Droša ātruma sastāvdaļas 20

 

Foto: iAuto.lv

Oskars Irbītis, Latvijas Gada Auto | 27.maijs 2017 12:23

Tagad ir modē visādi spriest par ātrumu – to, kas pārsniegts, un to, kas esot "drošs”, arī par to, kas patīk un esot katram savs.

Satiksmes noteikumos jau īstenībā ir diezgan skaidri uzrakstīts, kā jāizvēlas ātrums un kāds ir drošs ātrums. Satiksmes noteikumu 99. punkts: Transportlīdzekļa vadītājam jābrauc ar ātrumu, kas nepārsniedz noteiktos ierobežojumus, ņemot vērā ceļu satiksmes intensitāti, transportlīdzekļa un kravas īpatnības un stāvokli, kā arī ceļa un meteoroloģiskos apstākļus (īpaši redzamību braukšanas virzienā).

Skaidrs? Ne visai. Ar daudzām satiksmes noteikumu normām ir tā, ka katrs traktē tās pēc sava ģīmja un līdzības. Viedokļi mēdz atšķirties, un izpratne arī. Parasti papildus satiksmes noteikumiem tiek izdoti arī komentāri ar sīkākiem paskaidrojumiem, piemēriem un situāciju izvērtējumiem – mūsu satiksmes noteikumiem tādu nav.

Pacentīšos tikt skaidrībā ar šo vienu satiksmes noteikumu punktu, pakomentēt to no sava viedokļa – tiesu eksperta, auto tehniķa skatījuma. Ar pirmo daļu nevajadzētu būt neskaidrībām – jābrauc ar tādu kustības ātrumu, kas nepārsniedz noteiktos ierobežojumus – pilsētā 50 km/h, ārpus 90 km/h. Vai ar ceļa zīmēs norādīto kustības ātrumu. Ja brauksim ātrāk, tad paši riskējam gan ar atbildību par šādi izraisītiem (iespējams) negadījumiem, gan ar tikšanos ar policiju, radaru bildēm utt.

Tālāk šajā punktā ir rakstīts – “ņemot vērā ceļu satiksmes intensitāti”. Es domāju, ka šeit skaidrojumi varētu būtiski atšķirties un varētu atšķirties arī viedokļi. Ja satiksmes intensitāte ir liela, ir jābrauc lēnāk. Vai tomēr pietiekoši ātri? Bīstamākā situācija ir, ja kāds brauc ar ātrumu, kas būtiski atšķiras no pārējās plūsmas ātruma – gan ar lielāku kustības ātrumu, gan mazāku. Atšķiras tikai tas, vai viens apdzen visus vai visi apdzen vienu.

Jo blīvāka satiksmes plūsma, jo lielāka bīstamība no tās atšķirties

No drošības viedokļa transporta līdzekļa vadītājam ir jāizvēlas tāds kustības ātrums, lai  iekļautos kopējā satiksmes plūsmā. Jo satiksmes plūsma ir blīvāka, jo lielāka ir bīstamība atšķirties no šīs plūsmas. Intensīvas satiksmes apstākļos praktiski nav iespējams braukt ātrāk par plūsmu – visas joslas jau tik un tā ir aizņemtas (gan tajā pašā virzienā, gan pretimnākošā), un tāda laušanās cauri plūsmai tāpat nedos nekādu būtisku rezultātu – sils tikai bremzes, un pastiprināti tērēsies degviela.

Toties tie, kas brauc lēnāk par kopējo plūsmu un/vai lēnāk par atļauto kustības ātrumu bez būtiska pamatojuma, vai nu rada transporta līdzekļu plūsmas sablīvēšanos, vai arī rada citiem nepieciešamību manevrēt, kas tālāk jau izraisa virkni bīstamu situāciju. Tātad viens no secinājumiem – jo blīvāka satiksme, jo mazāk brīvās izvēles katram vadītājam individuāli.

Plūsmas ātrums var būt gan lielāks, gan mazāks par atļauto. Ja, plūsmas ātrumam strauji pieaugot, katrs tūkstošais kustībā ir policijas auto, plūsma ātri atgriežas normas robežās, savukārt radars ceļa malā samazina plūsmas ātrumu tikai konkrētajā vietā (dažreiz tas ir tieši tas, kas jāpanāk).

