Lietotāja "msh" atbildes

Drīkst zināt, kur jūs visi tās demo mašīnas testējāt, ja nebija bail vadītāja apliecības pazaudēt? :D

Vispār jau šai problēmai ir domātas adekvāta augstuma riepas, ne sēņošana, liekot piekarei kustēties pilnā diapazonā.

Ātrāk sākās - ap to piekto gadu vienkārši fofāgena grupa sāka pakāpeniski izbeigt kaut cik normālo motoru lietošanu. Kapeikas skaitīt sāka jau astoņdesmitajos, tik tolaik vēl uz sīkumiem, deviņdesmitajos varēja taupīt uz austrumeiropas detaļu piegādātājiem, līdz ar gadsimtu miju vajadzēja sākt taupīt uz kvalitāti tiešā veidā.

Definē "eļļas darba temperatūra" Tavs teksts ir tiešām dīvains un parāda ka nekad neesi braucis ar mašīnu, kurai būtu bijis eļļas temp rādītājs, vismaz darba kārtībā esošs, un nekad neesi aizdomājies kāpēc, vismaz agrāk, sportiskas mašīnas mēdza ar tādu aprīkojuma punktu komplektēties. Tavai zināšanai - atšķirībā no dzeses šķidruma, kam temperatūra svārstās mazā diapazonā, jo to regulē termostats, un sistēma ir tā nokonfigurēta, lai zemu esošo vārīšanās temperatūru nesasniegtu - eļļas temperatūra tik ļoti netiek regulēta, ja vispār tiek, bet eļļa daudz tiešāk uzņem karstumu no noslodzē esošām detaļām nekā dzeses šķidrums, līdz ar to slodze tās temperatūru ietekmē daudz vairāk. Manam golfam ir eļļas temp rādītājs, un nevis mazs analogs pulkstenītis ar 100 grādu diapazona skalu, bet gan digitāls rādījums borta kompī. Mašīna viegla, motors vairāk nekā adekvāts, tāpēc slodze salīdzinoši neliela - eļļa tiek dzesēta/sildīta ar siltummaini ar dzeses šķidrumu - temperatūras - braucot pa šoseju uz 95 ~103 grādi, braucot pa kādu liepājas maģistrālo ielu, 96-98 grādu robežās; braucot pa šoseju, atmetoties pirms mana dzimtā ciema, izbraucot tam cauri uz 55, kamēr izbrauc cauri kilometru garajam posmam, eļļas temperatūra pagūst jau nokristies par 3 grādiem. Īpaši nekādās lielākās ilgstošās slodzēs kopš ir tas eļļas spiediena devējs, nav sanācis likt, bet nu šorīt sanāca bik pabraukt pa šoseju trešajā robā uz 130-140, regulējot motora vadības bloku, pēc tam palūrot borta kompī, opā, veseli 113 grādi. Noteikti ar pedāli grīdā zāģējot pa autostrādi tiktu sasniegti vismaz 130 grādi, ja ne vairāk - analogajiem temp rādītājiem parasti gals ir 180 grādi. Kā redzi, eļļas darba temperatūra var svārstīties plašā diapazonā.

Īsti neuzskatu, zinu tikai kā tos maiņas intervālus rēķina - panelis mēra eļļas temperatūru, kilometrus un darbības laiku un pēc kaut kāda mistiska/kosmiska algoritma izrēķina eļļas izstrādāšanos. Ilgāku laiku gan drīzāk varētu davilkt kā reiz stumdoties pa pilsētu, ne dragājot pa autostrādi - eļļas temperatūra izriet no motora slodzes, kura stumdoties pa pilsētu ir nekāda, un sēžot karstā vasaras dienā korķī varbūt spēj aizsniegt parastas šosejas ātruma temperatūru.

