SPARTAKS84 rakstīja: un kas tieši ir domāts emisijas normas ? tjipa co un viss pārējais ? tākā dzinejs darbojas uz gāzes tur co ir zem 0,5 un uz beņdžas ari ir ap 1 un parējie parametri ari ir o.k. Tad kādas problēmas ? vai arī jāveic īpaša sertifikācīja pie viņiem ??? un no kura gada viņiem darbojas šīs normas ?jo 2006 vēl nebija.
Normas darbojas no 1993. gada: en.wikipedia.org/... Šobrīd (no 01.01.200 papildus nodokļu atšķirībām ir ieviesti arī braukšanas ierobežojumi.
Ja tev nav standarta auto (pārbūve uz gāzi), tad ir jāveic sertifikācija.
Laikam jau tādēļ esam tik dziļā pakaļā, ja latvju bāleliņiem vienkāršas un labi organizētas lietas spēj iedvest tādas bailes
Vienkārši latvju bāleliņš ir santīmjāklis, kurš, aizvilcies līdz Berlīnei, izdomā, ka papildus 24 eiriki sastādīs nenormālus papildizdevumus ceļojuma izmaksu tāmē.
Fridrihs rakstīja: Viņiem vēl vajadzētu paprasīt izskaidrojumu par "samaksa par nodevas iekasēšanu".
Tipa tā esot varētu būt samaksa par pārskaitījumu uz Valsts Kasi. Tikai es stipri šaubos, ka viņi KATRA transportlīdzekļa ikgadējo nodevu pārskaita uz kasi. Mēneša beigās viena kopssuma, bet cik tajā laikā "maksas par nodevas ieskasēšanu" ir savākatas?
Te nu gan nekas nesaprotams nav - apskati veic kaut kāds tur SIA, bet naudu priekš šamiem iekasē CSDD. Tad nu Tu arī samaksā par CSDD pūlēm, kuras viņiem radušās lai Tavu naudu iekasētu apskati veicošā SIA labā.
msh rakstīja: Apskaidrojiet man, nezinītim, ko tā devalvācija valstij dos. Nu, lats paliks nevērtīgāks, kāds no tā tolks? Tas ka mūsu jaukajā, lielajā galvaspilsētā mītošie penši apmirs?
Labums, ko var dot kādas nacionālas valūtas devalvācija ir eksporta konkurences spēju palielināšana - ražotājs staprtautiskajā tirgū savu produktu var piedāvāt par zemāku cenu, izskaužot konkurentus, vai arī par ierastajiem eirikiem (vai dolāriem, vai šekeļiem), kas devalvētas naudiņas zemē jau būs ar lielāku vērtību. Piemērs nav tālu jāmeklē - Krievija ir devalvējusi savu rubli, un tagad mūsu bērza saplāksnis (arī somu un poļu) ar viņiem vairs nespēj cenu ziņā konkurēt staptautiskajā tirgū.
Bet mans viedoklis ir tāds, ka mums ar to devalvāciju ir baigi jāuzmanās, jo kā jau te vairāki minējuši, mēs ražošanas vajadzībām daudz ko importējam. Lai arī mums ir nozares, kurām šis izejvielu importa īpatsvars ir minimāls, tad vienalga mēs esam pamatīgi atkarīgi no ārvalstu energoresursiem, kuri, devalvējot latiņu, automātiski kļūs dārgāki. Nu un, protams, devalvācijai sekos visi iekšzemes negatīvie aspekti saistībā ar kredītiem.
vot pastāsti man, muļķitim, kāda atšķirība devalvācijai par 50% un vienkāršai algu samazināšani 2 reizes????
ar konkurenci eksportā tām nav nekāda sakara....
devalvācija vienkārši legāli atņem vienkāršajai tautai uzkrājumus (tajā skaitā arī pensiju fondos) un par to naudu izglābj tās parsimt pakaļas, kas tuvāk tai silei sēž
Neesmu ekonomists, tāpēc nevaru pateikt, kādu labumu varētu dot tieši lata devalvācija, pagaidām tajā redzu daudzas sev personīgi neizdevīgas lietas.
Tas, ko es minēju par devalvāciju, bija vispārināti, kā piemērs arī bija valsts, kura ir pilnīgi citādākā situācijā nekā Latvija. Lasi uzmanīgāk tekstus!
msh rakstīja: Apskaidrojiet man, nezinītim, ko tā devalvācija valstij dos. Nu, lats paliks nevērtīgāks, kāds no tā tolks? Tas ka mūsu jaukajā, lielajā galvaspilsētā mītošie penši apmirs?
