Lasītāja "krix" jaunākie 30 komentāri

Vidējais patēriņš it kā mazs, taču, sadalot uz katru pārvietoto tonnu, nekas spīdošs nav. Sanāk vismaz 1.5l/100km par katru pārvietoto tonnu.

Labs auto vadītājs ar kravas auto (39t) ar bāku (1250L) var mierīgi nobraukt 4500km. Kas ir apmēram 28l/100km vai 0.72l/100km par katru pārvietoto tonnu.

Labākie ar vidēji smagu kravu mierīgi stūrē 5500km

Neviens baterijnieks to pat sapņos neredzēs

Jebkurš elektroauto ir liela viettālruņa versija ar iespēju, ka tas tevi vēl spēj kaut kur nogādāt.

Iepirka kaudzi ar komponentēm, salika iekšā tajās metāla bundžās, kas bija saštancētas un auto gatavi.

Iznāca jaunas komponentes, ar jaunām vadības programmām? Gatavs, jaunie auto vairs nav vecie, kaut gan bundža ir tāda pati.

Katra jauna auto partija ir kaut kas cits. Pēc 2 vai 3 gadiem tādu elektronisko komponenšu vairs nav, vai nav vērts uzstādīt.

Tas nav dīzelis konercdarbībai, kurš spēja kalpot padsmit gadus

Vēja turbīnas izskatās kā lietotie auto.

Nopirkt prot, bet to, ka ekspluatācija prasīs ieguldījumus uzturēšanā, negrib saprast.

Brīdī, kad to saprot, piepucē un cenšas atrast kādu, kam iesmērēt savu bezvērtīgo pirkumu. Neies taču atzīt savas kļūdas finanšu ieguldījumos un utilizēt iekārtas, ja var mēģināt tās kā labas iesmērēt nākamajam pircējam.

15.04.2026 @ 0730, Austrija, DUS Thrainer, diesel 2.049 eur/l

Neviens kannās līdz nepildīja

Privāto lietotāju neviens pat nedomā aizsargāt. Atkal princips: uzlieciet maskas(aizveriet mutes) un sēdiet mājās (nebrauciet ar privāto transportu).

It kā liels samazinājums 7.1 cents par litru.

Taču tas jau ir kompensējies ar 21% PVN. Ja degviela DUS maksāja 1,50 eur/l, tad PVN ap 26 centi, ja cena pieaug līdz 1,92 eur/l, tad PVN ir 33 centi. 33 - 26 = 7 centi.

Pie esošas cenas, un prognozētā cenu kāpuma, tie 7 centi ar uzviju jau ienāk citā excell ailē.

Pie tam, līdz 1.aprīlim vēl paspēs iekasēt.

Piedodiet ka atkal par Spāniju, bet vēl nav cita info. Tur samazina PVN no 21% uz 10%. Un no 22.marta līdz 30.jūnijam.

Diemžēl arī ne visiem, tikai transporta sektoram. Bet spāņi prot apvienoties, izveidot savus mazos transporta koperatīvus, kura biedri iegūst iespēju iegādāties naftas produktus par savām cenām.

sen nebiju šos čīkstošos tiktok cenu atspoguļojumus skatījies.

redzu, ka autors progresējis, jau spēj sarēķināt procentu kāpumu noteiktā laika periodā.

tā turpināt, varbūt vēl pēc kāda laika spēs pielikt salīdzinošos skaitļus arī attiecīgo naftas produktu cenām un kāpumiem biržās. tā teikt pilnākai bildei par degvielas tirgotāju "ciešanām".

Salīdzināšanai par situāciju Spānijā. Piektdiena, 20,marts. Šoseja AP7.

Dīzeļa cena uz sūkņa Andamur DUS 1,962 eur/l, ja pērk ar degvielas karti 1,866.

Netālu(4km nost no AP-7) ir PETREM DUS dīzeļa cena uz sūkņa 1,865 eur/l, visiem. Iespējams ar to pašu degvielas karti vēl kāds cents nost.