Longlife piedāvā tikai līdz 15k km? Tad jau laikam smagi tai eļļai tajā motorā iet, kaut gan nebūtu brīnums - mazs nemotoriņš ar turbīnas palīdzību cīnās ar smagu mašīnu... Kaut kā pierasts ka 15k ir konservatīvais variants un longlife velk līdz 25-30...

Ja lēti nav, tad kāpēc tās sporta zāles nebūvē kā agrāk, no dzelzsbetona konstrukcijām? Jeb vai tu rēķini relatīvo lētumu attiecībā pret savu rocību?

"Tādas vajadzības likt pirmajā gaitā nav" - nu uz planētas Kanibāls256 varbūt arī nav - uz planētas Zeme var gadīties, teiksim, pēc nogriešanās no ielas uz sētu, attapties lielu bedru priekšā - uz planētas Kanibāls256 tādā situācijā laikam nomet pa nažiem un atsāk kustību ar pirmo - uz planētas Zeme pa nažiem nemet bet piebremzē un iemet pirmajā. Kuras ir tās daudzās kārbas, kurām nav pirmā roba sinhronizators? Padomju smagā tehnika, jeb vai tu tomēr skaties uz piecdesmito gadu autobūvi [jo sešdesmitajos arī ekonomijas klases mašīnām sāka likt to pirmā roba sinhronizatoru] ? Jeb tu to domāji tā ka VAIRS nav pirmā roba sinhronizators? :D

...pirmās klaboņas, pirmās ņerkstoņas...

Kvalitatīvi vai nekvalitatīvi bet pati tehnoloģija spiež uz ātrumu un lētumu, ne kvalitāti.

Tas 1.6 penzīns jau kā reiz būs nemotors, ja nu vienīgi ja mašīna atrastos vecākā polo vai lupo, tad vēl būtu ciešami, bet tā, jebkam, kas smagāks par kādiem 900 kilo būs švaki.

Golfs - divi gadi un mēnesis A90q - oficiāli tūlīt paliks astoņi gadi kopš īpašumā, faktiski dažus mēnešus ilgāk, braukts viens gads. A80 - bija divus gadus un četrus mēnešus Džeta neskaitās.

1) Precīzāk būtu teikt "neizskatīsies moderni" vai "neizskatīsies kruti", jo iebraucot ieliņā, kur ir svaigi būvētas pārsimt kvadrātu mājas, paliek skaidrs ka esi iebraucis biezākā rajonā... 2) Priekš tam ir domātas palīgēkas... Dzīvoju septiņdesmito gadu beigās būvētā mājā, precīzus parametrus nezinu, jāskatās papīros, vecmāmiņa nosauca kvadrātus, kas ir bik zem simta - kvadrāti, kur trijatā apdzīvojot divas istabas, pāri paliek viena liela, neizbūvēta istaba, viena neapdzīvota neliela istaba, un viesistaba, pēc kuras praktiski nav pielietojuma, tb tajā stundu dienā vecmāmiņa televizoru skatās - vārdu sakot, kvadratūra priekš daudzbērnu ģimenes būtu pietiekama. Protams, ir vairākas palīgēkas, pa lielam tāpēc, ka pašpatēriņam tiek audzēti dārzeņi un agrāk bija arī govs - ja šāda vajadzība nebūtu pastāvējusi, būtu par vienu palīgēku mazāk, to kopējajai platībai sarūkot ja ne trīs reizes, tad divas noteikti.

