Uz Vidzemes šosejas (A2) posmā no Garkalnes līdz Sēnītes ceļu mezglam (25,50.-39,40. km) ir sākušies būvdarbi. Tie turpināsies divas būvdarbu sezonas, un tiks pabeigti 2020.gadā.
Ar plānoto būvdarbu gaitu šodien medijus, pašvaldību pārstāvjus un satiksmes ministru Tāli Linkaiti iepazīstināja VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) speciālisti un būvnieku pārstāvji.
“Sēnītes posms ir lielākais VAS Latvijas Valsts ceļi pasūtījums šogad, tas ir arī lielākais būvdarbu objekts pēc darbu apjoma. Posms tiek pārbūvēts pirmo reizi kopš 1974. gada, kad tas tika izbūvēts. Darbi ir uzsākti savlaicīgi, tiklīdz to ļāva laika apstākļi, līdz ar to būvnieki varēs iekļauties termiņos un pirms ziemas perioda posmā plānots ieklāt jau pirmo asfalta kārtu,” preses brīfingā informēja LVC valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.
Runājot par atlikušajiem 6,7 kilometriem šosejas no Sēnītes līdz Siguldai, kuri neiekļaujas šī gada pārbūves projektā, Lange norādīja, ka tehnisko projektu šī posma pārbūvei plānots izstrādāt līdz 2021. gadam. Ņemot vērā to, ka patlaban nav informācijas par to, kādiem projektiem nākamajā plānošanas periodā varētu būt pieejams Eiropas Savienības fondu līdzfinansējums, un vai tas vispār būs pieejams valsts ceļu pārbūvei, patlaban tiek plānots, ka līdz Siguldai atlikušie 6,7 kilometri tiks remontēti par valsts budžeta līdzekļiem.
Būvdarbus veic piegādātāju apvienība Binders un ACB, to līgumcena ir 46,5 miljoni eiro (ar PVN). Darbi tiek finansēti no valsts budžeta un no ES Kohēzijas fonda līdzekļiem. Šajā plānošanas periodā šis ir pēdējās valsts autoceļu posms, kura pārbūve tiks līdzfinansēta no ES Kohēzijas fonda līdzekļiem.
Būvdarbu posms ir 14 km garš, taču, ņemot vērā to, ka katrā braukšanas virzienā ir divas joslas, seguma pastiprināšana tiks veikta kopumā vairāk nekā 30 kilometros ceļa. Projekta ietvaros tiks atjaunoti arī septiņi ceļa pārvadi un divi tuneļi Sēnītes mezglā, kā arī divi pārvadi pie Vangažiem un divas caurtekas. 1,65 km garumā ceļa sega tiks pārbūvēta arī uz autoceļa Inčukalns–Valmiera–Igaunijas robeža (Valka) (A3), tiltam pār Gauju atjaunos segumu.
Atbilstoši projektam ceļa brauktuves sega tiks pārbūvēta, izmantojot reciklēšanas tehnoloģiju – vecais asfalta segums tiks safrēzēts, segas stiprināšanai samaisīts ar cementu, izlīdzināts, kam pa virsu trijās kārtās ieklās jaunu asfalta segumu.
Projekta realizācijas gaitā tiks:
- ieklātas 179 877 tonnas asfaltbetona;
- veikti grunts darbi 575 008 m³ apjomā;
- iestrādātas šķembas 235 113 tonnu apjomā;
- izbūvēta drenāža 10 624 metru garumā;
- izbūvētas caurtekas 1232 metru garumā;
- atjaunotas sešas sabiedriskā transporta pieturvietas;
- veikta apzaļumošana 431 653 m² apjomā;
- demontētas bijušā piegādes dzelzceļa sliedes pirms pārvada uz bijušo dzelzsbetona rūpnīcu.
Satiksmes organizācija būvdarbu laikā
Būvdarbu laikā autovadītājiem jārēķinās ar izmaiņām satiksmes organizācijā. Plānots, ka aprīļa vidū tiks slēgta brauktuve remontdarbu posmā virzienā no Rīgas uz Siguldu. Satiksme šajā posmā tiks novirzīta uz blakus brauktuvi, kur tā tiks organizēta abos virzienos, un būs noteikti ātruma ierobežojumi.
Satiksmei pilnībā tiks slēgti arī visi posmā ietilpstošie ceļu pārvadi. Sēnītes mezglā satiksme tiks nodrošināta pa apakšējo apļveida krustojumu zem pārvada.
Būvdarbu termiņi
Būvnieki plāno organizēt darbus tā, lai pirms ziemas tehnoloģiskā pārtraukuma abas brauktuves būtu izbūvētas vismaz līdz apakšējām asfaltbetona kārtām. Arī būvdarbiem uz pārvadiem būs jābūt izpildītiem tādā apjomā, lai ziemā pa tiem varētu atjaunot satiksmi.
Līguma termiņš paredz būvdarbu izpildi 400 dienu laikā no to uzsākšanas, līdz ar to būvdarbi pilnībā tiks pabeigti 2020. gada rudenī.
Dati par posmu
Vidzemes šosejas būvniecības pirmsākumi ir datējami ar 1839. gadu. Zemnieku viensētām 20 km apkārtnē no darbu vietām šķūtīs bija jādod vīrs ar zirga pajūgu, kam bija jābūt pilnam ar akmeņiem.
Ceļu sāka būvēt sākot no Rīgas un 1858. gadā pabeidza, pievienojot Pēterpils–Pleskavas–Varšavas ceļam.
Noteiktos attālumos ceļa malās uzcēla zirgu pasta stacijas, kā Bērzkrogs un Līzespasts, kurās ziņneši mainīja zirgus.
No sākuma ceļš bija bruģēts, asfaltu tas visā garumā ieguva tikai pēc Otrā pasaules kara.
Vidzemes šosejas (A2) posms no Garkalnes līdz Sēnītei tādā konstrukcijā, kāda tur ir tagad, ir izbūvēts 1974. gadā.
Pēdējo reizi seguma atjaunošanas darbi tur nelielos posmos ir veikti pagājušā gadsimta beigās un šī gadsimta sākumā.
Vidējā diennakts satiksmes intensitāte posmā no Garkalnes līdz Sēnītei pērn bija 21 586 transporta vienības diennaktī, no tām 19 % bija kravas transports.
Gan jau, ka atkal posmā, kur satiksme būs pa vienu brauktuvi abos virzienos, ātruma ierobežojums būs 70km/h. Tikai jautājums, ar ko šāds posms atšķiras no parastas 2 joslu šosejas, kādas ir lielākā daļā Latvijas, tikai tur ātrums ir 90km/h? Šajā posmā pat vēl ir platas asfaltētas nomales.
Te būtu arīdzen jautājums kādēļ visi samazinājumi ir tikai nepāra - t.i. 70,50,30, pāra samazinājumus praktiski neviens negrib lietot...
Tas ir noteikts standartā, ka jāsamazina ik pa 20 km/h.