Aiz Taragonas, arī nobraucot nost no AP7 kādus 2km, ir ALAS DUS dīzeļa cena uz sūkņa 1,825 eur/l. Ar degvielas karšu tīklu nesadarbojas!

Cenu, kas norādītas uz sūkņa, starpība ir 13,7 centi par litru. Var atrast arī augstākas cenas, tad starpība būs vēl lielāka.

Pilnvērtīga apkalpe nebija jau pāris gadus.

Labi, ka mehānismi izgatavoti tik sen, kad izturības rezervi rēķināja ar zīmuli un nebija pieņemts to iebāzt kabatā. Tagad vēl darbojas. Bet vai pratīsies apkopt, kad beigsies ledus?

Pagājušā nedēļā gāzi nopirkt bija problēmas, jo LPG notika juridiskas izmaiņas. Jaunas piegādes uz tirdzniecības punktiem netika veiktas. Attiecīgi piegādes uzsāktas pēc iespējas drīzāk, jo nav aizliegts kravas vest svētdienā

Nav jau tā, ka muļķības runātu. Taču rūpīgāk sagatavoties sižeta filmēšanai gan varēja. No labas idejas uztaisīja ķep ļep, jo kā ierasts nohaltūrēja.

Pajautāja secību, "experc" nosauca divas dažādas darbības kā pirmās, un līdz otrajai darbībai tā arī netika. Sākās spriedelēšana. Viss labākajās Latvijas tradīcijās, bija aktuāli, imitējām darbību, naudu apguvām, visi papīri tīri. Kārtaejās daiļdiršanas gadījums. Tiešām nevarēja vispirms vienkārši uzskaitīt visu, kas būtu jādara?

1.atbrīvot brauktuvi

2.padarīt sevi un transporta līdzekli pamanāmu

3.informēt Valsts policiju par šķērsli uz ceļa

4.ja iespējams, tad kopā ar pasažieriem atrasties drošā attālumā, nost no ceļa.

Tagad zibšņuguns reklāma un pievienotā vērtība - daļa apzinīgo auto vadītāju sapirksies zibšņlukturus uz magnēta vai ieliks kabatas lukturi vadītāja durvīs. Diez ko tas dos saulainā vasaras dienā?

Bet traģiskākais ir tas, ka visas šīs darbības tā pat neglābs no tiem, kuri neskatās uz ceļa vai atbilstoši nenovērtē vai pārvērtē bīstamību.

Francijā, pie Lionas, uz A6, uzreiz aiz maksas punkta ir stāvvieta, kur ir vairāk kā 10 samīcītas automašīnas. Tie ir ceļu uzturētāja auto. Koši krāsoti, ar atstarotājiem un mirgojošiem gaismas signālie. Tātad ir tādi, kas pat tos nepamana.

Ieraudzīs to, kurš būs sevi padrījis maksimāli pamanāmu, bet pamanīs tikai tas, kurš skatīsies un novērtēs apstākļus, kādos jāskatās

Liepājas ceļu kā Siguldas posmu, lai ērti un netraucēti var aizbraukt līdz Rīgai?

Tie ir tikai 34km, kur ir Vangaži un Garkalnes luksafors, kas no 110 liek bremzēt uz 70. Ir virkne "man tā ir ērti" apgriešanās vietas, kur šie manevri atļauti pie ātruma 110.  Tie ir legālie apdraudējumi, kurus var paredzēt, bet, kas nav normāli. Īpaši pie Garkalnes grants karjera, kur fūres apgriežas.

Taču ir arī es te gribu un man te vajaga "stāvvietas" ogošanai un sēņošanai, ar izciliem gadījumiem, kad auto stāv gandrīz 1.joslā un lepns dabas velšu ieguvējs nesteidzīgi kā stāvlaukumā veic iekrāmēšanos savā transportā. Un tas notiek tiešā tuvumā joslai ar ātrumu 110.