Tev nu gan ir zemas prasības pret šķūni, kurā dzīvot... Es vaikstos, redzot šito tehnoloģiju, kura tiek pielietota lētuma dēļ, pielietotu lai būvētu jaunas sporta zāles vai ražošanas telpas - gala rezultāts ir atbilstošs cenai - lēts un nekvalitatīvs. Ir sanācis pāris naktis gulēt tā uzbūvētā sporta zālē - tas, ka ārā sāk līt, ir dzirdams lieliski, tad vēl visa tā konstrukcija, kā jau ne sevišķi stabila, vējam uzpūšot sāk izdot skaņas, krakšķēt un ko tur vēl ne... Ir arī sanācis pāris gadus pastrādāt darba telpās, šādi uztaisītās - dzīvojamajā mājā laikam tā aina nebūtu tik bēdīga, bet nu darba telpās, kur braukā ar rokļiem utml, diezgan nožēlojami - sienas satraumēt ļoti viegli, un pie viņām īsti arī neko nevar normāli piestiprināt, jo samorezi pieskrūvējas pie plāna skārda, kurus bik lielāks sitiens izrauj ārā. Vienreiz stiprāka vēja laikā sanāca arī gandrīz piedzīvot ka divstāvīgai piebūvei, uzbūvētai ar šādu tehnoloģiju, gandrīz noplēsa to sviestmaižu jumtu - gan jau no iekšpuses pieskrūvēts ar samoreziem, kurus norāva nost...

Nu paga, a pildījums? Plikas trubas jau zem linoleja neliek - pirmajā stāvā tās iebetonē - ko dara otrajā?

Piemirsi ka nav tikai karkass un guļbūve, bet ir arī klasiskais praktiskais risinājums - paki.

Tā jau ir tava izvēle - pļaut/nepļaut zāli, kā pļaut, cik bieži pļaut, rakt dārzu vai nerakt... Cilvēks, kurš ir tik bagāts ka spēj atļauties gāzes apkuri, var arī atļauties pļaušanas traktoriņu, un lai nebūtu nekas cits jādara, audzēt ap māju pliku zālāju, kuru reizi nedēļā nopļaut, pusstundu uz tā traktoriņa pasēžot... ;) Vai arī nopirkt tur to McCulloch pļavējrobotu, ko depo pa štuku tirgo.

Vispār interesanti - iemet kādu linku kā tas katls un automātiskā malkas padeve izskatās.

Man slinkums gūglēt - vai tad LPG un CNG kubi satur vienu to pašu kaloriju saturu? LPG ir šķidrums, kamēr CNG ir gāze, līdz ar to LPG kubikmetrs aizņem 100x100x100 cm lielu telpu, kamēr CNG kubikmetrs tādu pašu telpu aizņem pie kaut kāda definētā spiediena...

Nezinu kur tev varēja ienākt prātā tas pirmais teikums... :D Jā, tie, kam ir viens riepu komplekts, dodas montēt uz servisiem, bet nezinu cik daudzi no tiem riepas arī uzglabā. Pieņemu ka dižajā pilsētā pēc šāda pakalpojuma ir labs pieprasījums un attiecīgi arī piedāvājums - liepājā tādu neesmu īpaši jutis. Man personīgi riepas tiek montētas pa velti, vai arī es paprasu tam pašam cilvēkam, lai mani pielaiž pie montējamā, tāpēc es neesmu īpaši lietas kursā, cik šāds pakalpojums maksā. Ar balansēšanu ir bik īberīgāk, bet nu tas prieks tāpat 5-10 eiras maksā. Uzglabāšana, dabiski, man ir vismazākā problēma

Un kāpēc tik ļoti to bērza malku vajag? Man vienā šķūnītī ir daudz bērza malkas, bet to man ir plāns pietaupīt vienīgajai vietai, kur malkas veids ir no svara - pirtij - plītīm un katlam pie kājas, ko tur bāž iekšā. Tu jau vēl nezini, kur viņš dzīvo un kāds ir vietējais piedāvājums. Piemēram, manā ciemā no manas darbavietas par to sotaku var nopirkt vai nu līdz malām pilnu parasto traktora divasu piekabi ar klucīšiem [dēļu un brusu atgriezumi], vai arī to pašu piekabi, piekrautu ar lielu kaudzi ar nomaļu zeimerēšanas atgriezumiem1,2m vai 1,8m gariem, ko pēc tam pašam jāsazāģē; cenā ietilpst piegāde dažu kilometru robežās. Pieņemu ka pa līdzīgiem cipariem no jebkura gatera var nopirkt malku, tik tas mazais sīkumiņš ka gateri lielākoties ir laukos, un transports to ciparu smuki ceļ. Manam vectētiņam, kad viņš vēl bija dzīvs, bija čaklais un pavisam lētais variants - drauga, bijuša mežziņa mežu bik patīrīt, izmaksas pa lielam tik, cik ieliet benzīnu traktorā un kaut kādas kilovatstundas elektrības zāģim...