Labums, ko var dot kādas nacionālas valūtas devalvācija ir eksporta konkurences spēju palielināšana - ražotājs staprtautiskajā tirgū savu produktu var piedāvāt par zemāku cenu, izskaužot konkurentus, vai arī par ierastajiem eirikiem (vai dolāriem, vai šekeļiem), kas devalvētas naudiņas zemē jau būs ar lielāku vērtību. Piemērs nav tālu jāmeklē - Krievija ir devalvējusi savu rubli, un tagad mūsu bērza saplāksnis (arī somu un poļu) ar viņiem vairs nespēj cenu ziņā konkurēt staptautiskajā tirgū.
Bet mans viedoklis ir tāds, ka mums ar to devalvāciju ir baigi jāuzmanās, jo kā jau te vairāki minējuši, mēs ražošanas vajadzībām daudz ko importējam. Lai arī mums ir nozares, kurām šis izejvielu importa īpatsvars ir minimāls, tad vienalga mēs esam pamatīgi atkarīgi no ārvalstu energoresursiem, kuri, devalvējot latiņu, automātiski kļūs dārgāki. Nu un, protams, devalvācijai sekos visi iekšzemes negatīvie aspekti saistībā ar kredītiem.
Sandis_UR rakstīja: Devalvacija ir labs instruments exporta uzlabosanai valstiis, kuras speeej sarazot nepeiciesamos resursu produkta izgatavosanai vismaz 50 & valsts iesienee.
Mineesu kaa piemeru man zinaamu industriju - kokapstrade/mebelju razosana
Polijaa principaa viss tiek sarazots uz vietas, tb skaidu plaatne, leetaas dekoratiivas pleeves, kautkada furnituura un tas veel viss ar salidzinosi leeto darbaspeeku salikts koopaa.
Ieksh LV:
Vieteejais zagjmateriaals, importa nazfinieris vai laminaati, importa furnituura, importa liimes un lakas un vieteejais darbaspeeks.
Tas principa ne taadeelj ka nebuutu gudru cilveku, bet gan tadelj ka izejmateriali so resursu sarazosanai ir loti minimali, un pie Latvijas 2,6 milj iedzivotajiem neatmaksaajaas buuveet izejmateriaalu razotnes, jo noeta tirgus prieks efektiiva uznjeemumja seit ir loti mazinjsh.
Principaa saja nozare braljukas teoretiski ir lidziga teritoriaalaa liimenii ar LV, neko no izejmateriaaliem pashi iipashi daudz nerazo nafta arii nau, tomeer peec PSRS sabrukuma prata notureet lielaas razotnes ar pasuutijumiem (IKEA), un arii sobriid stradaa loti veiksmiigi, veicot izstradajumu komplektaaciju.
Tagad braljukam kokasptraades nozare ir kaadas 3 ja ne visas 5 reizes attistitaka nekaa LV, lai gan starts bija salidzinoshi vienaads, arii mees agraak razojaam vilzienu sastaavus ar produkciju prieks IKEA utt.
Nu tu gan laid garām, vismaz par tiem finieriem,skaidu platēm, līmēm, lakām u.tml.
Kā aptuveni pirms gada izteicās viens mums šeit zināms kadrs, tad smagākais nu jau ir aiz muguras. Atliek tik tāds sīkums, kā rūpes turpmāko 80 gadu garumā.
Ja maniatmiņa neviļ, tad mežazemju parcelāciju aizliedza kaut kad deviņdesmito otrajā pusē. Iemesls tam bija tāds, ka privātmežu īpašnieki bija atraduši labu veidu, kā apiet mežsaimniecības normatīvus un konkrētāk - cirsmu izmērus. Ir noteikts, ka drīkst nocirst kailcirtē noteiktu platību, tad tai blakus noteiktu joslu cirst nedrīkst noteiktu gadu garumā (5 līdz 10 gadi atkarībā no meža augšanas apstākļu tipa un valdošās sugas). Bet ziķeri sadalīja savu īpašumu vairākos gabalos un ar rāvienu novantēja visu platību, jo vienai kailcirtei pieslienošā audze tagad skaitījās citā īpašumā un uz to vairs neattiecās noteikums par vairāku gadu nogaidīšanu.