Cik gadiem bija jāpaiet līdz slēdza pāris apgriešanās vietas? Un kāda ņemšanās, pēršanās un raudāšana bija par zaudētajām ērtībām? Cik gadus vajadzēs, lai slēgtu tās pāris atlikušās? Cik desmitgades vajadzēs, lai izdomātu kā likvidēt Vangažu un Garkalnes luksaforus?

Tas viss 34km, kur vajag tikai nedaudz.

Tad pamēģinat iedomāties, kāda būs pārbūvēta Liepājas šoseja. Ko dos piebūvētās 2 joslas, ja nāksies izpatikt visiem man tā vajag, es tā gribu un mums te tā iegājies? Es neminēšu Annenieku dīķus, Brocēnu ezeru un protams Lielupes tiltu, un tas tikai posmam no Saldus, kur nav ko blakus atpirkt, lai vienkārši piebūvētu pa vienai joslai.

Rezultāts būs izgāzta nauda, jo to prot izcili, un kaudze ar "pudeles kakliem", kur būs papildus mīcīti dzelži un līķi, jo diemžēl savādāk "nevarēja" uzprojektēt.

Tā kā, ja nevar uzbūvēt pilnīgi jaunu līdzīgi kā Lietuvā no Kauņas līdz PL robežai, tad labāk lai vēl nebūvē tos 10 gadus. Nebūs radīts iesmesls vēl pielikt kādu īpašo nodevu šosejai, kas paliks mūžīgi, jo tērēt patīk.

Alpine saprata, ka arī BMW vairs neražo automašīnas, kuras nevada AI un ir vērts pilnveidot

iAuto redakcijai ir iespējas parādīt savas pētnieciskās žurnālistikas prasmes.

Saskaitīt un salīfzināt skaitļus:

1. Cik eur iekasētu no visiem N1 auto, ja tie maksātu 100% gada vinjeti

2. Cik eur neiekasētu no N1 "zemnieku" auto, ja nemaksā 3 mēnešus un, ja nemaksā 9 mēnešus

3. Vai tiešām pēc 9 mēnešu atlaides tā summa paliek tik daudz, ka nav vērts piešķirt 100% atlaidi visiem LV reģistrētiem N1 kategorijas auto? Bet tā vietā iekasēt 100% no visiem neLV N1 auto, arī no tiem, kas zem 3000kg

Tā kā jāprotestē ir nevis par cenas pieaugumu, bet par faktu, ka N1 kategorijai to vispār piemēro.

Vienīgā valsts, kur visai N1 kategirijai ir jāmaksā ceļu maksa ir LT

LV priekš N1 ir palikusi iespēja nemaksāt, ja N1 pilna masa ir līdz 3000kg. Piekabini piekabi līdz 3000kg un aizvedīsi vairāk kravu kā busā vai pikapā, nemaksājot par vinjeti.

Vai tāpēc šajās abās valstīs ir augstāka ceļu kvalitāte? Ņe fi ga.

Paskatamies uz Somiju, tur neviens nemaksā ceļu maksu. Ne N1, ne N2 un ne pat N3. Teritorija krietni lielāka, un N3 var būt sastāvs ar 2 puspiekabēm.

Zviedrija, vēl lielāka teritorija, arī atļauti garie sastāvi. Un joprojām ir fiksēta dienas par ceļu izmantošanu, kuru maksā N3 kategorija. Un nav dzirdēts, ka gatavotos pāriet uz km maksu. 

Un neteiksim, ka FI un SE degvielas cenas ļoti katastrofāli atšķirtos no LV degvielas cenām.

Pavasarī Ķīpsalā būs Ķīna, cerams ka rudenī Ķīpsala nebūs Ķīnā

55 vietas 9 valstīs

Ļoti plašs tīkls. Nez vai starp šiem punktiem sanāks 600km, ko it kā ar jauno e-reni vajadzētu spēt nobraukt.

Ir arī Vācijā.

Ir posms no Travemundes uz Hamburgas pusi.