Transporta līdzekļa un kravas īpatnības un stāvoklis

Katram transporta līdzekļa vadītājam ir jāpārzina tas

rīks, ar ko viņš brauc, jāzina tehniskās īpašības, jāzina tehniskais stāvoklis. Pirms uzsākt, piemēram, apdzīšanas manevru, ir jāzina, cik liels paātrinājums ir iespējams šādā kustības ātrumā. Lai nebūtu “jāizlec” pretējā kustības joslā un tikai tad jāatklāj, ka motora jaudas resursi ir izsmelti un paātrināties vairs nesanāk – apdzīšana jāpārtrauc.

Jāzina, kā automobilis uzvedas dažādos kustības ātrumos un laika apstākļos, kā arī uz  dažādiem ceļa tipiem. Tas pats attiecas arī uz vedamo kravu un tās ietekmi uz automobiļa kustību. Ja krava nav attiecīgi nostiprināta vai arī automobilī ir sasēdušies pasažieri, kas smagāki par vidējo rādītāju, tad automobilis kļūst nestabilāks, sliktāk vadāms. Šādās situācijās ir jāmaina braukšanas stils un daudz rūpīgāk jāizvēlas kustības ātrums, it īpaši ceļa līkumos un uz nelīdzena ceļa seguma.

Ceļu stāvoklis sagādā negaidītus pārsteigumus

Ceļi mums nebūt nav ideāli, un laika apstākļi ir mainīgi. Ceļa apstākļi arī ir mainīgi un var būtiski atšķirties kilometru no kilometra. Ja atļautais kustības ātrums attiecīgajā ceļa posmā ir 90 km/h, tad tas nebūt nenozīmē, ka ar šādu kustības ātrumu ir droši pārvietoties šajā ceļa posmā. Normālos apstākļos būtu jābrauc ar atļauto kustības ātrumu, bet ātrums ir jāsamazina vienmēr, kad var veidoties bīstama situācija – tai skaitā nelīdzena un/vai bedraina ceļa gadījumā.

Jāatceras, ka ar ceļa apstākļiem ir jāsaprot ne tikai seguma stāvoklis, bet arī brauktuves platums un ceļa profils. Braucot pa šauru ceļu, ir jārēķinās ar to, ka arī pretī kāds varētu braukt. Uz šaura ceļa, kur ir apgrūtināta divu transporta līdzekļu samainīšanās, transporta līdzekļa vadītājam ir jāizvēlas kustības ātrums pēc redzamības braukšanas virzienā, ar domu, ka arī pretimnākošajam vajadzēs laiku, kurā apturēt automobili, tātad attiecīgajam pārredzamajam ceļa posmam ir jābūt vismaz dubulta apstāšanās ceļa garumā.

Šādi ir jārīkojas gan ceļa līkumos, gan uzkalnos. Ar rallija braukšanu ir jānodarbojas slēgtajās trasēs, nevis uz koplietošanas ceļiem. Uz līkumota lauku ceļa pretimnākošais kombains vai traktors vienmēr ir liels pārsteigums.

Riepu spēju robežas

Par ceļa apstākļiem runājot, ir jāatceras arī par riepām un to iespējām. Mūsdienīga vieglā automobiļa riepa savā kontakta virsmā ar ceļa segumu visos virzienos var pārvadīt aptuveni vienādu spēku, bet šī spēka vektora lielums ir ierobežots. Ja mēs riepu slogojam uz maksimumu sānu virzienā (braucot līkumā), tad mums neatliek saķeres spēks garenvirzienā (paātrinājumam vai bremzēšanai). Un attiecīgi pretēji – ja visu saķeres spēka rezervi esam iztērējuši bremzēšanai vai paātrinājumam, tad, veicot pat nelielu pagriezienu, riepa izslīdēs.

Braukšanas laikā mums nepārtraukti ir jārēķinās ar šo apstākli, jārēķinās ar uzstādīto riepu iespējām. Braucot pa līkumotu ceļa posmu ar sliktu pārredzamību, pat ja auto līkumā turas labi, tad, ieraugot pretimnākošo kravinieku un nedaudz piebremzējot, ir ļoti liela iespēja izlidot ārpus ceļa.

Laika apstākļi un meža zvēri

Laika apstākļi mums šogad tādi īpatnēji – netipiski silts laiks mijas ar salu naktīs, turklāt ir diezgan vējains laiks. Visi nosacījumi, lai veidotos “melnais ledus” – pat gaisa temperatūrai esot nedaudz virs nulles, ceļi sāk apledot vietās, kas labāk pakļautas vēja iedarbībai – ūdenim iztvaikojot, tiek aiznesta daļa tā enerģijas, un palikušais ūdens daudzums uz ceļa virsmas strauji atdziest un sasalst. Bīstamie ceļa posmi ir tilti, pārvadi, klaji vējam pakļauti ceļa posmi.

