Šogad Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam (LTAB) aprit pieci gadi, kopš tā juridiskās darbības uzsākšanas un funkciju pārņemšanas no LR Satiksmes biroja. Šo gadu laikā ir veikti daudzi uzlabojumi OCTA sistēmā, kas veicina ceļu satiksmes negadījumos cietušo interešu aizstāvību, kā arī disciplinē autovadītājus būt atbildīgiem, piedaloties ceļu satiksmē.
<seesam>Saskaņā ar Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumu, LTAB nodrošina OCTA sistēmas sekmīgu darbību valstī un veic OCTA Garantijas fonda administrēšanas funkcijas, piemēram, izmaksājot cietušajiem zaudējumu atlīdzības par negadījumiem, ko izraisījis neapdrošināts vai nenoskaidrots (attiecas uz fiziskām personām, kurām CSNg rezultātā nodarīts veselības kaitējums, piemēram, gājējs vai riteņbraucējs) transportlīdzeklis.
Juris Stengrevics, LTAB valdes priekšsēdētājs: „OCTA ir komplicēta apdrošināšanas sistēma, kuras mērķis ir ceļu satiksmes negadījumos cietušo interešu aizstāvība Latvijā un Zaļās kartes dalībvalstīs. Būtiski darbi paveikti normatīvās bāzes sagatavošanā, ko paredzēja gan ES normatīvie dokumenti pēc Latvijas iestāšanās ES, gan arī nepieciešamība pilnveidot sistēmu atsevišķās tās darbības jomās, piemēram, e-polises ieviešanā, tehnisko ekspertīžu vienkāršošanā, u.tt.. Šo gadu laikā LTAB aktivitātes orientētas arī uz autovadītāju disciplinēšanu neizraisīt ceļu satiksmes negadījumus un būt atbildīgākiem, piedaloties ceļu satiksmē. Kopš apdrošināšanas risku izvērtēšanas sistēmas Bonus-malus ieviešanas, autoīpašniekiem arvien būtiskāks faktors ir negadījumu neizraisīšana ar tiem piederošajiem auto, jo tā rezultātā var sadārdzināties apdrošināšana.”
Būtiskākie OCTA uzlabojumi LTAB darbības laikā
• Saskaņotā paziņojuma sekmīga ieviešana. Šobrīd ar saskaņoto paziņojumu tiek reģistrēti 50% - 55% ceļu satiksmes negadījumu, kas ir ļoti labs rādītājs, ņemot vērā, ka to var pielietot tikai daļā negadījumos.
• Ieviesta „e-polise”, kas nozīmē, ka OCTA līgumu var slēgt ar distances saziņas līdzekļu starpniecību un nav nepieciešams papīra dokuments un OCTA uzlīme uz transportlīdzekļa stikla.
• Izstrādāta centralizēta apdrošināšanas risku izvērtēšanas sistēma Bonus – malus, kas motivē transportlīdzekļu īpašniekus ar sev piederošu transportlīdzekli neizraisīt ceļu satiksmes negadījumus, kā arī veicina auto īpašniekus rūpīgāk izvērtēt auto uzticēšanu citiem. Šogad septembrī sistēma tika būtiski uzlabota, kas ļauj viena īpašnieka vienas kategorijas transportlīdzekļiem ieņemt vienotu riska klasi. Autoīpašniekiem, iegādājoties jaunu auto, arī klašu pārcelšana notiek automātiski.
• Vienkāršota tehniskās ekspertīzes procedūra negadījumā cietušajam transportlīdzeklim. Izmaiņas ļauj auto īpašniekam, vienojoties ar apdrošinātāju par abpusēji pieņemamu servisu, uzsākt remontdarbus uzreiz pēc servisa tāmes saskaņošanas, nevis gaidīt eksperta zaudējumu aprēķinus.
• Saskaņā ar EK direktīvām, būtiski palielināti atlīdzību limiti: no 2009.gada 1.decembra personai – līdz 2,5 miljoniem eiro, mantai – līdz 0,5 miljoniem eiro.
• 4.direktīvas normu ieviešana Latvijā, kas paredz atlīdzību prasību kārtošanas pārstāvju iecelšanu Eiropas Ekonomikas Zonas valstīs par tur notikušiem ceļu satiksmes negadījumiem, kuros cietuši Latvijas iedzīvotāji. Izveidots arī informācijas centrs, kura funkcijas veic LTAB.
• OCTA Garantijas fonda stabilitāte ar gandrīz 19 miljonu latu uzkrājumu un izmaiņas likumdošanā, kas ļauj nezaudēt uzkrāto līdzekļu vērtību, veicot profesionālu līdzekļu ieguldīšanu un pārvaldīšanu.