Vai darbojas nezinu, bet vadi virs pirmās joslas joprojām ir

Reklāmas raksta autoram nev ne mazākā saprašana par tā saucamo 95.kodu.

Kravas autotransporta degvielas uzpildes laiku nav atļauts ieskaitīt kā kravas autotransporta vadītāja atpūtas laiku. Tā ir jāreģistrē kā citi darbi. Ja pārbaudē konstatēs šādu pārkāpumu, tad maksās ļoti labu sodu.

Un tā īsti nav skaidrs, vai līdz 600km dienā var nobraukt ar vienu uzlādi, vai to var sasniegt tikai tad, ja tiks veikta tā īsā starpuzlāde

Jā un nē.

Man bija iespēja piedalīties 2016.gada Valsts mēroga civilās aizsardzības mācību organizēšanas, norises un arī atskaites iepazīstināšanas procesā.

Mācības toreiz parādīja ļoti lielas problēmas komunikācijā, kas balstīta uz mobilajem/digitālajiem sakariem. Gan starp iestādēm, gan starp dienestiem, gan cilvēkiem vienkāršajiem.

Mācību atskaiti gatavoja gandrīz gadu, un tā atbilstoši nemaz nesagatavoja. Jo plānotajā iepazīšanās lasījumā bepietima laika visu nolasīt un spēt pierakstīt dalībnieku kometārus vai veikt labojumus. Kaut kā jau noslēdza, jo nauda bija iedalīta.

Vai ņēma vērā un ieviesa labojumus. Teikšu nē, jo ļoti daudzas nepieciešmās un nopietnās sakaru problēmas, un ne tikai sakaru, tā arī palika kā entuziastu ieteikumi un novērojumi.

Arī šoreiz, brīdināšanas kampaņa sabiedriskajos medijos plaša, norādījumi kaudzēm, viss norāda uz jaunas sistēmas pārbaudi kaujas apstākļos, lai apzinātu reālās kļūdas. Rezultāts sū...īgs. Tagad skaidrošanās un argumenti, ka iedzīvotāji paši lohi, un neaktivizē mācību paziņojumu funkcijas. Bez maz vai pārmetums, ka nav pildījuši obligātu pasākumu dalībai Valsts dienestu rotaļās. Taču plašajā informēšanas kampaņā par šādām funkcijām viedekļos/smārteļos nebija ne pušplēsta vārda.

Secinājums vienkāršais. Naudu dabūjām, apguvām, kruta paspēlējāmies un tagad atkal pasniegsim kārtējo šķībo melojumu, tauta noticēs. Tā pat kā par pirmo, publiski ielidojušo dronu, kur visi dienesti meloja tik ilgi, kamēr vairs nebija iespēju melot

Protams, ka var izvirzīt vēl kaudzi sazvērestību teoriju, kam tas bija vajadzīgs un kā iedzīvotājus turpinās čakarēt. Taču viss ir viens, nekas nenotiek par labu Valsts iedzīvotājiem, bet tikai līdzekļu apgūšanai un vēl lielāku pieprasīšanai.

Klaja ...iršana

Esmu saņēmis šūnas paziņojumus gan Polijā, gan Spānijā. Latvijā saņēmu neko, kaut arī neko neesmu mainījis telefona uzstādījumos.

Izskatās, ka atkal mūsu gudrīši ir pārcentušies un pārsarežģījuši vienkāršu pasākumu, lai pēc iespējas vairāk izvilktu no budžeta

Ja paklausēs pļāpās, tad:

1. Cena kosmoss, pāris simtos tūkstošos mērāma

2. Pilnīgi neskaidrs pielietošanas mērķis - dronu aizsardzība nekāda, uzbrukuma grupām vieta nepietiek (viedoklis no UA karotājiem), izlūkošanai par lielu, glābšanai ir cita krietni piemērotāka tehnika

3. Ideāla pontotājiem, tipa robežsargiem, kam kuņģītis lepni jāpievizina un jāizceļ nelegālo migrantu ķerot

Uz elektriskajiem spiedīs tik ilgi, kamēr attapsies, ka tirgū ir ķīņīzeri ar savām metāna mašīnām, kas maksā 2x mazāk kā salīdzināmās dīzeļu kravas mašīnas.