Apledojums ievērojami samazina auto spēju turēties uz ceļa, tiesa gan, neļauj arī ieskrieties. Pēkšņs un negaidīts apledojums visvairāk samazina vadītāja spēju pieņemt pareizu lēmumu un savākt automobili. Arī vēja ietekmi autovadītāji parasti novērtē nepietiekami. Vējš var būtiski ietekmēt auto stabilitāti, izbraucot no aizvēja klajā laukā, apdzenot kravas automobiļus. Ja auto brauc pa slidenu ceļu, tad arī spēcīgāka vēja brīze var uz saķeres robežas braucošu auto nopūst grāvī. Ir vēl viens būtisks faktors, kas jāņem vērā, braucot pa mūsu ceļiem. Kā liecina apdrošināšanas kompāniju statistika, tad viens no izplatītākajiem negadījumu veidiem ir sadursme ar dzīvniekiem. Šīm dzīvajām radībām nav atstarotāju, tiem arī nevar likt pārliecināties par kustības drošību pirms brauktuves šķērsošanas. Braucot pa apmežotiem apvidiem, ir jārēķinās, ka krūmājā var sēdēt kāda stirna vai mežakuilis, kurš gatavojas savam skrējienam pār ceļu. Jo tuvāk krūmi ceļam, jo bīstamāka situācija.

No visa teiktā ir secināms, ka ātrums, ar kādu mēs varam droši braukt pa ceļu, ir nepārtraukti mainīgs lielums, un transporta līdzekļa vadītājam ir nemitīgi jākontrolē situācija uz ceļa, jāpielāgojas konkrētajiem apstākļiem. Tikai šī nedalītā uzmanība satiksmes situācijai un tās izmaiņām var garantēt kustības drošību un palīdzēt izvēlēties drošu un pietiekami ātru braukšanas stilu.

Nu, re, kā sanāca – trīs rindiņas likumā, bet ir ko komentēt uz vairākām lappusēm. Un tā gandrīz par katru satiksmes noteikumu punktu. Ne velti likumu komentāri ir vismaz trīs reizes biezāki par pašu likumu

 
Visi komentāri
 
viencexperc 27.maijs 2017 13:36
16 2 Atbildēt

Vernonam būs šoks. Šitādu punktu viņš pat nebija redzējis.

Vernons 29.maijs 2017 8:31
0 30 Atbildēt

Nevajag lieki filozofēt, tam paredzēt "Ceļu satiksmes Likuma" 19. panta 1., 3. un 4. punkti! Ja Oskars Irbītis arī šo iekļautu savā skaidrojumā, tad šad tad arī pats "neiebrauktu auzās". Rakst labs, vietā un laikā!

650 27.maijs 2017 13:55
4 0 Atbildēt

Atgriežoties pie Liekulības jēdziena-

vienmēr ir attaisnojums braukt uz 69 un aiz sevis izveidot rindu- ar miljons nervozētājiem un tālāko neizbēgami sekojošo nervozitātes, rupjības un pārgalvības gūzmu;

Mums reku Valsts Iekārtu apdraud pievakarē uz 287 braucošais onkuls talsu apriņķī uz tukša plata taisna krievulaikā uzbūvēta ceļa un mums no savas kabatas jaapmaksā aakstu iztērētais benzīns un kosmiskā telemetrijas aparatūra šamējā Fakta konstataacijai, abet radīt "drošai" braukšanai atbilstošu ceļa infrastruktūru (līnijas, atstarojoši stabiņi, barjeras, dzīvnieku žogi uttt) ir galīgi aizmirsies. Tur pat runāt nevajag- galvenais ir tagad bazūnēt par foto kino video aparatūru un atsevišķo kosmonautu izķeršanu;

tas, ka mums reku ir nezcik tādi uz sitiena izskatāmi reāli draudīgi visu un visus apdraudoši csn un morāles pārkāpumi, ko inspektori un izmeklētāji var (varētu) konstatēt pat uz aci un kājām ejot- par to labāk nerunāsim, tas neatbilst Valsts interesēm

kaarlisk 27.maijs 2017 14:50
4 1 Atbildēt

Kā arī tie, kas aiz šī onkuļa brauc neapdzenot, bet toties ar 10m distanci, kā rezultātā jāapdzen kolonna...

