Apdrošināšanas sabiedrības „BTA Insurance Company” SE (turpmāk – BTA) statistika par pieteiktajiem apdrošināšanas gadījumiem OCTA apdrošināšanas veidā liecina, ka autovadītāji vecumā no 18 līdz 25 gadiem ceļu satiksmes negadījumus izraisa teju divas reizes biežāk nekā autovadītāji citās vecuma grupās.
Jauniešu izraisītajos ceļu satiksmes negadījumos vidējā izmaksātā OCTA apdrošināšanas atlīdzība ir par 47 % lielāka nekā vidējā izmaksātā atlīdzība pa visām vecuma kategorijām kopā. BTA secinājusi, ka jaunieši, tikko ieguvuši autovadītāja apliecību, nav pietiekami sagatavoti dalībai ceļu satiksmē, tādējādi pirmajos gados biežāk izraisa ceļu satiksmes negadījumus, bet otrajā līdz ceturtajam gadam izraisa negadījumus ar smagākām sekām.
BTA dati liecina, ka šogad biežāk notikuši ceļu satiksmes negadījumi, ko izraisījuši jaunieši vecumā no 18 līdz 25 gadiem ar auto vadīšanas stāžu līdz vienam gadam. Ja pērn ceļu satiksmes negadījumus izraisīja katrs devītais šāds autovadītājs, tad 2014. gada pirmajā ceturksnī jau katrs sestais.
Aizvadītājā gadā 6 % no visiem jauniešiem vecumā no 18 – 25 gadiem, kuri bija iegādājušies BTA OCTA apdrošināšanas polisi, izraisīja ceļu satiksmes negadījums. Turpretī citās vecuma grupās negadījumos iekļuvuši vidēji 3 – 4 % autovadītāju, kuri bija iegādājušies BTA OCTA apdrošināšanas polisi.
Iveta Rijniece, apdrošināšanas sabiedrības „BTA Insurance Company” SE Apdrošināšanas atlīdzību departamenta direktore: „Lai varētu kārtot eksāmenu autovadītāja apliecības iegūšanai, autoskolās nākamajiem autovadītājiem jāapgūst praktiskās iemaņas braukšanā tikai 14 stundu apmērā, tāpēc likumsakarīgi, ka, iegūstot autovadītāja apliecību, jauno autovadītāju pieredze un praktiskās iemaņas ir minimālas un nepietiekamas, kas palielina ceļu satiksmes negadījumu risku. Būtībā, bez papildu apmācības auto vadīšanā, jaunietis nav pietiekami sagatavots dalībai ceļu satiksmē, nemaz nerunājot par auto vadīšanu nestandarta situācijās, piemēram, pa slapju vai apledojušu ceļa segumu vai arī sastopoties ar neparedzētiem šķēršļiem uz ceļa."
Pamatojoties uz analizētajiem OCTA negadījumumiem, ko izraisījuši jaunieši, Rijniece izsakās, ka pirmajos divos auto vadīšanas gados jaunieši ceļu satiksmes negadījumos vairāk iekļūst neuzmanības dēļ un tieši praktisko iemaņu trūkumu dēļ: "kad jaunieši sajūtas drošāk pie stūres, ceļu satiksmes negadījumu iemesls ir savu spēju pārvērtēšana un pārgalvīga rīcība, veicot dažādus manevrus uz ceļa, kā rezultātā ir ļoti smagi ceļu satiksmes negadījumi, tai skaitā ar bojāgājušiem autovadītājiem un pasažieriem. Mūsuprāt, viens no iespējamiem risinājumiem ceļu satiksmes negadījumu skaita samazināšanai jauno autovadītāju vidū varētu būt obligāta prasība apgūt praktiskās braukšanas iemaņas speciāli aprīkotos drošas braukšanas poligonos noteiktu stundu apmērā. Tas ļautu jaunajiem autovadītājiem daudz pilnvērtīgāk teorētiskās zināšanas apgūt praksē, kā arī iegūt iemaņas auto vadīšanā dažādos neparedzētos apstākļos uz ceļa, kas ir viens no biežākajiem ceļu satiksmes negadījumu cēloņiem.”
Jauniešu izraisīto ceļu satiksmes negadījumu zaudējumi par 47 % lielāki
BTA dati liecina, ka šī gada pirmajā ceturksnī vidējā izmaksātā OCTA apdrošināšanas atlīdzības summa bija 1040 eiro. Savukārt vidējā izmaksātā OCTA apdrošināšanas atlīdzība par ceļu satiksmes negadījumu, ko izraisījis autovadītājs vecumā no 18 līdz 25 gadiem, bijusi 1520 eiro, kas ir par 47 % vairāk nekā vidējā izmaksātā OCTA apdrošināšanas atlīdzība visās vecuma grupās kopā.
BTA statistika liecina, ka daudz bīstamākus ceļu satiksmes negadījumus ar smagākām sekām jaunieši izraisa, kad iegūta 2 – 4 gadus liela braukšanas pieredze. Šī gada pirmajā ceturksnī BTA vidējā izmaksātā OCTA apdrošināšanas atlīdzība par ceļu satiksmes negadījumu, ko izraisījuši jaunieši vecumā no 18 līdz 25 gadiem ar braukšanas stāžu līdz vienam gadam ir 1 520 eiro, savukārt par negadījumu, ko izraisījuši jaunieši ar 2 – 4 gadu lielu braukšanas stāžu, ir par 39 % lielāka jeb 2 112 eiro.
