Lielākā problēma ir, ka pie varas esošie un citi ietekmīgi cilvēki ir gadu desmitiem lobējuši tikai un vienīgi dabasgāzi, kā LV nākotni. Vienalga vai tas bija viss farss ap Latvijas gāzes monopolu un tirgus atvēršanu, vai tas bija OIK gāzes koģenerācijām vai vēl kas cits. Tā visa rezultātā LV joprojām ir salīdzinoši maz vēja un saules enerģija un visādi citādi nesakārtotība.
Es, protams, zinu, ka saule un vējš nav nekāds maģiskais glābējs, gāze tāpat būs nepieciešama vēl ilgi tīri tiem brīžiem, kad vajag elektrību/siltumu uz sitiena, bet to visu varēja būtiski mazināt nu jau gadus 10, bet vai nu cilvēki nedomāja uz priekšu vai arī gāzes lobijs bija pārāk stiprs.
Tas lobijs strādāja ļoti labi pat tādās ikdienišķās situācijās - ap krīzes laiku daudz kur saceltās dzīvokļu mājas ir ar gāzes apkuri. Pašvaldībām bija pilnīgi pofig un nemaz nemēģināja likt jaunceltnes uz centralizēto apkuri, kur varētu to visu sabalansēt ar šķeldu, ar sauli utt.






















Nu progresīvie šķiet varētu būt tādi +/- pirmie, kas kā gados jauni un arī jauni politikā, kaut kur +/- izdzīvo un cenšas izsisties. Reāli pirms tam jaunam cilvēkam vienīgā cerība bija caur esošajām lielajām partijām, bet tur jau bez ceļos krišanas grūti. Attiecīgi tāda mentalitāte - ka nav jau nemaz vērts bendēt sev nervus tur mēģinot, tikai ātri aprausies, ka tavs viedoklis tur nevienam neinteresē diesko, kad jādala ietekme un nauda.