650 27.maijs 2017 15:12
5 18 Atbildēt

Mums nav Likuma, kas norāda cik m/cm distance jāietur un mums (pagaidām) nav kosmiski/telemetrisko ierīču, ar kurām izmērīt šitos cm un izrakstīt sodu. Ir tikai sabiedriskā doma, kura mums (pagaidām) norāda, ka jebkurš apdzinējs ir potenciālais noziedznieks, toties apdomīgais mīnus20 braucējs vai jebkurš dibenā sēdošais un vienlaikus apdzīt/negribošais/nevarošais mums ir potenciāli intelektuāla/atbildīga/apdomīga/droša/atbalstāma Persona ar dziļu izpratni un sajēgu visos uz ceļa notiekošajos procesos.

kols 28.maijs 2017 22:58
0 3 Atbildēt

Un pretējais gadījums - palaid slapjā bik garāku distanci, lai no priekšā braucošās mašīnas paceltā šļura nenāk tieši stiklā (tas ar ātrumu +10 pie atļautā) un tā pat atradīsies strīpa skrējēju, kas domā, ka sprauga atstāta tieši viņiem

k442 27.maijs 2017 23:45
3 0 Atbildēt

Eksperta teiktajam jau tā kā būtu jāpiekrīt, tikai ar to CSN punktu gan Irbīša kungs ir nošāvis greizi - 112. punkts ātruma izvēli regulēja iepriekšējā noteikumu versijā, pašreiz spēkā esošajos noteikumos tas ir 99. punkts!

Kanibaals 29.maijs 2017 9:53
0 0 Atbildēt

Copy-Paste haļava teist. Man liekas šis raksts jau ir lasīts Auto 2016 vai Auto-bild.

pipo 28.maijs 2017 8:39
0 0 Atbildēt

Danunah!

Kola 28.maijs 2017 11:50
0 2 Atbildēt

Ir ta ka bistamibu palielina fakts kad ir jaamero gari celja posmi ar nejedzigi leenu atrumu kaa 90km/h. Piemeram sobrid man auto ir defektivs gultnis un esmu spiests braukt ar likuma noteikto atrumu. Rezultata es vienkarsi nereti iemiegu pie stures

janka 28.maijs 2017 18:52
1 0 Atbildēt

ej ārstēties.

Kanibaals 29.maijs 2017 9:54
0 0 Atbildēt

Narkoleptiķis ar gaudojošu gultni, tādiem pie stūres nav vietas.

Vārds 28.maijs 2017 16:38
3 0 Atbildēt

Drošs ātrums ir tāds, ar kādu braucu es. Tie, kas brauc lēnāk ir sēnes; kas ātrāk - atsaldeņi.

Kanibaals 29.maijs 2017 9:52
13 1 Atbildēt

Vakar vakarā atkal viens Vernona skolnieks braucot ārā no Rīgas(50km/h zīme) caur Aconi nu ļoti spiedās aizmugurē aš ar metra distanci, bet apdzīt tomēr neriksēja. Pie zīmes apdz. vietas beigas zīmes uzsāku strauji paātrināties vienlaicīgi viegli pieturot bremžu pedāli, lai iedegas bremžu signāllukturi. Kā jau parasti tas uz šādiem tipiem labi nostrādā, pēc šādiem pretrunīgiem signāliem kaut kas uz īso šim galvā laikam sagāja, palika stipri aizmugurē un tikai pēc 1-2km atjēdzās un apdzina. Apdzina arī NORDEKA stilā vispirms pielīpot pie bampera un tad pēdējā brīdī raujot pretējā joslā, tas nekas, ka pretī neviens nebrauca un varēja iztikt bez šādiem manevriem.

P.S. Vernon, tā kā, bremžu uguņi CSN neesot signāli, tad nesaskatu neko sliktu, ka lietoju tos pret distances zagļiem arī kā signālu, ka paātrinos.

Vernons 29.maijs 2017 10:11
0 15 Atbildēt

Nu un kā Tava rīcība iet kopā ar CSL 19. panta 3. punktu? Izskatās ka Tu esi vienīgais pareizais, visi citi pilnīgi muļķi!

Nedari nekad otram to, kas Tev pašam nepatiks.

Par tahogrāfiem, no kuriem man nav nekāda saprašana! Ielūkojies Latvijas APK 149.38 pants varbūt netēlosi pārgudro!

Palūdz kādu, lai parāda Tev kā tahogrāfā ievietotā kartē pareizi jāievada dati par atpūtu un citiem darbiem. Un palūkojies cik, kuram par tām kļūdām jāmaksā!

