Latvijā 16% no kopējā fotoradaru fiksēto pārkāpumu skaita, savukārt, Lietuvā – 60% izdara ārvalstīs reģistrētu transportlīdzekļu vadītāji.
Pašreiz šos autovadītājus nav iespējams saukt pie atbildības, taču pagājušajā nedēļā starptautiskas konferences ietvaros Baltijas valstu ceļu policijas vadība vienojās jau tuvākajā laikā mēģināt rast risinājumu šai problēmai.
”Šobrīd aktuālākā visu trīs Baltijas valstu problēma ir nepietiekamā informācijas apmaiņa, kas sarežģī administratīvā soda piemērošanu ārzemniekiem par pārkāpumiem, kas fiksēti ar fotoradariem,” skaidro Valsts policijas Satiksmes uzraudzības biroja priekšniece Vineta Mistre. Viņa šīs problēmas ilustrēšanai min kādu piemēru: ”Pagājušajā gadā Lietuvā par atļautā braukšanas ātruma pārkāpšanu fotoradars 49 reizes fiksējis kādu Latvijā reģistrētu transportlīdzekli. Taču tā kā pašreiz Eiropā nav kopēja šādu pārkāpumu reģistra, nav iespējams noskaidrot arī šīs automašīnas īpašnieku.”
Lai nodrošinātu iespēju informēt vadītājus par citā valstī izdarītajiem pārkāpumiem un piemēroto sodu, konferencē tika izvirzīti un apspriesti iespējamie sadarbības modeļi, no kuriem tuvākajā laikā viens tiks akceptēts, tādējādi padarot iespējamu informācijas (par naudas soda piemērošanu) nosūtīšanu Baltijas valstīs reģistrētiem transportlīdzekļu īpašniekiem.
Būtiska vienošanās konferences ietvaros panākta arī par sadarbības uzlabošanu autopārvadājumu uzraudzības un kontroles jomā. Līdz ar to drīzumā tiks nodrošināta informācijas apmaiņa starp Baltijas valstīm par tiem transportlīdzekļu vadītājiem, kuri veic pārkāpumus kaimiņvalstīs. Tāpat nolemts organizēt starptautiskos reidus starp Latviju un Igauniju.
No 2012. gada 23. līdz 25. janvārim Rīgā norisinājās konference „Satiksmes drošības pilnveidošanas tiesiskie un praktiskie aspekti Baltijas valstīs”, kurā piedalījās Lietuvas, Igaunijas un Latvijas ceļu policijas vadības pārstāvji un Eiropas ceļu policijas tīkla TISPOL padomes pārstāvis. Konferences mērķis bija veicināt kaimiņvalstu sadarbību, kā arī apspriest problēmjautājumus ceļu satiksmes uzraudzības jomā.
Minēto konferenci apmeklēja arī TISPOL padomes pārstāvis sabiedrisko attiecību jomā Džeimss Lakhērsts (James Luckhurst), kas Latvijā ieradās ar mērķi iepazīties ar satiksmes drošības rādītājiem un ceļu satiksmes uzraudzības metodēm, kuras tiek izmantotas Valsts policijas darbā. Pēc vizītēm Baltijas valstīs TISPOL pārstāvis veidos apskatu par ceļu satiksmes drošības stāvokli un ceļu satiksmes uzraudzības metodēm Baltijas valstīs.
Kas attiecas uz Eiropas vienoto datubāzi un iespēju pie atbildības saukt arī citu Eiropas valstu pilsoņus, jāmin pagājušā gada Eiropas Parlamenta un padomes direktīva ”Direktīva, ar ko veicina pārrobežu informācijas apmaiņu par ceļu satiksmes drošības noteikumu pārkāpumiem” (2011/82/ES (2011. gada 25. oktobris)), kas nosaka, ka līdz 2013. gada 7. novembrim katrā Eiropas valstī jānodrošina mehānisms, kas veicina pārrobežu informācijas apmaiņu par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem. Šis arī ir termiņš, līdz kuram pilnībā jāatrisina problēmas, kas saistītas ar ārvalstnieku sodīšanu.
Tas jau nu bezzcerīgs variants. Par to jau spriež gadus 10, bet bez panākumiem. Ja nu vēl slēgtās robežas būtu, tad kaut ko varētu vēl darīt - kontrole pie robežas šķeršošanas.. Bet šaubos, ka kada valsts atļaus citai valstij līst iekšā datu bāzēs un reģistros. Tad jau jāveido jauns un kopējs reģistrs, pieejams visām ES valstīm. Un kas būs ar Krieviju ?