Ja mikroautobusam, kādus uz Latvijas ceļiem redzam bieži, ir jāapdzen 19 metrus garš kravas auto, kas brauc ar ātrumu 80 km/h, situācija ātri var kļūt bīstama un manevrs – izaicinošs, it īpaši ja transportlīdzeklis ir pilnībā piekrauts.
Šādu pieredzi un sajūtas guva eksperimenta dalībnieki, kuri konkursa “Drošākais uzņēmuma autoparks” ietvaros piedalījās praktiskā apdzīšanas manevru testā, ko organizēja apdrošināšanas sabiedrība BALTA.
Eksperimenta laikā kontrolētā vidē – Jūrmalas lidlaukā – tika veikti kravas auto apdzīšanas mēģinājumi ar mikroautobusu divos piegājienos – pirmajā mēģinājumā “busiņš” bija tukšs, taču otrajā – piekrauts pilns ar kravu. Abos gadījumos kravas automobilis nemainīgi brauca ar ātrumu 80 kilometri stundā.
Eksperimenta dienā pie mikroautobusa stūres sēdās radio Star FM dīdžejs Artūrs Mednis, kurš pandēmijas laikā piestrādāja par mikroautobusa šoferi, tāpēc braukšana pie šāda spēkrata stūres viņam nebija sveša. Tomēr arī viņš eksperimenta beigās atzina: “Sajūtas, cenšoties apdzīt 19 metrus garu kravas auto, patiesi nav patīkamas. Braucot ar pilnu kravu, dūša vispār ir papēžos, pat zinot, ka pretī pavisam noteikti neviens nebrauks.”
Mikroautobusa apdzīšanas ceļa garums otrajā mēģinājumā, pārvietojoties ar pilnu kravu, pieauga par aptuveni simts metriem, tomēr, kā uzsver ceļu satiksmes drošības eksperti – šis nebūt nav vienīgais rādītājs, kas jāņem vērā, veicot jebkādu apdzīšanas manevru.
Jāpiebilst, ka filmēšanas dienā lidostā valdīja migla, un reālajā dzīvē apdzīšanas manevru šādas redzamības apstākļos noteikti nedrīkstētu veikt – tas nebūtu iespējams, neapdraudot sevi un citus.
Pētījums: lielākā daļa apdzīšanas manevru Latvijā notiek, apdraudot drošību
Jautājums par apdzīšanas manevra drošumu diemžēl Latvijā aizvien ir nemainīgi aktuāls. Autotransporta profesionālas kompetences centra pērn veiktais pētījums[1] liecina – tikai viens no vairāk nekā diviem simtiem autovadītāju pētījuma laikā apdzīšanas manevru veica droši. Šāds secinājums radies, novērojot satiksmes plūsmu 18 dažādās novērojumu vietās Latvijā vairāk nekā 50 piegājienos. Kopumā tika analizēti 214 apdzīšanas gadījumi.
Rezultātā atklājās – no visiem apdzīšanas manevriem, kuri tika novēroti šī pētījuma ietvaros, tikai viens uzskatāms par pilnībā drošu. Lielākā daļa apdzīšanas manevru tika veikti ar kustības ātrumu, kas pārsniedz noteiktos atļautā kustības ātruma ierobežojumus, netika ievērota droša distance dažādās apdzīšanas manevra fāzēs. “Vairāk nekā trešdaļa no visiem apdzīšanas manevriem notiek tad, kad priekšā braucošais jau pārsniedz atļauto braukšanas ātrumu,” norāda Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) statistikas datu apstrādes vadītājs un Rīgas Tehniskās Universitātes (RTU) pasniedzējs Juris Kreicbergs.
Daži no novērotajiem apdzīšanas manevriem bija uz satiksmes negadījuma robežas un radīja tiešu apdraudējumu. Savukārt viena apdzīšanas manevra laikā abi transportlīdzekļi – apdzenošais un apdzenamais – saskārās.
Arī apdrošinātājiem nav precīzu datu par katru bīstamu apdzīšanu, kā rezultātā noticis negadījums, tomēr uz ceļiem novērojamās tendences ir satraucošas. “Mēs redzam, ka kopumā negadījumu skaits, kuros iesaistīti transportlīdzekļi ar pilno masu virs 3.5 tonnām, pieaug gadu no gada. Ņemot vērā šo realitāti, mūsu mērķis ir veicināt kopējo satiksmes drošību, runājot atklāti arī par tēmām, kas ne vienmēr ir ērtas, bet var novērst nelaimes nākotnē,” stāsta Kristaps Liecinieks, BALTA Transporta produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītājs, konkursa “Drošākais uzņēmuma autoparks” žūrijas loceklis.
Letālo gadījumu skaits – nemainīgi augsts
Laikā no 2021. līdz 2025. gadam ceļu satiksmes negadījumu skaits, kuros iesaistīts kravas auto, ir nedaudz samazinājies. Ja pirms pieciem gadiem gada laikā notika 4029 ceļu satiksmes negadījumi, kuros iesaistīts kravas auto, tad ik gadu pakāpeniski negadījumu skaitam sarūkot, 2025. gadā notikuši 3572 šādi ceļu satiksmes negadījumi. Savukārt šā gada pirmajos trīs mēnešos[2] Latvijā notikuši jau vismaz 840 šādi ceļu satiksmes negadījumi, liecina Valsts policijas rīcībā esošā informācija.
