Sasipies, vai kas ar tevi ??? Nekas nekur MTB neaiziet, tikai ar traktora riepaam uz asfalta ar taadu aatrumu vienkaarshi neiet. Ja uzliktu lisenes ( nekad gan konkreetajam MTB taas neesmu virsuu licis) tad pa asfaltu arii vareetu savus 45 km/h izspiest.

Starp citu (ja nu bazars par to) neviens nekad nau aizliedzis zobratu kasetee nomainiit zobratus, un MTB ar shoses riepaam nemaz tik ljoti netapaliks no shoses ritenja. Un var jau panjemt parasto tuurisma velo ( nau domaac RU tuuriists - tas gan i meesls, smags, un regulaari bremzji netur), kam var iespiert shoses velja ritenjus ( peec diametra) ar shauraam riepeleem un domaaju ka arii savu 60 km/h var izspiest.

P.S. nevienaa gadiijuma runaajot par aatrumiem nav domaats ka tiek braukts lejaa no kalna vai kaadam uzkabee vai aizveejaa.

Starp citu - mani noveerojumi ar MTB(ar shosejnieku neko daudz nav sanaacis nobraukt) liecina, ka tas cik viegli riepas iet ir baigi atkariigs no pretoktora raxta attieciiba pret konkreto celja segumu. Absoluuti gluda (taada kaa te tagda muusdienas lej) asfalta varianta - bezprotektora riepas rulle, ja ir kaa agraak kad peec asfalta uzlieshans veel uzgaaza taas granita shkjembas - tad "traktorenes" pat labaakas, un ja ir uz lauku celja tad MTB riepas rullee. Vieniiigi ar shaurajaam riepinjaam tik buutiski nejuut starpiibu uz asfalta seguma,

Un ar sporta richuku 60 izspiest - nau ko dariit, es ar to pashu MTB ar traktoreneem par asfaltu max 35 un uz gruntenes ~ 40-45 km/h vareju pacelt, pie kam es nekad neesmu treneejies ritenbraukshanaa, kaut gan bija laix, kad braucu ljoti daudz.

Vai gadienaa nau taa ka nereti elektronikjis = autodiagnostikjis un otraadi, tad nau briinums ka arii provincee maksaas labu kaapostu.

Jeps tieshi taa arii ir, lidz ar ko "benkju" izveele ir diezgan kritiska. It iipashi njemot veera ka videeji katru otro nedeeljas nogali tiek braukc uz laukiem 180+ km. kas ir laika zinjaa no 2 -3 stundaam atkariibaa no Riigas "aizcieteejumiem".

Tad es daudz labaak juutos peedeejaas Previas pashaa aizmuguree seezjot neka Suburbanaa.

NU nepreciizi izteicos - taa nau trauma, runa ir tikai par auguma proporcijaam. Tipa seezjot esmu vienaa auguma ar 205 cm gareim cilvekiem bet taa mans augums ir kopaa tikai 185 cm. Pie shaadas kombinaacijas venkaarshi visu izsaka muguras atbalsta konfiguraacija. Un taadeelj sorry, bet Suburbans nau eerts.

Pie kam jams nau eerts arii iekaapshanas zinjaa un aizmuguree seedeet ar nemaz nau patiikami, kaut vai videejaa rindaa.

1) Visaa visumaa Cheroks uz standarta ripuljiem ir ljoti OK visurgaajeejs pret Durango vai Chevy Suburban. Ja peedeejos pieveido peec savas (offroad) gaumes tad var no jamiem ar daudz ko izspiest ( tiesa ir arii labaaki - ar iisaaku baazi - auto kurus paarveidot). Nemz nerunaasim par stabilitaati liikumos, lai gan USA kur tika ieveerteets Cheroks un Subs sevishkji daudz pagriezienu nemaz nau jaaveic pie magjistraales aatrumiem. Bet Cheroks anyway rulzeeja nemeeraa.

2) Nelikaas eerts tad kad bija vairaak par stundu ar taadu jaaceljo apkaart. Te gan tekshu godiigi laikam speelee lomu mana auguma iipatniibas - neviens no US auto ko bija pietiekami ilgi iespejams USA ieveerteet nespeeja nodroshinaat labu seedpoziiciiju ilgaak par stundu - peecpuse saaka nemeeraa saaapeet. Taja pat laikaa ar BMW (E34 - tad veel jams liekas bija pat razjoshanaa) un VW T4 2 -3 stundas nebija probzas iztureet.