Acīmredzot parcelācija pirms tranformācijas nebūtu iespējama. Savādāk jau lielā pleķa īpašnieks nečakarētos ar visu papīru kārtošanu, saparcelētu, tad kā meža zemes gabaliņus notirgotu un lai jaunie saimnieki paši tiek galā ar visām procedūrām.
Sretsked rakstīja: meža zemi nevar sadalīt 1200 m2 gabalos,ja kas. Tā ir jātransformē par apbūves zemi VISPIRMS un tikai tad to atļauj sadalīt.
Nezinu, kā ir likumos, bet es arī esmu saskaºies ar šādu situāciju. Pie manis vairākkārt ir vērsušies mežu zemju īpašnieki no Jºumalas, Langstiņiem uc. līdzīgām vietām, kuriem mērķis ir transformēt zemi par apbūves platību, tad to saparcelēt un pa vienam kriksītim izpārodt māju cēlājiem. Tad nu šiem vajag ekspertu slēdzienu, ka transformējamā teritorijā nav aizsargājamu dabas vērtību.
ja piesakies, ka tev tur ir koki, tad atbrauc bars ar pampariem un iezīmē atstājamos kokus..... iedomājies - pēc tam tu iestādi ābeles un tām pa vidu aug priede, ko tie praideri ir pieprasījuši saglabāt, jo tā redziet neatrodas tajā vietā, kur paredzēts celt māju vai ierīkot ceļu
a tas, ka tā priede ir pirms tam augusi mežā (tas nozīmē, ka viņa ir gara ar knapu zaru slotu galā) un nespēs pretoties pat knapākajam vējiņam un rezultātā vienkārši uzgāzīsies mājai virsū, tas tiem praiderriem ir pouhj
Ja gribi māju mežā, tad rēķinies ar zināmiem nosacījumiem. Ne Tu pirmais, ne pēdējais, kuram liek atstāt atsevišķos kokus. Kaut kā nava dzirdēts, ka kādam kaut kas būtu uz mājas uzgāzies.
Ja vien priede neaug purvā, tad tai ir dziļa uz stipra sakņu sistēma, ar saknēm to izgāzt ir gandrīz nereāli. Kā jau atzīmēji, tad mežā augušām priedēm ir samērā neliels vainags stumbra galotnes daļā. Kāds pamats uzskatīt, ka vējš šādu koku apgāzīs? Drīzāk Tavas zarainā ābeles gāzīsies viena pakaļ otrai.
egli apgāzt nevar...
priedei saknes ir tuvu zemes virskārtai
pat pietiekaim biezā mežā ir daudzas ar visām saknēm nogāztas priedes
Nu nestrīdies, ja! Ja priede aug minerālaugsnē nevis kūdrā, tad ar saknēm to izgāzt gandrīz nav iespējams. Egle neveido dziļu sakņu sistēmu, tāpēc nespēj augt tīrās smiltīs. Egles ir tie koki, kuri mežos ir izgāzti ar visām saknēm.
ja piesakies, ka tev tur ir koki, tad atbrauc bars ar pampariem un iezīmē atstājamos kokus..... iedomājies - pēc tam tu iestādi ābeles un tām pa vidu aug priede, ko tie praideri ir pieprasījuši saglabāt, jo tā redziet neatrodas tajā vietā, kur paredzēts celt māju vai ierīkot ceļu
a tas, ka tā priede ir pirms tam augusi mežā (tas nozīmē, ka viņa ir gara ar knapu zaru slotu galā) un nespēs pretoties pat knapākajam vējiņam un rezultātā vienkārši uzgāzīsies mājai virsū, tas tiem praiderriem ir pouhj
Ja gribi māju mežā, tad rēķinies ar zināmiem nosacījumiem. Ne Tu pirmais, ne pēdējais, kuram liek atstāt atsevišķos kokus. Kaut kā nava dzirdēts, ka kādam kaut kas būtu uz mājas uzgāzies.
Ja vien priede neaug purvā, tad tai ir dziļa uz stipra sakņu sistēma, ar saknēm to izgāzt ir gandrīz nereāli. Kā jau atzīmēji, tad mežā augušām priedēm ir samērā neliels vainags stumbra galotnes daļā. Kāds pamats uzskatīt, ka vējš šādu koku apgāzīs? Drīzāk Tavas zarainā ābeles gāzīsies viena pakaļ otrai.
imits rakstīja: man ar šie sūta vēstules, vakar viena, šodien vēl viena, laikam interesē klientu kredītspējas... pats labākais interesē algas bankas konta stāvoklis... Vai tādu ir tiesības pieprasīt????
