iAuto padoms: Vai vajag sildīt automobili ziemā, pirms sāc braukt? Jā/Nē?, kā tu domā?
Motora sildīšana pirms braukšanas uzsākšanas bieži tiek reducēta līdz politiskiem - vides aizsardzības apsvērumiem, aizmirstot par fiziku un materiālu pretestību. Ir arī otra galējība, kad auto silda pat 10 minūtes. Tik lielus mīnusus Latvijā es neesmu pieredzējis, kad tas būtu pamatoti, bet teorētiski tā arī var notikt.
Lai nonāktu pie vienotas pazīmes, kas liecina par motora gatavību slodzei, es piedāvāju skatīties uz tukšgaitas apgriezienu stabilizēšanos. Startējot dzinēju zemā temperatūrā, vadības bloks mākslīgi paaugstina apgriezienus (pirmajam žigulim to darīju es pats ar "čoka" palīdzību), kas dažādiem auto atšķiras (manam auto līdz 1100–1200 apgr./min), lai paātrinātu katalizatora darba temperatūras sasniegšanu un nodrošinātu eļļas cirkulāciju.
Kritiski svarīgs moments motora ilgmūžībai ir eļļas viskozitāte un tās spēja sasniegt attālākos motora berzes punktus, piemēram, turbīnas gultņus vai sadales vārpstas mezglus. Aukstumā eļļa kļūst biezāka, un tās plūstamība ir ierobežota. Braukšanas uzsākšana brīdī, kad apgriezieni noslīd līdz tava auto darba režīmam (ap 800–900 apgr./min.), norāda uz to, ka motora iekšējā pretestība ir samazinājusies un eļļas spiediens ir stabilizējies.
Tomēr ir vairāki profesionāli aspekti, kas netiek pietiekami uzsvērti ikdienas padomos. Pirmkārt, jāņem vērā, ka motors nav vienīgais mezgls, kam nepieciešama termiskā adaptācija. Automātiskā pārnesumkārba (īpaši klasiskie hidrauliskie automāti un dubultā sajūga transmisijas) cieš no aukstas eļļas pat vairāk nekā motors. Tukšgaitā stāvot, transmisijas eļļa praktiski nesilst. Tāpēc pirmajos kilometros braukšanai jābūt vienmērīgai, izvairoties no straujiem paātrinājumiem, kamēr eļļa nav sākusi cirkulēt visā ātrumkārbā.
Otrkārt, mūsdienu dīzeļdzinēji ar augstu efektivitāti tukšgaitā ražo ļoti maz liekā siltuma. Ilgstoša stāvēšana un sildīšana "pagalmā" var būt neefektīva un pat kaitīga sistēmām, kuru mērķis ir mazināt piesārņojumu, piemēram, kvēpu filtram (DPF), jo motors nespēj sasniegt temperatūru, kas nepieciešama pilnīgai degvielas sadegšanai. Optimālais risinājums ir īslaicīga (1–2, 3 minūtes (te atkal jāņem vērā āra temperatūra)) tukšgaitas fāze, kam seko lēna braukšana ar zemu slodzi.
Tāpat profesionālajā vidē tiek uzsvērta "termiskā šoka" novēršana. Uzreiz ieslēdzot salona apsildi maksimālajā režīmā, tiek noņemts siltums no dzesēšanas šķidruma loka, kas vēl vairāk palēnina motora optimālās darba temperatūras sasniegšanu. Tas ne tikai pagarina laiku, kurā motors strādā paaugstinātas berzes apstākļos, bet arī palielina degvielas patēriņu un emisiju apjomu. Apsildi uz logiem ieslēdzam, bet ne uzreiz.
Visbeidzot, ir svarīgi izprast konkrētā auto specifiku. Jaunākās paaudzes 0W-20 vai pat 0W-8 viskozitātes eļļas ir izstrādātas, lai strādātu jau no pirmajām sekundēm, taču mehāniskās tolerances un metāla detaļu izplešanās koeficienti paliek nemainīgi. Profesionāla pieeja nozīmē nevis "aklu" sildīšanu pēc pulksteņa, bet gan ieklausīšanos motora darbībā un ieskatīšanos vizuālo mērinstrumentu rādījumos.
Visu iepriekš rakstīto "zaļi-melnie" var nedarīt, ja tev nav svarīgs motora mūžs un kas ar to auto notiks nākamajam pircējam. "Nokaujot" motoru ātrāk, tu palielini jaunu pieprasījumu pēc vēl viena auto, kas rada papildus ražošanas piesārņojumu un ekoloģisko pēdu.
Ņem vērā, ka Latvijas "Ceļu satiksmes noteikumos" ir noteikts: 142. Dzīvojamā zonā aizliegts:
142.2. stāvēt transportlīdzekļiem ar iedarbinātu motoru ilgāk par piecām minūtēm.
beidzot Māris viedi izsakās.
Cepuri vajag uzvilkt šādā aukstā ziemā, tad galvā kaut kas arī darbosies un padomi būs jēdzīgāki.
Ja tai galvā nav kam darboties, tad cepure arī nelīdzēs!!!
Un kas tad diršļaka kungam šeit likās nepareizs?