Vai tad LV ir sākuši ražot kravas automašīnas vai akumulatoru baterijas tām, ka jāatbalsta jaunu el.auto iegāde? 

Varbūt jāsāk ar Valsts atbalstu, ka eksportējot LV kravu LV pārvadātājam rēķins priekš LV nosūtītāja nav jāizraksta ar pvn21%?

Varbūt atrast risinājumu, kā atbalstīt LV eksportu, izmantojot, LV transportu, atmaksājot LV transportam kādu drusku no akcīzes nodokļa?

Atbildot uz virsrakstā uzdoto jautājumu.

Pietiek.

Uzliec novembra vidū jaunas, neradžotas ziemenes un brauc līdz nākošajam novembrim. Nākošajām jaunajām ziemas riepām.

Ja par rakstīto, atkal rrudens, atkal raksts par neko. Varētu teikt standarta komercraksts lohiem, lai kādiem pāris % autovadītāju radītu paniku, un tie, ieraudzījuši nejaušus burtus M, S, A vai WS, skrietu pie riepu tirgotājiem un pirktu jaunas vai citas riepas.

Riepu izvēlē noteicošā ir paša finansiālās spējas, izvērtējot paša pieredzi savos konkrētajos braukšanas.

Vissezonas riepas komplektā ar apziņu, ka ir dienas, kad ar tādām nevar braukt, jo nav atbilstoši apstākļi, ir krietni drošāk, kā apstākļu neapzināšana, jo ir taču super puper ledus sniega sūcekļu dārgās premium kalošas.

Atvēru, bet neatradu rakstīto, kurā būtu jābūt aprēķinam par cik lētāka sanāk degviela Ķīnā?

Tā kā video ir norādīts tikai kā pielikums pie raksta, tad sanāk, ka viss raksts ir saspiests virsrakstā. Gan jautājums, gan atbilde.

Un sniegtā atbilde ir dīzelis ir lētāks par 0.87 eiro, bet benzīns lētāks par  0.92 eiro.

Māri, tiešām? Neko vairāk par bla, bla video nespēj izspiest?

Šis ir pat švakāk par līmeni - ir viedoklis, bet nav pamatojuma.

Kaut gan, tukšs raksts ir reāli tukšs ...

Kad radīs risinājumu kā aizstāt dīzeļdzinēju ugunsdzēsības automašīnām, pie tam tā, lai tās nezaudē savas spējas darboties jaudīgi, ilgstoši un spētu atjaunot enerģijas avotu (tipa uzpildīt degvielu) arī manuālā režīmā jun ebkuros apstākļos, tad var runāt par iekšdedzes dzinēju ražošanas pārtraukšanu vai vismaz aizliegumu iebraukt pilsētā.

Pie tam, visi vācu autobāņi dzīvo uz kravas auto dzinēju rēķina, par katru nobraukto km maksā taču tikai fūres. Ja paliks tikai zaļās, tad kurš maksās?

Diez kā viņi ir iedomājušies savākt izlietoto smērvielu?

Piekabinās kaut kādu savācējvannu zem katra mezgla, kur tiek iespiesta smērviela? Liks tehnikas operatoram vai vadītājam ik pēc noteikta darba cikla ar špakteļlāpstu attīrīt visus mezglus? Izdalīs konteinerus izlietoto, nevajadzīgo kārtridžu, kannu savākšanai? Zem puspiekabes būs jāuzkarina savācējdeķis, lai no sedliem savāktu izspiesto ziežvielu?

Vai arī kārtējie birokrāti - excell varoņi ieraudzīja naftas produktu. Un nezinot tam pielietojumu, izsita piķi, ko vienkārši izdalīs no valsts budžeta, kurš jāapgūst, un kaut kas gudri jāizp...rž ēterā?

