jo neko jaunu jau pateikt nesanāks – par BMW runā visi un uzmanība šai markai nekad nav trūkusi. Varu padalīties ar savu viedokli – man X1 patika, bet ir pa mazu, noteikti nav mana izvēle. Man daudz simpātiskāki liekas X3 un X5 – lielāki un piemērotāki ari tālākiem braucieniem. Bet es noteikti ieteiktu šo auto tiem, kuriem nav prasības pēc liela auto, gribas ko drošu, satiksmē pamanāmu un drošu un vienlaikus kuriem ir pietiekami liela rocība, lai varētu atļauties BMW nopirkt un uzturēt. X1 varētu būt kā otrais ģimenes auto. Mazāk pievilcīgu šo auto padara arī tā cena, bet par kvalitāti, pārdomātiem risinājumiem un vārdu ir jāmaksā.

Domāju, ka šis ir tas auto, kas tika nepietiekami novērtēts Gada Auto 2017 konkursā. Auto ir pietiekami modernizējies un ļoti būtiski uzlabojis savus dinamiskos rādītājus, lai sauktos par modernu un mūsdienu situācijai ļoti piemērotu auto. Testu laikā īpaši neko no šī auto negaidīju, tāpēc pozitīvais pārsteigums priecēja jo vairāk. Vispozitīvākie iespaidi ir tieši par dzinēju un transmisiju – auto ir pārsteidzoši dinamisks un paklausīgs. Ja gribas braukt mierīgi, tad degvielas līmenis bākā krītas pietiekami lēni, ja gribas kādu apdzītu un vajag pedāli iespiest grīdā, tad nav jāsatraucas par to, ka lieki nāksies aizkavēties pretējā kustības joslā. Pozitīvos iespaidus būtiski papildina arī auto atsaucība stūres ratam – auto ir viegli vadāms un precīzi izpilda stūrētāja prasības, kas nemaz nav tik izplatīta īpašība šīs klases automobiļiem. Kā jau ierasts modernajiem automobiļiem, ari Meganes panelī ir uzradusies “planšete”, caur kuru ir ērti vadīt auto sekundās (varbūt kādam primārās) funkcijas – navigāciju, multimediju sistēmu un komforta aprīkojumu. No ergonomikas viedokļa interesants ir noskaņas aprīkojums – krāsu maiņa interjerā, atkarībā no braukšanas režīma – sīkums, bet patīkami. Visi šie sīkumi padara auto par draudzīgāku lietotājam. Ir vērts pieminēt arī auto drošības aprīkojumu – ar katru nākamo paaudzi auto paliek aizvien drošāki un spējīgāki labot tās kļūdas, kas rodas starp stūri un sēdekli. Iepriecina, ka ari salīdzinoši lētos automobiļos drošības līmenis nebūt nav sliktāks. Piecas zvaigznes Euro NCAP testos tomēr ir ļoti pozitīvs vērtējums, kas nozīmē, ka iespēja palikt sveikam un veselam ari sliktākajā satiksmes scenārijā ir ļoti liela.

Tā kā man savulaik Renault Megane bija darba auto (pirms gadiem 6), tāpēc varu salīdzināt izmaiņas. Bet izmaiņas ir. Auto ir palicis daudz ērtāks un vieglāk vadāms. Viens no tiem retajiem auto, kurā iesēžoties nav jādomā, kā šo automobili vadīt – viss ir pa rokai un saprotams. Vēl jo vairāk tas pārsteidz tāpēc, ka tas ir Renault – pēdējā laika vieni no lielākajiem eksperimentētājiem ar automobiļa interjera dizainu un vadības slēdžu izvietojumu. Arī auto cena ir pietiekoši pievilcīga, lai to padarītu par ērtu un izdevīgu ikdienas automobili. Varbūt šis braucamais nebūs piemērots tālākiem ceļojumiem, bet ikdienas prasības tas apmierinās ar uzviju.

Es tomēr piesakos ar aizstāvi šim auto. Ford Edge ir jaunums savā saimē. Līdzīgi kā Škoda mēģina iespraukties šajā auto klasē ar savu Kodiaq, par kuru arī neviens nav īsti neko dzirdējis. Ņemot vērā augošo tirgus daļu SUV kategorijā, Ford ir nolēmis atgriezties Eiropā ar pietiekami lielu, salīdzinoši ekonomisku un labi aprīkotu automobili. Auto izmešu rādītāji nav tie, kas draud ar lieliem nodokļiem. Neviens šo auto arī neuzskata par kaut ko ekskluzīvu un iespējams pat neapliks ar Luksus nodokli, kas ir liels arguments izvēlēties tieši šo automobili, nevis “vidējā latvieša” sapni Audi vai VW. No tehniskā viedokļa Ford Edge ir labi aprīkots un tehnoloģiski progresīvs. Par agru ir spriest par šī auto ilgizturību, bet konstruktīvi viss ir veidots pietiekoši izturīgs un, piemēram, balstiekārta ir tīri labi piemērota mūsu ne visai labajiem ceļiem. Fords ar saviem jaunajiem produktiem ir pierādījis, ka ir spējīgs radīt modernus un konkurētspējīgus auto, un veiksmīgi cīnās ar aizspriedumu gūzmu. Šogad Gada Auto testos šis bija viens no maniem patīkamajiem pārsteigumiem – slidenie, sniegotie ceļi neradīja nekādu kreņķi un brauciens bija patīkami stabils. No šī auto nav jāgaida fantastiska pargājamība bezceļos, jo tas nav tam paredzēts. Ar šo auto veiksmīgi aizbrauksiet pie vecāsmātes dziļos laukos jebkuros laika apstākļos (arī pa aizsnigušu ceļu un pavasara šķīdonī). Auto durvju konstrukcija ir veidota tā, lai arī pēc brauciena pa dubļainu ceļu, varētu izkāpt nenosmērējot bikses (durvis nosedz sliekšņus, tādējādi radot ari papildus stiprību sānu trieciena gadījumā). Tas viss ir veidots tā, lai es, kā pilsētā strādājošais varētu ar šo auto pārvietoties jebkur un jebkad saprāta robežās. Auto ir pozitīvi atšķirīgs no pārējiem auto šajā grupā. Šis ir viens no tiem auto, kurā man nav jādomā kā braukt un kloķi nav jāmeklē (atšķirībā no dažiem Dienvideiropas ražojumiem). Es pārstāvu to sabiedrības daļu, kura ir šī auto mērķauditorija, un es uzskatu, ka Fords ir trāpījis mērķī.