10.decembrī, Satiksmes ministrijā notika Ceļu satiksmes drošības padomes (CSDP) sēde, kurā padome atbalstīja vairākus priekšlikumus, kas vēsti uz ceļu satiksmes drošības un autoceļu infrastruktūras uzlabošanu.
Atklājot CSDP sēdi, padomes vadītājs, satiksmes ministra p.i., iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis uzsvēra, ka ceļu satiksmes drošībai jābūt vienai no Latvijas prioritārajām jomām, jo tā skar ikvienu mūsu iedzīvotāju.
“Diemžēl ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo un cietušo personu skaits Latvijā joprojām ir ievērojami lielāks nekā vidēji Eiropas Savienības dalībvalstīs. Tāpēc ceļu satiksmes drošības uzlabošanas pasākumu sekmīgā īstenošanā būtiska nozīme ir sadarbības nodrošināšanai starp visām atbildīgajām institūcijām, lai veicinātu sabiedrības izglītošanu, informēšanu un prevencijas pasākumus. Tāpat nepieciešams uzlabot ceļu infrastruktūru un pilnveidot normatīvo aktu un sodu sistēmu,” norādīja Kozlovskis.
Pēc Valsts policijas (VP) datiem š.g. 11 mēnešos uz Latvijas ceļiem bojā gājuši 172 cilvēki, kas ir par 10 bojāgājušajiem mazāk nekā tādā pašā laika periodā pērn. VP informēja, ka ir pilnībā izpildīti padomes dotie uzdevumi – veikti grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā, palielinot sodus par braukšanas ātruma pārsniegšanu. Tāpat pastiprināta transportlīdzekļu kontrole attiecībā uz transportlīdzekļu tehnisko stāvokli. Ieviesta ceļu satiksmes negadījumu reģistrācija ar GPS koordināšu piesaisti un piešķirts finansējums 5 pārvietojamo fotoradaru iegādei.
VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” (CSDD) ziņoja par sekmīgu normatīvo aktu izstrādi attiecībā uz jauno transportlīdzekļu vadītāju apmācības procesu. Autoskolu apmācības programmas ir papildinātas ar jaunām tēmām, ieviesta modulāra apmācības sistēma, kā arī praktiskā apmācība diennakts tumšajā laikā un nelabvēlīgos laika apstākļos, palielināts minimālais vadīšanas apmācības stundu skaits, noteiktas augstākas prasības topošajiem instruktoriem.
CSDD padomi informēja par satiksmes drošības kampaņām, lai aicinātu gājējus diennakts tumšajā laikā, uz neapgaismotiem ceļa posmiem, lietot gaismu atstarojošās vestes (šogad izdalītas 20 000 gaismu atstarojošas vestes), kā arī informēt sabiedrību par mobilo ierīču lietošanas sekām pie auto stūres (75% autovadītāju lieto mobilās ierīces pie stūres).
Tāpat CSDD informēja, ka saistībā ar riteņbraucēju negadījumu pie Garkalnes rosināts veikt izmaiņas normatīvajos aktos attiecībā uz drošas braukšanas distances neievērošanu. Tiks pilnveidotas Ceļu satiksmes noteikumu normas, nosakot minimālo distanci kravas automobiļiem ārpus apdzīvotām vietām, kā arī tiks pilnveidota administratīvo sodu sistēma par minimālās distances neievērošanu. Tāpat plānots pilnveidot ceļu infrastruktūru, ieviešot ceļa apzīmējumu, kas ļauj vadītājiem kontrolēt auto distanci. Ceļu satiksmes noteikumu grozījumos varētu noteikt, ka minimālajai distancei metros jābūt ne mazākai kā puse no braukšanas ātruma.
Turpmāk tehniskās apskates laikā visiem auto fiksēs vecākās riepas vecumu, pievēršot autovadītāja uzmanību šai informācijai. Tāpat saskaņošanas procesā ir grozījumi normatīvajos aktos, kas paredz mainīt prasības riepu protektora dziļumam auto ar svaru virs 3.5 tonnām.
Savukārt VAS “Latvijas Valsts ceļi” (LVC) padomi informēja, ka no š.g. 1.marta LVC sākuši veikt ceļu satiksmes negadījuma vietu apsekošanu. Kopā jau veiktas 79 ceļu satiksmes negadījumu vietu apsekošanas. 13 vietās ir konstatēti trūkumi satiksmes organizācijā vai ceļa aprīkojumā, kuri novērsti. Tāpat LVC noslēdza līgumu ar Iekšlietu ministrijas Informācijas centru, lai veidotu iekšēju ceļu satiksmes negadījumu datu analīzes programmu. Ar tās palīdzību būs iespējams veikt dažāda veida ceļu satiksmes negadījumu operatīvo analīzi.
LVC ziņoja arī par iespējām uzlabot satiksmes drošības līmeni uz NP14 profila (saukts arī par pusotras joslas) ceļiem. Tāda profila brauktuves 83 km garumā atrodamas uz divām Latvijas šosejām: A7 Rīga – Bauska un A1 Rīga – Igaunijas robeža. Šādu ceļa profilu daudzi autovadītāji izmanto nepareizi, radot draudus satiksmes drošībai. LVC piedāvāja vairākus risinājumus, ar kuru palīdzību varētu uzlabot satiksmi uz šādiem autoceļiem, t.sk. aizliegt apstāšanos šāda ceļa nomalēs, pārveidot to par divu brauktuvju ceļu, informēt sabiedrību u.c.
Savukārt SM Dzelzceļa departamenta pārstāvis ziņoja par satiksmes drošības uzlabošanu uz dzelzceļa pārbrauktuvēm un pārejām Ogrē. Pēdējā laikā tur notikuši vairāki negadījumi ar cietušajiem. Situāciju sarežģī fakts, ka caur Ogri notiek ļoti blīva kravas un pasažieru vilcienu satiksme, vēl vairāk apgrūtinot gājēju t.sk. arī bērnu pārvietošanos. CSDP aicināja Ogres pilsētas pašvaldību, kā arī VAS “Latvijas dzelzceļš’ veikt nepieciešamās darbības, lai uzlabotu satiksmes drošību šajās bīstamajās vietās.
Droša braukšanas skola ziņoja par ieteikumiem drošai braukšanai ziemas apstākļos, lai izvairītos no sadursmes, savukārt VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs” – par preventīvās autoceļu pretslīdes apstrādi ziemas sezonā.
Savukārt, lai uzlabotu diskusiju par svarīgākajiem ceļu satiksmes drošības jautājumiem, nolemts ieviest CSDP domnīcu. Tā būs ekspertu tikšanās platforma, lai radītu un vispusīgi izvērtētu jaunas ceļu satiksmes drošības iniciatīvas un nonāktu pie konkrētiem risinājumiem ar valsts institūciju, sociālo partneru un sabiedrības viedokļu atbalstu.
Par satiksmes drošību kaut ko maļ katrs,kas tiek pie teikšanas,riepu vecumu un pārējās lietas kas nāk no vadītāja maka ieviesīs ātri,bet par infrastruktūru stipri jāšaubās,pārsvarā viss paliek runu līmenī vai bedrīšu lāpīšanā.