H. Šlēgelmilhs: Latvijā autoskolās faktiski iemāca tikai ceļu satiksmes noteikumus
Lai veicinātu ceļu satiksmes negadījumu skaita samazināšos, izglītotu un apmācītu Latvijas autovadītājus par drošiem braukšanas principiem, BTA pērn uzsāktās sadarbības ar Drošas braukšanas poligonu 333 ietvaros kopīgi izveidoja divas video instrukcijas, sniedzot padomus autovadītājiem, kā pareizi un droši veikt apdzīšanu un kā izvairīties vai rīkoties akvaplanēšanas laikā. Pārņemot Eiropas Savienības valstu pieredzi, autovadītājiem, kuri apguvuši drošas braukšanas iemaņas Drošas braukšanas poligonā 333, BTA piedāvā izdevīgākus transporta apdrošināšanas pakalpojumus. BTA un Drošas braukšanas poligona 333 pārstāvju pieredze liecina, ka Latvijā drošas braukšanas apmācību iespējas izmanto ļoti maz privātpersonu, tai skaitā jauniešu, lielāku interesi izrāda korporatīvie klienti, nosūtot uz apmācībām uzņēmumu šoferus.
Haralds Šlēgelmilhs, autosportists, Sporta kompleksa 333 valdes priekšsēdētājs: „Raugoties uz nodarbību specifiku ārzemju autoskolās, piemēram, Skandināvijas valstīs, Vācijā vai Austrijā, papildus teorijai un praktiskajām auto vadīšanas nodarbībām jaunajiem autovadītājiem ir jāapgūst arī drošas braukšanas prasmes. Savukārt Latvijā autoskolās jaunajiem autovadītājiem iemāca faktiski tikai ceļu satiksmes noteikumus, turpretim ļoti maza uzmanība tiek pievērsta praktiskajām braukšanas apmācībām nemaz nerunājot par drošas braukšanas iemaņu apgūšanu. Šajā ziņā arī ceļu satiksmes negadījumu statistika runā pati par sevi.Drošas braukšanas poligonā 333 TV raidījuma “Zebra” eksperti veica eksperimentu, lai pārbaudītu jauniešu, kuri tikko ieguvuši autovadītāja apliecību, auto vadīšanas prasmes. Eksperimenta ietvaros pārliecinājāmies, ka jauniešu auto vadīšanas prasmes nav pietiekamas, viņi apjūk un nezina, kā rīkoties neparedzētos apstākļos.
Šlēgelmilhs uzskata, ka lielas problēmas jauniešiem sagādāja šķēršļu apbraukšana: "Tā ir svarīga, piemēram, lai izvairītos no sadursmes ar meža dzīvniekiem uz ceļa, jaunieši nespēja savlaicīgi palielināt braukšanas ātrumu vingrinājumu veikšanai, kas uz ceļa ir ļoti svarīgi, veicot apdzīšanas manevrus. Pēc četru stundu teorētiskām un praktiskām apmācībām Drošas braukšanas poligonā 333, jaunieši atkārtoti veica visus vingrinājumus trasē, uzrādot būtiski labāku sniegumu. Jaunieši atzina, ka šādas praktiskās iemaņas nav iespējams apgūt autoskolā. Lai samazinātu ceļu satiksmes negadījumu skaitu, kā arī lai pilnveidotu autovadītāju zināšanas un prasmes drošas braukšanas jomā, uzskatu, ka arī Latvijā būtu vai nu jāpapildina autoskolu praktisko braukšanas apmācību programmas vai arī, līdzīgi kā citās valstīs, jānosaka, ka noteiktā laika posmā pēc autovadītāja apliecības iegūšanas jaunajiem autovadītājiem ir jāiziet drošas braukšanas apmācības.”
Diemžēl šajā rakstā ir sajauktas kopā divas dažādas lietas.
Praktisko braukšanas iemaņu trūkums attiecas uz autovadītāju stāžu, neatkarīgi no vecuma. Iespējams pat tieši otrādi - jaunieši ātrāk apgūst jaunas prasmes, nekā vecāka gadagājuma cilvēki. Un tikai šī - stāža daļa ir vērtējama kā arguments papildus apmācības nepieciešamībai.
Tajā pat laikā jārēķinās, ka negadījumu statistiku jauniešiem par sliktu nosver fakts, ka atbildības sajūta un savas rīcības seku apzināšanās ir visā dzīves laikā pieaugošs rādītājs. Un nekādas papildus apmācības autoskolās to neatsvērs - tā vienkārši ir. Un nevajag šo faktu izmantot savu komercpakalpojumu reklamēšanai!
Piekrītu
Precīzi. Avārijas ļoti bieži ir šofera impulsīvas rīcības sekas, kur sākumā dara un domā pēc tam. Jaunībā daudz biežāk mauc uz dullo un tikai ap 30 īsti saprot, ka lētāk iznāks stūrēt lēnāk un prātīgāk. Pieredze pie stūres arī ir svarīga, tomēr to, regulāri braucot, ciešami iegūst pāris gadu laikā. Taču atbildība par savu rīcību nāk tikai ar laiku. Un dažam labam tā arī neiestājas līdz pat sirmam vecumam.