• Sabiedrības izglītošana par aktuāliem jautājumiem saistībā ar OCTA un tās izmaiņām. Informatīvu kampaņu organizēšana.
Par LTAB
OCTA Latvijā tika ieviesta 1997.gadā ar mērķi nodrošināt ceļu satiksmes negadījumā cietušo trešo personu interešu aizsardzību. Sistēmas sekmīgai ieviešanai LR Finanšu ministrijas pakļautībā tika izveidots LR Satiksmes birojs, kura uzdevums bija sagatavot atbilstošu likumdošanas bāzi, kā arī nodrošināt OCTA sistēmas funkcionēšanu. Būtisks notikums ir Latvijas kļūšana par Zaļās kartes sistēmas dalībvalsti 1998.gadā, kas nodrošina OCTA darbību jau starptautiskā mērogā.
Iestājoties ES, Latvijai bija jāievēro ES direktīvu prasības. Tika pilnveidota likumdošana, kas paredzēja arī valsts institūcijas LR Satiksmes biroja darbības izbeigšanu un biedrības „Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs” dibināšanu.
2004.gada augustā LTAB pārņēma LR Satiksmes biroja funkcijas. Tā darbības mērķis ir nodrošināt ceļu satiksmes negadījumā cietušo trešo personu interešu aizsardzību un OCTA sistēmas stabilitāti un attīstību. LTAB ir OCTA garantijas fonda administrators, kas saskaņā ar likumdošanu lemj un atbild par tā līdzekļu izlietojumu. LTAB pilda Latvijas Zaļās kartes biroja funkcijas un ir Zaļās kartes Biroju Padomes biedrs. Veic sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumdošanas izmaiņu aktualizēšanu atbildīgajās institūcijās.
1. Vai vainīgajam ir jāpaziņo par apdrošināšanas gadījumu savam OCTA apdrošinātājam?
Jā! Jāpaziņo rakstiski, ja policija sastāda protokolu.
Jā! Jāiesniedz Saskaņotais paziņojums, ja policijai par CSNg nav paziņots.
2. Vai OCTA polisei jābūt pie vadītāja?
Jā! Izbraucot ārpus Latvijas Republikas teritorijas.
No OCTA likuma:
"...
16.pants. Transportlīdzekļa vadītāja pienākumi
(1) Transportlīdzekļa vadītājs pēc citas ceļu satiksmes negadījumā iesaistītās personas pieprasījuma sniedz nepieciešamo informāciju par apdrošināšanas līgumu un apdrošinātāju, ar kuru noslēgts apdrošināšanas līgums. Izbraucot ārpus Latvijas Republikas teritorijas, transportlīdzekļa vadītājam jābūt līdzi transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polisei.
(2) Transportlīdzekļa vadītājam ir pienākums šajā likumā noteiktajā kārtībā paziņot par apdrošināšanas gadījuma iestāšanos apdrošinātājam, kas apdrošinājis ceļu satiksmes negadījumā iesaistītā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību, vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam, ja apdrošināšanas atlīdzība izmaksājama no Garantijas fonda.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.09.2007. likumu) ..."
3. Ja vainīgais pats neierodas un neiedod savam OCTA apdrošinātājam Saskaņoto paziņojumu, tad apdrošinātājs viņam vai tr.līdz. īpašniekam ir tiesīgs prasīt atmaksāt atpakaļ izmakšatos zaudējumu, + ekspertīzes izdevumus, + administrēšanas izdevumus.