Pa lielam tur arī ir tā atšķirība - sliņķu varianti dažādās konfigurācijās, pēc apstākļiem un gaumes - šķelda, granulas, gāze - un malka - krutajā variantā, gatava malka ar piegādi pilsētā, vai budžeta variantā, kur vismaz daļu malkas sagādes procesa izveic pats. Tas apmēram tāpat, kā ar ļuļķēšanu vai dzeršanu - var ļuļķēt krutus ļuļķus un aprīties ar krutām ninnām, bet ja maciņš to neatļauj, var arī tīt vai pirkt kontrabasu, un dzert lētas ninnas vai apmeklēt točkas - atšķiras cena, process, bet ne gala rezultāts... :D

Kāpēc tev tur liekas kaut kas dīvains? Ļoti loģiski un saprotami, un viņu vietā es visdrīzāk darītu tāpat. Glaunajām kastēm pa lielam ir divas galvenās lietas - tās ir ieķertas līzē uz dažiem gadiem, un pēc tam nah, nākamo, šī jau par sliktu palikusi, un cilvēks, kas ar to brauc, īpaši neko no dzelžiem nejēdz. Tagad iziesim niansēs. Pirmais punkts, un kā tas ietekmē otrā disku komplekta neesamību. Iedomāsimies ka tu nopērc jaunu KIA Krupi, jeb šrotaž, ar domu braukt ar viņu piecus gadus. Tev ir izvēle - vai nu tu nopērc otro disku komplektu par 1,5k, jeb vai bija visi 2k, naudu, kas, ja mašīna tiks atgrūzta atpakaļ dīlerim, tiks daļēji atgūta, dos diskus par puscenu vai vēl lētāk pārdodot ss'ā, vai, ja mašīnu tirgosi pats, visdrīzāk vari disku vērtību vispār norakstīt - nu vienīgi tas, ka met līdzi mašīnai diskus, varētu palielināt izredzes mašīnu pārdot. Vai arī tu tos diskus nepērc, un mašīnas lietošanas laikā atstāj dažus simtus eiru par regulāru riepu maiņu, ciparu kas ir līdzvērtīgs viena jauna diska cenai. Tātad, kā redzi - jauni diski ir neizdevīgi un atkrīt. Tālāk, otrais punkts - glaunu mašīnu braucēji lielākoties no dzelžiem neko nejēdz, un tas nav domāts kā uzbrauciens, bet fakta konstatācija - un tā jaunā miza ir nopirkta vai nu tāpēc, ka cilvēks neko nejēdz, pat ne uz kādu servisu aizbraukt ar lietotu mašīnu - vai arī tāpēc, ka negrib jēgt. Bet lietotus diskus ir JĀPROT nopirkt. Ir jāzina ko meklēt un kur meklēt, un kur vai kā pārbaudīt... Beigās priekš cilvēka, kas no tādām lietām īpaši neko nesaprot, sanāk tāda ķēpa, ka tiek atmests ar roku, un arī lietoti diski nesanāk... P.N. Pirmajā piemērā nosaucu Kia Krupi, jo tā ir vienīgā mašīna, kuras ripuļu cenu ir gadījies ar vienu aci lasīt, kaut gan pa lielam jebkurai mašīnai jaunu OEM ļitaku komplekts maksās tās pāris štukas.