Pamtaa mana peecpuse laabaak "uzvedas" Recaro tipa benkjos, nekaa diivaana tipa. Ir arii dazji iznjeemumi, kur aciimredzama lazja ar Recaro tipa benkju konstrukciju - piem. VW Passat 95 gads - tur man pat mazaak kaa stunda paiet pirms vecaa kaite par sevi atgaadina.

Taatad ap 95/96 gadu tas bija un Suburbans pavisam svaigs.

Mans viedoklis par dzjipiem ir taac, ka Cheroks - veel vecais kantainasi bija labs kompromiss gaazhshanai pa celjiem un arii saliidzinoshiem bezceljiem. uz celja jams stabils un taa.

Par Durango un citiem taadiem un lielaakiem US dzjipiem - nu bez papildus apriikojuma vinji ir suudiigi apvidnieki ( excessive weight on slim tires), par komfortu ( piem. Chevy Suburban) arii veel var striideeties - man tas Chevy nelikaas eerts neviena virzienaa. Landcruisers un (laikam arii vecais Dzjeris) ir lieta, tikai ja apkarina ar sliekshnjiem tad uz celmiem karinas tikai taa.

NJu ta jau var Auto Lego ar meegjinaat -26444441

Un jaa arftermarket - nedabuusi, manam ieprieksheejais saimniekz pie AMSERV nomainiija, jo pagriezieni esmot gruuti sleegaajushies.

Piedod, bet ir vien lieta - IMO tie sleedzji visi ir vienadi, jo miglinieki aimuguree ir visiem 4 EU razjotiem auto. Man priekshaa nav miglinieku, ir tikai tie aizmugures, un uz taa sleedzja gan gals grozaas, ( tuvaas/gabariiti) gan arii taac "gredzens" ar ko tos aizmugures migliniekus iesleedz ( domaaju ka ar sho arii prieksheejos sleedz).

Iisti dzjipisti pa iAuto netusee, a tie kas te tusee var braukt ari ar parketniekiem un veel vieglaakiem dampjiem.

NU bat tad aciimredzot ir taas kas stradaa pagriezjot pedaaljus uz atpakalju. Mana siicha velo taadas nav ir "trikshkjene". Ja bez bremzeem vispaar - nu tad tas i Piiii..

Tici man - vajag, mans veel nau iisti 3,5 gadi aizsniedzis, bet tas aatrums ar kadu minas ir bishku pa lielu lai vareetu izmantot citus bremzeeshanas panjeemienus - it iipashi jau nu ja Riigaa jaalieto dalju no laika tas verkjis.

Kaut kaadus peec skata cieshamus redzeeju Briiviibas (201 laikam) pie jaunaas Gjertruudes bazniicas, jeb tur kur saakas Ceesu iela. Bet cenas nemaz napaskatiijos, par cik citas lietas mekleeju.

Ja tu miili savu siici nepeerc visaddu kuinju.

1) pasties vai siicis vispaar bremzes varees nospiest ( maneejais savam velo nevar, nomainiiju arii brezhu "ruchkas" - jo orgjinaals ir lazja, bet probza ir arii bremzes - astpere pa niknu, un nau nekaadi regulejama, taa kaa arii to es dabuushu mainiit)

ruchkas leetaakas saakas ar 4 Ls, bet tadaam siicis ar mzzu kjepu nemaz neazisniegsies pakalj. Cik bremzes mazaak pa 20 Ls IMO nekas normaals nesaakas. Ja var atrsts tos kam ir bremzeeshana uz atpaklaju pagriezjot pedeeljsu - mosh ar to ir labaak.

2) svariigi lai raamis ir normaalis nevis kaut kaada xernja kas locaas kaa punkji. un arii papildritenjiem tas pats.

3) ir veerts paskatities kaadi ventilji jamam naak, ir vieni alja krievu laiku velo - taadus ja vajag jaunus tad vieniigi mosh latgaliitee var dabuut, tagad naak kaut kaadi modernaaki uz to pashu principu, bet tajos vecajos caurumos bnelien iekshaa un ari nenobliive kaartigi.

Starp citu SAABiem man liekas jau no 900 OG laikiem bija uudens baazes kraasas. Citiem iisti nezinu kad ieviesa, bet nu tas nau nekaac baigais jaunums kas buutu paraadiijies peedeejos 4 gados.