Kanibaals 29.maijs 2017 10:35
9 1 Atbildēt

Ko tu vari CSL piesaukt nevietā. Braukšana ar atļauto ātrumu ir atļauta darbība un tas nevar un nerada traucējumus CSN izpratnē. Ievēro distanci un nebūs nepatikšanas. Pakaļā citiem nelienu un nekādi cits man neko nevar nodarīt.

Nu izlasīju APK, tur nav ne vārda par ātruma sensora atslēgšanu ar dažādiem paņēmieniem, kas nav noplombēts. Tahogrāfam nav GPS un vari braukt kaut uz 90km/h vienlaicīgi "atpūšoties".

Tas ka par pārkāpumu ir paredzēts sods kaut kā neattur NORDEKA šoferīšus pārkāpt ātrumu, nevienā vien video tas ir fiksēts un ar aprēķinu palīdzību arī apstiprinās video redzamais.Arī tas ka fiziski nekas neliedz autobusam braukt uz 100km/h, ierobežotāji ir apejami.

Vernons 29.maijs 2017 10:48
1 30 Atbildēt

Tā arī neko Tu neesi sapratis par tahogrāfiem. Autobusam ātrums ir ierobežots 100 km/h! Publikācijām Jutūbē nav Likuma spēks. Nav Nordekas autobusu vadītājiem jāpārkāpj ātrums! Tā Tevis pieminētā "apiešana" nav iespējama un autobuss no kalna lejup neiet ātrāk par 104 km/h, nu vienkārši sistēma to nepieļauj! Tev iesaku braukt un aizbraukt, ne viss čakarēt satiksmi.

Kanibaals 29.maijs 2017 15:07
4 0 Atbildēt

Nu uzjautā beidzot saviem šoferīšiem kā to apiet.

650 29.maijs 2017 12:00
1 1 Atbildēt

Protams protams, autobusu noteikti vajag pačakarēt.Šis ir Priekšzīmīga Vadītāja etalons- kad tur atkala kaut kādi bremžu uguņi un spoguļi un distances mērīšana utt.Interesanti, kam vispār ir jānotiek, lai tevi autobuss apdzītu? Taka sarkana lupata disrsā iestrēgusi- tikko ierauga autobusu, tā nu tik iet vaļā. Autobusa vadītājs parasti ir vērīgs- viņš nepārprotami redz, kurš pa ceļu brauc un kurš tur speciāli kašķi meklē.

Kanibaals 29.maijs 2017 15:10
5 0 Atbildēt

Būsi kaut ko pārpratis, ja tas adresēts man. Tas kas spiedās dibunā nebija autobuss, bet gan vieglais, uzvedība gan stipri atgādināja firmas N neķerpilas varbūt ikdienā arī ir autobusa šoferis. Gribētu apdzīt sen būtu apdzinis, bet šis bija no audzinātāju sērijas, ka priekšā esošais ir jāpastumj.

Tavs komentārs
 
 

Pievienot bildi Pievienot video
 
 
Stingri aizliegts iAuto.lv publicētos materiālus izmantot, kopēt vai reproducēt citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai kā citādi rīkoties ar iAuto.lv publicētajiem materiāliem bez rakstiskas EON SIA atļaujas saņemšanas.

Izceltie raksti

Genesis parāda grezna elektriskās piedziņas krosovera konceptu (+ FOTO)

Ņujorkas autoizstādē izliktajam Neolun ir koncepta statuss, ar lielu potenciālu pārtapt par sērijveida modeli GV90. Lasīt vairāk

 

Volvo izlaidis pēdējo eksemplāru ar dīzeļdzinēju 19

Zilās krāsas XC90, kas 2024. gada 27. martā noripoja no rūpnīcas konveijera Gēteborgā, kļuvis par pēdējo zviedru markas vieglo automašīnu, kurai iebūvēts dīzeļdzinējs. Lasīt vairāk

 

Nepilni 123 000 eiro – Mercedes prezentējis G-klases modernizēto modeli (+ FOTO) 4

G-klases 45 gadus ilgā vēsture turpinās. Cenas sākas no atzīmes 122 808 eiro, AMG modelis varētu maksāt nepilnus 200 000 eiro. Lasīt vairāk

 

Mercedes-AMG GT tagad arī četrcilindru motora versijā (+ FOTO) 3

Divvietīgajai kupejai arī šādā versijā jaudas netrūks. Lasīt vairāk

 
 

Lasītākie raksti

Jaunie raksti