AVĀRIJA 4. Grāvī labāk nekā morgā... 44

Kā solīts, avāriju „multeņu” seriāls (jau varāk nekā 5000 lasītāju ar interesi pagodināts) turpinās. Pie citiem tematiem nesteidzamies, joprojām mēģinām atbildēt uz liktenīgo jautājumu – bremzēt taisni vai apbraukt?

Oskars Irbītis, tiesu eksperts:

- Protams, ir arī situācijas, kad labāk ir braukt grāvī, nekā bremzēt taisnvirzienā. Lūk viens piemērs.

Bija ziema, sniegs un ceļš apledojis. Automobiļa VW Golf vadītājs, nerēķinoties ar laika apstākļiem un to, ka citiem bremzēt ir pagrūti, iebrauca krustojumā tiešā citu transporta līdzekļu tuvumā. Piedevām manevra laikā daļēji ieslīdēja pretējā kustības joslā. Visiem dzīvi sačakarēja, un pats aizbrauca. Kravas auto vadītājs uzsāka ekstrēmu bremzēšanu, rezultātā uz slidenā ceļa transporta līdzekļu sastāvs nonāca sānslīdē – sāka iet „šķērē”. Ford vadītājam šajā gadījuma bija tikai viena iespēja izvairīties no negadījuma – nobraukt no ceļa klātnes pa labi un apstāties piesnigušās eglēs.

Jebkurš grāvis vienmēr ir mīkstāks par pretimnākošo kravas automobili…

Atis Jansons, „Latvijas Avīze”, „Auto akadēmija”, „Stūres klubs”:

- Labi, ka Oskars pēc pirmajiem trim  „kreisās atstūrēšanas” sižetiem iedevis šo. Citādi jau gatavojos viņam visai nikni oponēt.

Iebilst (vai vismaz piebilst), ka primitīvā „plaša patēriņa” recepte – vienkārši bremzē! – vienā sadursmju grupā diemžēl ir nāvējoša. Tā ir grupa „iebrauca pretējā virziena joslā un...” Bieži traģiskās ziņās lasīta frāze, vai ne?

Tā ir situācija, kas tavā joslā parādās purns. Tev nu nemaz nav svarīgi, kāpēc tas tur nonācis. Nav svarīgi, vai viņš ir pillā, vai vienkārši tāpat dulls, vai riepas viņam plikas un tādēļ šis aplami aizslīdējis. Svarīgi tikai viens – izdzīvot. Un vienkārši bremzējot izredzes būs mazas. Jo tavs ātrums ir 25 m/sek, viņa tikpat. Tātad 100 metri būs gandrīz izsīkuši jau vidusmēra reakcijas laikā vien. Kur nu vēl apstāšanās ceļš. (Starp citu – AA nodarbības liecina, ka pirms papildus apmācības tikai retais Latvijas autovadītājs zina, ka pat uz sausa asfalta bremzēšanu no 100 km/h nu nekādi nevar pabeigt mazāk kā 40 metros). Pat abām iesaistītajām pusēm ideāli veicot taisnvirziena bremzēšanas manevru, sadursmes brīdī ātrumu summa joprojām būs nāvējoša.

Tādēļ „Akadēmijā” mēs mācījām – tinies! Protams, tikai pa labi, jo pretējā virziena joslā baigi gribēs atgriezties arī viņš (nemaz nav izslēgts, ka tas izdosies). Jo kreisajā joslā juridiski tu būsi nevis cita kļūdas upuris, bet pats kļūsi par noziedznieku.

Pa labi! Manos 40 nostūrētajos gados šādas situācijas ir bijušas sešas. Piecas reizes ir pieticis ar ceļa apmali. Tās parasti ir daudz platākas nekā ikdienas ieradums un bailes saka. Pa tām, pa zālaino grāvja kantīti tīri labi var nobraukt. Protams, ja stūre tev abās rokās, ja nebremzē, kas stūrēšanu padara daudz neprecīzāku. Vienu reizi vilku pļavā. Gludā, tikai kādu metru par ceļu zemākā...

Metīsi kūleni? Mūsdienu automobilī, piesiksnotam un spilvenu sargātam, tas ir štrunts pret frontālu sadursmi. Trāpīsi kociņā? Tici nu rallistiem – tādus tievākus varam nolauzt, pat auto smagi neapskādējot. Un pat resnākā tu atdursies tikai ar savu ātrumu, nevis sava un tā pretējā ātrumu summu.

Šis aizbrauca, tu paliki pļavā? Nu un tad? Pļavā taču labāk nekā morgā. Un auto tavs taču ir apdrošināts, vai ne?

Vēl viens arguments par labu stūrēšanai bremzēšanas vietā ir dažu iepriekšējo AVĀRIJU komentētāju pieminētā ekstrēmas bremzēšanas manevra sarežģītība. Pat uz sausa asfalta, pat ar ABS – tā ir pasaule, kurā, gadu gadiem rātni un rāmi ripojot, nav bijis neviens. Nepazīstama, neapgūta, pārsteigumu pilna. Grūti (dārgi) trenējama, pat ja uz kaut kādiem treniņiem sadūšojamies.

Bet tas jau ir cits stāsts. Ja iAuto veidotāju entuziasms nerimsies, iespējams par to drīz parunāsim portāla sadaļā „Mazliet teorijas”.

Citas iAuto avāriju analīzes:

AVĀRIJA 1. Iebrauca pretējā joslā un... šeit >>>

Ivara Caunes viedoklis šeit>>>

Didža Kalnieša viedoklis šeit >>>

AVĀRIJAS 2 un 3. Instinktīvi un – stulbi šeit >>>