No OCTA Likuma:
"... 41.pants. Apdrošinātāja un Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja regresa prasība
(1) Apdrošinātājs ir tiesīgs iesniegt regresa prasību pret:
1) transportlīdzekļa vadītāju, kas ceļu satiksmes negadījumā nodarījis zaudējumus trešajai personai, ja tas:
a) vadījis transportlīdzekli, būdams alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotoksisko, psihotropo vai citu apreibinošu vielu iespaidā,
b) vadījis transportlīdzekli bez tiesībām vadīt attiecīgās kategorijas transportlīdzekli,
c) pēc ceļu satiksmes negadījuma, neievērojot šajā likumā vai citos normatīvajos aktos noteiktās prasības, atstājis notikuma vietu vai izvairījies no noteiktā kārtībā izdarāmās pārbaudes alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotoksisko, psihotropo vai citu apreibinošu vielu iespaida konstatēšanai, vai šīs vielas lietojis pēc ceļu satiksmes negadījuma līdz attiecīgajai pārbaudei,
d) nav iesniedzis aizpildītu saskaņoto paziņojumu šajā likumā noteiktajā kārtībā vai nav sniedzis informāciju par ceļu satiksmes negadījuma apstākļiem apdrošinātājam pēc tā pieprasījuma;
2) ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieku vai — transportlīdzekļa līzinga gadījumā — līzinga ņēmēju, ja:
a) tas apdrošināšanas līgumā noteiktajā termiņā nav samaksājis apdrošināšanas prēmiju,
b) transportlīdzekļa vadītājs, kas ceļu satiksmes negadījumā nodarījis zaudējumus trešajai personai, nav iesniedzis aizpildītu saskaņoto paziņojumu šajā likumā noteiktajā kārtībā vai nav sniedzis informāciju par ceļu satiksmes negadījuma apstākļiem apdrošinātājam pēc tā pieprasījuma un zaudējumu piedziņa no transportlīdzekļa vadītāja nav iespējama,
c) transportlīdzekļa vadītājs, neievērojot šajā likumā vai citos normatīvajos aktos noteiktās prasības, atstājis notikuma vietu un konkrētā persona, kura vadījusi transportlīdzekli ceļu satiksmes negadījuma brīdī, nav noskaidrota,
d) transportlīdzeklim nav noteiktajā kārtībā izdarīta valsts tehniskā apskate un ceļu satiksmes negadījumā nodarītajam zaudējumam ir cēlonisks sakars ar transportlīdzekļa tehnisko stāvokli;
3) ceļa īpašnieku (pārvaldītāju), ja apdrošinātājs tā vietā ir atlīdzinājis ceļu satiksmes negadījumā nodarītos zaudējumus;
4) personu, kura zaudējumu nodarījusi ar ļaunu nolūku;
5) tirdzniecības uzņēmumu (komersantu), ja tas nav ievērojis šā likuma 5.panta pirmās daļas 3.punktā noteikto kārtību, kādā pārdošanai paredzētie transportlīdzekļi piedalās ceļu satiksmē.
(2) Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs ir tiesīgs iesniegt regresa prasību pret:
1) ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieku vai — transportlīdzekļa līzinga gadījumā — līzinga ņēmēju, ja tas nav apdrošinājis īpašnieka civiltiesisko atbildību, vai pret šā transportlīdzekļa tiesīgo lietotāju;
2) transportlīdzekļa vadītāju, ja transportlīdzeklis iegūts ar prettiesiskām darbībām;
3) apdrošinātāju, ja tiek noskaidrots transportlīdzeklis, kas nodarījis zaudējumu, un pienākums izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību bija apdrošinātājam;
4) apdrošinātāju, ja apdrošināšanas atlīdzība izmaksāta šā likuma 51.panta piektajā daļā minētajā gadījumā un pienākums izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību bija apdrošinātājam;
5) Eiropas Ekonomikas zonas valsts garantijas fondu (kompensācijas iestādi), ja triju mēnešu laikā no šā likuma 36.panta ceturtajā daļā minētā rakstveida pieteikuma saņemšanas dienas ārvalsts apdrošinātājs, kurš apdrošinājis zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību, vai tā pārstāvis nav nosūtījis rakstveida informāciju apdrošināšanas atlīdzības pieprasītājam (Latvijas Republikā dzīvojošai personai, kura cēlusi prasību pret ārvalsts apdrošinātāju sakarā ar šajā valstī notikušo apdrošināšanas gadījumu);
6) Eiropas Ekonomikas zonas valsts garantijas fondu (kompensācijas iestādi), ja šīs valsts apdrošinātājs nav iecēlis pārstāvi Latvijas Republikā un šajā valstī notikušā apdrošināšanas gadījumā ir cietusi Latvijas Republikā dzīvojoša persona;
7) Eiropas Ekonomikas zonas valsts garantijas fondu (kompensācijas iestādi), ja zaudējumus nodarījis šajā valstī reģistrēts transportlīdzeklis, kura īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošinātāju nav iespējams noskaidrot divu mēnešu laikā pēc apdrošināšanas gadījuma, kurā ir cietusi Latvijas Republikā dzīvojoša persona;
8) Eiropas Ekonomikas zonas valsts garantijas fondu (kompensācijas iestādi), ja šajā valstī ir noticis apdrošināšanas gadījums, kurā cietusi Latvijas Republikā dzīvojoša persona, bet transportlīdzekli nav iespējams noskaidrot;
9) Eiropas Ekonomikas zonas valsts garantijas fondu (kompensācijas iestādi), ja zaudējumus Latvijas Republikā dzīvojošai personai sakarā ar attiecīgajā valstī notikušo apdrošināšanas gadījumu nodarījis ārpus Eiropas Ekonomikas zonas valstīm reģistrēts transportlīdzeklis, kura īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošinātāju nav iespējams noskaidrot divu mēnešu laikā pēc ceļu satiksmes negadījuma.
(3) Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs ir tiesīgs iesniegt regresa prasību arī starptautiskajos līgumos paredzētajos gadījumos.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.09.2007. likumu) ..."