Par otrabotku. Rakstā jau parādīja galveno cēloni - finansiālais ieguvums. Legāli nododot izstrādo motoreļļu (vai citu eļļu) servisiem jāmaksā gan otrobotkas pieņēmējam, gan VVD par atskaišu ģenerēšanu par izcelsmi, gan VID, kuram iemesls jāt smadzeni par darbu uzskaiti. Pie tam otrabotkas pieņēmējs var uz vienu pieņemto litru kāst piķi gan no servisa, gan no budžeta par savākšanu, gan par izvešanu no valsts pārstrādei, gan no eļļu ražotāja par piegādāto produkciju, jaunas eļļas ražošanai.

Nav pretenziju, māki grozīties grozies, bet nevajag lielos dabas glābējus tēlot. Diez kuri ir tie, kas visbiežāk meklē, kur bez maksas vai lētāk nogrūst tos naftas produktu nosēdumus (DUS degvielas cisternu nosēdumi, otrabotkas filtrēšanas paliekas, u.c ), ko nevar sadedzināt?

Tā vien šķiet, ka dedzinātājs, vienkāršais rada mazāku kaitējumu gan dabai, gan valsts budžetam

Birokrāti var visu. Uz papīra nepārtraukti attīsta ekonomiku, sazaļina planētu un ceļ labklājību. Excell un powerpoint, piepalīdzot AI, un viss esot kruta.

Bet to, ka realitātē viss progresē negatīvajā virzienā, to birokrātija neredz, jo visi ir augsta līmeņa eksperti.

Eksperts nekad negriezīsies pie savas lietas zinātāja jeb speciālista, jo tad ekspertam vairs nebūs darba.

Visi muļļā un muļļā statistiku, un priecīgi vicina pozitīvos ciparus. Taču aizmirst par svarīgu statistikas daļu, tie ir dati, kurus šajās aptaujās neieguva vai nemācēja(neļāva) savākt. Un tie visbiežāk ir svarīgākie. Līdzīgi kā ASV veica statistiku WW2, lai uzlabotu savu bumbvedēju aizsardzību. Skaitīja bojātās vietas tiem, kas atgriezās. Līdz kāds gudrs žīds pateica, ka vajag skatīties, kur trāpīja tiem, kas neatgriezās.

Jebkurā jaunajā auto pa vidu ir planšete, kura kalpo informācijai un organizācijai. Tās izmantošana arī prasa skatiena, uzmanības novēršanu no satiksmes situācijas.

Arī tad, ja rullēsi rullīšus un spaidīsi podziņas uz stūres, tāpat skatienu un domāšanu novērsīsi no satiksmes situācijas.

Rada kaudzēm visādu virtuālu draņķu, pielāgo tam autotransportu un tad sākt audzināt(sodīt), jo pārkāpjat taču.

Tāpēc visa šī mobilo telefonu lietošanas aizliegšana un sodu piemērošana ir tikai naudas slaukšana, un satiksmes drošība ir palikusi tālu aizmuguras, un par to ir aizmirsuši. Galvenais ir reāls iemesls slaukt naudu. Jo mazāk satiksmes negadījumu tāpat nepaliek

Fūrēm spēj piep..ties, jo tās ātrāk par 90 nespēj ripot.

Visa sistēma tikai, lai čakarētu smagos. Kaut vai kameras izvietojums un izvēlētais transports, tikai lai slauktu smagos. 

Būtu kaut vienu B kategoriju pieķēruši, vismaz skatam. Bet nevar, jo tur visi šprehēs doiču un aizsūtīs tās amatierkino operatorus nemazāk kā dillēs.

Par to, ka paši, šādi tirinoties otrajā joslā un smagajam aklajā zonā, rada krietni bīstamāku situāciju laikam neiedomājās...

Atdeva visu pa 15

Citādi kāds piedzinēju kantoris būtu paņēmis visu bez maksas

Lasītākie raksti

Jaunie raksti