Viss atkarīgs no tā, kas ierakstīts Tevi un banku vienojošajā līgumā.
Tur ir tikai minēts par kontiem kas atrodas Aizkraukle Bankā, ja es nemaksā, tad viņi bez informēšanas var pagrābties no maniem citiem kontiem Aizkraukles bankā..
Uzzvani tam klerkam, kurš ir Tava kontaktpersona (man swedā ir savs kredītspeciālists, kuram visādus šitādus jautājumus varu uzdot) un paprasi, kas tā par prasību un ko tā nozīmē.
imits rakstīja: man ar šie sūta vēstules, vakar viena, šodien vēl viena, laikam interesē klientu kredītspējas... pats labākais interesē algas bankas konta stāvoklis... Vai tādu ir tiesības pieprasīt????
Viss atkarīgs no tā, kas ierakstīts Tevi un banku vienojošajā līgumā.
batka rakstīja: Es taja arstešanas butiba nesaprotu vienu lietu.Reizem cilvekam slimibas deļ ir 100% jamirst jo nav zāļu,bet meģinat arstet ar vel lidz galam neizpetitam zalem ari nedrikst.Nafig tā???Sliktakais iznakums tapat ir nave arste vai nee
taapeec ka ir saradušās visaadas organizaacijas, kuras lai attaisnotu savu eksistenci drāž zāļu ražotaajus..
a) krēms, kas nav dermatoloģiski paarbaudiits.agraak noskuva suni un smeereeja virsuu, skatiijaas, ir kaut kaada reakcija vai nee. tagad PETA aizliedza dzivniekus izmantot, uz cilveekiem paarbaudiit arii nedriikst, taapeec nopeerc tūbiņu un nezini kaa jamaa uzvediisies
b)variants, ka izstraadaat zaales pret, teiksim AIDS nav rentabli. taa vietaa izstraadaa zaales, kas to viirusu it kaa iemidzina, bet nenogalee pavisam. Zaales jaalieto visu muužu, un taas maksaa daudz.taa vietaa staasta cik tas viiruss ir mainiigs un mutējošs. nezinu, kam taisniiba...
c)ir milzu grupa zaaļu, kuras reaali neko nepaliidz.
d)peetijumos par zaaļu (kontrastvielas ) iedarbiibu mees ar kolēģi jau gadus 8 atpakaļ dabuujaam piķi (tolaik var teikt, stikla krellīšu virteni), uzcirtaam labulabo peetiijumu, bet pašu kontrastvielu nemaz nelietojaam, jo tas bija taads suuds, no kaa katrs trešais vai nu veema vai kasiijaas un taa tas notiek.mediķi piķi saņem, bet nevareetu teikt ka tie peetiijumi pie mums buutu kvalitatiivi
Atceros, ka Grēns man savulaik lekcijās stāstīja, ka AIDS vīruss piederot pie retrovīrusiem, bet šitos slimnieka organismā ar zālēm esot grūti nomušīt. Viņš arī skaidroja šo vīrusu darbības principu, taču neko daudz no tā vairs neatceros (mikrobioloģija nav man lauciņš).
Seene rakstīja:
SPARTAKS84 rakstīja: un kas tieši ir domāts emisijas normas ? tjipa co un viss pārējais ? tākā dzinejs darbojas uz gāzes tur co ir zem 0,5 un uz beņdžas ari ir ap 1 un parējie parametri ari ir o.k. Tad kādas problēmas ? vai arī jāveic īpaša sertifikācīja pie viņiem ??? un no kura gada viņiem darbojas šīs normas ?jo 2006 vēl nebija.
Normas darbojas no 1993. gada: en.wikipedia.org/... Šobrīd (no 01.01.200 papildus nodokļu atšķirībām ir ieviesti arī braukšanas ierobežojumi.
Ja tev nav standarta auto (pārbūve uz gāzi), tad ir jāveic sertifikācija.
Laikam jau tādēļ esam tik dziļā pakaļā, ja latvju bāleliņiem vienkāršas un labi organizētas lietas spēj iedvest tādas bailes
Vienkārši latvju bāleliņš ir santīmjāklis, kurš, aizvilcies līdz Berlīnei, izdomā, ka papildus 24 eiriki sastādīs nenormālus papildizdevumus ceļojuma izmaksu tāmē.