Saac beidzot braukt kaa cilveex nevis slapstities pa kruumiem.

NU nav vairs tie laiki kad klaaja 10 lakas kaartas. Tiesa gan tevis teiktais arii mazliet izbriina, mosh savu auto meedz apstradaat ar to "smilshpapiiru" kas pieklaajiigaa valodaa tiek saukts par automaatiskjaam automazgaatuveem ???

Njemaz i nau taac mopeec, ja maak labi shtepseleeties, no policijas shausssmiig biezji jaauzmanas pat pilseetaa.

NJu LV tieshaam ir ljooti maz, zinu kadas 3 laikam 2 paaudzes kas ir LV. Gribi kaut ko npietnaak zinaat, tad jaarakaajas par aarzemju forumiem, jo MR2 iipashnieki gan shad tad uzpeld ar TOYO klubiem saistiitaas maajas lapaas bet reti.

Man ar taada doma bija njemt bet nu kaut kaa laikam tomeer esmu nosveeries par labu Celicai kaa otrai mashiinai. Kas tieshi iisti nepatika tai MR2 gen2 tad ir taas svars, gan gen1 gan gen3 masa ir krietni mazaaka. Iisti jau gan vairs neatceros, bet liekas ka tad tas pasaaciens ir liidzveertiigs Gen5 Turbo 4x4 Celicai peec masas.

Man domaat optiskie sensori, lai arii vareetu izcelties ar izcilu precizitaati tomeer shaadai smagai tehnikai neder. Pat peles optiskaas peles meedz "aizkakaat", kur nu veel ieriici kurai "dubljus" jaamaisa.

Tad praktiskaaki liekas tie sensori kas tiek izmantoti auto motoros uz klokjenes vai sadalenes apg. noteikshanu. Un tie liekas bija tehnologjiski kaut kas liidziigs no taa ko raimondsm mineeja, vot tikai bija slinkumz lasiit tos linkus. Principaa laikam dabaa bija sastopami divu veidu shie te elektromagneetsikie sensori - iduktiivie un kapacitatiivie ( ja vien pareiz atceros).

Eu a dafai gailju kaujas atlikt, man iAuto kaa e-resurss saak arvien vairaak kaitinaat - saturs saak atgaadinaat meeslu chupu uz kuras dazjaadi gailji salasaas un labaakaja gadiijumaa "sameeraas".

2 deks

klau a tu reaalu risinaajumu meklee, jeb raimi esi noleemis pie vietas nolikt ???

Vienkaarshi man shi probleem liekas interesanta, lai arii neesmu ne elektronikas gjeenijs nekaa.

Panjem uz vienu klokji uztaisi divas funkcijas, kad strela griezjas, kauss (ar rotataora paliidziibu) griezjas preteejaa virzienaa - ar taadu pashu lenkjisko aatrumu. Acimredzot buus nepiecieshams kalibreet to kausa piedzinjas briinumu atbilstoshi nosaciijumiem, citaak objektiivi es neredzu efektiivu veidu elektronikas pielietojumam. + attiecigi teiksim nospiezjot pogu tas klokjis straada tikai kausam - kaut kaa taa, bet nu gan jau tev labaak zinaamas visas taas nianses - vieniigos manipulatorus ko esmu redzeejis un dziive darbinaajis ir mezja tehnikai.

Runaajot par datchikiem - mees izmantojam datu centru monitoreeshanai (air temp., humidity un flood utml.) bija dazji sensori ko vareja kalibreet. Bet dziive pieraadiija, ka arii ar to var rasties probzas, teiksim novietojot mitruma datchiku datu centraa blakus rackam(stalazjaam) tas nereti raada paaugstinaatu mitruma daudzumu, jo aciimredzot blekjis atstaaj iespaidu vai nu uz gaisa mitrumu taa tuvumaa vai uz datchiku ( kondensaats ja nu kads to nezina datu centraa nedriikst rasties, taapat kaa nedriikst buut paraak saus gaiss lai neraditu statisko elektriibu) . Taa kaa ne vienmeer tas datchiks ir beigc.

Aa un veel jau nekur nau teikc ka vada pretestiiba neizmainaas, pa starpu tak naak arii kaut kaada kontak-ligzda, kuras pretestiiba pie shaussssmiigi preciiziem meeriijumiem var astaat iespaidu.