“Būtiski ir palūkoties ne tikai uz statistiku par negadījumu skaitu, bet izvērtēt negadījumus, kuros smagi cietuši cilvēki vai kuri diemžēl beigušies letāli,” norāda CSDD eksperts.
Raugoties šī skatupunkta, situācija Latvijā nedaudz uzlabojas, taču aizvien vēl nav vērtējama kā laba. 2021. gadā ceļu satiksmes negadījumos, kuros iesaistīts kravas auto, ir gājuši bojā 55 cilvēki, bet 84 – smagi cietuši, liecina CSDD apkopotie dati. 2022. gadā šādos negadījumos ir miruši 42 cilvēki, bet 2023. un 2024. gadā – ik gadu dzīvība dzisusi 34 cilvēkiem, bet smagi cietuši attiecīgi 51, 53 un 39 cilvēki. Savukārt pērn bojā gājuši 27 cilvēki, bet smagi ievainoti – 53. Tāpat arī šis gads iesācies skumji – ceļu satiksmes negadījumos, kuros iesaistīts kravas auto, gājuši bojā jau vismaz četri cilvēki, bet smagi cietuši ir vismaz desmit, liecina CSDD statistika.
Droša apdzīšanas manevra komponentes
Lai veiktu apdzīšanas manevru, neapdraudot nedz savu, nedz citu satiksmes dalībnieku drošību, būtu jāievēro kaut vai dažas lietas. “Ātruma starpībai starp apdzenošo un apdzenamo transportlīdzekli ir jābūt vismaz 20 km/h, un turklāt apdzīšanas manevrs jāveic, nepārkāpjot atļauto braukšanas ātrumu. Ir ļoti svarīgi, cik tālu mēs pārredzam ceļu un esam droši, ka netraucēsim pretī braucošajiem automobiļiem – šim attālumam jābūt vismaz 600 metri, bet vislabāk – viens kilometrs,” stāsta CSDD eksperts J. Kreicbergs. Viņš turpina – apdzīšanas posmā nedrīkst būt sānu ceļi, pagriezieni vai uzkalniņi, no kuriem pēkšņi var izbraukt auto. “Pilnīgai drošībai ir svarīgi ievērot distanci gan pirms un pēc apdzīšanas, gan arī atgriežoties savā braukšanas joslā, neapdraudot apdzīto automobili,” saka J. Kreicbergs.
Tam piekrīt arī latviešu auto transporta un loģistikas uzņēmuma “Kurbads” autovadītāju apmācību un kvalitātes instruktors Māris Purvēns. “Viena no biežākajām kļūdām, ko redzam praksē uz ceļiem, ir pārāk agrīna atgriešanās savā braukšanas joslā pēc apdzīšanas manevra, neievērojot pietiekamu drošības distanci. Tas var radīt riskantas situācijas, īpaši ņemot vērā kravas auto bremzēšanas īpatnības,” stāsta M. Purvēns. “Diemžēl bīstamas situācijas ceļu satiksmē nākas novērot regulāri – gandrīz katru dienu,” viņš atzīst.
Bīstama apdzīšanas manevra pirmās pazīmes
“Labi autovadītāji mācās paši no savas pieredzes. Ja apdzīšanas laikā jūti, ka, piemēram, pretī braucošajam auto jāpiebremzē vai pašam ar savu auto jāuzbrauc uz nomales, tad ir skaidrs, ka esi darījis kaut ko nepareizi,” J. Kreicbergs ieskicē vienkāršu formulu, kā noteikt arī to, ka apdzīšanas manevrs ir radījis nopietnu bīstamību sev un citiem satiksmes dalībniekiem.
Turklāt – jo lielāks ātrums, jo grūtāk reaģēt uz neparedzamām situācijām. Piemēram, ja no sānu ceļa, pārkāpjot noteikumus, izbrauc kāds transportlīdzeklis vai uz ceļa izskrien dzīvnieks. “Tajā brīdī negadījuma sekas ir daudz smagākas,” norāda J. Kreicbergs.
Video eksperimentu skatiet pievienotajā failā!
Par apdrošināšanas sabiedrību BALTA
Saskaņā ar BALTA veikto aprēķinu, kas balstīts uz Latvijas Bankas datiem, BALTA ir nedzīvības apdrošināšanas tirgus līderis Latvijā. 2024. gadā uzņēmuma parakstīto prēmiju apjoms bija 184 miljoni eiro. Latvijas iedzīvotāji 20 gadus novērtējuši BALTA kā godīgāko apdrošinātāju, liecina LETA un SKDS veiktā aptauja. BALTA ietilpst PZU grupā, kas ir viens no līderiem Centrālās un Austrumeiropas apdrošināšanas tirgū.
[1] https://www.csdd.lv/cck?collection=fails&file=doc_fails&id=5033&task=download&xi=2
[2] Valsts policijas dati līdz 2026. gada 19. martam.
Nu, un kādēļ tad jāapdzen, ja nav droši? Lai turpinātu dudināt uz 90 priekšā smagajam?